Bērni

Dūlas Līgas Ivānes saruna ar Cāļa lasītājām Nr.1

2011. gada februārī dūla Līga Ivāne atbildēja uz Cāļa lasītāju uzdotajiem jautājumiem par grūtniecību, dzemdībām, gatavošanos tām, kā arī pēcdzemdību periodu.

Šeit, divu rakstu garumā, apkopoti visi jautājumi un uz tiem sniegtās atbildes.

Vairāk par dūlām lasi portāla sadaļā Bērni un dūlu interneta mājas lapā www.dulas.lv

  • Man jautājums par progesteronu. Esmu grūtniecības 8. nedēļā, HCG smuki aug un arī progesterons pagaidām ir normāls - 62, bet saakumaa bija 87. Mani uztrauc šis kritums... Pamazaam, bet krītas, nevis aug. Man jau reiz bija SA, arī šīs grūtniecības sākumā bija smērēšanās, tapec dzeru divus Utrogest dienā. Daktere gan neuzskata,ka uztraukumam ir pamats,jo viss ir normāli. Es tikai domāju - ja 2. un 3. trimestrī progesteronam ir jābūt vēl augstākam, bet tas krītas... Kā viņu dabūs augšā, vai tiešām nav jāuztraucas?

Līdz 16. grūtniecības nedēļai notiek tāda kā stafetes kociņa nodošana - dzeltenais ķermenis olnīcā pamazām beidz progesterona ražošanu un to pārņem mazuļa placenta. Sākotnēji tā ir maziņa - tāpat kā bērniņš, taču tai augot, palielināsies arī tās spēja veidot progesteronu. Dažkārt ši stafetes nodošana nenorit tik veiksmīgi, kā varētu vēlēties - un tas var būt par iemeslu grūtniecības pārtraukumama un spontānajam abortam (bet tas var būt bijis cits iemesls). Ja šāda neveiksme ir notikusi iepriekšējā grūtniecībā, nākošā reizē ārsts, regulāri kontrolējot progesterona līmeni asinīs, var izdarīt secinājumus, vai gadījumā nav nepieciešama papildus progesterona terapija, lai uzturētu progesteronu drošā līmenī, kamēr placenta izaug tik liela, ka pilnībā pati spēj uzturēt grūtniecību.

Progesterona līkne grūtniecības laikā reti kurai sievietei ir perfekti vienmērīgi kāpjoša - lielākai daļai šādas analīzes netiek veiktas un par to, cik vienmērīgi "nodota stafete", mēs pat neuzzinam. Galvenais, ka tā ir turējusies normas robežās - pietiekami augstu, lai grūtniecība nepārtrauktos.

Šāda papildus progesterona lietošana parasti ilgst līdz 16. grūtniecības nedēļai, kas atbilst laikam, kad dzeltenuma ķermenis ir pilnībā pārtraucis progesterona ražošanu un placenta šo funkciju pārņem pilnībā, jo ir pietiekami liela un izveidojusies. Svarīgi šo terapiju nenogriezt kā ar nazi - preogesterona preparāta deva pamazām jāsamazina, pirms tiek pārtraukta pavisam.

Minēšu nozīmīgākos faktorus, kas ietekmē progesterona veidošanos organismā - literatūrā minētais bremzējošais faktors ir smēķēšana, savukārt situācijās, kad ir kādas rūpes ar dzimumhormonu veidošanu, parasti ieteicams pārskatīt diētu - vai tiek pietiekamā daudzumā uzņemti B grupas vitamīni, īpaši B6 vitamīns, kas dabiskā veidā uzņemams, lietojot dažādus dzīvnieku izcelsmes produktus - gaļu, pienu, sieru, kā arī pilngraudu maizē, diedzētos graudos, arī banānos. Interesants ieteikums man šķiet - lietot grūsnas govs pienu. Ja Jums ir pieejami lauku labumi, un uzturā nav piena produktu lietošanas ierobežojumu, izmantojiet šo iespēju - par ļaunu jau nenāks.

Un mazliet filosofijas - es tagad nevaru atrast precīzu citātu, bet apmēram skanēja tā - "Katram zāles stiebram ir savs eņģelis, kurš tam čukst: "Audz!!! Audz!!!""

