Bērni

Dūlas

Jau 2007. gadā Cālis.lv foruma diskusijā ‹‹Kas var nākt līdzi uz dzemdībām?›› dalībnieces pieminēja tādu jēdzienu kā ‹‹dūla››, rakstot: ‹‹Vispār interesanti, kā tas Latvijā attīstīsies.

Linda Rozenbaha. Foto no personīgā arhīva

Droši vien, ka vispirms tur, augšā (medicīnas likumdošanas un izglītības līmenī), jāmainās izpratnei par vecmātes pienākumiem un lomu, tad mainīsies hierarhija un tikai tad oficiāli varētu būt runa par dūlām, jo domāju, ka daudzi ārsti pēc būtības varētu neredzēt atšķirību starp dūlu un vecmāti.››

Par to, kas pa šo laiku mainījies un kā dūlu kustība attīstījusies, stāsta Linda Rozenbaha – Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja.

Pasaules vēsture un dūlas

Vārds doula cēlies Senajā Grieķijā (izrunā ‘Doo-lah), kas nozīmē pieredzējušu sievieti, kura palīdz citai sievietei. Senajā Grieķijā tas bijis darbinieks vai vergs, kurš rūpējies par sievieti un bērnu dzemdībās un arī pēc dzemdībām. Sākotnēji terminu doula vairāk lietoja pēcdzemdību kontekstā, ar to apzīmējot pieredzējušas mātes, kuras palīdzēja jaunajām māmiņām jaundzimušo aprūpē un jautājumos par zīdīšanu.

Mūsdienās šim terminam ir plašāka nozīme – ar to apzīmē sievietes, kuras sniedz informāciju par dzemdību procesu, iespējamo tehnoloģiju izmantošanu un alternatīvām, kā arī individuālu emocionālo, psiholoģisko un fizisko atbalstu topošajai māmiņai un tētim grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.

Mūsdienu dūlu kustība pasaulē

Pasaules pieredzē ir pierādījusies dūlu piedalīšanās dzemdībās pozitīvā nozīme. Tādās dzemdībās ir mazāk medicīnisko iejaukšanos, un māmiņas pēcdzemdību periodā bieži jūtas emocionāli labāk, viņām ir mazāk zīdīšanas problēmu. Piemēram, 2008. gadā Lielbritānijā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka dzemdībās ar dūlu piedalīšanos ķeizargriezienu operācijas ir 15 % gadījumu, kamēr vidējais rādītājs valstī ir 24,3 %; epidurālā anestēzija valstī bijusi nepieciešama vidēji 33 % sieviešu, bet ar dūlas piedalīšanos – 20 % sieviešu; dzemdības stimulētas 20 % gadījumu, ar dūlu – 10 % gadījumu.

Tāpat kā Latvijā, arī pasaulē dūlas piedalās dzemdībās gan stacionāros, gan dzemdību namos, gan mājdzemdībās. Pasaulē dūlas strādā neatkarīgi vai kā slimnīcas personāls, ir arī brīvprātīgās dūlas. Ir dūlas, kuras strādā tikai noteiktā sievietes dzīves periodā (ar grūtniecēm, dzemdētājām vai jaunajām māmiņām), bet ir dūlas, kuras piedalās visā bērniņa gaidīšanas un sagaidīšanas periodā – sievietei visu laiku blakus ir zināms cilvēks. Patiess, sirsnīgs vārds, pieskāriens, nepārtraukta klātbūtne, iedrošinājums un skaidrojums par notiekošo, kā arī fizisks atbalsts sievietei palīdz dzemdēt pašai saviem spēkiem.

Dūlu kustības attīstība Latvijā

Latvijas Dūlu apvienība dibināta 2010. gada sākumā, kad piecpadsmit jaunās dūlas bija beigušas dūlu programmas pamatapmācību ģimenes veselības centrā ‹‹Stārķa ligzda›› un apvienojās, lai īstenotu galveno mērķi – atbalstītu māmiņu un bērniņa piedzimšanu.

Dzemdības nav tikai bērniņa piedzimšana, tā nav tikai ķermeņa iznākšana no mammītes miesām, tas ir pirmais vai viens no pirmajiem lielajiem mammas un bērna kopīgajiem darbiem, tas ir dziļš un emocionāls pārdzīvojums, kurā var būt vērojama māmiņas izaugsme un bērns piedzīvo grūtības, ko veselīgs mazulis spēj pārvarēt, lai piedzimtu. Radības ir arī garīga norise – pasaulē ienāk cilvēks, un ikviens no mums ir svarīgs pasaules kopējā ornamentā. Dūla māmiņai palīdz daudzos aspektos – fiziskā, emocionālā un garīgā. Ja mamma jūtas pietiekami atbalstīta un iedrošināta, viņa var stiprināt savu bērnu drošai ienākšanai pasaulē.

Vairāk par Latvijas dūlām var uzzināt mājaslapā dulas.lv vai ģimenes veselības centra ‹‹Stārķa ligzda›› mājaslapā starkaligzda.lv.

Kas un kā var kļūt par dūlu

Gan Latvijā, gan pasaulē par dūlām pārsvarā kļūst sievietes, kuras interesējas par psiholoģiju, topošās vecmātes vai sievietes ar pozitīvu dzemdību pieredzi. Lai kļūtu par dūlu, sievietei nav obligāti jābūt dzemdējušai. Tomēr, neskatoties uz to, lielākā daļa dūlu ir dzemdējušas, turklāt piedzīvojušas dažādu pieredzi. Ja sieviete ir spējusi dzemdēt, pārdzīvot grūtus brīžus un rast sevī gudrību, ir vieglāk palīdzēt citai sievietei saņemties. Dūla savu pieredzi neuzspiež kā vienīgo pareizo – dūlas gudrība ir palīdzēt mammai atrast savas atbildes, saprast, kas tieši viņai ir piemērotākais dzemdībās, un atbalstīt sievieti šajā svarīgajā dzīves posmā.

Dūlu izglītību var iegūt gan Latvijā, gan neklātienes vai klātienes kursos ārzemēs, piemēram, DONA International, Childbirth International. Kursi Latvijā ir augstā kvalitātē, jo mācības notiek klātienē, pasniedzēji ir praktiķi – vecmātes, ārsti un psihologi –, turklāt viņi ir arī sirds gudri cilvēki. Šajā aspektā pieminamas ārste un vecmāte Dina Ceple, vecmāte Iveta Bērziņa, ārste, homeopāte, Anna Kaļķe, dūla un topošā vecmāte Linda Vītuma u. c.

Foto: istockphoto.com

Dūlas mācās grūtniecības un dzemdību fizioloģiju, to, kā ar dabiskām metodēm var atbalstīt mammas – kā palīdzēt psiholoģiski, kā iedrošināt, kā likt sievietei noticēt viņas pašas spēkiem, kādu elpošanu apgūt un kuras pozas varētu būt noderīgas noteiktā dzemdību periodā vai situācijās, apgūst relaksējošas masāžas un masāžas ar meksikāņu lakatu, rebozo, kā dzemdībās var izmantot Baha ziedus vai aromterapiju utt. Pilna dūlu apmācības programma ilgst trīs gadus, šobrīd programma tiek aprobēta, lai vēlāk tiktu sertificēta. Katrā apmācību gadā ir pārbaudes darbi un eksāmens. Konkrētās prasības nosaka kursa veidotāji.

Topošā mamma ir tā, kura vislabāk jūt, kurš cilvēks viņai dzemdībās vajadzīgs. Tas, ka dūla ir Latvijas Dūlu apvienībā, ir zināma garantija tam, ka viņa konkrēto specialitāti ir mācījusies un ir praktizējusies par dūlu. Taču, ja māmiņu uzrunā sieviete, kura sevi sauc par dūlu, bet nav mācījusies konkrēto specialitāti, mātes ziņā ir saprast, sajust un izlemt, vai tas, ko viņai piedāvā šķietamā dūla, ir tas, ko viņai vajag.

