Cāļotāju māmiņu tikšanās klātienē
Vējainā, bet saulainā pavasara dienā Cālis.lv viesojās pie cāļotājām, kuras regulāri satiekas ne tikai Cālis.lv grupā, bet arī klātienē, kur, esot kopā ar saviem mazajiem sauleszaķēniem, risina sarunas ne tikai par tēmām, kas skar bērnus.
Kopīgas sarunas mazuļiem un māmiņām
Apciemojot pie Zanes ciemos atnākušās astoņas no cāļotājām un redzot, kā astoņi mazie brīnumi draudzīgi dzīvojas uz paklāja – viens vairāk savā nodabā, cits vēloties pievērst uzmanību otram bērniņam, ir saprotams, kāpēc šādas tikšanās tiek organizētas un māmiņas labprāt tās apmeklē, mierīgi izvēloties darba laiku, kas bieži vien nav iespējams ar draudzenēm, kuras strādā un kurām bērnu vēl nav. Šādās tikšanās reizēs nav jāsatraucas, vai tikai mazulis neuzvedas par skaļu, vai kādam netraucēs viņa ieraudāšanās. Var pārrunāt visu, kas aktuāls noteiktajam vecumposmam (tā šajā tikšanās reizē māmiņas dalījās praktiskos padomos, kā lietot slingu, neizpalika diskusijas par piebarošanu un mākslīgajiem maisījumiem), jo mazie ir gandrīz vienā vecumā. Tajā pašā laikā tas neliedz runāt arī par citām tēmām, kas uz sirds un dzīvē aktuālas. Protams, katrai māmiņai jāizvērtē, cik veselīgs ir viņas mazulis, vai nav kādai slimībai klusais periods, jo nenoliedzami bērni līdz pusgadiņam daudz vieglāk saķer kādas slimības.
Attālums nav šķērslis
Jau izveidojot grupiņu Cālī, topošās māmiņas plānoja arī tikšanos klātienē, neskatoties uz to, ka ir ne tikai no Rīgas, bet arī Liepājas, Sabiles, Jelgavas, Cēsīm un ir pat māmiņas, kas nemaz Latvijā nedzīvo. Tāpēc iespējams secināt, ka attālums nav šķērslis, lai satiktos. Sanitas dēls ir otrais bērns ģimenē, bet arī ar meitiņu viņa rosījās Cālī ar citām māmiņām, kuras tajā laikā gaidīja savus mazuļus: «Pirmā bērna domubiedru grupas mammas vairāk pļāpā virtuāli, uz kopīgu satikšanos esam krietni, krietni kūtrākas. Dažas mammas satikās, kad uz pirmssdzemdību kursiem dzemdību namā gājām. Plašāka tikšanas mums bija, kad mazie jau bija gadu veci un tagad pamazām vismaz ideju līmenī par otru satikšanos sākam domāt. Oktobrēnu grupas mammas vēlas satikties krietni biežāk.» Sākotnēji visas tikās kādā no restorāniem Rīgā, bet secināja, ka pēc mazuļu piedzimšanas ērtāk tomēr būtu tikties pie kādas mājās, kur par tradīciju izveidojusies ēdiena pasūtīšana no «Gan Bei», lai nav jādomā, ko ņemt līdzi, bet punči visiem pilni. Tā kā Zane dzīvo Rīgas centrā un telpas, kur uzņemt ciemiņus, viņai gana plašas, viņa ierosināja tikties pie sevis – vismaz, kamēr nav vasara un siltais laiks. Ir bijis pat tā, ka 13 māmiņas un viens tētis vienā reizē satiekas, un visi vienmēr apmierināti, tāpēc šī iesāktā tradīcija tiek turpināta. Zane pati smejas, ka tas ir arī labs iemesls regulāri pamatīgi iztīrīt māju.
Cāļotāju mierīgās un ne tik mierīgās diskusijas
Māmiņas vērtē, ks nav jūtamu atšķirību starp čalošanu Cālī un tikšanos klātienē, vienīgi reizēm grūtāk citai citu pēc vārda atcerēties, jo pierasts pie nikiem, kas lietoti portālā. Cāļotājas vēl pasmejas – reizēm liekas, ka Cālī tiek pavadīts par daudz laika, ierasts, ka ikviena atzīmējas, vai viss kārtībā. Īpaši tas bija aktulāli laikā, kas sakrita ar dzemdībām. Tad meitenes atzīmējās pat katru stundu un ja kāda no grupiņas līdz dienas beigām nebija devusi ziņu, pārējās jau sāka uztraukties.
Arī tikšanās pārsvarā noris draudzīgi, lai gan gadās kādreiz pa kādai asākai vārdu pārmaiņai, kad kādam jāatvainojas un kāds jānomierina. Visasākās diskusijas bijušas par piebarošanu un maisījumiem, bērna dienas režīmu un gulētiešanu, laikiem, kad bērnam būtu jāveļas. Sanita: «Pagaidām plašāk par ģimeņu ekonomisko stabilitāti neesam spriedušas, par vakcinācijām – katra paliek pie sava viedokļa (ir mammas, kas potē, ievērojot kalendāru, ir mammas, kas potē citādāk). Man pašai dēls pirmo poti tik pusgada vecumā dabūja, jo līdz tam tieši uz vizītes laiku pamanījās apslimt. Un potei «jā» pateicu tik tagad, kad visi mājās esam veseli. Meitai savulaik atteicos tik no vējbaku potes. Tomēr ar otra bērna nākšanu pasaulē ir krietni mazāk lietu, kas radītu uztraukumu. Izdodas vairāk priecāties par mazo cilvēku. Ģimenē vairāk dzīvojam paši savā pasaulītē un apkārtējās negācijas cenšamies neielaist mūsu ikdienā.» Zanes bērniem ir gandrīz 10 gadu atšķirība un viņa secina, ka ir pavisam aizmirsies, kā ir bijis ar tādu mazuli dzīvoties – tagad viņa visu uztver daudz mierīgāk un izbauda šo laiku, jo, ja arī kādreiz uznāk dusmas, tad nevis uz mazo, bet to, ka pati nav izgulējusies vai par kaut ko ir aizkaitināta.