Ar šo gribu teikt - ja pat zāles stiebram var būt šāds eņģelis, tad mazam cilvēkbērnam arī pavisam noteikti tāds ir. Un tu vari pievienoties šim čukstam, uzmundrinot un iedrošinot savu mazuli (un viņa placentu).

  • Man nu jau iet 32. nedēļa un jau kādas 3 nedēļas sāp labais sāns, reizēm tāda sajūta it kā ar nažiem grieztu, bet sāp arī tā, ka pieskarties nevar tai vietai (mazliet zem ribām). Tajos mirkļos, kad ir tā, ka uznāk asā sāpe, tad reibst galva un ir ļoti grūti paelpot. Vai Jūs varētu pateikt, kas man par vainu, jo ne ģimenes ārsts, ne ginekologs nevar pateikt, kas par vainu. Ļoti uztraucos, vai dzemdībās tas nesagādātu kaut kādus sarežģijumus?

Arī es nespēšu dot Jums precīzu diagnozi, taču pēc Jūsu apraksta spriežot, iespējams, ka augošā dzemde spiež uz kādu nervu, izraisot Jūsu minētos simptomus - sāpes, elpas trūkumu un reiboņus. Tas nav nekas tāds, kas apdraudētu Jūs vai Jūsu bērniņu, bet es ticu, ka tas var radīt nopietnu diskomfortu un bažas.

Mans ieteikums būtu - apdomāt, vai Jūsu dienas režīms nav pārāk noslogots. Varbūt nepieciešams atvēlēt vairāk laiku atpūtai, vairākas reizes dienā atlaižoties ērtā pozā un pasnaužot. Pēc Jūsu rakstītā varu noprast, ka sāpes nav nepārtrauktas, bet uznāk tādām kā lēkmēm - šajos brīžos mēģiniet atrast pozu, kas samazina simptomus - varbūt tā būtu noliekšanās uz priekšu, atbalstoties pret galdu, vai rāpus pozīcija. Grūtos brīžus var pārvarēt, lietojot tos pašus paņēmienus, kas vēlāk noderēs dzemdībās (un, patiesībā, pie jebkurām sāpēm) - censties atslābināties, vienmērīgi elpot, paildzinot izelpas fāzi, un varbūt padūkt, ja apstākļi ļauj.

Nav teikts, ka šīs sāpes turpināsies līdz pat grūtniecības beigām. Dzemde kļūs lielāka, bērniņš varbūt mainīs savu stāvokli un neērtības būs beigušās.

  • Man ir jautājums par svara pieaugumu Mazuma gaidīšanas laikā. Rit 33.nedēļa un no brīža, kad stājos uzskaitē (~11.ned.), mans ķermeņa svars ir pieaudzis par 5.6 kg. Mazums 32.nedēļas sonogrāfijā ir savam vecumam atbilstošā svarā (2,1 kg). Vai ir pamats raizēties attiecībā uz salīdzinoši niecīgo pieņemšanos svarā un piespiest sevi ēst vairāk? Grūtniecības laikā esmu salīdzinoši aktīva, reizi nedēļā apmeklēju vingrošanu un mana lielākā vājība ir augļi.

Jūsu mazulis aug un attīstās atbilstoši vecumam, nav pamata uztraukumam.

Pēdējās nedēļas ir laiks, kad svars pieaug visstraujāk. Ap četrdesmito nedēļu mazuļa svars var pieaugt pat par puskilogramu nedēļā. (!!!) Tuvojoties dzemdībām, Jūs iespējams sajutīsiet, ka Jūsu audi kļūst tādi kā pilnīgāki, tas saistīts ar pieaugošā estrogēna daudzuma izraisīto ūdens uzkrāšanos šūnās. Tā nav tūska, tas ir fizioloģiski un šādi var svaram pievienot vēl pāris kilogramus, kas pāris dienu laikā pēc dzemdībām burtiski "izčurājas".

