Bērni

Uz bērnudārzu bez histērijas

Lai vecākiem nebūtu jāpiedzīvo bērna histēriska nevēlēšanās palikt bērnudārzā vai no rīta doties uz to, visprātīgāk būtu veikt sagatavošanos. Kā to labāk paveikt, mūs konsultē Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādes „Ābecītis” vadītāja vietniece Līvija Baļčūne.

Sagatavošanās etaps

Pirmais un galvenais – pašiem vecākiem ir jābūt skaidrībai par to, ka viņi ir gatavi uzticēt sava mīluļa aprūpi kādam citam. Vecāku bažas un stress, vai tikai viņi rīkojas pareizi, pāriet uz bērnu un apgrūtina adaptācijas procesu.

Foto: istockphoto.com

Otrais – jāpārstāj domāt aplamās domas par to, ka neviens cits nespēs jūsu bērnu aprūpēt tā, kā to varat vienīgi jūs. Uzticieties audzinātājām! Tas ir viņu darbs, to viņas ir mācījušās un prot! Neuzskatiet audzinātāju par savu konkurenti, jo bērns tagad tik daudz laika pavadīs kopā ar viņu. Nekad neviens nevarēs ieņemt māmiņas vietu!

Droši vien būtu ideāli, ja sagatavošanās etaps sāktos apmēram pusgadu pirms paredzamās došanās uz bērnudārzu, taču tā dzīvē nenotiek – kā visas labās lietas, šī gatavošanās tiek atlikta no dienas uz dienu. Visparastākais variants, kad vasaras sākumā uzzina par vietu dārziņā un tad labākajā gadījumā tie pāris mēneši līdz rudenim arī būs tas laiks.

Rīcības plāns

1. Maksimāli pietuvinām dienas režīmu mājās tam, kāds būs bērnudārzā (arī brīvdienās).

2. Iekļaujam ēdienkartē tādus ēdienus, kādi tiks piedāvāti bērnudārzā.

3. Iemācam bērnu:

  • saģērbties un noģērbties (protams, ar nelielu pieaugušo palīdzību);

  • lūgt palīdzību pieaugušajiem, ja tāda nepieciešama;

  • nespēlēties ar ēdienu, ēst pie galda ar karotīti pašam;

  • iet uz podiņa.

Patiesībā jau šo visu mācām ne tāpēc, ka būs jāiet uz bērnudārzu – tās ir prasmes, kas bērnam jāapgūst tik un tā, taču par to gan varam runāt, ka, piemēram, ir tik jauki, ka tu jau to vari pats! Tu jau drīz iesi bērnudārzā, tad arī audzinātāja par to priecāsies un tml.

4. Bērns vēl nezina, kas ir bērnudārzs un kā pret to būtu jāattiecas, tāpēc veidojam viņam pozitīvu priekšstatu par bērnudārzu. To var darīt, spēlējot mājās bērnudārzu.

5. Pastaigas laikā ejam gar tuvāko bērnudārzu, novērojam tur esošās aktivitātes, stāstot par tām bērnam.

6. Mācām bērnam saskarsmes pamatus, uzaicinot ciemos viņa draugus vai paziņas, ejam ciemos pie citiem bērniem.

7. Spēlējam paslēpes, lai bērns pierod, ka mamma vai cits pieaugušais uz brīdi var pazust, bet tad noteikti atrodas.

8. Kopā ar bērnu dodamies nopirkt divas smukas pidžamas – vienu bērnudārzam, otru – mājai.

Nekad nebaidiet bērnu ar bērnudārzu, piemēram, nu gan tu biji nepaklausīgs, redzēsi, bērnudārzā audzinātāja mācēs tikt ar tevi galā! Bērns vēl patiešām nezin, kas tas īsti ir, bet pēc šādiem draudiem uzkrāj tikai nepatīkamu informāciju, kas arī rada bailes no nezināmā.

Tiešās adaptācijas etaps

Pirms lasām ieteikumus jāatceras viens – nav unikālas receptes un nav identisku gadījumu. Tas, kas der vienam, var izrādīties absolūti nederīgs citam. Pirms aktīvo bērnudārza gaitu uzsākšanas gan noteikti ieteicams vispirms kopā ar bērnu apciemot bērnudārzu, iepazīties ar audzinātājām (obligāti abām, ja grupiņā ir divas audzinātājas), tad arī vienosieties, kā vislabāk sākt.

