Bērni

Zobu labošana bērniem

Raksta veidošanā konsultējusi Cēsu rajona zobārstniecības bērnu zobārste Inguna Dzene.

Inguna Dzene. Foto no personīgā arhīva

Piedzimstot bērnam nav bail no zobārsta un zobu labošanas, tāpēc ļoti svarīga ir vecāku attieksme, kas veido bērna priekšstatu par zobārstniecību. Būtiska loma ir arī speciālistam, pie kura bērns tiek vests. Ir svarīgi, lai zobārsts bērnam prastu saprotami izskaidrot zobu labošanas procesu un iedrošinātu viņu.

Par labiem zobus var uzskatīt tad, ja 12 gadu vecumā bērnam nav vairāk par vienu caurumu, 18 gadu vecumā nav izrauts neviens pastāvīgais zobs, 35 gadu vecumā mutē ir 24 zobi un 60 gadu vecumā – 20 zobi. Jāatzīst, ka Latvijā bieži vien iedzīvotāju zobu stāvoklis ir daudz bēdīgāks.

Fluora tabletes jau pirms pirmā zobiņa

Daudzviet pasaulē zobu stiprumam tiek izmantota ūdens fluorizācija vai sāls fluorizācija (rietumos, pateicoties tam, 80–85 % bērnu, uzsākot skolas gaitas, ir ar veseliem zobiem). Latvijā pieejamākais variants ir lietot fluora tabletes, tām zobu stiprināšanā ir ļoti liela nozīme. Bērnu zobārste Inguna Dzene saka: ‹‹Pēc ilggadējas pieredzes varu teikt, ka tiem bērniem, kuri lieto fluora tabletes, zobi ir daudz labākā stāvoklī. Arī pēc savas pieredzes, audzinot bērnus, zinu, ka bija laiks, kad zobu tīrīšana nebija tik ideāla, bet ar tabletēm bērni uzņēma fluoru, un tas palīdzēja.››

Ir 1,1 mg un 2,2  mg fluora tabletes. 1,1 mg tabletes lieto bērna dzīves pirmajos gados, un tās bērnam var dot arī pirms pirmā zobiņa iznākšanas, lai veidotos stipri zobiņi (jādod daļa no tabletes). Fluora tabletes veicina vispārējo kaulu stiprumu, kas ir noderīgi ne tikai zobiem, bet visam ķermenim. Arī tad, ja zobu pasta ir ar fluoru, ir noderīgi lietot fluora tabletes. Tabletes var kaitēt tikai tad, ja tās tiek ēstas kā konfektes, jo tas var veidot fluorozi, kas savukārt uz zobiem veido baltus pleķīšus.

Foto: istockphoto.com

Būtiska ir regulāra un pareiza zobu tīrīšana, īpaši vakarā pirms gulētiešanas. Zobus nav iespējams tīrīt par daudz. Obligāti to ir darīt no rīta pēc ēšanas un vakarā pirms gulētiešanas (pēc tam drīkst dzert tikai ūdeni vai tēju bez cukura – no tās var veidoties pigments, bet nevar vairoties baktērijas).

Arī tad, ja zobā ir parādījies caurumiņš, tik un tā vajag lietot fluora tabletes un tīrīt zobus, jo tādējādi caurums lēnāk kļūst lielāks un to var laicīgāk salabot.

Stipri zobi

Zobu stiprums ir atkarīgs no iedzimtības un tā, kurā laikā zobiņi izšķiļas. Vecāki mēdz uztraukties par to, ka bērnam zobiņi parādās vēlu, bet jāatceras, ka reti kad zobiņi izšķiļas gluži kā pēc grāmatas. Turklāt tas pat ir labāk, ja zobiņi parādās vēlāk – pārāk agri izšķīlušies zobiņi ir trauslāki, jo nav paguvuši nobriest (zobiņš nav stingrs, emalja ir mīkstāka). Šis princips attiecas gan uz piena, gan pastāvīgajiem zobiem.

Trauslāki zobiņi bojājas biežāk. Mūsdienās arī pārtikai ir liela nozīme zobu veselībā, jo tā zobus bojā daudz vairāk nekā agrāk. Vajadzētu izvairīties no pārāk cukurotiem un daudz cieti saturošiem ēdieniem, no saldumiem zobus visnelabvēlīgāk ietekmē čupa-čupi, jo tie nepārtraukti atrodas mutē un ir tiešā saskarē ar zobiem – priekšējo zobu emalja kļūst plānāka, un zobi ātri bojājas vai pat sāk drupt. Labāk bērnam ir iedot šokolādi vai šokolādes konfekti, kas ātri izkūst vai tiek apēsta. 

Bērna izpratne par zobu labošanu

Visi 20 zobiņi izšķiļas līdz trīs gadu vecumam, un aptuveni sešu gadu vecumā parādās pirmie pastāvīgie zobi, kas piena zobus pilnībā nomaina līdz aptuveni 13 gadu vecumam.