Skaitam kopā - pieņemsim, ka no grūtniecības sākuma ir klāt nākuši 6 kg. Mazulis pieņemsies svarā vēl par apmēram 1,5 kg; ja vēl pieskaita audu šķidrumu, kas varētu nākt klāt ~1,5 kg ( un ir visai ticams, ka nāks), kopā ir jau 9 kg. Kilograms šurp turp - un.. Grāmatās rakstītā norma ir vidēji 10-11 kg. Es teiktu, ka Jūs pieņematies svarā kā pēc grāmatas!

  • Jautājums par mazuļa kustībām - man tieši 29 nedēļas. Pēdējās trīs dienas dikti dikti dikti aktīva mazā - nevis tā, ka rociņu, kājiņu pavicina bišķi, bet tā, ka stundu no vietas ņemas, grozās, stumdās, tā pa nopietno. Un šonakt vispār traki bija - katras divas stundas viņa bija augšā un pusstundu stipri ņēmās. Sāku jau uztraukties, ka kaut kas nav labi. Man ir mazasinība, baidījos par skābekļa badu, ka tik aktīva (nevis ka nospiesta nabassaite, bet ka nenonāk viss nepieciešamais skābeklis, jo ferritīns vispār "katastrofāls", dakteres vārdiem runājot). Protams, sāku dzert dzelzi divos veidos, bet kā ar aktivitāti punčos? Es jau zinu,ka šis ir tas aktīvākais laiks viņiem - vietas pietiek un tā, bet cik daudz ir par daudz?

Mazuļi ir dažādi - cits mierīgi čuč un tik pa laiciņam iebaksta ar kājiņu - es te esmu! Citi ņemās pa punci kā atspoles, mammai ir ko turēt. Tas viss ir individuāli un normāli.

Tomēr, ja mazulis uzvedas izteikti neatbilstoši līdz šim izrādītajam temperamentam, es meklētu iespēju kādā dzemdību nodaļā paklausīties tonīšus. Kaut vai, lai iegūtu sirdsmieru.

  • Nedaudz satraucos par sevi un mazulīšiem. Gaidu dvīnīšus. 5. ned. sākās asiņošana, nu jau ir 8. ned., bet smērējumi turpinās, tikai nav svaigas asinis, bet gan rozīgi, citreiz brūngani smērējumi. Pabiju dažas dienas slimnīcā. Vainu neatrada, bet piektdien beidzot USG pamanīja nelieu hematomu. Cik ilgi hematomas mēdz būt un vai ir jāievēro stingrs gultas režīms, vai mazliet pa māju pastaigāt drīkst?

Ja Jums būtu bīstami celties no gultas, Jums noteikti to pateiktu! Pa māju pastaigāt drīkst un vajag. Mazkustīgs dzīvesveids nekādi neveicina asinsapgādi organismā, un, tai skaitā dzemdē.
Uz vannasistabu iet drīkst, dušoties drīkst, uz virtuvi iet pusdienot drīkst, bet pie plīts stundām stāvēt nevajadzētu. Lasiet jaukas grāmatas, skatieties priecīgas filmas, gulšņājiet, pļāpājiet, atcerieties ik pa laikam izlocīt kājas un paelpot svaigu gaisu - bieži vēdiniet telpas, ja reiz dzīvojaties pa māju.

Jūs esat saudzējama un lolojama, bet - ne slima. Pat, ja ir neliela hematoma.

  • Ja mazulis pēc noslīdēšanas ir nodzīvojies samērā ilgu laiku mammas puncī, kādu ietekmi tas atstāj uz viņu fiziskā ziņā pēc piedzimšanas?

Mazuļa noslīdēšana iegurnī nav kaitīga viņa veselībai. Nemaz.

Citi mazuļi noslīd lejā mēnesi vai pat vēl agrāk pirms dzemdībām, citi tikai dzemdību laikā.

  • Esmu grūtniecības 34.nedēļā. Man ir problēmas ar dziļajām vēnām, tas sākās pēkšņi 29.nedēļā, izveidojās trombi. Tagad katru dienu puncī špricēju Fraxiparinu un dzeru Trombo Ass. Jautājums tāds - kā šajā gadījuma būtu labāk - dzemdēt pašai vai tomēr ķeizars? Esmu konsultējusies ar diviem ārstiem ginekologiem, viens saka, ka drošāk taisīt ķeizaru, otrs saka, ka obligāti jādzemdē pašai.

