Bērni

Dūlas Lindas Rozenbahas saruna ar Cāļa lasītājām Nr.4

  • 
Gribēju jautāt, ko urīna analīzēs nozīmē UBG. SG =1.02,PH=6.5 un UBG=3.2? Visi pārējie rādītāji man ir negatīvi.

SG ir urīna blīvums, PH - vide (6,5 ir sārmains), UBG - urobilinogēns, aknu darbības rādītājs. Rezultātu interpretēšana ir ārsta vai vecmātes kompetence.

  • Kāds ir Jūsu viedoklis par barošanas turpināšanu, līdz kurai nedēļai tas ir pavisam droši? Esmu dzirdējusi par atskaites punktu - 30 nedēļas, pēc tam it kā varot nepietikt barības vielu punča bēbim, vai tas ir tiesa?

Kopumā – pozitīvs, ja mamma un mazai ar to jūtas labi. Es teiktu – mammai ir jāieklausās savā organismā. No uzņemtā uztura un vitamīnu, mikroelementu rezervēm pirmām kārtām viss vajadzīgais aiziet gaidāmajam bērnam un pienā. Ja kaut kas sāk trūkt, to sāk atņemt mammai, nevis bērniem. Tātad, ja kaut kas trūks, vai nu Tev nebūs laba pašsajūta vai tas uzrādīsies analīzēs. Tā kā samērā nesen bijusi grūtniecība un zīdi bērniņu, īpaši varētu pavērot, vai Tev pietiek dzelzs un izpausmes, kas varētu liecināt par kalcija trūkumu (aizkaitinātība, bezmiegs, krampji kājās…). Patiesībā jau uzreiz vari piedomāt pie uztura, lai šīs minerālvielas pietiek. Kalciju var atrast ne tikai piena produktos, kā pierasts domāt, bet arī zaļo lapu dārzeņos (brokoļos, spinātos), mandelēs, jūras dārzeņos, sezama sēkliņās, pākšaugos. Dienā grūtniecēm iesaka vismaz četras kalcija porcijas. Atceramies, ka kalciju skalo ārā kafija, par daudz uzņemts cukurs un tauki.

Par dzelzi iekopēšu to, ko jau atbildēju vienai meitenei:

Ko ēst, lai uzņemtu dzelzi? Bietes, kāpostus, burkānus, spinātus, rozīnes, aprikozes, prosu, griķus, klijas, zirņus, auzas, liesu gaļu, pienu, olas, zaļos salātus, lociņus, var panašķoties ar iesala ekstraktu u.c.

Atceramies divas vienkāršas lietas:

- Dzelzs «nedraudzējas» ar kalciju daudz saturošiem produktiem, tad dzelzs sliktāk uzsūcas. Tāpēc dzelzi un kalciju bagāti saturošus ēdienus ieteicams uzņemt atsevišķās ēdienreizēs.

- Dzelzs «draudzējas» ar C vitamīnu, tādēļ dzelzi saturošus produktus varam ēst kopā ar C vitamīnu bagātiem produktiem (dažādiem dārzeņiem – piemēram, Latvijā augušiem - kāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, kāļiem, tāpat der upenes, cidonijas u.c.).

Pašreiz, kad netiekam pie svaigām zemenēm, varam ēst granātābolus – dienā vienu augli jeb dzert granātābolu sulu – 1 glāzi dienā. Te derēs sula, kas pārdodas stikla pudelēs, nevis paku sula, kas nav tik vērtīga.

Tepat Cālī atrodams lielisks dzelzs kokteilis: samaļ gaļasmašīnā pa saujai valriekstus, žāvētas aprikozes, dzērvenes, vīģes un medu.

Es šo maisījumu sataisīju bumbiņās un apviļāju maltos valriekstos – var mēģināt arī bērniem iemēģināt kā saldumus. Ieteicams izvēlēties aprikozes tumšā krāsā, jo tās ir dabiski kaltētas, nevis spilgti oranžas, kas ir rūpnieciski apstrādātas ar sēru.

Vēl var uzņemties uztaisīt un lietot sulu: trīs vienādās daļās ābolu sulu, dzērveņu un biešu sulu. Tā kā svaiga biešu sula nav ieteicama, to pusi dienas patur istabas temperatūrā. Tad šīs trīs sajauc, liek ledusskapī un ik dienu lieto pa karotei.

Vēl viens aspekts, par ko mēdz domāt saistībā ar zīdīšanas turpināšanu – vai krūšu stimulēšana un oksitocīns, kurš taču izdalās zīdīšanas laikā un dzemdībās palīdz būt stiprām kontrakcijām, nevarētu izsaukt dzemdības. Grūtniecības laikā organismā tiek mazināta jutība pret oksitocīnu (dzemde to absorbē daudz mazāk), lai nesāktos dzemdības. Oksitocīns izdalās arī mīlēšanās laikā, tāpat orgasma laikā dzemde kontrahējas – tomēr normālā grūtniecībā tas neko nenodara. Kad sākas dzemdību priekšvēstneši – Brakstona-Hiksa kontrakcijas, ap pēdējo grūtniecības trimestri, organisma jutība pret oksitocīnu sāk palielināties. Ir pētījumi par to, kā krūšu stimulēšana (ar rokām) palīdz stimulēt dzemdības. Taču pierādījies – lai tas darbotos, krūtis jāstimulē vismaz 45 minūtes no vietas! Tā kā bērns tik ilgi pie krūts nesēdēs, tad diez vai tas varēs ietekmēt dzemdību sākšanos. Bet atkal princips – klausāmies, ko organisms saka.

Piena daudzums grūtniecības laikā samazināsies (ja vēl turpināsi zīdīt, uz grūtniecības beigām tas atkal var palielināties). Piena garša var mainīties un gadās, ka bērni paši atsakās no krūts. Un ir mazie, kas atsakās, bet, kad piedzimst māsa vai brālis, pievienojas kompānijā un ēd abi.

  • Vai man vajadzētu obligāti lietot vitamīnus? Es jau drošības pēc iepirku un sāku lietot, tomēr folskābi nebiju lietojusi, jo jaunu grūtniecību neplānoju (vēl jau 100% nezinu, vai ir iestājusies, bet pēc visām specifiskajām izjūtām spriežot, laikam ir gan).

Obligāti ne jā, ne nē. Es jau minēju, ka ir dažādas pieejas – ir vecmātes un ārsti, kuri iesaka grūtnieču vitamīnus dzert visiem pēc kārtas un ir, kuri izvērtē individuāli vajadzību pēc kādiem noteiktiem vitamīniem, minerālvielām un akcentu liek uz uzturu, jo no tā labumi uzsūcas labāk, ja cilvēks vesels. Un grūtniece var pati izvēlēties, pie kāda no aprūpes speciālistiem iet.

Ja Tu jau lieto grūtnieču vitamīnus, tad folskābe jau tajos ir. Folskābi mēs uzņemam arī ar uzturu. Kā jau teicu, varētu pievērst uzmanību kalcijam un dzelzij un, protams, savai pašsajūtai kopumā, kāda tā bijusi, pirms šis mazulis pieteicās. 

  • Šodien tests parādīja ilgi gaidītās strīpiņas, bet lieta tāda, ka nu jau četras dienas dzeru pastipras antibiotikas (ir pamatīgs bronhīts, aizdomas par plaušu karsoni), pirmdien paredzēts RTG plaušām.  Esmu neziņā. Vai mazulim nevar šis kokteilis traucēt?

No vienas «kokteiļa» sastāvdaļas – RTG – Tu varētu, iespējams, atteikties. Kā saprotu, arī ārsts jau vēl nezināja, ka esi stāvoklī, kad sūtīja uz RTG. Es pajautāju ārstei pediatrei, vai iespējams pneimoniju diagnosticēt bez RTG, viņa teica – izklausot ar fonendoskopu var atklāt klasisku pneimoniju, kādas mūsdienās esot reti. Bet labs ģimenes ārsts varot diagnosticēt «pēc sajūtas», nesūtot uz RTG, bet ņemot vērā kopējo ainu – temperatūru, asins analīzes.  RTG grūtniecēm tiešām neiesaka.

Zāles, visticamāk, jau arī izrakstīja tādas, kuras ārstē arī pneimoniju, ja reiz bija aizdomas par to. Tā kā, ļoti iespējams, tā būs izārstēta, tikai vēl jāatlabst.

