Bērni

Zobārstniecība bērnam vispārējā narkozē - par vai pret

Lai arī mūsdienās tehnoloģijas ir krietni attīstījušās, diemžēl arvien ir gadījumi, kad bērnam kādu ārstniecisku iejaukšanos, piemēram, zobu labošanu, auss korekciju, krusas grauda likvidēšanu no acs vai gastroendoskopiju jeb tā dēvēto kobru, nepieciešams veikt vispārējā narkozē. Tomēr vispārējā narkoze nav joka lieta, tāpēc vecākiem vienmēr rūpīgi jāapsver, vai narkoze ir nepieciešama, un jāapzinās, kāds risks pastāv, bērnam veicot medicīniskas manipulācijas vispārējā anestēzijā.

Kas ir vispārējā anestēzija jeb narkoze

Vispārējā anestēzija ir vispārēja centrālās nervu sistēmas reakcija uz doto līdzekļu iedarbību, kam ir narkotiska ietekme. Narkozes ietekmē iestājas apziņas izslēgšanās. Narkozes stāvoklis ir atgriezenisks, tāpēc pēc anestētiķu pārtraukšanas atjaunojas organisma sākotnējais stāvoklis.

Ja, piemēram, zobus nepieciešams labot vispārējā narkozē, to var darīt divos veidos: intravenozi vai ieelpojot attiecīgus līdzekļus caur masku. Inhalācijām tiek izmantotas viegli gaistošas šķidrās vai gāzveida anestēzijas vielas. Vēnā ievadāmos anestēzijas līdzekļus bērniem lieto reti, jo maskas pielietošanu bērni uztver daudz mierīgāk. Zobu labošana bērniem vispārējā narkozē Latvijā notiek tikai vienā vietā – Stomatoloģijas institūtā, Rīgā. Šādai ārstēšanai ir ļoti augstas prasības, kā arī jābūt atbilstošām licencēm.

Kā notiek zobu labošana, izmantojot vispārējo narkozi

Bērns veic pāris ieelpas caur speciālu maksu un pēc tam aizmieg. Miega laikā notiek visu zobu labošana. Narkozes un zobu labošanas laikā bērna veselības stāvoklim seko līdzi ar speciālu ierīču, kas kontrolē galvenos fizioloģiskos parametrus (asinsspiedienu, sirds ritmu, ķermeņa temperatūru u. tml.) palīdzību. Zobu labošanas laikā darbojas gan anesteziologs-reanimatologs, gan bērnu zobārsts, gan citi speciālisti – palīgi.

Pēc zobu salabošanas un narkozes ievades pārtraukšanas pakāpeniski notiek bērna pamošanās un pēc vidēji desmit minūtēm notiek pilnīga atgriešanās pie apziņas. Pamodināšanu un tālāko bērna aprūpi klīnikā veic speciālisti, anesteziologi, jau citā telpā.

Zobu labošanas laikā narkozes iespaidā bērns nejūt sāpes, neredz medicīniskos instrumentus, nejūt specifisko medicīnisko aromātu, līdz ar to nepastāv negatīvs emocionālais fons, tāpēc bērnam nerodas bailes no zobārsta.

Kad bērnam nepieciešama zobu labošana vispārējā narkozē

  1. Ja nepieciešams labot daudz zobu (piecas vai vairāk reizes) un bērnam veidojas negatīvas emocijas un pieredze, ejot pie zobārsta. Zobu labošana vispārējā narkozē ļauj veikt visu zobu salabošanu vienā reizē. Ja bērns pakāpeniski pierod pie zobārsta un zobu labošanu uztver normāli, vispārējā narkoze nav nepieciešama. Bet nedrīkstētu būt tā, ka bērnam ir paniskas bailes no zobārsta. Ir svarīgi, lai vecāki bērnam paskaidrotu, kāpēc zobiņus nepieciešams labot un kā tas notiks. Bērnam vajag pateikt, ka viss būs kārtībā.
  2. Ja zobu labošana nav iespējama bērna psiholoģisko vai fizioloģisko iemeslu dēļ (bērns ir pārāk jauns, ir kādas centrālās nervu sistēmas saslimšanas vai arī pastāv nepārvaramas bailes no ārstiem) un tāpēc bērnam nav iespējams izveidot sadarbību ar zobārstu.
  3. Ja ir alerģija no vietējās anestēzijas preparātiem.

Vai bērna ārstēšana vispārējā narkozē ir bīstama

Narkoze ir vispārējā organisma anestēzija, kad pacients preparātu ietekmē iemieg un līdz ar to zaudē samaņu un jutīgumu. Visi preparāti ietekmē elpošanu, asinsriti un citus būtiskus dzīvības procesus, līdz ar to pacients, kuram tiek izmantota vispārējā anestēzija, saskaras ar paaugstinātu risku.