Dzemdībās, kad atdalās placenta, tās piestiprināšanās vietā pie dzemdes paliek, sacīsim - tāds kā liels nobrāzums. Sīki asinsvadiņi ir vaļā un pa sīkai pilītei tek. Ja dzemde paliktu tik liela kā tad, kad bērniņš bija iekšā, nobrāzums būtu apmēram deserta šķīvja lielumā. Taču daba iekārtojusi tā, ka tikko bērniņš ir ārā, dzemde jau savelkas mazāka. Tad kad iznāk laukā placenta, dzemde savelkas pavisam maza - nu apmēram kā pomelo. Savilktās muskuļšķiedras nospiež sīkos asinsvadiņus, novēršot pārliecīgu asins zudumu. Tiktāl asiņošanas apturēšanas mehānisms nav saistīts ar recēšanu.

Asiņošana pati par sevi ir neatņemama dzemdību sastāvdaļa - normāli ir asins zudums līdz 1% no ķermeņa svara.  Ja sverat 50kg, līdz 0,5 l asins zudums ir norma.

Preparāti, kas šķidrina asinis trombozes gadījumā, paaugstina iespēju, ka asinis negribēs īsti recēt pēc dzemdībām. Placentas atdalīšanās brūces dzīšana, lietojot šādus medikamentus, varētu prasīt nedaudz ilgāku laiku nekā parasti, un ir sagaidāms, ka pēcdzemdību asiņošana varētu būt ilgāka.

Ķeizargrieziena gadījumā papildus placentas brūcei pievienojas vēl griezums vēderā un dzemdē. Asiņošanas iespēja tādējādi palielinās.

Arī dzīšanas procesa laikā iespēja, ka kāds trombs varētu nonākt asinsritē, ir lielāka ķeizargrieziena gadījumā.

Līdz ar to - dabiskas dzemdības ir drošāks veids, kā laist bērniņu pasaulē. Mazāks asiņošanas risks dzemdību laikā un mazāks trombozes risks pēc dzemdībām. 

  • Vai ir pamats bažām, ja man bērniņš zemu novietojies dzemdē? Nevis placenta, bet pats bērniņš. Mums 22 nedēļas. Vai tas, ka man sēdošs darbs, var darīt viņam pāri? Ir dīvaini, ka viņš tur kustas pašā apakšā.

Bērniņš dzemdē iekārtojas tā, kā viņam ir ērti. 22 nedēļās tā var būt, ka knosīšanās vairāk jūtama apakšā. Bērniņš augs, sajūtas mainīsies, arī viņa novietojums, iespējams, būs savādāks.

Darba vietā centieties iespējami bieži izkustēties. Ja ir sēdošs darbs, bez iespējām bieži izlocīt kājas, būtu svarīgi nodarboties ar "neredzamo vingrošanu". Kustināt kāju pēdas, sasprindzināt un atlaist sēžas muskuļus un - vissvarīgākā un neredzamākā fizkultūra - starpenes pamatnes muskulatūras vingrojumi. Šīs darbības veicinās asinsriti kājās un iegurnī, kā arī palīdzēs noturēt dzemdi pienācīgā augstumā, neļaujot pārmērīgi izstiepties to balstošajām saitēm. Patiesībā starpenes muskulatūras vingrojumi būtu jāpraktizē katrai sievietei, bet jo īpaši svarīgi tām, kas daudz laika pavada sēžot, un, protams, grūtniecēm.

  • Man jautaajums, vai tas ir normāli - grūtniecības laikā uz 33. ned. pieņemties svarā tikai par 5.5 kg.? Sākotnējais svars man bija 54 (172cm), tātad nekādu lielo rezervju nebija, un tagad esmu 59.5. Nepakam nekāpj, lēnām, svars sāka man augt tikai no 18. ned. Dzīvoju ārpus LV, šeit dr. uzskata, kas tas ir normāli, uz papildus izmeklēšanām nesūta. Puncis aug un bēbis kustās labi. Ēdu diezgan labi, dzeru vitamīnus.

