Bērni

Dūlas Lindas Rozenbahas saruna ar Cāļa lasītājiem oktobrī

Līdz 19. oktobrim uz Cāļa lasītāju jautājumiem atbildēja dūla*, grūtnieču vingrošanas un atbalsta grupas vadītāja Linda Rozenbaha (arī grāmatas «Gaidības un radības ar prieku» autore).

«Vēlme kļūt par dūlu sāka raisīties no personiskās pieredzes, piedzīvojot to, ka sieviete dzemdībās pati sev var palīdzēt un gūt prieku, kaut radības nav viegls piedzīvojums.

Gaidību laikā rodas daudz un dažādi jautājumi, turklāt neviens no tiem nav mazsvarīgs. Kā profesionāla atbalsta persona, dūla, es varu palīdzēt rast atbildes, izprast un uzzināt vairāk par grūtniecību un dzemdībām, dažādām izvēlēm, apgūt tīri praktiskas, noderīgas lietas. Dūla nav mediķis, tāpēc nedodu medicīniskus padomus. Tomēr pāri visam es palīdzu sievietei ieraudzīt pašai savu gudrību, iekšējo spēku, sajust un saprast, kas ir viņai piemērotākais, kas, godīgi ieskatoties sevī, var būt viņas grūtības. Palīdzu atrast veidus, kā pārvarēt grūtības. Palīdzu sievietei pieņemt sevi, jo nav svarīgi dzemdēt tā, kā to dara kāda autoritāte. Tev pašai ir savs unikālais veids!» saka Linda.

«Ar māmiņām vai ģimeni parasti tiekos individuāli, gatavojoties dzemdībām, vai neparastā grūtnieču vingrošanā «Stārķa Ligzdā». Tā ir neparasta vingrošana, jo bez īpaša vingrojumu kompleksa ik reizi stāstu par kādu ar grūtniecību, dzemdībām vai pēcdzemdību periodu saistītu tēmu. Esmu arī sertificēta sporta speciāliste. Ikreiz nodarbībās relaksējamies – ķermenis no iegūtās pieredzes daudz mācās un atceras, tāpēc dzemdībās var izdoties atslābināties jau automātiski. Būt māmiņas un ģimenes atbalstam dzemdībās, redzēt māmiņas izaugsmi un piedzimšanas brīnumu ir liels gods. Tas ir darbs, kas sniedz gandarījumu.

Vari uzticēties un droši jautāt par gaidīšanas laika psiholoģiskajām sajūtām, pretrunām un šaubām, par dažādām fiziskajām pārmaiņām organismā jeb, kā es tās saucu, grūtnieču grūtībām, kaut vai nelabu dūšu vai muguras sāpēm u. tml., par dzemdību plānu, gatavošanos radībām un pēcdzemdību periodam u. c.»

*Vairāk par dūlām – www.dulas.lv.

  • Labvakar, Linda! Vēlos uzdot sekojošu jautājumu – vai un kā gaidāmo mazuli ietekmē tas, ka māmiņa līdz uzzināšanai, ka ir stāvoklī, gadiem ilgi bijusi rūdīta smēķētāja? Paldies!

Vispirms priecājos, ka par smēķēšanu var runāt pagātnes formā. Tātad rūpes par mazuļa veselību bijusi motivācija atmest smēķēšanu.

Tiesa, grūtniecības laikā mazuli iznēsā tas pats ķermenis, kas ar mums bijis līdz šim, cits netiek iedalīts. Tātad mūsu ķermeņa vēsture – tas, kā esam dzīvojuši līdz šim, – saglabājas. Bērniņš jāiznēsā tam pašam ķermenim, kurš pirms laika cietis no smēķēšanas, bijis hroniskā skābekļa badā utt.

No vienas puses, ir šī vēsture, no otras, mēs rakstām jaunu dzīves lappusi un to varam veidot citādu, bez smēķēšanas. Un ir pierādīts, ka tam ir pozitīva ietekme.

Par riskiem. Jā, smēķēšana vairāk vai mazāk var ietekmēt visu organismu, var veidoties ķēdes reakcija. Piemēram, zināms, ka smēķēšanas dēļ ķermenī samazinās folskābes un B grupas vitamīnu daudzums. Folskābes trūkums var būt iemesls nervu caurulītes defekta riskam. Tas gan nenozīmē, ka tā noteikti notiks.

Katram vārdu salikums «rūdīta smēķētāja» nozīmē ko citu. Tiesa, arī ķermeņa reakcija ir atšķirīga. Protams, jo mazāk cigarešu dienā izsmēķēts, jo labāk. Ir pētījums par to, ka sieviešu, kuras savulaik smēķējušas vairāk nekā desmit cigaretes dienā un grūtniecības laikā atmetušas, bērniem ir vājākas kognitīvās spējas – kopējā uztvere, valodas sapratne. Tomēr to nevar absolutizēt.

Turklāt daba mazuli cenšas visādi pasargāt. Piemēram, pirmās divas nedēļas pēc apaugļošanās viņš ir daudz vairāk pasargāts no nelabvēlīgiem faktoriem, tostarp smēķēšanas. Daba domājusi par to, ka pirmajā brīdī sieviete var nezināt, ka ir stāvoklī. Tajā pašā laikā pirmajās nedēļās daba cenšas nedot iespēju ieligzdoties tiem, kuriem būtu grūtības augt. Tāpēc šāda grūtniecība mēdz pārtrūkt pat nemanīta – varbūt ir nedaudz novēlotas mēnešreizes.

Lai arī nevar izslēgt ilgstošas un biežas smēķēšanas ietekmi uz gaidāmo bērnu, pētījumos pierādīts – ja grūtniece pirmajā trimestrī atmet smēķēšanu, tam ir pozitīvs efekts. Piemēram, ja sievietes, kuras grūtniecības laikā turpina smēķēt, biežāk dzemdē bērnus ar nepietiekamu svaru vai priekšlaikus, tad sievietēm, kuras smēķēšanu pārtraukušas pirmajos grūtniecības mēnešos, bērni dzimst ar normālu svaru un neiznēsāti ir retāk nekā sievietēm, kuras smēķēšanu neatmet. Sievietēm, kuras nepārtrauc smēķēt, arī citi riski ir daudz augstāki.

Domāju, ka ir vērts ieguldīt enerģiju tajā, ko var darīt šobrīd – turpināt nesmēķēt, tādējādi bērnam piegādājot vairāk skābekļa un nodrošinot iespēju attīstīties veselīgai placentai. Ieteicams uzturēties svaigā gaisā, vingrot, peldēt vai nodarboties ar jogu, veselīgi ēst. Jāpieņem, ka savā vēsturē ir šāda lappuse, varbūt vērts lūgt piedošanu savam ķermenim un bērniņam.


  • Labdien, Linda! Gribu uzzināt, kādi vingrojumi ieteicami, ja bērns guļ ar dupsi uz leju. Mums ir 34. nedēļa. Paldies!

Vecmātes savā praksē un literatūrā iesaka šādus vingrojumus:


  • Nostājies četrrāpus, uztaisi kaķa kūkumu un esi tādā pozīcijā aptuveni desmit sekundes. Uz desmit sekundēm atgriezies sākuma pozā, neizliecot muguru (turot taisnu) un neatliecot galvu. Atkārto desmit reizes trīs līdz četras reizes dienā. Var arī stāvus šūpot iegurni.

  • Nostājies uz ceļiem, galva lejā, atbalstīta uz saliektām rokām, vēders atbrīvots. Šo vingrinājumu pilda aptuveni 20 minūtes trīs reizes dienā.

  • Taisnu dēli, uz kura var apgulties, atbalsta pret priekšmetu, piemēram, dīvānu, tā, lai kājas uz slīpās virsmas atrastos apmēram 45 o leņķī pret zemi. Šādi guļ aptuveni pusstundu vairākas reizes dienā.

  • Var relaksēties vannā, maigi noglāstīt un pamasēt bērniņu.

  • Vari gulēt ērtā pozā un iedrošināt mazuli griezties, stāstīt, lai paveļas vai rullējas uz sāniem. To var darīt arī vannā.

  • Var izmantot vizualizāciju. Domās vizualizē, kāda ir vēlamā mazuļa guļas poza. Vecmāte Aviva Jill Romm pat iesaka dzīvoklī izlikt bildes, kurās attēlota pareiza bērna guļa.

  • Dažkārt praksē ir palīdzējis osteopāts.

  • Ir gadījies, ka bērns apgriežas, kad mamma ar viņu aprunājas vai beidz par kaut ko raizēties. Citreiz mazulim ir iemesls, kāpēc viņš atrodas tieši tādā pozā.

Lai izdodas!

  • Gribētu uzzināt ko vairāk par grupas vadītājas Lindas Rozenbahas iegūto izglītību. Esat ārste, vecmāte vai citas specialitātes mediķe?

Kā jau augstāk rakstīju – dūla nav mediķis. Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā dūla nav mediķis. Latvijā dūlu kursi notiek trīs gadu garumā. Esmu izgājusi visu programmu. Kursi notiek pie pieredzējušiem speciālistiem: vecmātēm, ārstiem, psihologiem u. c. Kursos tiek apgūta grūtniecības un dzemdību fizioloģija, dažādas ne medicīniskās palīdzības metodes (piemērotākā pozu izvēle dzemdībās, aromterapija, relaksējošas masāžas u. c.), kā arī psiholoģija.