Latvijā dalībai dzemdībās praktiski nav šķēršļu. Dažos stacionāros ir ierobežots cilvēku skaits – dzemdībās drīkst piedalīties ne vairāk kā viena atbalsta persona. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Dūlu apvienības dūlām, jo dūla var doties līdzi kā otrs palīgs. Dzemdību iestādēm ir pieejams Latvijas Dūlu apvienības dūlu saraksts.

Latvijas Dūlu apvienības dūlām jāievēro dūlas pamatkodekss, viņas nedrīkst pārsniegt savas kompetences robežas un viņām jāievēro ētikas principi.

Kā tiek organizēti un cik maksā dūlu pakalpojumi

Dūla ar māmiņu individuāli vienojas par tikšanos biežumu, ilgumu, samaksu un to, kāds atbalsts konkrētajai sievietei nepieciešams. Pirmsdzemdību un pēcdzemdību tikšanos garums var būt ļoti atšķirīgs – no stundas līdz pat vairākām stundām (tas ir atkarīgs no risināmajām problēmām).

Dūla piedalās visā dzemdību laikā un pēc dzemdībām vismaz divas stundas ir kopā ar jauno māmiņu (ja vienojas, viņa var uzkavēties arī ilgāk).

Tā kā māmiņām mēdz būt steidzami jautājumi, dūla var būt pieejama arī telefoniski 24 stundas diennaktī. Darba apjoma dēļ, ko dūla velta vienai sievietei, pakalpojumus vienlaicīgi dūla sniedz nelielam cilvēku skaitam.

Dūlas strādā neatkarīgi, un pakalpojumu cenas atšķiras. Vidēji tie ir LVL 10–LVL 20 par pirmsdzemdību vai pēcdzemdību vizīti un LVL 100–LVL 200 par atbalstu dzemdībās. Ir dūlas, kuras nosaka vienotu kopējā pakalpojuma cenu – noteikts skaits pirmsdzemdību un pēcdzemdību vizīšu un atbalsts dzemdībās. Ir atsevišķi gadījumi, kad dūla par saviem pakalpojumiem neprasa samaksu vai arī piešķir atlaidi.

Kā izvēlēties īsto dūlu

Dvēsele ir smalka, un, lai sieviete saņemtu cerēto palīdzību, ir svarīga psiholoģiskā saderība. Te varam atsaukties uz teicienu ‹‹Vienam der māte, otram – meita, citam – kleita››. Dūlu mājaslapā var izlasīt rakstu par to, kādus jautājumus sev vajadzētu uzdot, lai saprastu – vai tā ir mana dūla (Kā izvēlēties dūlu). Tomēr jāatceras, ka visbiežāk ir jāuzticas savai iekšējai sajūtai.

Kā izpaužas dūlu atbalsts pirms dzemdībām

Dūla sievietei palīdz sagatavoties dzemdībām tā, lai viņa sevī atrastu iespējami vairāk iekšējā spēka un gudrības. Dūla palīdz paplašināt redzesloku par dzemdībām, sniedz informāciju par to, kā sieviete dzemdībās sev var palīdzēt, kādu atbalstu var jautāt citiem un kādi ir dažādu palīgierīču plusi un mīnusi. Dūlai var jautāt praktiskus padomus un apgūt dažādas prasmes, piemēram, elpošanu vai meditāciju. Nereti dūla sievietei uzdod daudz jautājumu, kas sievietei par daudz ko liek aizdomāties.

Grāmatā par grūtnieču jogu rakstīts – ‹‹mēs domājam, ka nezinām, kā dzemdēt, ja tas ir pirmais bērns››. Sievietes cauri gadsimtiem ir dzemdējušas, un mūsu zemapziņā ir saglabājusies apziņa par to, kā dzemdēt, tātad mēs zinām, kā to darīt. Ja sieviete vēlas, dūla palīdz atrast ceļu pie šīm zināšanām.