Manuprāt, Jūsu svara pieaugums tiešām ir normāls - straujākais svara kāpums vēl priekšā. Jūs sakat - puncis aug labi un bērniņš jūtas labi - tas ir galvenais rādītājs. Turpiniet veselīgi ēst, jums nav jāpielāgojas vidējām statistiskajām līknēm. Jūs esat Jūs un šajā konkrētajā grūtniecībā Jūsu ķermenis pieņemas svarā savā īpašā veidā.

  • Es vēlējos pajautāt tieši par dūlu piedalīšanos dzemdībās. Ar pirmo bērnu ne pārāk jauka pieredze sadarbībā ar vecmāti slimnīcā. Zinu arī, ka mājās arī tomēr nevēlos dzemdēt. Meklēju tādu kā vidusceļu - gribu, lai ir blakus kāds, kas par mani parūpējas , atgādina lietas, kuras piemirstas sāpju brīžos utt. Ar vīru plānojam ģimenes dzemdības. Kā parasti notiek sadarbība starp vīru un dūlu? Vai vīriem palīdz tas, ka ir vēl kāds vai traucē? Kāda ir pieredze? Tāpat vēlētos zināt, kurš ir tas brīdis, kad jāmeklē dūla un kā notiek iepazīšanās? 

Man šķiet, ka dūlas izvēli ir labi uzsākt iespējami agri. Jo labāk būsiet savstarpēji pazīstami, jo veiksmīgāk dūla varēs Jums palīdzēt. Runājot par jūsu neveiksmīgo sadarbību ar vecmāti iepriekšējās dzemdībās - varbūt tieši dūla varēs Jums ieteikt vecmāti, ar ko kontakts varētu izveidoties labāks un beigu beigās Jums būs lieliska, saskanīga komanda. Ideāli, ja būsiet iepazinušies jau iepriekš - mamma, tētis, dūla un vecmāte.

Dūlas izvēli sāciet ar dūlu aprakstiem šeit un šeit. Pēc apraksta mēģiniet sajust, ar kuru no dūlām varētu izveidoties labs kontakts. Klāt ir pievienotas arī dūlu fotogrāfijas. Pēc tam sazinieties ar iespējams vairākām sev simpātiskajām dūlām, telefona saruna arī var dot priekšstatu par cilvēku. Vēlāk varat norunāt tikšanos, lai pieņemtu galējo lēmumu. Dūlas ļoti labi saprot, ka personību saderībai ir liela nozīme tik intīmā un intensīvā procesā kā dzemdības, un, ka saderība nav jebkuriem diviem labiem cilvēkiem. Viena dūla, kas jums varbūt nav piemērota, iespējams, pratīs ieteikt citu. Konkurence mūsu starpā vēl līdz šim nav novērota.

Ģimenes dzemdībās dūla rīkosies tā, lai būtu iespējami labi Jums visiem - viņas lomu izrunājiet pirms dzemdībām kopā ar vīru. Dažkārt dūlas loma var būt pasīva un tomēr nozīmīga. Vienas mierīgas acis intensīvajā dzemdību darbā var dot patiešām daudz. Citā situācijā dūla var ierādīt vīram atbalsta paņēmienus, nomainīt viņu uz brīdi, kamēr viņš aiziet uz tualeti vai paēst.

Šeit ir plašāk vēl par dūlas un vīra sadarbību, es diez vai varēšu vēl labāk formulēt.

  • Mani dakteris USG skatīs tikai pēc 3 nedēļām, tas nav pārāk ilgs laiks? Mani moka neziņa, kas ar to manu hematomu tur notiek? Paliek mzāka/lielāka, un gribas zināt, vai mazuļiem viss ir labi.

Ja ir ļoti liels nemiers, varat lūgt USG agrāk, taču es rosinātu meklēt citus drošības kritērijus. Ja šī hematoma jums norisinājusies ar smērēšanos, un tagad ir brūngani un rozīgi izdalījumi - acīredzot hematomai ir iespēja tīrīties uz āru. Ja notiks jauna aktivizēšanās, to varēs manīt svaigu asiņu veidā.

Grūtniecība agrā laikā, kamēr nav kustību un puncis nav manāms, ir lielā mērā saistīta ar ticību un paļāvību - tam, ka bērniņš tur ir, ka viņš aug un attīstās. Visam mēs nevaram vienmēr dabūt taustāmu apliecinājumu. Mums jāmeklē citi veidi, kā zināt, ka viss ir labi - ieklausoties savā ķermenī, intuīcijā.