Kāds ir grūtniecības laiks? – pirmās divas nedēļas pēc apaugļošanās (tātad 3. un 4. grūtniecības nedēļā, jo nedēļas skaita no pēdējām mēnešreizēm; bet ja ir garie mēnešreižu cikli, tad apaugļošanās var notikt vēlāk, un tā nebūs precīzi 3. un 4. nedēļa) mazulis parasti nav uzņēmīgs pret medikamentiem un infekcijām, nostrādā dažādi pasargāšanas mehānismi – bojāto šūnu funkcijas pārņem citas šūnas. Izredzes ir labas. Savureiz gadās, ka dzemde tomēr pasaka, ka šai reizei tas viss kopā būs par grūtu un grūtniecība beidzas…  

No 5. grūtniecības nedēļas mazulis kļūst jutīgāks pret ārējās vides faktoriem, tostarp, medikamentiem un slimošanu.  Parunā ar ginekologu, pastāsti, kādas antibiotikas Tu dzēri, jo dažādām var būt atšķirīga ietekme. Esi gatava, ka varbūt tas nebūs tas, ko būtu vēlējusies dzirdēt. Tāpat ārstu attieksme var būt atšķirīga… Bet vienmēr ir iespēja izvēlēties atbalstošu, nevis biedējošu ārstu.

Man viena paziņa ārste bija veikusi rentgenu mazā grūtniecības laikā, kad arī vēl nezināja, ka ir stāvoklī. Lai arī ārste būdama, viņa tomēr nesāka domāt par to, kas tikai varētu un nevarētu notikt, bet… paļāvās. Piedzima un izauga vesels bērns. Es ticu, ka mammas domām ir liels spēks, tāpat mammas intuīcija spēj daudz ko pateikt priekšā. Lai jums viss gaiši!

Sazinājos ar savu ginekoloģi, kura man kategoriski aizliedz lietot šīs antibiotikas, uz RTG nemaz negāju. Pēdējās MR man beidzās 22. 11. Tad tagad sanāk pilnas četras nedēļas? Patiesībā nekad neesmu mācējusi pati šo laiku precīzi aprēķināt.

Vajadzētu zināt MR sākšanās datumu un parasto mēnešreižu ciklu (dienu skaitu no vienas MR sākšanās līdz nākamajām).

  • Bērniņš jau ir ļoti zemu klēpītī. Ik pēc laika viss puncītis savelkas ciets, ciets... Vai tas ir normāli? Un arī lejā minimāli pavelk kā uz mēnešreizēm... Vai tā jābūt? Un kas tur notiek, kad puncis paliek ļoti ciets?

Jā, viss notiek ļoti labi, dzemde saprot, kas jādara. Tā ir kontrakcija - vai arī treniņkontrakcija vai pats pats sākumiņš dzemdībām, kad vispār vēl nav ko domāt, vai tās ir dzemdības. Pienāks brīdis, kad būs pilnīgi skaidrs, kaut nekad neesi dzemdējusi, būs pilnīgi skaidrs. Kontrakcijas palīdz bērniņam kūņāties uz leju, dzemdes kaklam pamazītēm vērties. Ja tā ļoti bieži trenējas, varbūt pa dienu kādu laiciņu paguli - lai spēka gana. Var arī ieiet vannā. Kamēr pats ķermenis neprasa, nevajag arī dziļi elpot - kad kontrakcijas būs spēcīgas, kontrakcijas laiks būs garāks, un tad būs jēga elpot dziļi, ar garu izelpu - tā mazulis saņems vairāk skābekli kontrakcijas laikā. Šobrīd tam nav ko enerģiju tērēt. Izskatās, ka jums viss labi notiek.

  •  Vai tā ir taisnība, ka otrās dzemdības ir vieglākas par pirmajām?

Katram ir sava, unikāla, dzemdību pieredze. Viens pateiks, ka otro dzemdējis vieglāk, cits grūtāk, taču Tev būs tikai Tava pieredze. Tev ir iespēja gatavoties dzemdībām, lai tās piedzīvotu Tev iespējami labākajā veidā.

Nereti otrās dzemdības ir ātrākas (īpaši, ja nav garš laiks kopš iepriekšējām radībām), bet tas nav arī akmenī iekalts. Sievietei, kura reiz jau dzemdējusi, mazliet citādāk strādā dzemdes kakliņš, proti, ja pirmoreiz dzemdējot dzemdes kakliņš no sākuma izlīdzinās un tikai tad veras, tad dzemdes kakliņš, caur kuru jau reiz nācis bērniņš, šos abus darbus: izlīdzināšanās un vēršanās, - dara vienlaikus, tāpēc tas nereti notiek ātrāk.

Droši vien jau zini, ka spējai atslābināties un nomierināties ir ļoti liela nozīme labai dzemdību gaitai. No vienas puses jau esoša dzemdību pieredze vai dot lielāku mieru, jo ir sapratne, kas un kā notiek, no otras – ja pieredze ir negatīva, var būt lielākas bažas… Noteikti jāpārdomā sava iepriekšējā dzemdību pieredze – kas un kāpēc notika tieši tā kā notika. Ko es pati varu izdarīt, lai viss notiktu citādi? Ja bailes ir visaptverošas – bailes no sāpēm kā toreiz, piemēram, tad jāmēģina konkretizēt, «saskaldīt» tās. Sadalīt mazākās daļās, nosaukt katru vārdā un domāt, ko es varu ar šīm bailēm darīt. Teiksim, man bail, ka atkal tā sāpēs. Kā tieši un kurā brīdī? Teiksim, ja trakākā bijusi muguras vilkšana. Ko es varu darīt, lai sadzīvotu ar šīm sāpēm? Dažas idejas - elpošanas apgūšana un regulāra praktizēšana laicīgi, grūtniecības laikā. Masāžas ierādīšana vīram vai pašmasāžas apgūšana... Domāšanas mainīšana grūtniecības laikā. Noskaņošanās laicīgi… Atbildības uzņemšanās par sevi - dziļi dziļi sevī pieņemšana, ka es esmu tā, kas dzemdēšu mazuli, neviens to manā vietā neizdarīs. Atbildības uzņemšanās iespējami par tādas vides un cilvēku klātbūtni dzemdībās, kas spēj Tevi atbalstīt, kam ir līdzīgi ieskati par to, kas Tev vajadzīgs dzemdībās… Dziļākas izpratnes veidošana par to, kas notiek dzemdībās. Jo vairāk izprotot lietu kārtību, varētu arī iestāties lielāks miers. Vērtīgi individuāli izrunāt savu situāciju ar kādu speciālistu –dūlu vai vecmāti. Ar dūlu varētu pārrunāt iepriekšējo dzemdību pieredzi, pamazām šķetināt, kas un kāpēc notika, tostarp nozīmīgu daļu veltot emocionāliem iemesliem un to, kā vari ar sevi strādāt, kā meklēt atbildes sevī, dūla var palīdzēt apgūt arī tīri praktiski palīdzošas lietas. 

Sieviete var izdarīt daudz, lai veidotos iespējami laba dzemdību pieredze - esmu pārliecinājusies, ka ieguldījums sevi attaisno.

  • Kā ir ar bērna kustību daudzumu 21. nedēļā? Mans mazais ir palicis ļoti ļoti aktīvs, kustības ir stiprākas, augšā periodi - arvien garāki, bet es mazliet katru reizi domāju - vai nav par daudz kustību? Vai bērnam viss ok (nu, skābekļa bads un tamlīdzīgi...)? Augļūdens ir pietiekami daudz, placenta ok. Vai viņi vienkārši sāk vairāk kustēties šajā laikā? Kad nekustējās, uztraukumi, bet kad kustas daudz, atkal. Tā ir ar tiem pirmajiem bērniem.

Sākumā mazuļa kustības izjūt tik tikko manāmi, kā tauriņpieskārienus vēderā, bet tagad mazulis ir jūtamāks, katru kustību labāk izjūti, pamani. Vari pavērot, kad viņš vairāk kustas. Dažkārt viņi vienkārši izvingrojas, ir aktīvi - mums jau arī visiem nav vienāds temperamets - citreiz mēģina kaut ko pateikt, piemēram, mamma, beidz visu laiku sēdēt - tad paskaties, kas notiek, ja kādu brīdi nomaini sēdēšanu pret pastaigāšanu. Regulāri vēdini telpas – lai Tev pašai vieglāk elpot, ja Tu jūties labi, mazajam arī labi. Mēģini viņu iepazīt, un tad jau Tev radīsies cita izpratne – vai viņš vienkārši ir kustīgs vai kaut ko mēģina ziņot.  

