Bērni

Sargāsim bērnus no seksuālās vardarbības!

Mūs konsultē centra «Dardedze» psiholoģe Daina Dziļuma (www.centrsdardedze.lv).

Sabiedrībā ļoti daudz diskutē par vardarbību pret bērniem. Tomēr, ja seksuālā vardarbība ir notikusi, pārsvarā cilvēki to grib noklusēt. Vēl aizvien daudziem šķiet, ka par to ir nepieņemami runāt, tāpēc tiek vērtētas izmantotās audzināšanas metodes un sodi, kas robežojas ar vardarbību, bet sabiedrība mazāk pievēršas seksuālajai vardarbībai. Diemžēl seksuālā vardarbība iespējama visdažādākajās situācijās, visdažādākajās ģimenēs, un bieži vien varmāka ir ģimenei pazīstams cilvēks.

Statistikas dati, lai gan ar tendenci samazināties, ir skarbi, neskatoties uz to, ka par daudziem gadījumiem speciālisti un policija nemaz neuzzina. 2005. gadā policijā bija ziņots par 454 šādiem gadījumiem, 2009. gadā par 154, bet aizvadītajā gadā par 125 gadījumiem.

Centrs «Dardedze» iesaistās dažādos preventīvos pasākumos, lai bērni neciestu no seksuālās vardarbības. Centrs «Dardedze» izglīto sabiedrību, rada izpratni par to, kas ir seksuālā vardarbība, un stāsta, kā to novērst, pirms tā ir notikusi. Centra darbinieki veic dažādus pētījumus par seksuālo vardarbību, piedalās iespējamās vardarbības atklāšanā, kā arī palīdz bērniem, kas cietuši no seksuālās vardarbības.

Šajā rakstā runājam par to, ko vecāki var darīt, lai savus bērnus pasargātu no vardarbības, kādas ir pazīmes, ja vardarbība ir notikusi, un kā rīkoties seksuālās vardarbības gadījumā.

Seksuālā vardarbība nav tikai piespiedu sekss

Visbiežāk ar seksuālo vardarbību cilvēkiem saistās piespiedu dzimumakts, tomēr šī problēma ir daudz plašāka. Seksuālā vardarbība ir jebkura darbība, kurā pieaugušais gūst seksuālu apmierinājumu, izmantojot bērnu. Seksuālā vardarbība var būt arī bez tieša pieskāriena. Pieaugušais bērnam var rādīt savus dzimumorgānus vai likt to darīt bērnam, vedināt bērnu skatīties seksuāla rakstura filmas, stāstīt par seksuāliem piedzīvojumiem neatbilstoši viņa vecumam, izsekot bērnu un vērot, kā viņš pārģērbjas, mazgājas u. tml. Seksuālā vardarbība var būt pieskāriens intīmām vietām vai arī dzimumakts.

Ne vienmēr seksuālā vardarbība bērnam sagādā fiziskas sāpes, jo tā var notikt rotaļu formā, sniedzot it kā pozitīvas emocijas. Tādējādi bērnam var radīt nepareizu priekšstatu par to, kas ir normāli un pieļaujami. Tā kā visbiežāk varmākas ir bērnam pazīstami un nereti arī tuvi cilvēki, tad viņš pakāpeniski tiek pieradināts, lai nesaprastu, ka pieļaujamā robeža ir pārkāpta. Ja bērns tomēr ir izjutis nepatīkamas sajūtas, bieži viņš vaino pats sevi, kaunas no tā un nevēlas nevienam par to stāstīt.

Bērna pašapziņa un atbilstoša seksuāla audzināšana mazina seksuālās vardarbības iespējamību

Seksuālo vardarbību var piedzīvot jebkurš bērns, tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt labas, uzticības pilnas attiecības ar savu bērnu. Bērnam ir svarīgi just atbalstu no saviem vecākiem, ir būtiski, lai ģimenē būtu tradīcija visiem regulāri sanākt kopā un pārrunāt dienā piedzīvoto – patīkamo un ne tik patīkamo.

Foto: istockphoto.com

Vecāki klausās bērnā, kā arī paši stāsta, ko ir piedzīvojuši, kas patīkams noticis dienas laikā un kā tikuši galā ar nepatīkamām situācijām. Tādējādi bērns iemācās stāstīt par notikumiem savā dzīvē un saprot, ka arī nepatīkamos notikumus iespējams atrisināt, turklāt par tiem drīkst stāstīt. Ja ir uzticības pilnas attiecības, ir vieglāk pamanīt, ja kaut kas ir noticis, vai laicīgi novērst nevēlamo. Vecāki redz, ka mainās bērna uzvedība, paradumi, viņš kļūst nervozāks vai noslēgtāks.

