Vesels, jo kustīgs
Vecāki savu bērnu vēlas redzēt apmierinātu, smaidīgu un veselu, tomēr straujajā dzīves tempā vecāki nereti piemirst par fizisko aktivitāšu nozīmi bērna dzīvē. Realitāte diemžēl atšķiras no iedomātā scenārija un cerībām, ka bērns vienmēr būs vesels.
Ja bērns ir mazkustīgs un imunitāte ir novājināta, tad pastāv lielāka iespēja, ka bērns saaukstēsies vai saslims. Ja tā notiek, tad sākas kreņķi – vecākiem jādomā, pie kāda ārsta jāved sava atvase, jādodas uz aptieku pēc zālēm, kuru lietošana imunitāti nudien nestiprina. Tādējādi veidojas apburtais loks. Šķiet, tas ir neizbēgami. Tomēr, ja radināsiet bērnu pie sporta un viņam tas iepatiksies, atvase izvairīsies no daudzām veselības problēmām gan bērnībā, gan nākotnē.
Lai gan cilvēka veselību iespaido virkne dažādu faktoru, piemēram, iedzimtība, apkārtējā vide un dzīvesveids, fiziskajām aktivitātēm ir liela nozīme veselības saglabāšanā. Īpaši svarīgas tās ir bērniem un pusaudžiem, jo organisms nobriest un attīstās līdz 20 gadu vecumam.
Bērni, kuri jau pirmsskolas vecumā ir norūdīti un fiziski attīstīti, ir ieguvēji – viņi labāk mācās, viņiem ir lielākas darba spējas, labāka stāja, noskaņojums ir optimistiskāks un viņiem nākotnē ir lielāka iespēja kļūt par līderiem. Vēl viena sporta nodarbību neatsverama priekšrocība ir mācīšanās darboties grupā (ja bērns trenējas futbolā, basketbolā u. tml.). Šādas nodarbības bērniem palīdz iekļauties sabiedrībā, pierast pie vienaudžiem, attīstot sociālās prasmes. Dažādas rotaļas veicina bērnu garīgo attīstību.
Ikvienam no mums jau kopš bērnības būtu regulāri un intensīvi jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm. Ne vienmēr tas prasa finansiālu ieguldījumu un daudz laika. Tas var būt jebkas: skriešana, soļošana, mešana, rāpošana, rāpšanās, peldēšana, slēpošana, vingrošana utt.
Mūsdienās fiziskās aktivitātes ir nepelnīti piemirstas, tas noticis arī jauno informācijas tehnoloģiju un datorspēļu dēļ. Gandrīz piektdaļa skolēnu (19,9 %) darbadienās datorspēlēm un spēļu konsolēm velta līdz pat piecas stundas no sava laika. Nedēļas nogalēs tikpat ilgu laiku datoram velta 27,9 % aptaujāto skolēnu. Bērniem dators ir kā medus pods, no kura nevar atrauties – tas «apēd» ļoti daudz laika un veicina aptaukošanos.
Lai izvairītos no problēmām, bērnus jāmēģina motivēt atteikties no šī paraduma. Tas nav viegls uzdevums, bet ir ļoti nozīmīgs ieguldījums jūsu bērna normālai fiziskajai attīstībai nākotnē. Ir pētījumi, kas apstiprina – dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus. Cilvēks, kas bērnību un skolas gadu brīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora, visticamāk, būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvo laiku pavadīt mazkustīgi. Tie, kas jau bērnībā ir nodarbojušies ar sportu, šo veselīgo ieradumu uztver kā pašsaprotamu, dzīves kvalitāti veicinošu sastāvdaļu.
Rakstu sagatavoja:
Rakstiem pievienotie fotoattēli no futbola kluba arhīviem.