  • Vai streptakoka esamība organismā var izraisīt SA? Man bija ļoti agrīns SA, tad saslimu ar angīnu, izrādās, ka streptakoks iekšā. Tagad pēc 5. ned. vēl arvien tas uzrādās analīzēs (ASO ir 319, pirms 5 ned.bija 340, bet norma ir 200). Domāju, varbūt (visticamāk), arī grūtniecības laikā manī bija tas draņķis, lai arī nekad ieriekš sāpošam kaklam analīzes netaisīju. Tagad, plānojot atkal bērniņu, gribu uzsākt cīņu ar streptakoku, bet gribu zināt, vai tas tiešām varēja būt pie vainas?

Jūtu līdzi Tavam pārdzīvojumam. Spontānajiem abortiem ir daudz un dažādu iemeslu, bieži vien tos nevar atrast, tā notiek… Vai tieši streptokoks varētu būt pie vainas, pārrunā ar ārsti. Bet, iespējams, absolūtas atbildes nebūs.

Noteikti var padomāt kopā ar ārstu (varbūt homeopātu vai fitoterapeitu, vai citu), kā stiprināt organismu.

  • Pašlaik gaidu otro bērniņu. Pirmās dzemdības bija ierosinātas un tagad ir paniskas bailes no jebkādas dzemdību stimulēšanas. Tādēļ ir jautājumi. Vai taisnība, ka ir jāstimulē dzemdības, ja augļūdeņos ir bijis mekonijs (cik saprotu, tā ir mazā pirmā kaka, kas sanākusi mammas vēderā)? Un ko nozīmē «zaļi augļūdeņi»?

Ja mediķi ierosina dzemdības, tad viņiem ir argumenti, kādēļ to dara – no viņu skatupunkta, no viņu izvēlētās dzemdību taktikas. Cita lieta, ka taktikas mediķiem var atšķirties – viens skatās no dabiskās jeb, pareizāk sakot, nogaidošās taktikas, cits – no aktīvās dzemdību vadīšanas taktikas, un no šiem abiem skatupunktiem ir citāds redzējums. Tas tā.

Ja ir īsti zaļi augļūdeņi – ne kā ūdens, ne viegli iezaļgani, putrveidīgi, tas nozīmē, ka bērns jau cieš. Un viņam ir drīzāk jātiek ārā. Droši vien bija jau kaut kādas pazīmes, ka mazais nejūtas labi.

Zaļi augļūdeņi, kā jau minēji, rodas no bērna pirmās kakas. Vēl nedzimušam viņam vēl nebūtu ūdeņos jākakā. No Cāļa iekopēšu vecmātes Dinas padomus par zaļo kaku:

Zaļi augļūdeņi: tie paliek zaļi no mazuļa pirmās kakas - mekonija. Jautājums, kādēļ mazulis tur ir pakakājis joprojām ir atklāts. Patreiz eksistē domas:

- mazulim trūcis skābekļa, viņš centies izdarīt pirmo ieelpu, izmainījies spiediens viņa iekšējos orgānos un izspiedusies kaka.

- augļūdeņi ir inficēti, mazulis tos rijot ir pats inficējies un, rupji runājot, dabūjis caureju.

- mazulim vienkārši ir bijusi slikta pašsajūta un viņš ņēmis un pakakājis.

- mazulis ir bijis par ilgu mammas puncī, viņš ir bijis tik nobriedis jau kādu laiku iepriekš, ka pakakājis, domājot, ka nu tas ir laiks, kas viņš jau ir nācis pasaulē.

Mediķi šādās muļķībās neizplūst, bet vienkārši pieņem, ka mazulis ir cietis, tādēļ arī pakakājis. Kādēļ no tā baidās? Tādēļ, ka mazulim piedzimstot, tas izdara pirmo ieelpu, bet ja nāsītēs ir sakrājies mekonijs no augļa ūdeņiem, tad viņš to var ierīt, ievilkt plaušiņās un tur var attīstīties plaušu karsonis, kas mazajiem ir ļoti bīstama lieta. Tomēr daba jau atkal nav muļķe. Parasti mazulim nākot cauri dzemdību ceļiem viņš tiek saspiests un viss ūdens no viņa degunteļa tiek izspiests ārā. Turklāt vispirms bērni mēdz izšķavoties, izkrekšķināties un tikai tad bļaut. Un tad vēl ir metode, ka tad, kad mazulim ir tikai galviņa piedzimusi, bet ķermenītis vēl nē, viņam uzreiz atsūc visu šķidrumu no deguna un mutītes. Tas ir iemesls, kādēļ cenšas nepieļaut dzemdības, kur mazulis ir dupša guļā, ja ir zaļi augļa ūdeņi - lai nepieļautu iespēju, ka veidotos plaušu karsonis.