Kad bērnam ir trīs līdz četri gadi, ar viņu var runāt par personīgās drošības jautājumiem. Vecāki var skaidrot, ka katram cilvēkam, arī bērnam, ir savs ķermenis, ir īpašās ķermeņa vietas, kas ir tikai viņa un nav izrādāmas citiem, ja neskaita vecākus un ārstus konkrētās situācijās. Bērnam ir jāzina, kā sauc īpašās vietas, jo nepieciešamības gadījumā viņš tās var nosaukt un ieviest skaidrību. Bērnam jārada pozitīva attieksme pret savu ķermeni un pašam pret sevi. Svarīgi veicināt adekvāta pašvērtējuma attīstību, un vecākiem ir svarīgi saskatīt un teikt bērnam par viņa stiprajām pusēm. Laicīgā personības un seksuālā audzināšana atbilstoši bērna vecumam ir ļoti būtiska.

Svarīgi, lai bērnam būtu iespēja pozitīvi izpausties, tie var būt pulciņi, kādas bērnam saistošas aktivitātes. Tajā pašā laikā jāskaidro, ka bērna drošības nolūkos vecākiem vienmēr jāzina, kur viņš atrodas, pie kādiem draugiem ir, jo tad vecāki varēs palīdzēt, ja radīsies nepieciešamība. Vecāku pienākums ir rūpēties par saviem bērniem un līdz ar to zināmā mērā viņus kontrolēt, tajā pašā laikā uzticoties un ļaujot būt patstāvīgiem atbilstoši vecumam. Bērniem ir tipiski protestēt pret kontrolēšanu, bet vecākiem par to nav jājūtas vainīgiem. Galvenais bērnam ir paskaidrot, kāpēc tas tiek darīts, stāstīt, ka tas ir viņa labā, un noteikt robežas atbilstoši bērna vecumam. Vecākiem ir jārāda piemērs – sadzīviskās situācijās jāsaskaņo plāni, jāinformē, ja sanāk aizkavēties darbā vai kur citur.

Ir jāskaidro, ka neviens nedrīkst pieskarties bērnam sāpīgā, mulsinošā vai citādi nepatīkamā veidā. Jāiemāca, ka tādos gadījumos bērns drīkst un viņam arī vajag teikt nē. Svarīgi bērnam skaidrot, kas ir draudzīgas attiecības – īsts draugs necentīsies piespiest darīt kaut ko nepatīkamu.

Ģimenē nevajadzētu izveidoties situācijai, ka no bērna tiek prasīta bezierunu paklausība. Bērnam ir jāzina, ka arī pieaugušajam drīkst teikt savas domas, paust atšķirīgu viedokli un pateikt nē. Tāpat ir svarīgi mācīt, ka nedrīkst doties līdzi svešiem cilvēkiem, lai kādus gardumus vai labumus viņi piesolītu. Jāpaskaidro, kāpēc tā ir. Seksuālo varmāku var pazīt nevis pēc izskata, bet pēc tā, kā viņš rīkojas un ko dara. Nevajag bērnam iedzīt bailes no jebkura svešinieka, tomēr jāskaidro, ka arī laipniem cilvēkiem ne vienmēr ir labi nodomi. Ja rodas aizdomīgas situācijas, kad vecāki nav klāt, bērnam ir jāzina, pie kā viņš var vērsties – veikalā pie pārdevējas, apsarga, pie policista u. tml.

Lai arī bērniem patīk noslēpumi un viņiem patīk tos glabāt, ir jāskaidro, ka ir noslēpumi, kas jāizstāsta mammai vai sev tuvam cilvēkam, un sirds pateiks priekšā, kad tā jārīkojas. Ja bērns ir priecīgs, glabājot noslēpumu, piemēram, par to, kāda dāvana mammai tiek gatavota Ziemassvētkos, tad to var glabāt pie sevis, bet, ja sāp sirsniņa, ir skumīgi un grūti, ka par noslēpumu nedrīkst stāstīt, tad labāk to izstāstīt.

«Dardedze» arī no savas puses piedāvā preventīvos pasākumus. Bērniem ir pieejama mājas lapa www.dzimba.lv, kur pieejama informācija gan bērniem, gan vecākiem, gan profesionāļiem. Mājas lapā ir tēmas par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar bērnu drošību, ir arī spēles, kas piesaistīs bērnu uzmanību. Mājas lapas moto – par drošu bērnību. 1.–3. klašu skolēniem centrs «Dardedze» rīko arī izglītojošas nodarbības par personisko drošību, un pēc apmeklētajām nodarbībām bērni par to izrādījuši lielu interesi.