Diezgan līdzīgi ir arī vēlāk - kad bērni ir paaugušies un staigā savus ceļus. Pārāk cieša kontrole nav veselīga nedz bērnam nedz arī mums pašām. Pienāk brīdis, kad nekas cits neatliek, kā ticēt un cerēt, ka viss būs labi. Jo pusaudzis necietīs kontrolzvanus ik pēc pusstundas.

Bieži ir tā, ka sarežģījumi grūtniecības laikā vai smaga slimošana mazuļa vecumā izraisa nemitīgu trauksmes zvanu skanēšanu mammas galvā. Un tie zvani nebeidz skanēt arī tad, kad bērnam ir 40 un sen jau nekas vairs nekait.

Es saprotu, ka tas ir sarežģīts uzdevums nošķirt veselīgas rūpes no pārmērīgas raizēšanās. Bērnu audzināšana vispār ir sarežģīta lieta. Mēs mācāmies procesā. Un sākam - izrādās jau tik agri - kad mazulis vēl puncī un ārēji vēl citiem pat nemanāms.

Lai izdodas atrast šo drošību. Taču, ja sirdsbalss saka - vajag to USG drīzāk - dariet to! Tikai Jūs varat zināt, kā ir labāk.

  • Skatos maternity records (līdzīgi kā mātes pase), kur ārsts raksta visus mērījumus, sirdsdarbību, visas analīzes. 29. ned. mērot ar mērlentu no apakšas uz augšu punča izmērs tieši 29 cm (laikam dzemdi mēra), 32. ned. izmērs rakstīts 31 cm, vai tas ir ok? Ceru, bēbis neatpaliek augšanā.

Punča mērījums ar mērlenti ir diezgan neprecīza lieta. Pamēģiniet pati - vairākas reizes nomēriet attālumu no simfīzes līdz dzemdes augstākajam punktam (nez kur precīzi tas atrodams?) Domāju, ka piecos mērījumos iegūsiet datus, kas atšķirsies par puscentimetru vai pat vairāk. Un tas tā var būt - jo šim mērījumam ir tikai tāda nozīme - redzēt, ka laika gaitā tas palielinās. Absolūtos skaitļos tas neko nepasaka par bērniņa lielumu.

Jūsu pieņemšanās svarā ir normas robežās. Un arī grūtniecība ar jūsu meitu parāda - pie 8-9 kg pieauguma piedzimst pilnīgi atbilstoši attīstīts mazulis -3429g - tas nav mazs bēbītis, bet tāds nu - muļķīgi jau teikt - vidējs. 

  • Mani satrauc izdalījumi grūtniecības laikā! Es esmu ļoti, ļoti nobēdājusies! Esmu grūtn.10 nedēļā un man reizēm izdalījumi ir šķidri, reizēm normāli, bet reizēm ļoti biezi un gļotaini. Izdalījumi kā tādi tiešām ir krietni vairāk kā pirms grūtniecības! Esmu par to teikusi savai ārstei, taču viņa īpašu uzmanību tam nepievērš! Tikai vienmēr saka, ka analīzes neko aplamu neuzrādot! Vispār tik daudz uztraucos, ka reizēm pat jūtu, ka kaut kur vēdeerā iesāpas, reizēm kaut kur sānos!

Iestājoties grūtniecībai, viena no pirmajām ārēji (nu labi, iekšēji) redzamajām pazīmēm, kas par to liecina, ir ginekoloģiskā apskatē redzamas maksts gļotādas izskata pārmaiņas - ja parasti sievietei iekšējā gļotāda ir sārta, tad grūtniecei jau visai drīz tā kļūst ļoti bagātīgi apasiņota un izskatās pat zilgana. Intensīvās apasiņošanas rezultātā palielinās arī maksts izdalījumu daudzums - tas ir labi un pareizi. Gļotas aizsargā maigo gļotādu un darbojas kā šķērslis iespējamām infekcijām. Grūtniecības laikā šī īpašā aizsardzība kļūst vēl spēcīgāka.

