Bērni

Dūlas Lindas Rozenbahas saruna ar Cāļa lasītājām Nr.3

  • Ar ko saistīta bērna žagošanās puncī un vai tas ir normāli?

Tas ir normāli, uztraukumam nav pamata. Bērnam žagojoties, kustās diafragma. Šī prasme viņam noderēs, kad viņš būs piedzimis un būs jāelpo.

  • Palasot visas atbildes un jautājumus šajā saitā un citviet, sāku iedomāties, kā mūsu mātes un vecāsmātes ir iznēsājušas savus bērnus bez vitamīniem, dzelzs kontroles, un vēl daudzām lietām, ko tagad praktizē mūsdienu medicīna LV (jo ne visur sūta uz analīzēm; uzskata ka tas ir dabisks process)?

Vai tas ir retorisks jautājums? Domāju, ka bija populārāka tautas medicīna, dzīvesveids bija citāds. Veselīgs uzturs un dzīvesveids grūtniecības laikā gan nav nekāds jaunums.

Man personiski patīk šis laiks – mūsu intuīcija un sevis izjūta jau nekur nav pazudusi, varbūt reizēm tikai jāatmodina – un tajā rodams liels spēks un gudrība. Savukārt medicīnas sasniegumus un zināšanas arī var izmantot lietderīgi, ir lielākas iespējas noteikt riskus un rīkoties gadījumos, kas agrāk būtu beigušies citādi. Gudrība, manuprāt, ir šīs lietas turēt līdzsvarā un neiebraukt tik tālu analīžu un pārbaužu jūrā, ka pats vairs sevi neizjūti un nesaproti, lai ticētu, ka ar bērnu viss ir kārtībā, ik mēnesi nevari iztikt bez USG.

Manuprāt, cilvēki var iepazīties ar informāciju un uzņemties atbildību – uzzināt gan ko kura analīze dod (teiksim, vai ar tās rezultātu kaut ko var mainīt, ietekmēt vai tas ir tikai tā, zināšanai (zinātkārei), papētīšanai), kādi ir tās veikšanas riski, ja tādi ir? Un izlemt, vai šāda pārbaude man ir nepieciešama. Par vitamīnu masveida dzeršanu jau iepriekš minēju – skatījumi var atšķirties gan speciālistiem, gan pašām mammām. Ja viena mamma ar prieku sadarbosies ar vecmāti, kura ieteiks, kā ar veselīgu uzturu var pietiekami uzņemt bērnam vajadzīgo, skaidros, ka tā vitamīni labāk uzsūcas un tas ir veselīgāks veids un tikai, ja ir kāda īpaša nepieciešamība, ieteiks kādu īpašu akcentu uzturā vai kaut ko no uztura bagātinātājiem, tikmēr cita mamma būs priecīgāka sadarboties ar mediķi, kurš ieteiks ripas, tas atbildīs viņas domāšanai un dzīvesveidam. Protams, dažādās valstīs viena vai otra no šīm pieejām prevalē…

  • Nāku ar jautājumu, kas man pāris nedēļas neliek mieru - svars un grūtniecība. Esmu 24. nedēļā un man ļoti lēni kāpj svars; tas sāka augt no 17. ned. tagad tas ir uzkāpis tikai par 3kg. Pirms grūtniecibas nebija nekadu tauku rezervju, biju ļoti tieva. Pēdējais USG bija novembrī, viss bija kārtībā, pēdējās analīzes taisītas oktobrī. Nedzīvoju Latvijā, te vizītes notiek tikai ik pēc trīs mēnešiem. Vai man vajadzētu nopietni satraukties? Vai iespējams, ka bērniņš pārstājis augt? Kustības jūtu ļoti labi un bieži, tagad tās ir arī saredzamas, puncis cilājas. Vai vajadzētu pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu vecmāti vai varu mierīgi gaidīt noteikto vizīti janvārī? Ar pirmo grūtniecību svarā pieņēmos 8kg (ja tas ir būtiski).

Svarīgi rādītāji tam, kas notiek ar bērniņu un Tevi ir jūsu pašu pašsajūta. Par bērniņu Tu jau teici – Tu viņu izjūti, arī analīzes, USG bija labas. Par sevi neesi uzrakstījusi – vai Tev ir laba pašsajūta, spēks, nemoka nogurums, varbūt galvas reiboņi vai citādi nelāga pašsajūta, vai izskaties veselīgi. Vispirms daba parūpējas par bērnu – ja kaut kas no ikdienā uzņemtā trūkst, sāk ņemt no mammas rezervēm, tāpēc mamma, ieklausoties savā ķermenī, pamanīs kādas izmaiņas sevī.

Šis Tev ir otrais bērniņš, tad jau Tev ir skaidrāka aina par mazo svara pieaugumu – vai tā ir vienkārši Tava organisma iezīme un Tu un pirmais bērniņš bijāt veseli, viss jums pietika, vai tas saistījies ar kādām veselības problēmām. Noteikti arī zini savu slimības vēsturi, vai ir kas tāds, kas komplektā ar mazāku svaru liktu domāt par nepieciešamu vizīti pie vecmātes, teiksim, savulaik bijusi anoreksija. Kaut arī mediķi patiešām no ļoti slaidām mammām, kurām ir mazs, varbūt samazināts svars, vēlas redzēt lielāku svara pieaugumu, cipari nav absolūtā patiesība, visu skatās kopainā – mammas un bērna pašsajūtu, analīzes. Atsaucoties uz manas kolēģes Katrīnas Puriņas rakstu «Uzturs grūtniecības laikā. Optimālais svara pieaugums un kas to veido» (lasāms Katrīnas mājaslapā), tajā minēts, ka īpaši uzmanīgi raugās, ja svara pieaugums grūtniecības laikā ir zem 7 kg plusā. Šo rakstu iesaku izlasīt, tajā ir labi ieteikumi par uzturu.

Gadās, ka pat līdz 20. nedēļai sievietēm svars nenāk klāt, varbūt pat mazliet krītas, un «uzrāviens» notiek pēc kādas 24. nedēļas, pat līdz + 16 kg! Ja skatās Tavu svara pieaugumu no 17. līdz 24. nedēļai, tas ir atbilstošs 2. trimestrī ieteiktajiem – 400-500 g nedēļā (Tev sanāk nedaudz vairāk par 400).

Jebkurai grūtniecei, arī Tev varu ieteikt kādas dienas vai nedēļu pierakstīt, ko ēd. Un tad godīgi paskatīties, pašai vai ar vecmāti pavērtēt. Svarīgi, lai tas būtu pilnvērtīgs uzturs, bērns un Tu saņemtu visu vajadzīgo – lai būtu svara pieaugums, Tev nebūtu tagad jāuzsēžas uz kūku diētas.

Dot vai nedot ziņu vecmātei jau šobrīd – to izvērtē pēc savas pašsajūtas, nojautas un iepriekšējās grūtniecības pieredzes.

Vēl vari pēc iespējas ēdienreizēm atvēlēt mierīgu laiku un padarīt to par meditatīvu norisi: baudi ēdienu un domā, ka Tu šajā brīdī uzņem sev un savam bērniņam nepieciešamāko, pateicies savam ķermenim, ka tas prot saņemt labāko no šī ēdiena, pateicies, ka Tu un Tavs bērniņš esiet veseli.

  • Kāpēc jaundzimušo ir jāievīsta vairākos palagos? Es nevaru saprast šo ideju. Atceros tādu mirkli no manas bērnības, tas laikam bija slimnīcā dzemdību nodaļā (nezinu, kāpēc tikai šis mirklis ir palicis atmiņā), kad es atveru acis - aiz loga koks un guļu tādā baltu redelīšu gultiņā, blakus raud citi bērni, tad pēkšņi es aptveru, ka nevaru pakustēties un tas manī iedveš šausmas, un es sāku raudāt. Tagad, kad gaidu savu mazulīti, domāju par to, kāda tad ir jēga tai trakajai vīstīšanai? Lai bērns nenosaltu? Vai speciāli, lai tāds maziņš kamolītis nekur neaizveltos? Kāpēc?

Labā ziņa ir tā, ka mūsdienās bērnus tā vairs neievīsta. To darīja Padomju laikos, par kuriem Tev ir atmiņas, lai bērns būtu mierīgs, nekustīgs, ar rokām sevi nepamodinātu… Lai naktīs viņu nebūtu jāņem uz rokām (pieradīšot) un jābaro arī bija pēc pulksteņa, ne pēc mammas izjūtas.

Izklausās, ka sajūtas par šo pieredzi Tevī ir vēl ļoti dzīvas, ir neizpratne… bailes… varbūt dusmas… Labi, ka esi izcēlusi šīs atmiņas, jo tas, ko ieraugām un nosaucam vārdā, zaudē savu spēku. Es aicinātu padomāt, ka tobrīd to uzsvēra kā vienīgo pareizo praksi, šobrīd jau esam atgriezušies pie senākām zināšanām, ka bērnam ir jāiepazīst savs ķermenītis un tāpēc viņam jāļauj kustināt rociņas, ka sākumā, lai pārāk neapjuktu plašumā, pietiek, ja mazulim aplikts pakaviņspilvens. Ka viņam ir svarīgi būt pie mammas un tēta, sajust viņu ādu, sajust, ka uz viņa saucienu viņi atsaucas un viņš ir drošībā.

Interesanti, ka ir ciltis, kurās, lai bērni izaugtu un ietu kaujās, būtu agresīvāki, viņus ātrāk atšķīra no mammas – gluži tāpat kā Padomju laikos...

Ar šodienas domāšanu nevar teikt, ka ietīšana un pārējā taktika būtu bērnam audzējusi pieņemšanas un drošības sajūtu. Tomēr mums jādod sava enerģija tālāk saviem bērniem. Ja mēs ar dusmām un aizvainojumu skatīsimies atpakaļ uz saviem vecākiem par to, kā viņi mūs audzināja, mūsu enerģija aizies pagātnes tirdīšanā, tā neies pozitīvā veidā pie mūsu bērniem. Vecākiem bija labi nodomi, mēs darīsim citādi un nevis par spīti un labāk nekā viņi, bet vienkārši – ar mīlestību. 

  • Kādi ir Jūsu ieteikumi, ja grūtniecība iestājusies, kad vēl ir cilājams, nēsājams un barojams otrs mazulis (9 mēn., 10 kg)? Vai  būtu jāvairās bērnu nest vai arī, ja jūtos labi, neesmu piekususi, mazuļa cilāšana punčabēbim nekaitē (esmu tomēr pieradusi pie viņa svara)?

Tavs ķermenis ir pieradis pie šāda smaguma nēsāšanas, tāpēc «lielo mazo» var turpināt cilāt. Tā kā Tu saki – ja nejūties piekususi. Ja ķermenis ziņo, ka ir par daudz vai par grūtu, rodas vilkšanas sajūta, tad viņam jāklausa - necel. Pakāpeniski Tu vari samazināt nēsāšanas laiku, bērnu pieradināt pie citādas samīļošanas, piemēram, var pietupties un mazo apmīļot vai paturēt klēpī. Ceļot mazo no grīdas, pietupies un tad cel, nevis stiepies uz leju.

Abiem mazuļiem jāzina, ka viņi nav vienīgie – viņiem ir brālis vai māsa. Un tas nozīmē, ka jādalās… arī mamma jādala. Un mammai vajag nedalītu laiku katram no bērniem, arī vēl nedzimušajam. Arī nepilnnu gadu vecs bērns sapratīs, ka kaut kas ir mainījies. Un laika veltīšana punča bērnam, atpūtai, lai pabūtu ar sevi un gaidāmo mazuli, jau grūtniecības laikā palīdzēs lielajam aprast ar situāciju, ka mamma velta laiku kaut kam vēl. Runā ar abiem – pastāsti, kas ir mainījies. Šāda saruna palīdzēs arī Tev pašai sadzirdēt sevi un salikt domas, sajūtas plauktiņos. 

  • Neveras dzemdes kakliņš... Ko es pati varu darīt? Un ko man darīs slimnīcā?

Gribēju jau atbildēt par dzemdes kakliņa nevēršanos dzemdībās, bet tad dzemdību diskusijā pamanīju Tevis aprakstīto situāciju – dzemdības nemaz nav sākušās. Dzemdes kakliņam «ir visas tiesības» nevērties, ja dzemdības nav sākušās, ir sievietes, kuras nelielu dzemdes atvērumu nostaigā pat mēnesi un vairāk un ir tādas, kurām tikai dzemdību dienā dzemdes kakliņš izmainās. Arī ar dzemdību termiņiem viss kārtībā. Šobrīd Tev dzemdes kakliņš jau ir pavēries un izkritis gļotu korķis. Gļotu korķis parasti izkrīt 1-2 dienas pirms dzemdībām, bet dažkārt ilgāku laika periodu pirms. Atliek tikai mierīgi gaidīt dzemdības – mierīgi, neiekrampējoties katrā aizdomīgā sajūtā. Dzīvot savu dzīvi. Iepriecināt sevi labā kompānijā ar vakariņām sveču gaismā vai ko citu, kas Tev patīk… Var pamīlēties, ja ir vēlēšanās – vīrieša sēklas šķīdumā ir prostaglandīni, kas mīkstina dzemdes kaklu.

Paļaujies, ka viss notiek labākajā veidā. Sāpes atnāks, kad tām būs jāatnāk. Un pie pirmajām sāpēm arī nav uzreiz jābrauc uz slimnīcu, var pagaidīt, kamēr tās kļūst intensīvākas. Protams, atkarībā no attāluma līdz slimnīcai un iekšējās sajūtas.

Vari padzert raspodiņu tēju, to var turpināt dzert arī dzemdību laikā.