Varmāka var būt jebkurš

Bieži vien vecāki iedomājas, ka bērnu var apdraudēt tikai svešinieks tumsā, ja viņš bērnu pārsteigs, ejot vienu pa kādu nomaļu vietu. Diemžēl varmāka var būt arī ģimenei tuvs cilvēks vai kāds darbinieks, kas saistīts ar bērniem un šķiet mīļš, jauks un labs. Varmāka var būt jebkura dzimuma, vecuma, statusa, ar pozitīvām atsauksmēm un labu darbu. Ne vienmēr tas ir vīrietis un ne vienmēr tas ir pieaugušais. Bieži vien varmāka ir tuvs cilvēks. Protams, nevajadzētu būt tā, ka uz katru cilvēku, ar ko bērnam ir saskare, vecāki skatās ar aizdomām. Tomēr labāk ir vērot un analizēt, nekā nepamanīt. Noteikti jāpievērš uzmanība, ja kādam ir pārmērīga interese par bērnu un bieža vēlme palikt ar viņu divatā. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību, kur, kad un ar ko bērns nodarbojas interešu nodarbībās. Vecākiem vajag interesēties par bērnu, apmeklēt nodarbības klātienē, lai cilvēki redz, ka bērns tiek uzraudzīts, par viņu ir interese un viņš nav atstāts novārtā.

Seksuālā vardarbība ir saistīta ne tikai ar vēlmi gūt seksuālu apmierinājumu, bet arī ar vēlmi pazemot, izrādīt varu un kontroli.

Ja seksuālā vardarbība ir notikusi

Iespējamās pazīmes, kas var liecināt, ka notikusi seksuālā vardarbība:


  • fiziskas pazīmes: savainojumi ģenitāliju rajonā, sāpes;

  • bērna vecumam neatbilstošas zināšanas par seksualitāti, neparasti jautājumi par šo tēmu, pārspīlēti seksuāla uzvedība;

  • bērns izspēlē vai zīmē seksuāla rakstura ainas, intensīvi masturbē, stāsta par kādu bērnu, kurš piedzīvojis seksuālo vardarbību;

  • iesaista mazākus bērnus seksuālās spēlēs ar negatīvu emocionālo fonu, piemēram, piespiež viņus to darīt;

  • bērnam var rasties grūtības mācībās, viņš var kļūt ļoti noslēgts, nevēlas iet uz noteiktām vietām, izteikti baidās no kāda cilvēka;

  • bērns velk ķermeni pilnībā nosedzošas drēbes, atsakās izģērbties pat karstā laikā vai pie ārsta. Var būt arī pretēji – bērns demonstratīvi izģērbjas.

Protams, nebūs novērojamas visas pazīmes.

Ir svarīgi, lai bērnam būtu uzticības pilnas attiecības ar vecākiem. Ja tā nav, tad var būt arī kāds cits tuvs cilvēks, kuram bērns uzticas, ar ko bērns dalīsies ne tikai pozitīvajos pārdzīvojumos, bet arī negatīvajos, un līdz ar to nepieciešamības gadījumā būs iespējams palīdzēt. Ja bērnam ir uzticības persona, ir mazāk iespēju varmākam nodarīt pāri bērnam, jo bērns uzreiz stāstīs par savām aizdomām. Nenoliedzami, ja ģimenē nav uzticības pilnas attiecības, ir lielāks risks, ka var notikt kāda nelaime. Tāpēc, lai kāds būtu bērna vecums, vienmēr ir vērts uzlabot savstarpējās attiecības.

Daina Dziļuma uzsver, ka mums ir jātic saviem bērniem. Pat ja bērniem ir izteikta fantāzija, parasti viņi fantazē par citām lietām, nevis šādiem notikumiem. Ir saprotamas arī mammas emocijas. Ja bērnam pirms izstāstīšanas ir bijis grūti un pēc notikuma atklāšanas ir daļējs atvieglojums, jo viņš vairs nav viens, tad mammai pirmajā brīdī ir šoks, apjukums un neziņa, ko darīt un kā izturēties. Tāpēc svarīgi meklēt palīdzību pie speciālistiem, lai saņemtu atbalstu šajā sarežģītajā situācijā.

Ja nepieciešama palīdzība, zvaniet speciālistiem:


  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunis: 116111;

  • visu diennakti darbojas biedrības «Skalbes» psiholoģiskās palīdzības tālrunis: 67222922. Ja ir «Bite» pieslēgums, zvanīt pa tālruni: 27722292 (bez maksas);

  • centra «Dardedze» psihologu palīdzība. Pieteikšanās pa tālruni: 67600685 vai 29556680.

Vienmēr jāatceras, ka bērns ir tas, kurš sevi var vismazāk aizsargāt, tāpēc tas jādara mums, pieaugušajiem. Saņemot vecāku atbalstu un speciālistu palīdzību – gan pārstrādājot traumatisko pieredzi, gan apgūstot jaunas sociālās prasmes un iemaņas, bērnam pastāv iespēja pārvarēt vardarbības radītās sekas. Labā ziņa ir tā, ka bērniem ir apbrīnojama spēja un lieli resursi atjaunoties, tāpēc visu ir iespējams risināt, bērnam ir iespējams palīdzēt. Nevajag dzīvot nolemtībā un ieciklēties uz negatīvo.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Fiziskās aktivitātes skolā

Par ko brīdina noguruma un smaguma sajūta kājās

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Bērnu veselība

Mazulis

Skolēni