Bērni

Mājas un bērnudārza bērns

Ekonomiskā situācija bieži vien māmiņai pēc iespējas ātrāk liek atgriezties darbā un mazuļa pieskatīšanu uzticēt auklei vai bērnudārzam. Bet, ja vecākiem būtu izvēles brīvība, vai bērnu tik un tā vajadzētu laist bērnudārzā? Dzirdēti apgalvojumi, ka tie bērni, kuri apmeklē bērnudārzu, attīstās ātrāk nekā tie, kas bērnudārzu neapmeklē. Svarīgākais, ka viņi ir socializējušies, iemācījušies būt kolektīvā. Mājas bērnam skolas gaitu uzsākšana ir krietni grūtāka.

Ieteicamais vecums bērnudārza apmeklēšanai

M. Brummera un H. Enckella grāmatā «Bērnu un jauniešu psihoterapija» uzsvērts, ka bērnam būt šķirtam no mātes ir psihiski grūts pārdzīvojums. Atšķirtība rada zaudējuma bailes, tādējādi arī aizkaitinājumu un dusmas. Bērnam no septiņu mēnešu līdz divu trīs gadu vecumam ir grūti izturēt atšķirtību no mātes, šajā periodā prombūtne nedrīkst būt pārāk ilga. Pāreju uz dienas aprūpi nepieciešams veikt pakāpeniski.

Foto: istockphoto.com

Rīgas 13. PII «Ābecītis» vadītājas vietniece Līvija Baļčūne piekrīt, ka līdz trīs gadiem bērnudārza apmeklēšana nebūtu ieteicama. «Kam tad tagad ir iespēja izvēlēties? Rinda vai nu pienāk, vai nepienāk nemaz (Rīgā). Bet, ja man būtu teikšana, es līdz trīs gadiem vispār neļautu bērnu atraut no ģimenes. Bērnam šajā vecumā visvairāk vajadzīgs tuvo cilvēku atbalsts un mīlestība. Lielākam bērnam jau daudz ko var izskaidrot, bet mazs to neizpratīs, vairāk vai mazāk sāpīgi samierināsies ar pārmaiņām,» tā uzskata Līvija.

Teorētiski varētu būt tādi bērni (intraverts, pārāk kautrīgs, bailīgs), kuriem neiesaka iet bērnudārzā, bet katrs gadījums ir individuāls. Vecākiem vieniem pašiem to nevajadzētu izlemt. Visbiežāk tieši vecāki ir tie, kuri visvairāk kļūdās savos spriedumos, jo viņi gribēdami nevar saskatīt savā bērnā to, ko nevēlas redzēt. Nepieciešams arī neitrāls vērtētājs, bet ne vienmēr tas var būt ģimenes ārsts. Ko par praktiski veselu bērnu var pateikt ģimenes ārsts? Cik daudz viņš to bērnu ir redzējis? Arī bieži slimojošos bērnus ģimenes ārsts redz tikai slimošanas laikā, kad bērns jūtas slikti.

Bērnudārza apmeklēšana – priekšnoteikumi, plusi un mīnusi

Lai bērns bērnudārzā justos labi, viņam jāprot par sevi parūpēties – apģērbties, patstāvīgi paēst, pastāstīt par savām vajadzībām. Saskaņā ar bērnu attīstības psiholoģiju, aptuveni trīs gadu vecumā bērnam rodas vajadzība pēc vienaudžu sabiedrības, un tieši šajā vecumā iepriekšminētās prasmes arī varētu būt apgūtas.

Ir viedoklis, ka, sasniedzot trīs gadu vecumu, pietiek arī ar māmiņas sabiedrību tad, ja mamma ar bērnu nodarbojas, viņai ir laiks un prasmes piedāvāt visdažādākās attīstošās nodarbības. Tomēr māmiņa nevar bērnam iemācīt savu rīcību saskaņot ar citiem, darboties komandā, gūt pieredzi saskarsmē ar saviem vienaudžiem.

Līvija Baļčūne uzskata, ka nekas nav viennozīmīgi. Katram nepieciešama cita pieeja, bet pirms skolas tomēr vajadzētu iemācīties sadzīvot ar vienaudžiem. Dārziņa vide tomēr ir saudzīgāka par skolas «skarbo īstenību». Kompāniju var sagādāt laukuma, smilšu kastes biedri vai radu bērni, bet galvenā ir un paliek ģimene, kas ieliek pamatus attīstībai. Ja ar bērnudārza apmeklēšanu nav problēmu, tad, protams, bērni iegūst daudz, bet, ja jāved raudošs bērns tikai tāpēc, ka mātei jāstrādā, tad nav ko cerēt uz kādiem plusiem. Bet skarbā īstenība ir tāda, ka mamma nedrīkst darbu pazaudēt, un bērna vajadzības paliek otrajā plānā.