Ir labi, ja pirmā vizīte pie zobārsta bērna apzinātā vecumā ir organizēta kā ekskursija, kuras laikā tiek apmeklēta zobārstniecība un bērns iepazīstas ar ārstu, gūstot pozitīvas emocijas un asociācijas. Vecāki ar bērnu mājās var spēlēt zobārstus – izskaitīt, cik zobiņi mutē atrodas, aplūkot tos spogulī. Veikalos ir pieejami arī dažādi spēļu komplekti par zobārstniecības tēmu.

Bērniem zobārstu nepieciešams apmeklēt divreiz gadā, jo viņu zobiņi bojājas daudz ātrāk nekā pieaugušajiem. Īpaši tas attiecas uz piena zobiem, tiem arī straujāk attīstās kariess. 

Bērni, kuri nebaidās no zobārsta

Tādu bērnu nav daudz, bet ir. Mūsdienās bērniem nav tik paniskas bailes, kādas bija Padomju laikos, kad pie zobārsta tika iegūta negatīva pieredze, tomēr bailes pastāv arī tagad. Bērnam var būt bail tāpēc, ka viņš nezina, uz kurieni dodas un ko viņam darīs, turklāt nenoliedzams ir fakts, ka ir nepatīkami, ja svešs cilvēks viņa mutītē kaut ko dara. Ja pirmajā reizē bērnam tiek veikta anestēzija un viņš nejūt sāpes, viņam rodas pārliecība, ka viss ir bijis labi (pat tad, ja apmeklējuma sākumā viņš uztraukuma un baiļu dēļ ir raudājis). Ja zobs ir iekaisis, ar anestēziju nav iespējams noņemt sāpes, un urbšana būs sāpīga. Visbiežāk, ja situācija nonākusi tik tālu, zobs tiek rauts laukā, jo piena zobiem kanāli netiek tīrīti – bērns tik ilgi un mierīgi nevar nosēdēt krēslā, un, tīrot kanālus, var traumēt pastāvīgo zobu aizmetņus.

Pirmo reizi bērnu vedot pie zobārsta, viņam ir jāizstāsta, uz kurieni viņš tiek vests, lai bērns sagatavotos gaidāmajam. Ja vecāki būs teikuši, ka viņam neko nedarīs, bērns arī neļaus neko darīt. Iepriekš brīdināti bērni daudz labāk pieņem to, kas notiek zobārsta kabinetā. Svarīga ir arī vecāku attieksme – jāpaskaidro, ka tas ir kaut kas, kas jāpacieš, lai zobiņi būtu smuki, veseli un nesāpētu.

Ir gadījumi, kad bērni mājās tiek iebiedēti. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ: vecāki paši baidās no zobārsta; ja bērns neklausa vai slikti uzvedas, vecāki bērnam draud ar zobārsta apmeklējumu. Zobārsta apmeklēšana ir normāls process, kas nepieciešams labai veselībai.

Ja bojātos zobus nelabo, ar laiku tos vajadzēs izraut. Zobu raušana veicina nepareiza sakodiena veidošanos, ar laiku arī vaigu iekrišanu un citas nepatīkamas fizioloģiskas izmaiņas.

Piena zobu labošanas nepieciešamība

Piena zobus nepieciešams labot, lai nervos nesāktos iekaisums, kā arī lai saglabātu pareizu sakodienu. Kauls attīstās tikai tur, kur ir zobiņš, tātad, ja zobiņš pārāk ātri tiek izrauts, kauls neattīstās, un sakodiens veidojas nedaudz citādāks. Sakodienu ietekmē arī faktors, ka, neesot vienam zobiņam, blakusesošie zobiņi liecas uz sāniem, neatstājot vietu jaunam zobiņam. Ja piena zobiņi ir šķībi, tos neregulē ar brekešu palīdzību, regulē tikai īstos zobus.

Priekšējos piena zobus bērniem nelabo, jo tajos neturas plombas un tie ir pirmie, kas nomainās. Ja tomēr tos mēģina labot, bieži vien zobiņš atlūst vai nolūst, un tās bērnam ir liekas sāpes. Labāk ir rūpēties par sānu zobu salabošanu, jo tie bērnam būs ilgāk.

Iespējamie varianti zobu labošanai bērniem

Salīdzinot zobu labošanu mūsdienās ar laiku pirms 20 gadiem, tagad zobus galvenokārt labo, izmantojot anestēziju. Protams, gadās izņēmumi, kad vecāki vai paši bērni tam nepiekrīt.

Foto: istockphoto.com

Vietējā anestēzija ir injekcija, kas ir nesāpīgāka par urbšanas procesu. Lai bērns piekristu anestēzijai, nevajag teikt, ka tā ir šprice. Labāk ir teikt, ka zobiņam iedos miega zāles, lai zobiņš varētu aizmigt. Lai bērns neredzētu, ka tā tomēr ir šprice, viņam var teikt, lai viņš aizver actiņas. Šī ir būtiska nianse, lai zobārstam ar bērnu veidotos veiksmīga sadarbība.

Visi dzīvie zobiņi, neskatoties uz to, cik liels ir caurums, ir jutīgi. Cilvēkiem zobu jutības pakāpe var atšķirties, piemēram, ir pieaugušie, kuri atsakās no injekcijas, jo viņiem nesāp. Protams, ir grūti paredzēt, kāda būs bērna zobu jutība.

Ir trīs plombu veidi: sudraba amalgama (tradicionālākā un izturīgākā), gaismas jeb helio plombas un krāsainās plombas.

Lai arī daudziem vizuāli labāk patīk gaismas plombas, sānu zobos labākas ir sudraba plombas. Pirmkārt, tās ilgāk stāv, ir izturīgākas un mazāk jutīgas, jo sudraba maisījums sacietē un tāds arī paliek. Izmantojot helio materiālu, jāveic iekšējā polimerizācija un citi ķīmiskie procesi, tāpēc zobi ir jutīgi arī pēc plombas ielikšanas.

Bērniem piena zobos ir ieteicams likt tikai sudraba plombas. Ir vecāki, kuri grib likt gaismas plombas, bet bērns nevar nosēdēt zobārsta krēslā tik ilgu laiku, cik nepieciešams šīs plombas ielikšanai.

Ir arī krāsainās plombas, bet jārēķinās, ka tās ir ķīmisks materiāls dažādās krāsās. Lai arī bērniem tādas patīk labāk, daudzās zobārstniecībās tās neizmanto.

Par vislabāko tomēr ir uzskatāms vecais labais sudrabs, un tas ir pierādījies ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Gadījumi, kad bērnam zobs jāizrauj

Zobiņus nepieciešams raut ārā tad, ja tie sāp un zobārsts pārliecinās, ka ir sācies iekaisums. Ir arī iespējams, ka zobiņš neveiksmīgi nolūst un atnāk vaļā kanāls. Arī izveidojusies pumpa uz smaganas var liecināt par nopietnu infekciju, kad zobu nepieciešams izraut.

Kopumā var teikt, ka zobiņu rauj ārā tad, ja ir sācies iekaisuma process, ja bojājums ir tik liels, ka aizgājis līdz nervam, ja zobiņš nav labots, ja iekšā viss ir mīksts vai ja ir karioze. Arī tad, ja zobiņš ir sastrutojis un sapampis, tas ir jārauj laukā. Zobārste saka: ‹‹Sapampušos es nelaižu projām. Mammas reizēm atbalsta bērnu, ja viņš negrib raut zobiņu ārā, bet es neļauju, jo tas ir bīstami – tās ir strutas, sāp galva un, ja tā ir, nākamajā dienā bērns var nokļūt slimnīcā. Tas ir ļoti augsts risks. Ja iekaisums aiziet tālāk, tas aiziet uz kaulu un var rasties liekas problēmas.››

Gadījumi, kad nepieciešama vispārējā narkoze

Vispārējo narkozi veic tad, ja bērns ļoti baidās. Ir arī vecāki, kuriem nepatīk, ja bērns bļauj vai nespēj mierīgi nosēdēt krēslā, ir vecāki, kuri nepiekrīt bērnu pieturēt, lai rokas neietu pa gaisu, un kuriem nepatīk, ja māsiņa pietur bērna galvu. Tādos gadījumos ne tikai speciālists mēdz ieteikt vispārējo narkozi, bet arī vecāki paši to izvēlas. Tāda nepieciešamība mēdz rasties arī tad, ja vecāki iepriekš bērnam ir solījuši, ka viņiem neko nedarīs, un rezultātā bērns ir nepiekāpīgs un nav citu variantu.

Šādās situācijās galavārdu saka Stomatoloģijas institūta konsīlijs. Ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums ar slimību aprakstu, analīzēm, ir konsultācija – pilnīgi patstāvīgi šādu lēmumu vecāki nevar pieņemt.

Kad veic vispārējo narkozi, tiek salaboti visi zobiņi, kā arī neatgriezeniski bojātie tiek izrauti. Katram bērniņam var būt atšķirīga reakcija uz narkozi, līdz ar to var būt atšķirīga atmošanās.

Ja narkozi veikt nedrīkst, vecākiem ir jāizlemj, vai zobus bērnam salabot pakāpeniski, vai arī nenākt un zobus ielaist. Ir bērni, kuri sākumā atsakās apmeklēt zobārstu, bet, kad vecāki ar bērnu izrunājas un visu izskaidro, bērns atnāk labprātīgi un, mierīgi sēžot, zobārstam ļauj paveikt viņa darbu.

Zobārstniecības maksas pakalpojumi bērniem ir baltās plombas sānu zobiem, kā arī zobu labošana, izmantojot vispārējo narkozi.

Vajag atcerēties, ka bērnu nevajag baidīt ar zobārstu, nevajag melot par to, kas pie ārsta notiks, kā arī ievērot pareizu attieksmi. Bērnam ir jāsaprot, ka pie zobārsta ir jāiet tāpat kā pie citiem ārstiem un tas nāk par labu veselībai.

Iveta Rozentāle 

Citi noderīgi raksti

Zobu kopšana grūtniecības laikā

Zobu taisnošana ar brekešu palīdzību

Par zobu veselību un kopšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem varat aprunāties Cāļa forumos

Veselība

Bērnu veselība

Skaistums