Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 1. daļa
Lai cik tālu zinātne būtu aizsniegusies un izpētījusi ne tikai Visumu, bet arī pašu cilvēku, joprojām līdz galam nav iespējams izprast, kā no viena spermatozoīda un olšūnas var izveidoties un piedzimt bērniņš. Arī medicīna ir gājusi straujus soļus uz priekšu, tāpēc tā bieži vien iejaucas šajā dabiskajā un līdz galam neizzinātajā procesā – bērniņa augšanā mātes puncī. Viens no šādiem iejaukšanās gadījumiem ir bērna apgriešana pareizā guļā, ja neilgu laiku pirms dzemdībām mazulis nav sagriezies tradicionālajā dzemdēšanas pozā ar galvu uz leju.
Šajā rakstā meklējam atbildes, kāpēc bērns paliek guļam tūpļa guļā, kuros gadījumos bērnu apgriež pareizā guļā, kā tas notiek, kādi ir riski un kad tas ir atbalstāms.
Kāpēc bērns guļ tūpļa guļā
Ierasti, ka uz dzemdību laiku mazulis ir pagriezies ar galvu uz leju, tādējādi gatavodamies piedzimšanai. Bērniņš to visbiežāk izdara, kad līdz dzemdībām palikušas četras nedēļas. Mēdz būt gadījumi, kad bērns apgriežas arī dzemdību dienā, bet tas notiek reti.
- Foto: istockphoto.com
Tikai neliela daļa bērnu līdz dzemdībām paliek tūpļa guļā – vidēji 3 %. Ja bērnu svars pārsniedz 2,5 kg, tie ir 2,5 līdz 3 %. Lielāka iespēja, ka bērns dzims tūpļa guļā, ir tad, ja dzemdības sākas ātrāk, jo 32. grūtniecības nedēļā tādā guļā atrodas 14 % bērnu. Tomēr to nevar saukt par nedabisku stāvokli, jo arī šādā guļā ir iespējams piedzimt, tikai nepieciešama individuālāka pieeja, izpratne un miers no visu iesaistīto puses.
Būtībā tikai tad, kad tūpļa guļas dzemdības ir izmēģinātas, bet rodas sarežģījumi, pēdējais variants paliek ķeizargrieziens. Jārēķinās, ka, dzemdējot tūpļa guļā, var rasties vairāk komplikāciju, plīsumu un citu dzemdību sarežģījumu. Dzemdības ir grūtākas arī mazulim, jo nepieciešams ilgāks laiks, var nospiesties nabassaite, sākt trūkt skābeklis. Tāpēc ārsti šādā gadījumā parasti iesaka veikt ķeizaru (agrāk tūpļa guļa nebija iemesls ķeizaram, tas novērojams pēdējos gados), jo īpaši, ja tās ir pirmās dzemdības, kad dzemdību ceļi ir vēl cieši, ja mazulis ir smagāks par 3,5 kg vai ja topošajai māmiņai ir neliels iegurnis.
To apstiprina arī foruma dalībnieču pieredze: «Es savu meitiņu pirms 19 gadiem Stradiņos dzemdēju ar visu tūpļa guļu, lai gan viņa svēra 4,2 kg. Tad vēl nebija tik precīza USG, lai noteiktu bērna svaru. Viegli nav, jo bērniņš nāk nevis ar kājām pa priekšu, bet gan ar dibenu. Kājas ir piekļautas rumpim. Man toreiz teica, ka bērna apgriešana esot nedaudz riskanta, tāpēc to neveica.
Mana daktere (tagad esmu grūtniecības 14. nedēļā ar otru bēbi), kad uzzināja par pirmajām dzemdībām, bija šokā. Mūsdienās neko tādu vairs nepieļautu, būtu ķeizars.»
Daļa bērnu neapgriežas ar galvu uz leju, jo nabassaite ir pārāk īsa, lai to varētu izdarīt. Otrs iemesls var būt bērniņa satīšanās nabassaitē.
Fiziski iespējams, ka ir pārāk šaurs iegurnis, tāpēc bērns nevar ērti iekārtoties ar galvu uz leju. Arī tad, ja dzemde ir pārāk saspringta, mazulim grūti apgriezties. Bet arī pārāk brīvā telpā mazulim ir apgrūtinoši apgriezties. Par daudz vietas var būt tad, ja iepriekš bijušas vairākas grūtniecības vai ja iepriekšējiem bērniem bijis lielāks svars par vidējo.
Mūsdienās runā ne tikai par fiziskajiem aspektiem, bet arī emocionālajiem, kas ir svarīgi mazuļa guļai. Bērns jūt, kas notiek ārpusē un vai viņš tiek gaidīts. Ja ir kādi sarežģījumi vai mātei ir emocionāli pārdzīvojumi saistībā ar bērnu, mazulis var palikt tūpļa guļā.
Arī Ineta tam piekrīt: «Mans bērniņš arī gulēja nepareizi, bet nedēļu pirms dzemdībām pats sagriezās pareizi. Galvenais ir neuztraukties, paļauties procesam un lietu dabīgajai kārtībai un uzticēties profesionāļa viedoklim. Ja uzticības nav, manuprāt, ir jāmaina ginekologs, jo savstarpējā sapratne un uzticēšanās tik svarīgā dzīves posmā ir neatsverams priekšnoteikums.»