Pirmās 2–3 dienas var vest bērnu tikai uz to laiku, kad bērni dodas ārā pastaigāties un rotaļāties, tas ir, apmēram uz divām stundām. Šajā laikā viņš paspēs iepazīties ar audzinātāju un citiem bērniem. Vislabāk, ja tā būs vakara pastaiga, kad vecāki jau ierodas pēc bērniem, tad jūsu bērns redzēs, ka pēc visiem vakaros atnāk. Ja ejat gar bērnudārzu vakarā, parādiet, ka logi ir tumši un ka naktī neviens tur nepaliek, visi atgriezušies savās mājās. Citas pirmās nedēļas dienas uzturēšanās laiku bērnudārzā pakāpeniski palielina, bet uz diendusu bērnu neatstājam. Otrās nedēļas pirmajā dienā bērnu vēl neatstājam uz diendusu, otrajā dienā bērnu vedam uz mājām tieši pēc tās, bet trešajā dienā – ap plkst. 16.00.

Protams, bērnudārzs tikai piedāvā vecākiem izdarīt izvēli, bet ne obligāti darīt tā vai citādi, jo ir bērni, kuriem tieši pirmā gulēšanas diena izvēršas par traģēdiju, kaut gan likās, ka jau būs iedzīvojies gluži labi. Tāpēc varbūt ir labāk, ka bērns pēc dažu dienu ciemošanās grupā dažādos laikos kopā ar pieaugušo vienojas ar vecākiem par pirmo „īsto dienu”, kad nāks un kopā ar visiem bērniem pats darīs visu – arī pagulēs diendusu. Tad gan vecākiem pirmajā dienā vajadzētu būt klāt pēc iespējas ātri – vislabāk pēc pamošanās. Vēlāk šo laiku pamazām attālina un nebaidieties – pienāks diena, kad bērns jau pats teiks, lai nāk pēc viņa vēlāk, jo vēl gribas paspēlēties ar jaunajiem draugiem!

Ja bērnam ir ļoti grūti atvadīties no mammas, kādu laiku vešanu uz bērnudārzu var uzdot tētim vai vecvecākiem. Ar tēti sarunas un attiecības lietišķākas, savukārt ar vecvecākiem – nesteidzīgākas. Var paiet ar līkumu nevis pa īsāko ceļu, kaut ko apskatīt pa ceļam, parunāties utt. Saskaņojot ar audzinātāju, var atļaut bērnam no mājām ņemt līdzi kādu rotaļlietu, kura kopā ar viņu „iet uz bērnudārzu” un iepazīstas ar bērnudārza rotaļlietām.

Jāatceras, ka steiga ir vissliktākais sabiedrotais. Nepārtraukti steidzinot bērnu un steidzoties paši kļūstam arvien nervozāki un nekas nesanāk no mierīgas atvadīšanās. Lai cik grūti, bet jācenšas tomēr piecelties un sagatavoties brīdi ātrāk. Padomājiet, kā jūs paši justos, ja katru rītu ierastos darbā, kad citi jau sākuši apspriest kādu jautājumu sapulcē. Bet cik daudzi no vecākiem vienkārši iebīda bērnu pa durvīm, kad visi jau sākuši darboties!

Vakarā pēc bērna ierodamies labā noskaņojumā, nevaicājam, vai viņš daudz raudājis (to var noskaidrot no audzinātājas tad, kad bērns nedzird). Paslavējam bērnu, ka viņš visu dienu pavadījis bērnudārzā tāpat kā vecāki darbā un interesējamies, ko viņš darījis. Ja bērna zīmējumus vai citus darinājumus var ņemt līdzi uz mājām, ar prieku paņemiet un mājā novietojiet kādā redzamā vietā.

Vēl jāatceras, ka bērnu nedrīkst mānīt. Obligāti sakiet, ka tagad jūs aizejiet, bet vēlāk (pēcpusdienā, vakarā) atnāksiet viņam pakaļ. Nevar teikt – es tūlīt atnākšu, bet ierasties, kad visi jau projām. Tāpat kā nedrīkst „nozust pa kluso” kamēr bērna uzmanība pievērsta kaut kam citam.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Krāsainā pasaule bērnu sejās

Higiēnas jautājumi dārziņā

Par savu bērnu bērnudārza gaitām varat aprunāties Cāļa forumos

Mazulis

Bērnudārzi un skolas