Bērni

Suns – bērna terapeits

Jau rakstījām par vienu no netradicionālās medicīnas virzieniem – dzīvniekterapiju jeb petterapiju – ārstēšanu ar dzīvnieku palīdzību –, tai skaitā kanisterapiju (no latīņu ‘canis’ – ‘suns’) jeb dziedināšanu ar suņu palīdzību. Šķita interesanti uzzināt nedaudz vairāk par šo tēmu, proti, par to, vai jebkurš suns var kļūt par terapeitu un kā tas notiek. Informāciju sniedz Dienesta un sporta suņkopības mācību centra speciāliste Vladislava Akimova (www.intersportcanis.lv).

Ne katrs suns var būt palīgs kanisterapijā

Kanisterapijai piemēroti tādu šķirņu suņi, kam nav raksturīga agresivitāte, hiperaktivitāte un kas ir selekcionēti kā palīgs cilvēkam. Piemēram, labradori, zeltainie retrīveri, ņūfaundlendietis u. c. Turklāt, lai strādātu ar bērniem, suns un viņa saimnieks tiek īpaši apmācīti un testēti. Darbam ar pacientiem tiek pielaisti tikai neagresīvie, mierīgie suņi ar augstu intelektu, stabilu psihi un, varētu teikt, ideālu raksturu.

Suņus terapeitus apmāca ar pozitīvām metodēm – jābūt stingrai paklausībai, bet sunim jāmāk arī patstāvīgi pieņemt lēmumu. Nav iespējams iemācīt vajadzīgās īpašības, var tikai attīstīt esošos dotumus. Tas attiecas arī uz to, kā suns pieņem cilvēkus – maigi un pacietīgi vai citādāk. Suni terapeitu var diskvalificēt kā jebkuru citu speciālistu. Viņiem regulāri vienu reizi gadā jākārto eksāmens.

Suns kopā ar saimnieku kārto eksāmenu, kam ir divas daļas: vispārējā daļa, kurā pārbauda paklausību, un specializētā daļa, kuru nosacīti var saukt par medicīnisko daļu. V. Akimova ar savu borderkolliju Ergo kārtojuši šo eksāmenu Polijā, un tagad viņa pati rīko līdzīgas pārbaudes Rīgā. Pagaidām Latvijā līmenī «suns – terapeits» ir viens suns, pārējiem suņiem ir pirmais līmenis – «pirmā kontakta suns».

Latvijas Kinoloģiskā federācija parakstījusi sadarbības līgumu ar Polijas Kinoterapeitu biedrību (Polijā kanisterapiju sauc par kinoterapiju). Tas nozīmē, ka Latvijā dokumentācija izstrādāta pēc Polijas paraugiem, apkopojot kolēģu pieredzi un pielāgojot mūsu dzīvei. Polijā šī nodarbošanās atzīta kā profesija. No Latvijas šo eksāmenu nokārtojuši apmēram desmit suņi. Visi to kārtoja Polijā, un viņus pieņēma Polijas speciālisti.

Foto no Vladislavas Akimovas privātā arhīva

Kā rodas kanisterapijas labvēlīgais efekts

Kanisterapija bērniem var palīdzēt attīstīt neatkarību, iecietību un paškontroli, paaugstināt pašapziņu un iniciatīvu, atgūt uzticēšanās un empātijas spēju. Svarīgs ir psihoemocionālais faktors – bērns nezina, ka dodas ārstēties (protams, ja vecāki to nav nosaukuši par ārstēšanos), un nebaidās no procesa, ļaujas tam. Bērns gūst prieku no  saskarsmes ar dzīvnieku, arī suns par to no sirds priecājas un labvēlīgi uzvedas.

Bērnam ar suni ļauj brīvi kontaktēties – barot, ķemmēt, pastaigāties. Suņa kopšana un kopējas spēles labvēlīgi ietekmē bērna mazās un lielās motorikas attīstību. Runas attīstību stimulē bērna vēlme skaidri un saprotami izrunāt sunim dodamās komandas. Redzot, ka dzīvnieks klausa, bērnam rodas pozitīvas emocijas un viņš kļūst pašpārliecinātāks, komunikablāks.

Bērniem ar cerebrālo trieku saskarsme ar suni mazina muskuļu spasticitāti, uzlabo un atjauno kustību koordināciju, ķermeņa stāju, līdzsvaro uzbudinājuma un kavēšanas procesus CNS, izveido jaunus nosacījuma refleksus.

Suns – palīgs kārtības ieaudzināšanā bērnos

Aicināta pastāstīt kādu interesantu un iedvesmojošu stāstu par to, kā saskarsme ar suni palīdzējusi kādam no īpašajiem bērniņiem, Vladislava Akimova pastāsta gadījumu, kā suns palīdzējis nevis īpašajam, bet parastam bērnam – viņas tolaik divgadīgajai meitiņai. «Ļizai ļoti nepatika aiz sevis savākt izmētātās rotaļlietas, katra istabas sakārtošana bija varoņdarbs, kamēr neizdomāju lūgt palīdzību savam sunim, kurš strādā ar īpašiem bērniem.

Polijas kolēģi stāstīja, kā var motivēt bērnu kaut ko izdarīt, un es to nolēmu pārbaudīt uz savas meitas. Iedevu Ergo turēt spainīti un teicu Ļizai: «Skaties, Ergo grib tev palīdzēt sakopt istabu! Viņš paturēs spainīti, bet tu tajā saliec izmētātos klucīšus.» Vajadzēja redzēt, ar kādu entuziasmu bērns, kurš ikdienā savas rotaļlietas vāca negribīgi un pēc ilgas pierunāšanas, skrēja pakaļ klucīšiem un vāca tos spainī, kuru turēja suns.

No pārlieka entuziasma Ļiza meta klucīšus tik stipri, ka Ergo knapi varēja noturēt spaini. Tas mani neapmierināja, jo sunim nevajadzētu izjust nepatīkamas sajūtas, sadarbojoties ar bērnu. Tāpēc teicu Ļizai, ka Ergo ir grūti, ja viņa met, klucīši jāliek akurāti, un tā arī tika darīts. Bet brīnums bija cits. Pēc pusgada, kad ar Ļizu vācām viņas rotaļlietas un es sāku tās enerģiski likt vietā, viņa man atgādināja, lai lieku akurāti un nemetu. Bērns kopš tās nodarbības savas rotaļlietas savāc un sakārto daudz labāk.»

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Dzīvnieki mūs ārstē

Sargāsim bērnus no seksuālās vardarbības!

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Bērnu veselība

Mazulis

Skolēni