1. Bērni
2. Dzemdības
3. Bērna nākšana pasaulē

Dzemdību stimulēšana

Tie laiki, kad dzemdības varēja noritēt vairākas diennaktis, ir pagājuši. Par to, kādos gadījumos veic dzemdību stimulēšanu un kā tas notiek, mūs konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste-rezidente Kristīne Strazdiņa.

Dzemdību stimulācija un dzemdību ierosināšana nav viens un tas pats

Vispirms jāuzsver tas, ka dzemdību stimulācija un dzemdību ierosināšana jeb indukcija ir divas dažādas situācijas, lai gan daudziem liekas, ka tas ir viens un tas pats.

Stimulēt var tikai dzemdības, kuras jau sākušās un kaut kāda iemesla dēļ nerit uz priekšu tā, kā vajadzētu. Savukārt dzemdību indukcija ir pasākumu komplekss, ko veic, lai ierosinātu dzemdes kontrakcijas sievietēm bez dzemdību darbības.

Dzemdību ierosināšanu veic šādās situācijās:

• pārnēsāta vai paildzināta grūtniecība;

• priekšlaicīga augļa ūdeņu noplūšana;

• grūtniecības izraisīta asinsspiediena paaugstināšanās mātei, preeklampsija;

• iekaisums, kas skar augļa apvalkus (horionamnionīts);

• slimību saasināšanās mātei (sirds, plaušu, nieru slimības vai cukura diabēts);

• daudzūdeņainība vai mazūdeņainība;

• bērna stāvokļa pasliktināšanās (augšanas aizture, rēzus nesaderība);

• bērna bojāeja;

• iedzimtas anomālijas bērnam;

• ilgstoša placentas mazspēja.

Pirms tiek ierosinātas dzemdības, katra situācija tiek vērtēta individuāli. Ārsti ņem vērā mātes un bērna stāvokli, grūtniecības laiku un dzemdību ceļu gatavību, kā arī izvērtē, vai konkrētajā situācijā drīkst veikt dzemdību indukciju vai grūtniecība jāatrisina ar ķeizargrieziena operāciju.

Dzemdību ierosināšanu nedrīkst veikt šādās situācijās:

• priekšguļoša placenta;

• bērna šķērsguļa;

• nabassaites priekšguļa vai izkrišana;

• sievietes iegurņa deformācija;

• ģenitālās herpes aktīva forma;

• bērna stāvoklis, kad redzams, ka viņam būs ļoti grūti pārciest dzemdību kontrakcijas.

Gadījumi, kad veic dzemdību stimulāciju

Dzemdību stimulācija tiek veikta gadījumos, kad ir traucēta dzemdību norise. Tātad stimulāciju veic, kad sieviete jau dzemdē, bet kāda iemesla dēļ dzemdības nenorit tā, kā vajadzētu. Stimulācija netiek pielietota bez iemesla, un par iemeslu noteikti nebūs tas, ka jāpaspēj dzemdēt līdz medicīnas personāla dežūras beigām, kā reizēm topošās māmiņas uzskata.

Dzemdību norises traucējumu iemesli:

• dzemdes darbības traucējumi (pārāk vāja vai pārāk aktīva dzemdību darbības attīstība);

• bērns (pārāk liels bērns, nepareiza bērna galviņas novietošanās, iedzimtas patoloģijas bērnam);

• mātes iegurnis (iegurņa kaulu patoloģija, sašaurināts iegurnis);

• dzemdību ceļu patoloģija, kas varētu traucēt bērna slīdēšanai (dzemdes kakla traucēta vēršanās, dzemdes mioma, dzemdes anatomiskas pārmaiņas u. c.).

Katra situācija tiek vērtēta individuāli, ņemot vērā mātes un bērna stāvokli. Ārsts un vecmāte seko līdzi dzemdību norisei. Ja redzams, ka dzemdības ieilgst, dzemdību darbība paliek vājāka vai apstājas, ja nav dinamikas dzemdes kakla atvērumā un bērns neslīd pa dzemdību ceļiem uz leju, tad ir jārīkojas un dzemdības jāstimulē.

Pirms dzemdības nav sākušās, ārsti nevar paredzēt, vai tās būs vai nebūs jāstimulē.

Dzemdību stimulācijas veidi

Ja dzemdības nepieciešams stimulēt, tad kā pirmā metode tiek pielietota augļūdeņu atvēršana. Ja ar šo metodi nav līdzēts, tiek pielietota stimulācija ar medikamentu oksitocīnu, lai panāktu adekvātas dzemdes kontrakcijas un dzemdības ritētu uz priekšu.

Dzemdību darbības traucējumu attīstību var ietekmēt:

• mātes vecums;

• mātes emocionālais stāvoklis (bailes, nedrošība);

• liekais svars;

• dzemdes anatomiskas pārmaiņas;

• pārciestas dzemdes kakla operācijas;

• daudzaugļu grūtniecība;

• liels bērns;

• nepareiza bērna guļa;

• bērna galvas un mātes iegurņa izmēru neatbilstība.

Stimulētas dzemdības nav sāpīgākas

Dzemdības tiek stimulētas, lai panāktu adekvātas dzemdes kontrakcijas un dzemdības noritētu normāli. Sāpes nav stiprākas par sāpēm, kas ir normāli noritošu dzemdību gadījumā. Biežāk stimulācija nepieciešama, ja dzemdību darbība nav pietiekami aktīva vai dzemdes kontrakcijas nav pietiekami spēcīgas, tāpēc pirms stimulēšanas māmiņai sāpes ir vājākas.

Sākot stimulēt dzemdības, tiek panākta adekvāta dzemdību darbība, un sāpes, protams, liekas daudz stiprākas nekā pirms stimulācijas. Tas ir tādēļ, ka tiek panākta adekvāta dzemdību darbība, kādai vajadzētu būt bez ārstu iejaukšanās. Nav dzemdību bez sāpēm. Katrai no mums ir savs sāpju slieksnis, un katra jūt citādāk.

Kādos gadījumos nevar veikt dzemdību stimulāciju

Dzemdību stimulācija netiek veikta gadījumā, ja, izvērtējot bērna sirdsdarbības pierakstu, redzams, ka bērns nespēj adekvāti pārciest dzemdes kontrakcijas. Stimulācija netiek veikta arī tad, ja sākas spēcīga asiņošana un ir aizdomas par placentas atslāņošanos. Ja bērna stāvoklis pasliktinās vai asiņošana sākas pēc stimulācijas uzsākšanas, tad stimulācija nekavējoties tiek pārtraukta, un dzemdības tiek pabeigtas ar ķeizargrieziena operāciju.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Zīdainis un veģetārs uzturs

Priekšlaikus dzimis bērns

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība