Vakcinācijas kalendārs
2010. gada sākumā spēkā stājies jaunais bērnu vakcinācijas kalendārs, kas, pēc speciālistu domām, atbilst Eiropas Savienības un citu pasaules valstu labākajai imunizācijas praksei. Vakcinācijas kalendārā ir iekļautas jaunas vakcīnas un ar kombinēto vakcīnu noteikšanu ir samazināts veicamo injekciju skaits.
Obligātā vakcinācija
Infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku un vakcinācijas kārtību, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai nosaka Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 ‹‹Vakcinācijas noteikumi››. 2009. gada beigās pirms grozījumu, kas ieviesa jauno bērnu vakcinācijas kalendāru, stāšanās spēkā notika plašas diskusijas par to lietderīgumu.
- Foto: istockphoto.com
Tomēr bērnu vecākiem nav, par ko uztraukties – vārdu savienojums ‹‹obligātā vakcinācija›› nenozīmē, ka vecākiem savs bērns ir obligāti jāvakcinē. Šis jēdziens nozīmē tikai to, ka katram bērnam Latvijā ir obligāti garantētas tiesības būt pasargātam pret ‹‹Vakcinācijas noteikumos›› minētajām infekcijas slimībām un valsts garantē katram bērnam bezmaksas vakcināciju.
Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu (personas, kurām ir medicīniskā izglītība un kuras nodarbojas ar profesionālu un individuālu slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, pacientu rehabilitāciju un aprūpi), kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas (arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas). Savukārt ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes pienākums ir laikus informēt aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību. Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu, un vakcinējamā persona to paraksta.
Pret kādām infekcijām un kādā vecumā bērnus vakcinē
- 0–12 stundas: tikai riska grupas jaundzimušajiem (dzimuši B hepatīta virsmas antigēna (HBsAg) pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nav tikušas pārbaudītas HBsAg klātbūtnes noteikšanai) ievada vakcīnu pret B hepatītu. Bērnu vakcinācija pret B hepatītu Latvijā uzsākta 1997. gadā.
- 2–5 dienas: vakcīna pret tuberkulozi. Imunizācija pret tuberkulozi Latvijā uzsākta 1937. gadā.
- 2 mēneši: kombinētās vakcīnas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, kā arī pneimokoku vakcīnas pirmās devas. 2011. gada 1. janvārī tiks uzsākta vakcinācija pret rotavīrusa infekciju. Vakcinācija pret difteriju Latvijā uzsākta pagājušā gadsimta 30. gados. Imunizācija pret stinguma krampjiem un garo klepu Latvijā uzsākta 1958. gadā. Vakcinācija pret poliomielītu Latvijā tiek veikta kopš 1957. gada. Vakcinācija pret Hib infekciju Latvijā uzsākta 1994. gadā.
- 4 mēneši: kombinētās vakcīnas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, kā arī pneimokoku vakcīnas otrās devas. Rotavīrusa vakcīnas otrā deva.
- 6 mēneši: kombinētās vakcīnas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, kā arī pneimokoku vakcīnas trešās devas. Rotavīrusa vakcīnas trešo devu nozīmē, ja tā ir paredzēta vakcīnas lietošanas instrukcijā.
- 12–15 mēneši: kombinētās vakcīnas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, kā arī pneimokoku vakcīnas ceturtās devas. Kombinētā vakcīna pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām (iespējams lietot arī kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un vējbakām vai arī pret vējbakām potēt atsevišķu vakcīnu). Vakcinācija pret vējbakām Latvijā uzsākta 2008. gadā. Vakcinācija pret masalām Latvijā uzsākta 1968. gadā. Vakcinācija pret masaliņām Latvijā uzsākta 1993. gadā un pret epidēmisko parotītu – 1983. gadā.
- 7 gadi: pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu un poliomielītu lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu. Pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām vakcinē bērnus, kuri saņēmuši tikai vienu MPR vakcīnas devu.
- 12 gadi: pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze ‹‹masaliņas›› apstiprināta seroloģiski. Vakcinācijai un revakcinācijai izmanto kombinēto MPR vakcīnu. 2010. gada 1. septembrī tika uzsākta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, ievadot trīs vakcīnas devas atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai.
- 14 gadi: kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem un poliomielītu. Pret B hepatītu vakcinē tikai agrāk nevakcinētos bērnus. Vakcinējot ievada trīs vakcīnas devas atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai.
- Katrus 10 gadus vakcinē pret stinguma krampjiem un difteriju ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu.
Lai samazinātu ārsta apmeklējumu skaitu, kas nepieciešams pilnam imunizācijas kursam, Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka vienas vizītes laikā ievadīt visas vakcīnas, kas paredzētas vakcinācijas kalendārā atbilstoši bērna vecumam. Ja injekcijas veiktas vienlaicīgi, t. i., vienas ārsta vizītes laikā, dažādas vakcīnas tiek ievadītas dažādās ķermeņa daļās. Dažādas vakcīnas nedrīkst sajaukt vienā šļircē. Saskaņā ar PVO ieteikumiem dzīvu izraisītāju saturošās vakcīnas jāievada vienā dienā vai ievērojot vismaz četru nedēļu intervālu, lai novērstu potenciālo mijiedarbību. Minētā rekomendācija neattiecas uz citām vakcīnām.
Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai teritorijās, kurās saskaņā ar Latvijas Infektoloģijas centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.
Iespējamās vakcinācijas blakusparādības un atlikšanas iemesli
Pirms vakcinācijas ārstniecības persona informē bērna likumīgo pārstāvi par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu; par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas; par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo blakusparādību smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.
- Foto: istockphoto.com
Ārstniecības persona pirms katras vakcinācijas (gan pirmreizējas, gan atkārtotas) veic vai organizē vakcinējamās personas apskati, kā arī viņas vecāku vai citu likumīgu pārstāvju aptauju, lai noskaidrotu vakcinējamās personas veselības stāvokli un iespējamās kontrindikācijas. Iegūtās ziņas ieraksta medicīniskajā dokumentācijā.
Vakcinācija jāatliek, ja bērnam ir nopietna akūta saslimšana ar paaugstinātu temperatūru. Pēc vakcīnas ir sastopami tādi īslaicīgi simptomi kā tūska, apsārtums, sāpes injekcijas vietā, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums vai vispārēja vājuma sajūta. Ja pēc iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanas bijušas komplikācijas, jautājumu par turpmāko vakcināciju izlemj primārās veselības aprūpes ārsts.
Veicot vakcināciju, ārstniecības personas pienākums ir rakstiski informēt bērna pārstāvi par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties vai veikt citas vakcinācijas.
Informācijas avots: likumi.lv; lic.gov.lv.
Sagatavoja Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Joda deficīts - kas tas ir un kā to novērst
Piena kariess ar krūti barotiem bērniem