Foto: istockphoto.com

Principā atkrīt jautājums par bērnu paturēšanu ģimenē līdz skolas vecumam, jo no pieciem gadiem ir obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei. Tomēr katrs gadījums jāskata individuāli, turklāt jāatceras, ka mucā nevienu neuzaudzināsim – agri vai vēlu bērns nonāks sabiedrībā. Jo lielāks bērns, jo iekļaušanās dažkārt ir grūtāka. Bērns, iespējams, ir gatavs sadarboties, bet jau izveidojies bērnu kolektīvs jauniņo nepieņem, ja vien viņš sevi nevar īpaši spilgti ar kaut ko pieteikt.

Līvija savā praksē sastopas ar daudziem bērniem, kuri, uzsākot piecgadnieku un sešgadnieku programmu, to visu izdzīvo un pirms skolas iegūst pieredzi. «Obligātajiem» piecgadniekiem nereti ir jāiemāca arī zīmuli turēt rokā, par šķērēm un nazi nemaz nerunājot. Un nevajag nobīties no vārda «nazis», «adata» utt. Vai ir slikti, ja bērns prot sagriezt banānu, apziest sviestmaizi utt.?

Dažreiz vecāki brīnās – mājās mierīgs bērns, bērnudārzā pavisam citādāks, vai otrādi. Kaut kur jau tai enerģijai ir jāpaliek – ja bērnudārzā bērns ir kluss, tad viss nāk ārā mājās. Pārsvarā tā arī ir, jo bērns var atļauties būt skaļāks un aktīvāks vidē, kur jūtas droši. Izrādīšanās, uzmanības pievēršana bērnudārzā nereti liecina par to, ka bērnam ģimenē trūkst ievērības, atzinības un mīlestības. Bērns, sapratis, ka neko nevar mainīt, cenšas to kompensēt ar dažādiem izgājieniem bērnudārzā.

Mājas bērns dodas uz skolu

Pastāv dažādi viedokļi: sabiedriskums ir gēnos, bērnudārza vide to neietekmē; bērnudārzs ir neatņemama socializēšanās daļa, bērns ir sabiedriska būtne, viņam vajag sev līdzīgo sabiedrību, lai harmoniski attīstītos un vēlāk spētu iekļauties skolas vidē. Vai tiešām bērnudārza bērnam vienmēr ir vieglāk komunicēties, uzsākot skolas gaitas? Arī mājas bērni dažkārt ir pietiekami komunikabli. Bērnudārza bērnam noteikti ir vieglāk citos aspektos. Viņš ir pieradis pie režīma, zināmas patstāvības dažādu uzdevumu sagatavošanā, dienas ritma, viņam ir viegli to turpināt skolā. Mājās režīms daudzkārt ir stiepjams jēdziens, un mājas bērnam sākumā tas var sagādāt grūtības. Vajadzīgs zināms laiks, lai saprastu, kas ir skola un ko tā prasa no bērna.

Protams, arī dārziņā bērni ir ļoti dažādi un 1. septembrī pirmajā klasē visi nebūs kā viens. Arī mājas bērni var būt intelektuāli attīstīti un sportiski, tomēr viņiem visbiežāk trūkst saskarsmes prasmju dzīvei kolektīvā.

Katras ģimenes ziņā ir sagatavoties pašiem un sagatavot bērnu gaidāmajām pārmaiņām. Prognozēt rezultātu ir grūti. Pieredze rāda, ka tie bērni, kuri ir pietiekoši mīlēti un jūtas droši savā ģimenē, pārmaiņas uztver vieglāk. Pats galvenais – mammai jābūt gatavai nodot savu bērnu arī cita aprūpē.

Kad bērns ir sācis apmeklēt bērnudārzu vai viņu pieskata auklīte, jautājiet, kādas ir viņa izjūtas un pieredze. Noskaidrojiet, kas bērnam šķiet jauki un jautri un kas viņam nepatīk. Bērnam varat jautāt, vai viņš ir ieguvis jaunus draugus un ko viņš dara pa dienu. Klausoties bērna stāstījumu, varat pārliecināties, vai esat izvēlējušies viņam piemērotāko aprūpes veidu vai pieskatītāju.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Bērnu vasaras nometnes 2011

Kā sodīt un nenodarīt pāri

Par savu mazuļu bērnudārza gaitām varat aprunāties Cāļa forumos:

Mazulis
Bērnudārzi un skolas