No savas puses vari gādāt par mierīgu grūtniecību, pietiekami būt svaigā gaisā, mēreni izkustēties, sakārtot sevi iekšēji vizualizēt savas dzemdības, tostarp iedomājies: mani augļūdeņi ir gaiši un veselīgi… Lielāku mieru varētu sniegt arī sadarbība dzemdībās ar pazīstamu aprūpes sniedzēju.

  • Pašreiz rit mana grūtniecības 25-26 nedēļa. Kādas tējas iesakat un neiesakāt dzert grūtniecības laikā? Daktere konstatēja palielinātu augļūdens daudzumu. Ko tas varētu nozīmēt? Kā man ieteiktu tālāk rīkoties, kam pievērst uzmanību? Šī ir mana otrā grūtniecība, pirmajam mazulītim atklāja 18 trisomiju. Šoreiz no amniocentēzes atteicos, jo bija pārliecība un labi rezultāti.

Par tējām. Dzemdību ceļu sagatavošanai – tās pašas jau ieteiktās aveņu lapu un raspodiņu tējas. Aveņu lapu tēja palīdz sagatavoties dzemdes kaklam: no 34. nedēļas, tā mīkstina dzemdes kakliņu, audu elastību veicina. Pēc tam var pamainīt – no 37 nedēļām divas nedēļas raspodiņu tēju, divas – aveņu lapu tēju. Raspodiņu tēja palīdzētu sagatavoties, vērties dzemdes kaklam.

Protams, ir tējas, ko var dzert, ja ir kādas konkrētas grūtības – aizcietējumi, uztraukumi un tamlīdzīgi. Te ir labs materiāls par tēju lietošanu grūtniecības laikā, tulkots no grāmatas, ko sarakstījusi fitoterapeite vecmāte:  lasīt vairāk.

Jūtu līdzi par Tavu pirmo grūto pieredzi...

Augļūdeņi var būt nedaudz virs normas vai arī tiešām palielināti. Turklāt nākamajā reizē tie var būt arī normā. Šeit ir raksts par situāciju, kad daudz augļūdeņu, arī ieteikumi, ko var darīt. Kā no raksta redzams, varbūtība, ka augļūdeņu vienkārši ir vairāk un bērnam viss ir kārtībā, ir liela - divi no trīs. Vienā gadījumā – vai nu bērnam ir problēma vai mammai. Ārste noteikti skatīsies situāciju kontekstā. 

  • Pirmajās dzemdībās man veica iegriezumu, kas salīdzinoši slikti dzija. Sakiet, kāda ir iespējamība, ka otrajās dzemdībās plīsīs pa griezuma vietu vai būs nepieciešams atkal veikt iegriezumu? Mani interesē tāda ļoti skaitliska (procentuāla informācija pēc individuālās pieredzes dzemdību zālē), jo apcerējumus varbūt - jā, varbūt - nē esmu gana salasījusies. Protams, es saprotu, ka tas ir ļoti individuāli, bet vienalga šoreiz gribu procentuālo atbildi, neņemot vērā individuālismu - cik bieži tā notiek?

Tas jājautā speciālistiem ar ilgstošu pieredzi – tad tie procenti situāciju labāk iezīmēs. No dzirdētā – iespējamība, ka būs plīsums pa veco rētas vietu, ir liela. Tiesa, plīst var mazāk un vairāk. Un ir, kam nākamajā reizē neplīst. Ir mediķi, kuri izmanto taktiku – griežam pa veco rētas vietu.

Jautājums – ko Tu ar šo informāciju iesāksi? Varbūt Tev pietiks sirdsapziņas nomierināšanai – aha, tā notiek, rēķinos. Varbūt domāsi, ko vari pati darīt, lai šo iespējamību mazinātu, lai epiziotomija vai plīsumi nebūtu vai būtu iespējami mazāki – starpenes vingrojumi grūtniecības laikā, eļļa starpenei un masāža no kādas 33. nedēļas, ūdens izmantošana dzemdībās vai pat ūdensdzemdības, speciālista izvēle, kurš arī vēlas saudzīgi izturēties pret starpeni – taktikas izvēle plus pozas izvēle, kas neveicina atkārtotu plīsumu (klasiskā uz muguras tā nebūs), elpošanas apgūšana, iekšējā sagatavošanās, tā varētu turpināt.

Te vēl citāts, kas balstās daudzu pētījumu apkopojumā, publicēts autoritatīvajā grāmatā «Williams Obstetrics» (tulkojums).

Ir pilnīgi skaidrs, ka epiziotomija palielina 3. un 4. pakāpes plīsumu (plīsumi līdz anālajam sfinkterim un/vai ānusam) risku.

Lai arī iepriekš epiziotomijai tika piedēvēts liels skaits priekšrocību salīdzinājumā ar plīsumiem, šobrīd pētījumos ir apliecinājies, ka vienīgā būtiskā epiziotomijas priekšrocība ir tā, ka iegriezumu ir vieglāk sašūt. Citas priekšrocības nav apliecinājušas sevi kā patiesas.

  • Ļoti interesantas jums diskusijas; žēl, ka nevaru pievienoties, jo manā valstī nedara nekādas analīzes, vienīgi  asins un urīna analīzes... Tagad sāku satraukties, ja manam bērniņam ir naba aptinusies? Ja man ir zaļie augļūdeņi? Es to visu nezinu, jo šeit nepraktizē vairāk par vienu USG un es neesmu riska grupā, un ar to visas analīzes iet gar degunu... Ir nedaudz bail palicis!

Es domāju, ka Tu vari priecāties – Tev aiztaupās lieki uztraukumi par aizdomīgām analīzēm. Turklāt tā ir mazliet ilūzija, ka visu var izmērīt un izpētīt. Domāju, ka Tavā valstī speciālisti ir vairāk trenēti pēc citām pazīmēm, iedziļināšanās klientā (pacientā) saprast, kas ar viņu notiek – ir jau pazīmes ķermenī, kas par kaut ko liecina, tāpat saruna var daudz ko pateikt, kas notiek cilvēkā un kā viņu vajadzētu atbalstīt.

Arī Latvijā pirms dzemdībām neveic USG, turklāt dzemdību taktika gadījumos ir vai nav aptinusies nabassaite, neatšķiras.

Arī ja bērns cieš no zaļiem augļūdeņiem, tas nepaliks nepamanīts dzemdībās – dzemdībās klausīsies sirdstoņus. Un galu galā mazulim esi Tu pati, kas vislabāk viņu izjūti. Mēs, no ārpuses, te vairāk ar minējumiem un mērījumiem, Tu – vistuvāk viņam, vislabāk vari viņu sajust un saprast. Uzticies sev. 

  • 
Man šodien klausoties augļa sirds toņus, deva novērtējumu 6/7 balles un teica, ka esot pārāk monotoni. Rīt steidzami jāiet uz USG. Iepriekšējo man veica 2 nedēļas atpakaļ un viss bija normas robežās. Man sākas 38. nedēļa. Vai tas ir kas ļauns?

Tā var būt arī, ja mazulis toņu pieraksta laikā ir aizmidzis. Katrā gadījumā pie 6/7 mazo vēro vēl. Otra pārbaude tad parādīs, vai tas atkārtojas, vai jādomā, ka tam ir kāds iemesls. Kad klausās tonīšus, izvēlies pozu uz sāna - to parasti arī aprūpes speciālisti atbalsta. Tad nenospiež vēnu, kā tas ir, guļot uz muguras, un mazajam nepamazinās skābekļa piegāde, kas arī sirdstoņus var ietekmēt. Lai veicas!

Es gulēju gan uz muguras, bet mazais bija aktīvāks kā parasti (es vispār ļoti maz jūtu kustības).

Ja viņš arī netipiski izturējās, jācer, ka tiešām rādītāji bija aizdomīgi apstākļu, pozas, varbūt uztraukuma dēļ. Monotoni toņi var būt arī, ja mazajam ir skābekļa bads u.c. problēmu gadījumā. Mēģini uz šo mērījumu reizi veidot labus apstākļus - pati būt mierīga, skatīties, lai mazais jūtas ērti un labi. Turu īkšķus.

Dūlas Lindas Rozenbahas saruna ar Cāļa lasītājām Nr.1