Cāļa forums kā dzīvā enciklopēdija
Ivetai Markuss Kaspars ir pirmais bērniņš, tāpēc bērna pasaule un pielāgošanās tai ir kas jauns un te lieti noder arī dalīšanās savos iespaidos ar pārējām cāļotājām. Jaunas atziņas rodas katru dienu: «Man tas ir kas jauns – integrēt bērnu un viņa vajadzības mūsu ikdienā un sadalīt laiku, lai pietiek visiem, arī sev pašai. Pati lasu, uzzinu daudz dažādu lietu, lai nepalaistu ko svarīgu garām, gan lasot portālus, kas saistīti ar bērnu kopšanu, gan runājot ar ģimenes ārstu. Lieliski noder arī Cāļa forums, jo ne vienmēr ir laiks pārlasīt visu internetu vai grāmatas par interesējošo tēmu. Cāļa forums ir kā dzīvā enciklopēdija ar konkrētā brīža aktualitātēm (slimībām, mantām, attiecībām, dienas ritmu, ēdināšanu, piebarošanas iespējām un veidiem, bērnu iespējamo reakciju utt.) un lietām, par ko neesmu aizdomājusies, bet kas arī ir svarīgas (kāds attīstības moments, kad jāreaģē ar attiecīgu mantu, kā mammas tiek galā ar kādu audzināšanas jautājumu – māca velties, sēdēt, ēst utml., vai arī tieši otrādi – nemāca un ļauj pašam attīstīties). Un ar jaunām zināšanām un pieredzi cilvēks tikai iegūst kā personība.»
Iveta arvien izkopj prasmi sadalīt laiku, lai pagūtu izdarīt gan nepieciešamo – uzkopt māju, pagatavot ēst, gan veltītu laiku skaistumkopšanai, atpūtai, saziņai ar draugiem un saviem hobijiem adīšanai un tamborēšanai: «Lai gan šomēnes aprit tieši pusgads, kopš manā dzīvē ienācis Markuss Kaspars, vēl joprojām bieži ar sevi cīnos, jo brīvos brīžus gribas veltīt tieši atpūtai, nevis satraukties par saimniecības lietām. Un tieši šajos momentos ir svarīgi, ja arī vīrs iesaistās – pagatavo vakariņas, ja man bijusi grūta diena vai nakts ar Markusu (kāds kašķis, brauciens pie ārsta vai citur), iziet brīvdienā pastaigāties ar dēlu un atstāj mani mājās vienu, kad es nedzirdu nevienu pīkstienu, varu vienkārši atpūsties vai sakārtot māju. Protams, ne vienmēr viss notiek tieši tik ideāli, kā vēlētos, bet arī ar to jāiemācās tik galā. Kad nogurstu, nejūtos kā slikta mamma vai sieva, bet vienkārši noguris cilvēks.» Iveta vērtē, ka Markusam esot mazākam bija vieglāk, jo vajadzēja vienkārši pabarot, samainīt autiņus, nolikt gulēt un pārējo laiku varēja darīt, ko sirds kāroja: «Tagad vairs tā gluži nesanāk. Lai gan salīdzinoši mans bērns ir mierīgs un bieži vien omulīgs pats ar sevi, es varētu paspēt visu, ja būtu labāka sava laika menedžere. Un pastāv arī viedoklis, kas mudina vairāk ieklausīties sevī un bērnā, nevis pieķerties kādai grāmatai vai citām pamācībām. Jo bērnā ļoti skaidri var redzēt vajadzības un vai viss līdz šim ir bijis labi un vai nepieciešams vēl kas. Tikai jāmāk ieskatīties. To es mācos.» Tāpat jaunā māmiņa secina, ka ir ļoti neierasti diendienā būt mājās, turklāt ar mazu cilvēciņu. Viņa smejas, ka atgriežoties darbā vai nu nemācēs sarunāties normāli (tikai uķi-puķi utml.) vai arī runās visu laiku, jo pa gadu būs noilgojusies pēc pieaugušo komunikācijas. Tādā ziņā arī Cāļa forums un satikšanās palīdz nejusties kā izolētai no sabiedrības, jo ir iespējams atrast līdzīgi domājošus cilvēkus un satiekoties nav jādomā kādi aktuālie temati, lai uzturētu sarunu, jo vienmēr aktuāla tēma būs vienāda vecuma bērni un ar viņiem saistītie jautājumi.
Paldies cāļotājām par laipno uzņemšanu vienā no savām tikšanās reizēm, apliecinot, ka iepazīšanās virtuālajā vidē neuzliek nekādus ierobežojumus, jo tikties iespējams arī klātienē, turklāt pat cilvēkiem, kuri ikdienā ir ārpus Latvijas robežām.
Ja kāda no cāļotāju grupiņām vēlas dalīties savā pieredzē par iepazīšanos Cālī un turpmākajām grupiņas gaitām, gaidīsim jūsu stāstus, atziņas, novērojumus.
Visi foto no cāļotāju privātajiem arhīviem
Iveta Rozentāle