Bērni

Pirmā palīdzība traumu gadījumos

Vasaras sezona bērniem ir ne tikai laiks atpūtai un izklaidēm, bet arī paaugstināta riska sezona. Šajā laikā pieaug traumu un negadījumu skaits, mediķiem ir pilnas rokas darba, bet vecākiem jābūt īpaši modriem un gataviem rīkoties, ja trauma tomēr ir radusies.

Visu vasaru nākas glābt pārdrošus peldētājus, kas lec uz galvas ūdenstilpēs, šūt uz stikliem sagrieztas kājas, ārstēt pieaugušos un bērnus, kas sevi sakropļojuši, nepareizi lietojot elektroierīces. Cilvēki bieži cieš no dzīvnieku uzbrukumiem. Cilvēkus sakož ne tikai suņi, bet arī čūskas un pat govis.

Speciālisti īpaši aicina pievērst uzmanību pilsētas bērniem, kuri aizsūtīti atpūsties uz laukiem un kuriem nav izpratnes par dažādām tipiskām lauku situācijām. Piemēram, īpaši piesardzīgiem jābūt situācijās, kas saistītas ar dzīvnieku aprūpi, aprīkojumu u. tml. Ir gadījies glābt puisīti, kas, ejot apciemot govi, iebāzis galvu starp aploka redelēm un iekāries turpat esošajā ķēdē. Visas iespējamās situācijas, kurās var nokļūt bērns, nevar paredzēt. Te līdz tikai bērnu vērīga pieskatīšana.

Katram noderīgi lieku reizi atkārtot, kā rīkoties, ja noticis negadījums.

Apdegumi

Laivu izbraucieni un pikniks ar ceptām desiņām pie ugunskura var beigties ar apdegumiem. Aptiekās ir nopērkami arī speciāli aerosoli, kas uzlabo apdegušās ādas stāvokli.

Ko darīt:

  • Ja aizdedzies apģērbs, cilvēks jānogāž zemē. Liesmu jācenšas nodzēst ar segu vai vārtot degošo pa zemi, vai uzlejot ūdeni. Var lietot ugunsdzēšamo aparātu, kam pēc visiem noteikumiem būtu jāatrodas jebkurā automašīnā.

  • Apdegušo ķermeņa daļu dzesē ar vēsu, tekošu ūdeni vismaz 10 minūtes, lai atdzistu arī dziļākie audi. Ja drēbes nevar novilkt, ūdens jālej arī starp apģērbu un ādu.

  • Apdegušajam uzmanīgi jācenšas novilkt drēbes, apavus, jānoņem arī rotaslietas. Ja apģērba gabals nav novelkams, jo tas, piemēram, sakusis un salipis ar ādu, to nedrīkst plēst nost.

  • Ja cilvēks ir pie samaņas, bet apdegums lielāks par cietušā plaukstu, kā arī tad, ja apdeguši elpceļi (droša pazīme – apdegusi seja), noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Foto: istockphoto.com

Ko nedarīt:

  • Ja cilvēks guvis apdegumus, uz apdegušās vietas nekādā gadījumā nevajag liet eļļu vai to smērēt ar sviestu vai citām taukvielām.

  • Apdegumus nevajag pārsiet vai dezinficēt.

  • Nevajag plēst pušu apdegumu čūlas.

  • Ja deguši naftas produkti, nedrīkst izmantot ūdeni.

  • Ja, iedzerot ķīmisku vielu (etiķa esenci, grila iekuršanai paredzēto šķidrumu), gūti ķīmiski barības vada apdegumi, nedrīkst izraisīt vemšanu.

Mežģījumi un lūzumi

Mežģījumi un lūzumi ir velosipēdistu, skrituļslidotāju un kokos kāpēju traumas. Sevišķi riskanta ir pārgalvīga niršana svešā vietā, kur upes vai ezera gultne nav iepriekš izpētīta. Parasti lūst piektais, sestais skriemelis, un tas nozīmē ķermeņa lejasdaļas paralīzi.

Lūzuma vai mežģījuma pazīmes: sāpes, cietušais atceras, ka dzirdējis, kā kaut kas nokrakšķ, roka vai kāja var izskatīties deformēta, to grūti vai neiespējami pakustināt, ir pietūkums un zilumi.