Dūla uzklausa, izskaidro, uzmundrina un atbalsta sievieti viņas lēmumos. Viņa sievieti emocionāli sagatavo tam, ka dzemdībās sāpēs, iedrošina pieņemt sāpes kā ceļu pie bērniņa un izdzīvot tās tieši tik, cik sievietei ir drosme to darīt. Parasti tiek pārrunāts dzemdību plāns, lai skaidrība rastu zināmu mieru, un miers ir labs sabiedrotais harmoniskām dzemdībām.

Ja ir paredzēta dūlas piedalīšanās dzemdībās, tiek izrunāts, ko sieviete no dūlas sagaida –vēlmju, vajadzību un varēšanas saskaņošana pirms dzemdībām ir obligāta. Dūla pret māmiņu ir godīga – pastāsta, kādu un cik daudz palīdzības reāli var sniegt.

Dūlas sagatavoties dzemdībām var palīdzēt gan pāriem, gan arī sievietēm individuāli arī tad, ja dūlas dalība dzemdībās nav plānota. Ir sievietes, kuras meklē palīdzību tad, ja, piemēram, ir obligāta nepieciešamība pēc ķeizargrieziena – ir nepieciešams kāds, kas palīdz saprast un samierināties. Ir arī sievietes, kuras meklē dūlu konsultāciju pēc dzemdībām, lai būtu, ar ko pārrunāt pieredzi vai kam uzticēt un ar ko kopā pārvarēt kādas nepatīkamas atmiņas.

Ar ko atšķiras dūlas un vecmātes veikums

Jāatzīst, ka dūlas un vecmātes darbs ir līdzīgs, taču praksē tie var viens otru papildināt. Galvenā atšķirība ir tā, ka dūla neveic medicīniskas manipulācijas un dzemdībās velta nedalītu uzmanību sievietei. Mēdz teikt, ka vecmāte pieņem bērniņu pasaulē fiziski, bet dūla ir nomodā par māmiņas un bērniņa emocionālo labsajūtu.

Dūla velta laiku māmiņai, sniedz māmiņai nepieciešamo psiholoģisko un fizisko atbalstu – viņa koncentrējas uz māmiņas vajadzībām. Var gadīties, ka vecmātei, pat līgumvecmātei, līgumdzemdības ir darbadienā vai arī vienlaikus dzemdē divas sievietes. Tādos gadījumos dūla ir neaizstājams atbalsts.

Ir vecmātes, kuras ir sirsnīgas un lieliski psihologi, apguvušas noderīgas masāžas, taču viņu darba apstākļi ir tādi, ka viņas vienai sievietei nevar veltīt daudz laika. Ir arī vecmātes, kuras ar lielāko atdevi rūpējas par bērniņa ienākšanu pasaulē, bet nerūpējas par psiholoģiskā atbalsta sniegšanu māmiņai. Pretstatā dūla sievietei sniedz nedalītu uzmanību – viņa ir pieejama gan dzemdību laikā, gan pēc dzemdībām, gan arī māmiņai atgriežoties mājās (slimnīcas vecmātes uz mājām nedodas).

 Dūlas Latvijā ir tikai otro gadu. Kā pret jebkuru jaunu lietu cilvēki reaģē vai nu ar interesi, vai ar aizdomām – tas ir normāli. Ir arvien vairāk vecmāšu, kuras priecājas par dūlas klātbūtni dzemdībās. Tā reiz kāda vecmāte teica: ‹‹Tad es zinu, ka ir kāds, kas ar meiteni aprunājas, velta viņai uzmanību. Nodaļā ir daudz pacientu, un man tas atvieglo darbu – es pie viņas varu ieiet retāk.›› Ir arvien vairāk vecmāšu, kuras saprot, ka vecmātes un dūlas mērķis ir kopīgs – vesela mamma un bērniņš. Protams, vecmātes obligāts pienākums nav priecāties par dūlas klātbūtni.