Palielinātais gļotu daudzums var, protams, radīt kādas neērtības - Jūs ievērojat, ka apakšveļa ļoti drīz top sasmērēta, taču no veselības viedokļa viss ir kārtībā.

Runājot par gļotu struktūras izmaiņām - tās mēneša cikla gaitā tiešām mainās ļoti izteikti arī sievietei, kas nav stāvoklī, tikai, ņemot vērā, ka izdalījumu ir krietni mazāk, reti kura tam pievērš īpašu uzmanību. Lai arī esat gaidībās, zināms cikliskums Jūsu ķermenī joprojām saglabājas.

Pievērst uzmanību maksts izdalījumiem vajag, tikai nesteidzieties uzreiz par tiem satraukties. Vienkārši vērojiet savu ķermeni, iepazīstot tā veselīgās izpausmes. Vērīgas sievietes, nebūdamas stāvoklī, pēc gļotu struktūras var diezgan nekļūdīgi pateikt, kad ir viņu auglīgās dienas. Viņas zin, kādi izdalījumi ir normāli - citreiz tie ir caurspīdīgi un staipīgi, citreiz bālgani un biezi. Un zin, kad izdalījumi liecina par ķermeņa imunitātes pazemināšanos - (bet tā vēl nav slimība) un uzskata to par atgādinājumu vairāk par sevi rūpēties.

Jautājiet savam ārstam katrreiz, ja ievērojiet kādas pārmaiņas, ar laiku arī Jūs apgūsiet, kādi ir "labie" izdalījumi, un kādi liecina par neveselību.

  • Man pec pirmām dzemdībām bija lieli plīsumi un, protams, šuves, pēc kāda pusgada, sāka krist ārā dzemde. Tas notika pirms 5 gadiem! Tagad esmu stavoklī, dzemde pacēlusies, ar to viss kartibaa! Bet pēc dzemdībām mani gaida dzemdes kakla konizācija. Sakiet, lūdzu, vai man taisīs ķeizargriezienu vai būs dabīgas dzemdības? Kāds būtu labākais variants?

Jūs neminējāt iemesu, kādēļ Jums gatavojas veikt dzemdes kakla konizāciju. Vai uz tā ir kāda erozija vai cita saslimšana? Vai līdz šim ir veiktas kādas manipulācijas tā ārstēšanai?

Par dzemdes noslīdējumu - vienalga, vai Jums ir bijusi noslīdējusi dzemde vai ne - grūtniecības laikā ir regulāri jāveic starpenes pamatnes muskulatūras vingrinājumi. Spēja kontrolēt šos muskuļus palīdz dzemdībās tos apzināti atslābināt, grūtniecības laikā notur smago dzemdi un citus iegurņa orgānus savās vietās, un pēc dzemdībām veicina gan plīsumu dzīšanu gan novērš urīna nesaturēšanu, kā arī ļauj veiksmīgāk dzemdei atgriezties negrūtniecības stāvoklī.

Attiecībā uz ķeizargriezienu vai dabiskām dzemdībām - man ir par maz informācijas, lai spriestu par šo jautājumu. Līdz šim zināmais man neliek domāt, ka būtu nepieciešams ķeizargrieziens.

  • Man radies neskaidrs jautājums, ar vīru plānojam otru bērniņu,taču martā man jāpotējas būtu pret ērcēm. Respektīvi, ja nākamās mēnešreizes es nesagaidu, esmu stāvoklī, poti, protams, netaisīšu, bet,  ja neesmu šomēnes palikusi stāvoklī, tad es drīkstu potēties? Un kā ir pēc tam? Turpmākos mēnešus vajadzētu izsargāties jeb tomēr drīkst bērniņa plānošanu neatlikt?

Ērču vakcīnas lietošanas instrukcijā minēts, ka plānojot bērna ieņemšanu, virms vakcinēšanās ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izsvērtu riskus un ieguvumus. Nav jau īsti pētījumu, vai un kā vakcinēšanās īsi pirms grūtniecības iestāšanās varētu ietekmēt mazuļa attīstību.

Mans ieteikums būtu pāris mēnešus pēc potēšanās tomēr izsargāties.

Dūlas Līgas Ivānes saruna ar Cāļa lasītājām Nr.2