Ko darīt:

  • Tuviniekiem un vecākiem nav jāmēģina noskaidrot, vai tas ir lūzums vai tikai izmežģījums. Pareizākais ir zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai uz numuru 112.

  • Ja ir aizdomas, ka lauzts deguns, var uzlikt kompresi – aukstā ūdenī samērcētu, tīru drāniņu.

  • Ja lauzts apakšdelms, cietušo līdz ārstam ar auto var transportēt paši, lūzumu iepriekš fiksējot ar marles saiti, bet nedrīkst nosiet pārāk cieši.

  • Citu lūzumu gadījumā jāgaida neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās.

Ko nedarīt:

  • Cietušo nevajag kustināt vai pārvietot, it īpaši, ja ir aizdomas par mugurkaula lūzumu. Izņēmums ir, ja trauma gūta zem ūdens. Tad cietušais ir jāglābj no slīkšanas, ja vien tas neapdraud paša glābēja dzīvību.

  • Nesāciet uz savu roku pārsiet lūzumus vai «ievilkt» kaulu vietā.

  • Asiņojošu traumu gadījumā palīdzības sniegšanai var izmantot sterilu pārsēju. Nevajag lietot ziedes, pūderus vai dezinfekcijas līdzekļus. Tāpat nevajag likt žņaugu, jo, nepareizi uzlikts, tas aptur asinsriti un nodarīs tikai kaitējumu.

Dzīvnieku kodumi laukos vai mežā

Jāuzmanās no savvaļas dzīvniekiem – lapsām, āpšiem un citiem meža zvēriem, – kas māju pagalmos, visticamāk, meklē ko ēdamu. Tādi dzīvnieki kož bez brīdinājuma. Ja iekodis meža dzīvnieks, vakcinācija pret trakumsērgu ir obligāta. Ja iekodis mājas dzīvnieks, ir jānoskaidro, vai viņš ir potēts pret trakumsērgu. Dzīvnieka saimniekam potēšana jāapliecina ar suņa vai kaķa pasē izdarītu attiecīgu ierakstu.

Ko darīt:

  • Ja brūce nav liela, to mazgā ar ziepēm un ūdeni un pārsien. Ja tā ir liela un dzīvībai bīstama, pēc palīdzības noteikti jāvēršas pie mediķiem.

  • Ja nav apstiprinājuma, ka dzīvnieks potēts pret trakumsērgu, cietušais nekavējoties jānogādā medicīnas iestādē, lai veiktu vakcināciju. Vakcinācijas laikā jāsaņem vairākas devas ilgākā laika posmā.

Ko nedarīt:

  • Sāpēs cietušo var pārņemt dusmas un atriebība, taču pašrocīgi ķerties pie ienīstā dzīvnieka iznīcināšanas nedrīkst. Par bīstamu dzīvnieku jāziņo pašvaldībai.

Foto: istockphoto.com

Vienīgā indīgā čūska Latvijā ir odze. To var atpazīt pēc brūni pelēkas zigzaga līnijas uz muguras. Odžu kodumi reti izraisa nāvi, taču sāpes un veselības traucējumus gan. Pēc koduma var iestāties šoks, arī smaga alerģiska reakcija. Tāpēc, ja iekodusi čūska, jāizsauc neatliekamā palīdzība vai cietušais jānogādā ārstniecības iestādē.

Ja iekodusi bite vai lapsene, cilvēka organismā nonāk neliels daudzums indes. Pēc palīdzības jāvēršas, ja parādās alerģiska reakcija – sakostajam ir grūti elpot un norīt, ir vājums vai reibonis, kļūst slikti, var būt vemšana vai pat bezsamaņa.

Ja iedzelts mutē, cietušajam jādod pasūkāt ledu vai maziem malciņiem padzerties vēsu ūdeni. Kakls jādzesē ar kompresi arī no ārpuses.

Saindēšanās

Saindēšanās var būt ar medikamentiem, ķīmiskām vielām, sadzīves ķīmijas līdzekļiem vai pat indīgām ogām un vecu pārtiku.