Par dūlas un mediķa darba atšķirībām un atbildību vairāk var uzzināt, lasot Latvijas Dūlu apvienības dūlu darba principus.

Ja runājam par vingrošanu, esmu arī sertificēta sporta speciāliste. Man ir arī augstākā izglītība, kas nav saistīta ar šīm sfērām.


  • Labdien! Pirmās dzemdības man bija tik pozitīvas (ārstu attieksme, vide, sāpju līmenis un viss pārējais), ka man drīz vien ieradās arī otrs bērņuks. Pa laikam apsveru, ka, iespējams, kādreiz gribētu trešo, bet doma tā arī dzīvo gaisā, jo pēc otrā bērna man radušās bailes no dzemdībām. Vai arī šādā gadījumā dūla var palīdzēt un kā?

Jā, dūla var palīdzēt sievietei meklēt atbildes un mieru sevī, pat ja pirmajā brīdī ir sajūta, ka tur to nav. Sāpīgo pieredzi dūla aicina izrunāt – pamazām un iedziļinoties, sajūtot un saprotot ik mirkli, meklējot atbildes gan notikušajam, gan sievietes tā brīža sajūtām. Sarunājoties dūla sievieti atbalsta, iedrošina un stiprina.

Bailēm var būt daudz un dažādi iemesli, un ne vienmēr pirmie nosauktie ir īstie. Dūlas bieži vien uzdod «sīpoliņa jautājumus» – no viena jautājuma izriet atbilde, no atbildes izlobās nākamais jautājums, kamēr nonākam līdz patiesajiem iemesliem. Es mēdzu izmantot arī mākslas metodes.

Pieredzi, ko sieviete raksturo kā bailes izraisošu, var ietekmēt dažādi faktori – gan ārēji (piemēram, ierosinātas dzemdības, kas ir sāpīgākas nekā dabiski sākušās; nepietiekami iejūtīgi cilvēki līdzās u. tml.), gan iekšēji (piemēram, gatavība tikai viena veida dzemdībām; sieviete zaudē uzticību savam ķermenim; problēmas ar partneri u. c.).

Sarunas laikā kļūst skaidrs, ar ko vairāk jāstrādā – ar emocionālām vai praktiskām problēmām, dzemdību pārdomātu plānošanu. Dūlas zināšanas palīdz ieraudzīt likumsakarības – gan psiholoģiskās, gan, piemēram, dzemdību taktikas ietekmētās.

Daudzas lietas un situācijas var ietekmēt, mainīt. Tev ir bijusi brīnišķīga dzemdību pieredze. Atceries, kas tevi toreiz spēcināja iekšēji un ārēji, ko no tā vari izmantot nākamajās dzemdībās.

Un ir situācijas, kuras ir sāpīgas, bet nemaināmas. Tad mūsu darbs ir iemācīt to pieņemt. Ir liels gandarījums redzēt māmiņas, kas maina domāšanu, attieksmi un piedzīvo sev iespējami labāko pieredzi.

Tu noteikti vari stāties pretī savām bailēm un saprast, ko tās vēsta. Vari kļūt stiprāka. Ticu, ka atradīsi atbildes un trešais mazulis nebūs tikai domās.


  • Tas ir fantastisks darbs, ko dariet, tāpēc tīri praktiskas dabas jautājums – cik maksā dūlas pakalpojumi – palīdzēt psiholoģiski sagatavoties pirms dzemdībām, dzemdību laikā un, iespējams, arī pēcdzemdību periodā?

Paldies par labiem vārdiem! Dūlas palīdz psiholoģiski sagatavoties gan individuāli, gan arī grupās (skatīt mūsu mājas lapas sadaļā «Dūlu regulārās aktivitātes»)

Atļaušos citēt atbildi no mūsu mājas lapas, kur šāds jautājums jau uzdots. Par konkrētu dūlu pakalpojumu izmaksām droši var jautāt, sūtot e-pastu vai zvanot dūlai, kura jūs ieinteresējusi.

Dūla ar māmiņu individuāli vienojas par tikšanos biežumu, ilgumu, samaksu un to, kāds atbalsts nepieciešams. Pirmsdzemdību un pēcdzemdību tikšanos garums var būt ļoti atšķirīgs – no stundas līdz pat vairākām stundām. Tas ir atkarīgs no risināmajiem jautājumiem un vienošanās.

Dūla piedalās visā dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām ir kopā ar jauno māmiņu. Ja vienojas, dūla var uzkavēties ilgāk.

Tā kā māmiņām mēdz būt steidzami jautājumi, dūla var būt pieejama arī telefoniski 24 stundas diennaktī. Darba apjoma dēļ, ko dūla velta vienai sievietei, vienlaicīgi dūla sniedz pakalpojumus nelielam cilvēku skaitam.

Dūlas strādā neatkarīgi, un pakalpojumu cenas atšķiras. Vidēji tie ir LVL 10–LVL 20 par pirmsdzemdību vai pēcdzemdību vizīti, un LVL 100–LVL 200 par atbalstu dzemdībās. Ir dūlas, kuras nosaka kopējo pakalpojuma cenu par noteiktu pirmsdzemdību un pēcdzemdību vizīšu skaitu un atbalstu dzemdībās. Ir atsevišķi gadījumi, kad dūla par saviem pakalpojumiem neprasa samaksu vai arī piešķir atlaidi.


  • Vai dūlas piedalās tikai dabīgās dzemdībās?

Nē, dūlas piedalās visāda veida dzemdībās, arī ķeizargrieziena laikā vai pēc tam. Ir svarīgi, lai būtu vēl kādas rokas, kas pēc dzemdībām palīdz, lai ir kāds jau iepazīts cilvēks, kas izstāsta, kā bērniņam klājas, ja ir pēcdzemdību stundas, kad mamma vēl nevar būt ar bērnu, sniedz emocionālo atbalstu u. tml.

Arī vaginālās dzemdībās ar medicīnisku iejaukšanos, vienalga, vai tā ir mediķu noteikta vai pašas sievietes izvēlēta (piemēram, epidurālā anestēzija), dūlai jāseko sievietei un tam, ko viņa uzskata par labu esam. Dūla būs izskaidrojusi vai izskaidros manipulāciju, tās ieguvumus un zaudējumus, taču izvēli pieņem sieviete. Savukārt, piemēram, ierosinātās vai stimulētās dzemdībās it īpaši vajadzīga atbalsta persona, kas sievieti stiprina, jo, taisnība, tās ir grūtākas nekā dzemdības ar pašas organisma noteiktām kontrakcijām.


  • Labdien, man pirmās dzemdības bija pirms 22 gadiem, man bija 18 gadi. Dzemdību jomā biju jauna un neizglītota, tāpēc šīs dzemdības atstāja neizdzēšamu traumu turpmākajā dzīvē. Dzemdības bija smagas, tādēļ 18 gadus nevarēju saņemties otrajam bērniņam. Tad piedzima vēl viena meitiņa, neiznēsāta, un arī bija ļoti smagas dzemdības – nevērās dzemde. Tagad, pēc četriem gadiem, gaidu puiku un raizējos, ka atkal būs smagas dzemdības. Dakteri saka – ja iepriekš bijis neiznēsāts bērns, tad tas var notikt atkal. Katru dienu sagaidu ar prieku par to, ka mazais vēl ir puncī (mums ir 33./34. nedēļa). Kā noskaņoties tā, lai viss būtu labi, lai būtu vieglas dzemdības un mazais pēc iespējas ilgāk būtu puncī? Paldies jau iepriekš!

Tev tiešām bijusi ļoti smaga pieredze. Es redzu, ka trauksme ir no abām pusēm – gan par šodienu (kaut tikai iznēsātu bērniņu), gan par rītdienu (raizes par smagām dzemdībām). Jāmeklē, kas šo trauksmi varētu mazināt. To ir iespējams izdarīt.

Viens, kas varētu palīdzēt, – psiholoģiski parūpēties par sevi, meklēt atbalstu. Tā varētu būt dūla, psihologs, psihoterapeits vai mākslas terapeits, kas tev palīdzēs sevī rast atbildes. Ir arī plašāk domājošas vecmātes, kas spēj sniegt šādu atbalstu.

Otrs, kas var palīdzēt, – lielāka izpratne par notiekošo, par to, kā var gatavoties dzemdībām. Svarīgi zināt, ka var izdarīt ļoti daudz, lai dzemdības notiktu pēc iespējas labāk.

Bailes par priekšlaicīgām vai smagām dzemdībām nevajag apiet, par tām jārunā. Bez psiholoģiskā atbalsta var palīdzēt izpratne. Arī šajā gadījumā varētu palīdzēt dūla. Un vēl būtu labi, ja tu atrastu savu vecmāti vai ārstu, kurš palīdz izprast konkrēto situāciju. Svarīgi atrast speciālistu, kurš ir ne tikai profesionāls mediķis, bet spēj atbalstīt arī psiholoģiski, nevis gremdē. Varat kopīgi izrunāt scenāriju – ko vari darīt tu, ko speciālists, lai viss notiktu pēc iespējas labāk. Jāizrunā, kā var pamanīt aizdomīgas situācijas, ko tādā gadījumā darītu, kādi būtu iespējamie risinājumi. Pat tad, ja situācija ir grūta, vieglāk tikt galā, ja ir skaidra lietu kārtība.

Pozitīvais ir jākultivē. Mūsu sabiedrība tiek barota ar negatīviem dzemdību stāstiem. Un ja vēl tas sasaucas ar savu pieredzi... Tā ir – cilvēki grib paust slikto, bet ar labo ne vienmēr dalās. Tāpēc apzināti vari meklēt pozitīvos dzemdību stāstus, runāt ar sievietēm, kurām bijusi pozitīva pieredze, meklēt, kas konkrētajā pieredzē tevi uzrunā. Ir sievietes, kurām ir smaga, emocionāli un/vai fiziski traumējoša dzemdību pieredze, bet nākamā pieredze ir bijusi dziedinoša. Šādus stāstus, kā arī izpratni par dzemdībām var atrast manā grāmatā, arī Cālī var jautāt pozitīvas pieredzes stāstus.

Tas, ka tu jautā, jau ir pirmais solis, lai pagrieztu kuģi miera virzienā. Meklē, un tu atradīsi atbildes. To es tev no sirds novēlu!


  • Vai ar dūlu pēc dzemdībām iespējams dzīvot Dzemdību nama palātā? Lai blakus būtu zinošs cilvēks un būtu, kas palīdz veiksmīgi uzsākt barošanu ar krūti. Diemžēl no Dzemdību nama personāla to nesagaidīju. Grūtniecības un dzemdību laikā pēc dūlas nav nepieciešamības, jo uzskatu, ka man ir labas teorētiskās un nu jau arī praktiskās zināšanas. Šo periodu esmu pavadījusi harmoniski, saprotot, kas un kāpēc notiek.

Dūla var atbalstīt arī tikai pēcdzemdību periodā. Ja vajadzīga palīdzība ārpus Dzemdību nama apmeklētāju laika un tiek ņemta ģimenes palāta, un vīrs tur neuzturas, dūla var būt klāt. Ja palātā atrodas arī vīrs, dūlu vajadzētu uzrunāt pirms dzemdībām, lai atrašanos palātā saskaņotu ar vadību. Ja to darīs pēc dzemdībām, jārēķinās, ka saskaņošana prasīs zināmu laiku.


  • Sveiki, šīs man būs ceturtās dzemdības. Man ir 41 gads. Dakteri saka, ka iespējamas priekšlaicīgas dzemdības. Vakar ievēroju, ka vēders ir noslīdējis, man ir 31./32. nedēļa. Vai tas varētu nozīmēt, ka drīz gaidāmas dzemdības, vai tomēr uztraukumam nav pamata? Iepriekšējā grūtniecībā man tā nebija.

Vispirms apsveicu ar ceturtā bērniņa gaidībām – laba vajag daudz! Māmiņām, kuras jau iznēsājušas vairākus bērnus, preses stāvokļa dēļ vēders var noslīdēt zemāk ātrāk, un tas neliecina, ka būs priekšlaicīgas dzemdības. Protams, viss jāskatās kontekstā – vai nav velkošas vai citādi dīvainas sajūtas un kāds bijis pamatojums ārstes vārdiem, respektīvi, vai ir kādas individuālas nianses. Šādos gadījumos ārsti mēdz ieteikt grūtnieču jostu. Par to, vai tā vajadzīga un vai ir vēl kādi ieteikumi, droši konsultējies ar savu ārsti.


  • Liels paldies par atbildi! Kā iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām daktere minēja manu vecumu. Jostu nēsāju.

Lūdzu. Ja skatāmies uz gadiem, taisnība – statistiski lielāka iespēja ir nomirt 50 gados nekā 40, tomēr daudzi nodzīvo vēl sveiki un veseli līdz 60, 70 un 80 gadiem. Laikam gadi liek citādāk, iespējams, atbildīgāk, paļāvīgāk, skatīties uz laiku un iespējamību. Lai tev izdodas gaidīt savu bērniņu dzīvesgudri! Tavi gadi un pieredze ar trīs bērniem šajā ziņā ir tava privilēģija!


  • Paldies par padomu, tā jau laikam ir. Tikai visi bērni dzimuši ar lieliem pārtraukumiem, un katru reizi ir bijis citādāk. Ceru, ka viss ir ok! Mani biedē tikai tā vēdera lejasdaļas vilkšana. Un reizēm tāda sajūta, ka gribas paplest kājas platāk, lai izkrīt tas, kas tur traucē. Daktere saka – tas ir normāli, ka ir tāda sajūta.

Bērna gaidīšana un dzimšana, protams, arī audzināšana rada pieredzi. Tev tā ir dažādos dzīves laikos, tas vēl vairāk ļauj iepazīt sevi un pasauli. Es iepriekš biju domājusi, ka tu kā trīs bērnu mamma esi sastapusies ar tēmu «paļāvība» – paļāvība, ka ar bērnu viss ir kārtībā u. tml.

Aprakstītās fiziskās sajūtas var būt tādēļ, ka bērns atrodas zemu. Pavēro, kad šīs sajūtas ir vairāk – pēc staigāšanas (iespējams, atbilstoša ir pusstundu gara pastaiga, bet stundu gara ir par daudz), varbūt puncim traucē sēdēšana vai sajūtas ietekmē uztraukums u. tml. Tādējādi varēsi to ietekmēt.

Dažkārt, ja ir biežas vai stipras vilkšanas sajūtas, ārsti vai vecmātes mēdz ieteikt magniju vai aveņu lapu tēju, kas atslābina. Par to vari runāt ar savu ārstu. Bieži vien vilkšanu pastiprina emocionālais stāvoklis – bailes, uztraukums, iekšējs nemiers. Cik no savas un citu pieredzes esmu pārliecinājusies, vilkšanas gadījumā visefektīvākais līdzeklis ir spēja rast sevī mieru. To tev no sirds novēlu!

Kā jau minēju, vilkšana var būt saistīta ar bērna atrašanos zemāk. Savukārt emocionālo stāvokli vari ietekmēt pati. Mēģini saprast, kas tev liek justies droši un mierīgi un kā vari attīstīt šo sajūtu. Saki bērniņam, lai viņš vēl mierīgi tur dzīvojas un aug.


  • Liels paldies. Laikam jau tās bailes arī mazliet ir, visvairāk vakaros. Dzeru Magni b2. Trešdien iešu uz sonogrāfiju, tad jau manīsim, kas tur ir. Paldies!

Jau no kādas 28. nedēļas var notikt Brekstona-Hiksa kontrakcijas. Daļa sieviešu tās izjūt kā velkošas sajūtas. Bieži vien tieši vakaros tas notiek intensīvāk.


  • Cik noprotu, ar dūlu pirms dzemdībām tiek noslēgta vienošanās par dūlas dalību dzemdībās. Bet kas notiek gadījumā, ja dzemdības divām māmiņām, kas dūlu sarunājušas, sākas vienlaikus? Droši vien dūla dodas pie māmiņas, kura pirmā devusi ziņu par dzemdību sākšanos, bet – kas notiek ar otru dzemdētāju?

Jā, vienošanās ir, un ar katru sievieti tā var būt citādāka, jo sieviešu un ģimenes vajadzības ir atšķirīgas.

Lai ierobežotu situācijas, kad divām māmiņām dzemdības sākas vienlaikus, dūlas parasti cenšas neņemt sievietes ar tuviem plānotajiem dzemdību datumiem. Bet, protams, tas neizslēdz iespēju, ka šāda situācija var rasties, galu galā iznēsātam bērnam ir piecu nedēļu intervāls, kad viņš var dzimt.

Tādēļ dūlas savstarpēji sadarbojas – dūla sievietei piedāvā iespējamo aizstājēju gadījumiem, ja pati uz radībām netiek. Un, atkarībā no vēlmēm, sieviete ar sarunātās dūlas aizstājēju var iepazīties vai sazvanīties, lai dzemdībās nebūtu gluži svešs cilvēks.


  • Labdien, es dzīvoju mazpilsētā, kur likvidēta slimnīca un ir tikai poliklīnika, kur esmu grūtnieču uzskaitē. Tagad esmu 20. grūtniecības nedēļā. Pirms gada un astoņiem mēnešiem man bija ķeizargrieziens, mana ginekoloģe saka, ka arī otrajās dzemdībās vajag ķeizaru, jo būs pagājuši tikai divi gadi un pirmajās dzemdībās nebija nekāda dzemdību darbība – atvērums pēc ūdeņu noiešanas bija 1 cm, un divu dienu laikā nekas nemainījās, neskatoties uz to, ka divas reizes lika sistēmu, lai ierosinātu vai stimulētu dzemdības. Lieta tāda, ka man jābrauc un pašai jāmeklē ārsts kādā slimnīcā, un jārunā, vai dzemdēt pašai vai veikt ķeizaru. Pēdējā vizītē mana ginekoloģe paskaidroja, ka mātes pasē nevar rakstīt plānotu ķeizargriezienu, kaut uzskata, ka manā gadījumā to vajag. Kā man šajā situācijā jārīkojas? Kā lai svešā slimnīcā ārstam iestāstu, ka man vēlams taisīt ķeizargriezienu? Tie būs tikai mani vārdi, un, zinot, kāda situācija šobrīd ir slimnīcās, man neviens neveiks ķeizargriezienu. Nevēlos riskēt ar savu bērnu un gaidīt, kad atkal tiek novilkts līdz pēdējam un beigās tomēr tiek veikts ķeizars.

Ja iekšēji esi nosliekusies par labu ķeizargriezienam, varu iepriecināt – Latvijā vieglāk ir tikt pie atkārtota ķeizargrieziena nekā pie dzemdībām pēc ķeizargrieziena. Tomēr daudzviet Eiropā ir normāla prakse dzemdēt pēc ķeizargrieziena. Iespējams, ar finanšu līdzekļu ierobežojumu šajā jomā kaut kas mainīsies, bet šobrīd ir liela iespējamība gūt atsaucību atkārtota ķeizargrieziena veikšanai.

Ir ārsti, kuri katru situāciju vērtē individuāli. Tad mēģina izvērtēt, vai iepriekšējā situācija varētu atkārtoties. Teiksim, ja bērns bijis tūpļa guļā un nākamais apgūlies pareizi, ārsti biežāk sliecas par labu dzemdībām. Ja ir bijuši dzemdību darbības traucējumi, pie tiem pieskaita arī ilgstošu dzemdes kakla nevēršanos, tad biežāk sliecas par labu ķeizargriezienam. Tomēr, ja sieviete un mediķis ir noskaņoti meklēt dziļākas saknes un iemeslus notiekošajam, var mēģināt tās atrast un kopīgi vienoties par mēģinājumu dzemdēt. Risku paaugstinošs faktors ir tad, ja iepriekšējais bērniņš ar ķeizargrieziena palīdzību dzimis mazāk nekā pirms 18 mēnešiem. Protams, svarīgs arī rētas stāvoklis.

Ieguvumi bērnam ir arī tad, ja viņš piedzīvojis tikai daļu no dzemdībām. Ja esi noskaņojusies bērniņu sagaidīt ar ķeizargrieziena palīdzību, domāju, ka mediķi būs atsaucīgi.


  • Dūla Linda Rozenbaha: «Galu galā iznēsātam bērnam ir piecu nedēļu intervāls, kad viņš var dzimt.» Vai tad no 35. nedēļas bērns skaitās iznēsāts?

Bērns skaitās iznēsāts no 37. līdz 42. nedēļai.


  • Labdien, dzemdības man bija pirms piecām dienām. Diezgan veiksmīgas, tikai veica epiziotomijas griezumu. Liela iespēja, ka pat bez vajadzības, bet negribu par to spriest. Tagad varu sēdēt uz cieta krēsla. Rētas dzīst labi, bet vēlētos uzzināt, kā tās labāk tīrīt, lai vēlāk nerastos problēmas.

Apsveicu ar mazulīti! Nekāda īpašā kopšana nav nepieciešama, vienkārši dušā nomazgājies ar ūdeni. Ja ir sāpes čurājot, var nokārtoties, virsū tecinot ūdeni. Regulāri maini paketes, ne retāk kā ik pēc trīs stundām. Uztaisi gaisa peldes – kad esi gultā, paklāj ūdens necaurlaidīgu paladziņu un paguli pliku dupsi.

Ja ir vēlēšanās, var izmantot arī sēdvannas – ar karstu ūdeni aplej raspodiņus, ozolmizas, kliņģerītes vai kumelītes, atdzesē, līdz ūdens ir patīkami silts, un pasēdi tajā ar pliku dupsi.

Lai atjaunotu sašūto muskuļu darbību, jau tagad vari pildīt tā saucamos Kēgela vingrojumus, kas ir ieteicami pēc jebkurām dzemdībām un ikdienā. Tos var veikt dažādās pozās. Sasprindzini un atlaid urīnizvadkanāla muskuļus (tos var sajust, aizturot urīna strūklu), tāpat arī muskuli, kuru sajūtam, nokārtojoties pa lielam. Tad maksts muskuļus pakāpeniski sasprindzini un tad pakāpeniski atlaid. Vingrojumus pilda, gan konkrēto muskuli sasprindzinot uz neilgu laiku, pāris sekundēm, un tad atlaižot, gan sasprindzinot uz 20 sekundēm un tad atlaižot. Viss sadzīs, būs labi.


  • Labdien, mani ļoti interesē, kā saunas apmeklēšana var ietekmēt grūtniecību un dzemdību procesu. Pašlaik dzīvoju Somijā un jau kopš grūtniecības sākuma vismaz vienu reizi nedēļā eju saunā. Karsējos, vadoties pēc izjūtām – dažreiz 5 minūtes, citreiz pat 15 vai 20 minūtes. Viena apmeklējuma laikā saunā eju vismaz divas reizes. Gribu zināt, vai šāda karsēšanās var kaitēt mazulim, jo pašsajūta ir lieliska. Vai, sākoties dzemdībām, varu iet saunā? Šobrīd liekas, ka to ļoti gribēsies. Kā tas var ietekmēt dzemdību procesu? Zinu, ka citas dzemdē ūdenī, to es nevēlos, jo man nepatīk sēdēt vannā. Man patīk karsts gaiss, tas atslābina muskuļus un noņem sāpes. Paldies Jums!


  • Man līdzīgs jautājums, tikai es apmeklēju tradicionālo slapjo pirtiņu ar visu pēršanos utt. Process aizņem aptuveni 3–4 h, un pēc tam vienkārši lidoju no laimes. Šobrīd man gan ir tikai 16. nedēļa, ļoti ieklausos savās sajūtās, bet pagaidām neko negatīvu neesmu jutusi. Tieši otrādi. Vai tas nozīmē to, ka bērniņš jūtas labi? Paldies! P. S. – Linda, šobrīd lasu Jūsu grāmatu un burtiski izbaudu katru lapaspusi! Liels, liels paldies par Jūsu darbu!

Tā kā jūsu jautājumi ir līdzīgi, atbildēšu uzreiz uz abiem. Ar iešanu pirtī ir līdzīgi kā ar uguni – tā var būt gan liels palīgs, gan kaitnieks.

No vienas puses, karstums, īpaši pirmajā trimestrī, ir nevēlams, jo var negatīvi ietekmēt bērnu un grūtniecību. No otras puses, ir nozīme šādiem faktoriem:


  • līdzšinējā pieredze – grūtniecības laikā nevajadzētu sākt apmeklēt pirti, bet, ja tas darīts iepriekš, to var turpināt darīt, tikai mazliet citādi;

  • temperatūra – tai nevajadzētu būt karsēšanās procedūrai, drīzāk sildīšanās;

  • ilgums – pirtī jāatrodas īsāku laiku nekā agrāk.

Īsumā sakot, zemāka lāva, īsāks laiks un zemāka temperatūra.

Nav iespējams ieteikt precīzu temperatūru, jo organisma reakcija atšķiras – mainās ķermeņa temperatūra, ir slodze asinsrites sistēmai. Reakcija pie pirts pieradušam un nepieradušam cilvēkam būs atšķirīga. Mammas ķermeņa temperatūra un asinsrite ietekmē arī bērniņu, un viņam nav dzesēšanās sistēmu, tāpēc ir pieļaujama sildīšanās, bet augsta temperatūra ir nevēlama. Tāpat nav ieteicama krasa temperatūras maiņa, tāpēc nedrīkst pēc pirts lēkt aukstā baseinā u. tml.

Vidējā ieteicamā temperatūra grūtniecēm ir 60–70 oC. Sievietes ķermeņa temperatūra ilgāk par desmit minūtēm nedrīkstētu pārsniegt 38,9 oC. Labāk, ja ķermenis nesasilst līdz šādai temperatūrai. Laiks, kamēr ķermenis sasniedz šādu temperatūru, katram ir atšķirīgs. Piemēram, vienā no pētījumiem daļai sieviešu 80 oC karstā saunā vaginālā temperatūra sasniedza 39 oC 20 minūšu laikā.

Jāteic, ka saunā temperatūra nereti ir augstāka par 70 oC. Katrā ziņā mitrā pirts ir maigāka. Runājot par saunu un grūtniecību, bieži vien tiek minēta Somija. Lielākā daļa somu sieviešu apmeklē saunu, un Somijā nav augstāks bērnu kroplību skaits, tostarp tādu, ko var izraisīt pārlieks karstums. Tajā pašā laikā tiek atzīmēts, ka somu sievietes grūtniecības laikā maina saunā iešanas paradumus – iet zemākā temperatūrā un saunā atrodas īsāku laiku (tikai 6–12 minūtes).

Protams, mērenam pirts apmeklējumam, it īpaši, ja tas kļuvis par dzīvesveidu, ir labvēlīga ietekme uz māmiņu un bērnu. Kā pozitīvos aspektus visbiežāk min tūskas profilaksi, sāpju mazināšanos, muskuļu atslābināšanos un emocionālo labsajūtu.

Internetā, neprofesionālos avotos, ir atrodama informācija par labvēlīgu pirts ietekmi uz dzemdībām – tās ir ātrākas, mazāk sāpīgas. Šajā interneta adresē var lasīt par labumiem, ko grūtniecības laikā dod pirts. Noteikti jāpievērš uzmanība savam organismam – uzmanīgi klausāmies savās sajūtās.

Tas attiecas arī uz dzemdību dienu – ieklausīsies savās sajūtās. Ja tev sildīšanās (nevis karsēšanās) palīdz atslābināties un ļauties, ja jūti, ka sirdi un organismu tas nenoslogo, tad tas var būt atraisīts dzemdību sākums.

Izmantotie avoti:

  1. Joel M. Evans, MD, OB/GYN «An Obsterician’s Guide to Integrating Conventional and Alternative Medicine Before, During, and After Pregnancy»;

  2. May Ann Sedwick Harvey, Marcella M. McRodie, David W. Smith pētījums «Suggested Limits to the Use of the Hot Tub and Sauna by Pregnant Woman». Skatīt.

Lasi vēl

Dūlas

Grūtniecības piezīmes 1.-4. nedēļa