Vari vēlreiz sakārtot savas domas, gaidīt sava bērniņa atnākšanu gaiši. Varbūt vari iedomāties savas dzemdības – es veros kā zieds, ieelpoju mazulim skābeklīti, ļaujos notiekošajam, izdzīvoju ik brīdi, esmu atslābināta un ļauju savam dzemdes kakliņam vērties kā ziedam, es pieņemu sāpes, jo tās ir ceļš pie bērniņa, es ļaujos sāpēm un atslābinos, jo zinu, ka tā sāp mazāk un tās ir mans sabiedrotais, es esmu pilna mīlestības un sūtu to savam bērniņam…

  • Kā atšķirt dzemdes tonusu no Brekstona-Hiksa kontrakcijām? Pēdējais USG man bija 22. nedēļā un tad vēl tonusu neuzrādīja, bet tagad - 27. nedēļā pašai liekas, ka jūtu tonusu bieži. Sāpes nav, tikai neliela vilkšanas sajūta.

Ap šo laiku tiešām var izjust Brakstona-Hiksa kontrakcijas un pēc Tava apraksta izklausās, ka drīzāk tā arī ir, jo sāpju nav, ir viegla vilkšanas sajūta. Tas ir normāli. Vienīgais – cik tas ir bieži? Paskaties, reizēm mazuļiem kaut kas nepatīk. Dažkārt dzemde vairāk kontrahējas, ja sieviete ir ilgāk vienā pozā, piemēram, ir bērni, kuriem nepatīk, ja mamma ilgi sēž pie datora, tad jānomaina poza, varbūt jāpastaigā un uz laiciņu jāpiemirst par datoru. Citreiz vēderu velk, ja par ātru iets – apsēžamies vai ejam lēnāk. Varbūt par maz dzerts – dzeram pietiekami. Vai – bijusi izsalkuma sajūta - paēdam. Bijis stress, uztraukums - mēģinām nomierināties, paskaidrojam bērnam mierīgā balsī, ka tas nav saistīts ar viņu. Šīm treniņkontrakcijām nevajadzētu kļūt ar īsākām atstarpēm un intensīvākām, sāpīgām. Mēģini ieklausīties sevī, sajust, kā jūtas mazais. Velti viņam mierīgu, nedalītu laiku un mēģini tobrīd paelpot ar vēderu – tā, ka pleci necilājas, bet ieelpā vēders kļūst liels un izelpā saplok. Uzticies savām sajūtām.

Ja tomēr rodas šaubas, sazinies ar savu ārstu.

  • Man rit 32. nedēļa, pēdējos pāris mēnešus ir zems hemoglobīns (10,5). Dzeru dzelzs preparātu un domāju padzert svaigi spiestas sulas: burkānu, ābolu un biešu. Cik daudz šādu sulu dienā drīkstētu dzert?

Apsveicu ar apņemšanos spiest sulas! Dzelzs uzņemšanai dabiskā veidā vajadzētu uzlabot situāciju, ja reiz saki, ka ar visu zāļu dzeršanu pāris mēnešus tas ir zems.

Sulu dzeršanu sāk pakāpeniski – sāc ar vienu glāzi šī kokteiļa dienā, paskaties, ko organisms saka. Biešu sulu varbūt sākumā liec mazāk par trešdaļu. Biešu sulu pirms tam stundas divas trīs paturi ledusskapī atvērtā traukā. Vispirms tiec galā ar biešu sulu, līdz tā ir dzeramā kondīcijā, tad piespied tai svaigu ābolu un burkānu. Pakāpeniski dzer 2 glāzes sulu mikšļa. Dažos avotos neiesaka biešu sulu, ja ir problēmas ar nierēm vai kuņģa zarnu traktu.  

Kopumā burkānu sula varētu būt līdz pusotrai glāzei dienā. Savukārt ābolu sulā ir uz pusi vairāk kalorijas nekā burkānu sulā, bet pēdējā trimestrī bērns audzē sev tauku kārtiņu, tāpēc es lielos daudzumos nedzertu.

  • Vai ir kaut kā izskaidrojama tāda kā smagāka elpošanas sajūta tieši pēc «Ferrum lek»  lietošanas? Tas ir pārejoši, taču sajūta uzrodas vienmēr, kādas 10-15minūtes pēc tabletes iedzeršanas. Iespējams, tikai grūtnieces iedomas, nezinu!

«Ferrum lek» instrukcijā nav minēta šāda blakusparādība, bet tās ir zāles un katrs uz zālēm mēs varam reaģēt individuāli. Pavēro, cik ilgu laiku pēc zāļu uzņemšanas rods smagāka elpošana? Katrā ziņā ir dažādi dzelzs preparāti un tos var nomainīt. Piemēram, šeit var palasīt, kā rādītāji mainījušies pēc dabiska tonika dzeršanas. Izrunā par savu pašsajūtu pēc «Ferrum lek» ar savu ārsti.

Dūlas Lindas Rozenbahas saruna ar Cāļa lasītājām Nr.1