Jārēķinās, ka bērna stāvoklis, tai skaitā gulēšanas poza, grūtniecības laikā ietekmē arī mazuļa attīstību pēc piedzimšanas. Atrašanās mammas puncī tūpļa guļā visu laiku nozīmē, ka bērns visbiežāk atrodas uz krusta kaula it kā sēdus pozīcijā, līdz ar to vēlāk var būt staigāšanas problēmas vai grūtības likt pareizi pēdu. Tad pēc piedzimšanas var palīdzēt osteopāts.
- Foto: istockphoto.com
Ko iespējams darīt, lai bērns apgrieztos pats
Runāšana ar bērnu
Bērns ir dzīva radība, kurai ir savi iemesli gulēšanai noteiktā pozā. Protams, ir sievietes, kuras līdz bērna piedzimšanai jauno dzīvību neuztver kā apzinīgu būtni, tāpēc runāšana šķiet savdabīga un nevajadzīga. Nav nepieciešams piespiedu kārtā runāties. Ja māmiņa izjūt vēlmi runāties ar bērnu, ja tic, ka viņš, atrodoties vēderā, saprot teikto, tad to var darīt. Tas ir visnekaitīgākais veids, kā ietekmēt bērna apgriešanos ierastajā dzemdību guļā, ja tā vispār ir iespējama. Sieviete var arī vizualizēt, ka bērniņš virzās ar galvu uz leju, turklāt papildināt šo vizualizāciju ar attiecīgiem vingrinājumiem.
Ūdens vai mūzikas terapija
Mazulim palīdzēt pareizi sagriezties var arī ļoti patīkamā veidā – peldoties, dejojot, klausoties ātru vai klasisku mūziku. Peldēšanās siltā ūdenī ir patīkama mazulim, atslābinoša mammai, un peldēšanas laikā muskuļi darbojas tā, ka var palīdzēt mazulim apgriezties. Peldot ir iespējams arī nirt, tādējādi sieviete nekaitīgā veidā atrodas ar galvu uz leju un mazulim ir iespēja mainīt pozu. Dejojot vai klausoties ritmisku mūziku, arī var iekustināt mazuli. Ir pat veikti pētījumi – ja pie vēdera atskaņo mūziku, bērns var mainīt virzienu, jo vēlas no neierastās skaņas aizvirzīties tālāk.
Masāža
Masāžu veic ļoti maigi, līdzīgi kā klājot krēmu uz ādas. Vienu roku noliek vēdera apakšā, otru – augšā. Tad rokas virza pulksteņa rādītāja virzienā pa labo vēdera pusi. Kad roka, kas bija lejā, nonāk līdz augšpusei, to atkal virza uz leju pie otras rokas, un ar abām virzās pa kreiso vēdera pusi pulksteņrādītāja virzienā. Masāžu veic apmēram desmit minūtes.
Speciāli vingrojumi un pozas
Pastāv vingrojumi un pozas, kas palīdz bērniņam apgriezties. Tomēr jāņem vērā sievietes fiziskās īpatnības, kuru dēļ bērns vēlas gulēt tādā guļā. Par atbilstošākajiem vingrinājumiem konkrētajā situācijā un laikā vislabāk konsultēties ar speciālistu. Minēsim tikai pāris no iespējām.
Guļot gūžas jātur nedaudz augstāk par galvu, vēderam jābūt tukšam, šādā veidā jāatguļas trīs reizes dienā (katru reizi 20 minūtes). To var darīt pēc 30. grūtniecības nedēļas. Pētījumi liecina, ka no 1000 grūtniecēm 88,7–96 % ar šādas pozas palīdzību sasniedza vēlamo rezultātu.
Otrs veids – tukšā dūšā, kad bērniņš ir aktīvs, sieviete var iekārtoties ar galvu uz leju. Gravitācijas ietekmē bērns var mainīt atrašanās pozu. To iespējams darīt, piemēram, sēžot uz ceļiem, turot dibenu uz augšu, galvu – uz leju. Viena no pozām ir tā sauktā kaķa poza, kad tas izstaipās – rokas uz priekšu, dibens uz augšu. Ir ļoti svarīgi, lai sieviete justos labi, nekādā gadījumā to nevar darīt, ja paliek slikti vai ir kādas citas nepatīkamas sajūtas. Ja šāda poza ir par grūtu, var arī rāpot. Pārvietojoties četrrāpus, mazuļa galviņas apvidū var pielikt kaut ko vēsu (kaut vai no saldētavas izņemtu dārzeņu paku), arī tas mazulim liks sarosīties, bet nekaitēs.
Vēl var gulēt sānis tā, lai gūžas ir augstāk nekā kājas, dzert apelsīnu vai kādu citu sulu, jo izrādās, ka mazie vairāk kustās, ja tiek uzņemts vairāk cukura.
Netieša speciālistu iesaistīšanās
Bērniņa netiešā apgriešanā var iesaistīties akupunktūras speciālists, bet jārēķinās, ka akupunktūra var arī ierosināt kontrakcijas. Sieviete var pati stimulēt tā saucamo «virzīšanās uz leju» punktu, kas atrodas uz kājas mazā pirkstiņa ārējās malas. To var viegli masēt vai uzspiest 30 minūtes apmēram vienu reizi dienā. Tomēr akupunktūras speciālists precīzi zinās īpašos punktus un, tos stimulējot, var palīdzēt mazulim apgriezties.
Vēl ir iespēja vērsties pie osteopāta, kas darbojas ar rokām, lai stimulētu kādas izmaiņas. Viņš arī var veikt masāžu, jo ar rokām ļoti labi izjūt ķermeni un tā kustības, līdz ar to arī mazuli grūtnieces ķermenī.
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 2. daļa