Ko darīt:

  • Esiet uzmanīgi, pērkot gaļas izstrādājumus un citus produktus, kas ātri bojājas. Pirmā palīdzība pret saindēšanos ir aktivētā ogle. Pieaugušam cilvēkam saindējoties nepieciešami apmēram 20 g ogles, t. i., 40 tabletes. Saindēšanās noritēs daudz vieglāk, ja ogli ieņems pirmo divu stundu laikā.

  • Jāizsauc neatliekamā palīdzība. Jācenšas noskaidrot, kas un pirms kāda laika ēsts.

  • Jādzer ūdens. Nedrīkst dzert pienu, limonādi vai citu vielu, kas var izraisīt ķīmisku reakciju.

  • Ja cilvēks, kurš saindējies, ir bezsamaņā, viņš jānovieto stabilā pozā uz sāniem. Būdams bezsamaņā, cietušais var ieelpot atvemto saturu plaušās, tas apdraud dzīvību.

Ko nedarīt:

  • Nedrīkst izraisīt vemšanu. Ja vemšana ir intensīva, var pārplīst barības vada un kuņģa gļotāda, sākties asiņošana.

  • Lai saindēšanās nenotiktu, uzmani bērnus un raugies, lai viņi neēd nezināmus augus, ogas vai sēnes. Iemācies atšķirt ēdamos un neēdamos augus, ogas un sēnes.

  • Jebko citu, ar ko bērns varētu saindēties, piemēram, alkoholu vai grila iekuršanai paredzēto šķīdumu, glabā tā, lai bērni nevar aizsniegt.

Pārkaršana un saules dūriens

Pārkaršanas un saules dūriena pazīmes: paaugstināta temperatūra, ātrs un vājš pulss. Kopā ar sviedriem zaudējot sāļus, var būt arī muskuļu krampji.

Ko darīt:

  • Pārkarsušais jānovieto ēnā vai vēsā vietā, jānovelk virsdrēbes. Jāpalīdz atgulties, jāpaaugstina galvgalis. Jādod padzerties vēsu ūdeni vai vieglu sālsūdeni. Ar vēsu ūdeni var aplaistīt plecus, galvu un skaustu.

Ko nedarīt:

  • Neapliet sakarsušo ar ledainu ūdeni vai neieteikt lēkt uz galvas aukstā ūdenī.

  • Lai nepārkarstu, uzturēšanās saulē jāiesāk pakāpeniski. Jāvairās no ilgas atrašanās atklātās vietās, ja ir augsta temperatūra un bezvējš.

Īpaši piesardzīgiem jābūt mazu bērnu vecākiem. Jāatceras, ka arī ratos zem paceltā jumtiņa var veidoties karstuma bedre. Piesardzība jāievēro, atstājot bērnus automašīnā – obligāti jāatver logi, lai būtu spraugas gaisa plūsmai. Vislabāk bērnu neatstāt mašīnā vienu.

Atceries – zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (112), nekādā gadījumā nepārtrauc sarunu, pirms to nav izdarījis dispečers.

Ja nav pieejams ģimenes ārsts, var saņemt konsultāciju, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Līdzi ņemamās aptieciņas minimums:

  • vienreizējās lietošanas cimdi;

  • saspraužamās adatas;

  • šķēres ar noapaļotiem galiem;

  • mākslīgās elpināšanas maska;

  • trīsstūrveida pārsēji;

  • leikoplasts, dažāda izmēra brūču plāksteri;

  • tīkliņveida pārsējs;

  • marles saite;

  • pārsienamās paketes un marles kompreses;

  • folijas sega, ko lieto, lai cietušais neatdzistu vai nepārkarstu (atkarībā no puses, uz kuru segu sedz);

  • dezinfekcijas līdzekļi, vislabāk – gatava ūdeņraža pārskābe, briljantzaļais, neizmantojiet jodu, no tā var būt alerģija un ādas apdegumi;

  • savainojumu gadījumā noderēs arī šķīdumi, kas uz brūces veido plēvīti.

Aptieciņas minimums parasti atrodams arī auto aptieciņā.

Mūs konsultēja Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics.

Līga Brūvere

Citi noderīgi raksti

Alerģija - kas tas ir?

Zaļie kokteiļi

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Citāda veselība

Bērnu veselība