Lielāko daļu komplikāciju zobu ārstēšanas laikā iespējams novērst ar sākotnēju sagatavošanos. Svarīgākais solis ir bērna apskate un pārbaudes pie ārstiem – anesteziologs, medicīnisko dokumentu analīze (asinsaina, sirdsdarbība, urīna analīzes), – kā arī informācija no vecākiem (vai bērnam iepriekš ir veikta vispārējā narkoze un kāda ir bijusi reakcija; vai ir kādas alerģiskas reakcijas; kāda ir ģimenē esošo cilvēku un radinieku reakcija uz narkozi un vai bijuši kādi sarežģījumi). Jāņem vērā arī tas, vai nesen nav bijusi kāda slimība un vai bērns neslimo ar kādu hronisku slimību. Pamatojoties uz šo informāciju, anesteziologs var pieņemt lēmumu, vai ir pieļaujama bērna ārstēšana vispārējā narkozē.

Vispārējā narkoze nav ieteicama vai pēc ārsta norādījuma ir aizliedzama, ja bērnam ir iedzimta sirdskaite, nav noslēgušies sirds vārstuļi, ir kādas hroniskas saslimšanas, ir akūtas elpceļu vīrusu infekcijas, apgrūtināta elpošana, rahīts vai plaušu slimības smagā formā, akūta aknu un nieru saslimšana vai diabēts.

Speciālisti skaidro, ka mūsdienu preparāti, ko izmanto narkozes veikšanai, neatstāj paliekošas sekas uz bērna organismu un noteicošais faktors, lai viss noritētu veiksmīgi, ir sekot līdzi fizioloģiskajiem parametriem: skābekļa saturam asinīs, asinsspiedienam, atbilstošai elpošanai un sirdsdarbībai.

Tomēr, kā jau raksta sākumā minēts, bērna ārstēšana vispārējā narkozē ir ārstnieciska manipulācija ar paaugstinātu risku. Vispārējā anestēzija ietekmē elpošanu un citus svarīgus dzīvības procesus, tāpēc no visiem anestēziju veidiem tai piemīt vislielākā dzīvībai bīstamo komplikāciju iespējamība. Biežākais, ar ko var nākties saskarties, ir kuņģa šķidruma ieelpošana vai vemšana narkozes laikā. Tāpēc ļoti svarīgi vismaz astoņas stundas pirms narkozes neko neēst, kā arī minimāli uzņemt šķidrumu, pēdējās stundas neuzņemot neko. Tomēr arī pēc anestēzijas pamostoties var būt slikta dūša, vemšana un galvas reiboņi. Bērnam var būt elpas trūkums un krampji. Ir bērni, kuri pēc narkozes pamostas mierīgi, bet citi raud, ir kreņķīgi vai pat niķīgi un agresīvi. Uzvedības maiņa var saglabāties ilgāku laiku.

Tā kā bērna organisms ir daudz mazāks par pieaugušo organismu, turklāt tas ir jutīgāks, narkozes sekas var izpausties arī neiroloģiskos sarežģījumos ar nervu bojājumiem, kas var veicināt gan jušanas, gan fizioloģiskos traucējumus. Daļa seku var neizpausties uzreiz, bet būt jūtama laika gaitā, īpaši tas attiecas uz smadzeņu un sirds darbību. Tāpat kā pieaugušajiem pēc narkozes, arī bērniem var pasliktināties atmiņa, būt traucētas koncentrēšanās spējas, kļūt vājāka imūnsistēma. Vēl jāņem vērā slodze, ko organisms saņem, piemēram, zobu labošanas laikā. Kā zināms, ārsti neiesaka vienā reizē raut vairāk par trīs zobiem, jo tā ir slodze sirdij, bet zobu labošanas laikā vispārējā narkozē tiek laboti un/vai izrauti visi bojātie zobiņi.

Ārsts nekad līdz galam nevar iepazīt bērnu un līdz ar to nevar visu paredzēt, tāpēc vecākiem ir jāpieņem gala lēmums un jārēķinās ar dažādām iespējamām sekām. Lai arī mūsdienās visi iespējamie riski tiek maksimāli novērsti, vienmēr ir jāatceras, ka no vispārējās narkozes ne tikai pieaugušais, bet arī bērns var nepamosties. Ir valstis, kurās, piemēram, zobus labot vispārējā narkozē ir aizliegts. Vispārējo narkozi ieteicams lietot tikai nepieciešamākajos gadījumos.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Zobu kopšana grūtniecības laikā

Zobu taisnošana ar brekešu palīdzību

Par zobu veselību un kopšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Bērnu veselība

Skaistums