Kā dūla palīdz dzemdību laikā

Ir sievietes, kurām ir nepieciešams lielāks fiziskais atbalsts (masāža, glāsti u. tml.), un dūla to var sniegt, kā arī viņa var iedrošināt vīrieti to darīt.

Dūla rūpējas arī par sīkumiņiem – padod ūdeni, pēc dzemdībām uz dzemdību galda sasedz māmiņu, vēlāk pārrunā dzemdību pieredzi, dodas māmiņai līdzi uz mājām. Tādā veidā no šķietamiem sīkumiem sakrājas būtisks atbalsts.

‹‹Dodoties uz dzemdībām, es sevi iekšēji atveru, lai tādējādi spētu izjust sievieti un saprastu, kā viņu atbalstīt, lai kritiskā brīdī, kad viņai gribas padoties, es varētu viņai palīdzēt ieraudzīt viņas spēku,›› stāsta Linda Rozenbaha.

Nereti pietiek būt vienkārši blakus un sniegt skaidrojumu, lai sieviete justu nepieciešamo atbalstu. Nereti masāžas un citāds arsenāls var būt lieks, ir sievietes, kurām tas var būt pat emocionāli kaitējoši. Piemēram, ja sieviete dzemdībās vemj, var likties – nu, traki! – bet, kad viņai izskaidro, ka tas ir dabiski un tas palīdz bērniņam piedzimt, viss ir labi un nav vairs tik baisi. Dažkārt pietiek ar vārdiem, pieskārienu vai skatienu, kas pauž ticību mammas spēkiem, lai sieviete noticētu, ka viņa to var. Un tiešām var – domām ir spēks!

Kā dūla māmiņu atbalsta pēc dzemdībām

Foto: istockphoto.com

Pēc dzemdībām māmiņai ir daudz pārdomu un sajūtu, nereti prieks var mīties ar skumjām – emocijas var būt dažādas. Dažkārt viņa vēlas šo emociju jūkli uzticēt dūlai, un, visu izsakot skaļi, ir iespējams ātrāk tikt skaidrībā un aprast ar jauno situāciju.

Dūla sievietei piedāvā pārrunāt dzemdības, tādējādi var rast kādu spēka avotu turpmākajai dzīvei. Citreiz šāda saruna var palīdzēt pārsāpēt dzemdībās piedzīvoto. Pēc dzemdībām dūla var palīdzēt arī praktiski (kad iemaņas ar mazuli vēl nav pilnīgas, dūla palīdz stiprināt vecāku uzticēšanos saviem spēkiem un prasmēm; vajadzības gadījumā parāda, kā mazuli apkopt; ja māmiņai ir problēmas ar zīdīšanu, dūla var palīdzēt, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārstu u. c.).

Jāsaka, ka pēcdzemdību periodā ģimene un draugi, neskatoties uz to, ka jauno māmiņu ļoti mīl, mēdz viņu nedaudz piemirst – visa uzmanība tiek veltīta sārtvaidzim – mazulim. ‹‹Mēs, dūlas, ļoti mīlam jaunās māmiņas un pēcdzemdību periodā vēlamies viņas īpaši pagodināt par paveikto – vienalga, vai tā ir saruna, kuras laikā iedziļināmies māmiņas sacītajā, maiga, relaksējoša masāža vai kāda dāvaniņa (pašas lasītas tējiņas vai dūlas rakstīts dzemdību stāsts). Sievietes, jums ir jāzina – jūs esat īpašas!” uzsver Linda Rozenbaha.

Ar Latvijas Dūlu apvienības pārstāvi sarunājās Iveta Odiņa.

Citi noderīgi raksti

Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 2. daļa

Dzemdības ūdenī

Par grūtniecību un dzemdībām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība