Bērni

Ārzemēs dzimuša bērna pilsonība

Lai gan Latvijas pilsoņi arvien vairāk dodas strādāt uz ārzemēm un bērni viņiem dzimst tur, bieži vien saviem bērniem viņi izvēlas Latvijas pilsonību. Kā notiek pilsonības piešķiršana, kur un kādi dokumenti jāiesniedz, konsultē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Statistikas dati par ārzemēs dzimušiem bērniem

2010. gadā kopumā Latvijas pilsonība piešķirta 2100 bērnu, kuri dzimuši ārvalstīs.

Foto: Hemera Photo Clip Art

Lielākajai daļai (1045) mazuļu abi vecāki ir bijuši Latvijas pilsoņi, 803 bērniem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis. 252 bērniem viens no vecākiem bijis Latvijas pilsonis, bet otrs no vecākiem nav zināms vai ir bezvalstnieks. 

Jāpiebilst, ka bērni jauktajās ģimenēs dzimst ne tikai ārpus Latvijas robežām, bet arī Latvijā, jo pērn Latvijas pilsonība piešķirta arī 428 bērniem, kuri dzimuši Latvijā, taču viņiem viens no vecākiem ir bijis Latvijas pilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis.

Pēc novērojumiem, visbiežāk bērnam Latvijas pilsonību lūdz reģistrēt ģimenes, kas pārcēlušās uz Lielbritāniju vai Īriju, no turienes tiek saņemta aptuveni puse no visiem iesniegumiem. Latvijas pilsoņiem bērni dzimst arī Skandināvijas valstīs, Krievijā un ASV.

Termiņš paziņošanai par izmaiņām Iedzīvotāju reģistrā

Iedzīvotāju reģistra likums nosaka, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, atrodoties ārvalstīs, ir pienākums 30 dienu laikā paziņot par jebkādām izmaiņām, kas iekļaujamas Iedzīvotāju reģistrā. Tas nozīmē, ka Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ārzemēs apprecas, kļūst par vecākiem, maina pilsonību vai dara ko līdzīgu, par šīm izmaiņām ir jāpaziņo 30 dienu laikā. To var izdarīt gan jebkurā PMLP nodaļā, ja persona atrodas Latvijā, gan arī Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs.

Runājot par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, likumā noteikts, ka vecākiem ziņas par jaundzimušiem bērniem jāsniedz divu mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas.

Kas tiek uzskatīta par pastāvīgo dzīvesvietu? Kā ir, ja uz vairākiem mēnešiem dodas strādāt citur, bet pēc tam pāris mēnešus dzīvo Latvijā?

Pastāvīgā dzīvesvieta ir tā dzīvesvieta, kur cilvēks pastāvīgi dzīvo. Ja cilvēks uzskata, ka viņa mājas ir Latvijā, bet ārzemēs viņš pavada tikai īslaicīgus periodus, tad pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Savukārt, ja persona pastāvīgi dzīvo ārzemēs, bet Latvijā tikai viesojas laiku pa laikam, tad viņam kā pastāvīgā dzīvesvieta būtu jānorāda ārvalsts adrese. Iedzīvotāju reģistra likums nosaka, ka ikvienam Latvijas valstspiederīgajam ir pienākums paziņot savu dzīvesvietu ārzemēs, ja adresē ārpus Latvijas tiek pavadīti vismaz seši mēneši.

Ārzemēs dzimuša bērna reģistrēšanas kārtība Latvijas pilsonībai

Reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni var gan caur Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, gan arī Latvijā, vēršoties jebkurā PMLP nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas. Ja abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, līdzi nepieciešams ņemt tikai bērna dzimšanas faktu apstiprinošu dokumentu (piemēram, dzimšanas apliecību) un vecākiem būs jāuzrāda savi personu apliecinošie dokumenti.

Foto: istockphoto.com

Ja bērns ir dzimis ārvalstīs un dzimšanas apliecība ir izdota svešvalodā, tad pirms iesniegšanas PMLP būs nepieciešams šo apliecību iztulkot valsts valodā. Agrāk bija arī prasība, ka citās valstīs izdotajiem dokumentiem ir jābūt noteiktā kārtībā legalizētiem (t. s. Apostille) izmantošanai Latvijā, taču tagad šī prasība attiecībā uz ES dalībvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir atcelta. Tiesa, ja dokuments ir izdots ASV, Kanādā vai kādā citā valstī, kas neietilpst Eiropas Savienībā, šī prasība joprojām ir spēkā, un dzimšanas apliecībai noteikti jābūt legalizētai izmantošanai Latvijā (apstiprinātai ar Apostille).

Gadījumos, ja viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ir citas valsts pilsonis un ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, tad papildu nepieciešama arī otra vecāka rakstiska piekrišana, ka viņš neiebilst bērna reģistrēšanai par Latvijas pilsoni. Šādu vienošanos var noformēt PMLP nodaļā, klātesot abiem vecākiem, vai Latvijas vēstniecībā.

Kā jānoformē likumā pieminētā vecāku vienošanās

Vecāku vienošanās ir nepieciešama tajos gadījumos, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ir citas valsts pilsonis un ģimenes pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas. Šādā gadījumā abi vecāki var ierasties PMLP nodaļā vai vēstniecībā un viņiem būs jāparakstās, ka abi piekrīt bērna reģistrēšanai par Latvijas pilsoni.

Dubultā pilsonība

Pēdējos gados vērojama tendence, ka vecāki arvien biežāk ārzemēs dzimušajiem bērniem izvēlas divas pilsonības – gan Latvijas, gan arī otras valsts, kur bērns ir piedzimis vai kuras pavalstnieks ir viens no vecākiem, ja ģimene ir jaukta. Šādos gadījumos bērnam var veidoties dubulta pilsonība, jo Pilsonības likumā likumdevējs nav paredzējis, ka, nosakot bērna atbilstību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība būtu jāvērtē kā kritērijs. Tādējādi netiek likti nekādi šķēršļi, lai ārvalstīs dzimušie Latvijas pilsoņu bērni varētu saglabāt saikni ar Latviju.

Kādas kļūdas gadās un ko vajadzētu ņemt vērā

Ņemot vērā, ka iesniedzamo dokumentu daudzums ir samazināts līdz minimumam, parasti nekādi sarežģījumi negadās, taču būtu svarīgi vecākiem atgādināt, ka ārvalstīs izsniegtas dzimšanas apliecības iesniegšanai Latvijas valsts iestādēs ir nepieciešams iztulkot latviešu valodā. Ja apliecība ir izdota valstī, kas neietilpst ES zonā, tad apliecībai ir jābūt arī legalizētai atbilstoši normatīvajiem aktiem, jo bez tā mēs diemžēl dokumentus nevarēsim pieņemt.

Foto: istockphoto.com

Vēl noteikti ir jākliedē mīti, kas attiecas uz dubulto pilsonību. Joprojām ļoti daudzi vecāki slēpj, ka viņu bērns ir ieguvis pilsonību arī kādā citā valstī, jo domā, ka tas ietekmēs bērna iespējas saņemt Latvijas pavalstniecību. Tā tas nav, jo Pilsonības likumā ir noteikta īpaša kārtība bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoni un tajā par dubultpilsonības aizliegumu nekas nav minēts, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad kādam bērnam vienlaicīgi ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība.

Svarīgi pievērst uzmanību bērna vārda atveidei latviešu valodā

Vecākiem, kuru mazulis dzimst ārzemēs, noteikti iesakām iepriekš padomāt arī par to, kā bērna vārds skanēs latviešu valodā. No prakses redzam, ka dažkārt vecāki dod savam mazulim dažādus svešvalodas izcelsmes vārdus. Taču būtu arī jāatceras, ka, reģistrējot bērnu par Latvijas pilsoni, viņa vārds tiks atveidots latviešu valodā, atbilstoši mūsu valodas gramatiskajām normām. Tas nozīmē, ka var izmainīties personvārda rakstība un vārdam parasti tiks piešķirta lokāmā galotne, lai vārda lietošana būtu ērta un saprotama gan pašam cilvēkam, gan arī pārējai sabiedrībai.

Ja rodas kādas domstarpības vai vecāki nepiekrīt bērna vārda atveidei latviešu valodā, ir iespējams iepriekš sazināties ar Tieslietu ministrijas paspārnē esošo Latviešu valodas aģentūru, kur valodniecības speciālisti laipni piedāvā vecākiem iepriekš noskaidrot iespējamos variantus, kā bērna vārds var tikt atveidots latviešu valodā.

Citi informācijas avoti

Mājaslapās aizbraukt.lv un ec.europa.eu var atrast informāciju par Tavām tiesībām, atrodoties ārzemēs, kā arī daudz ko citu noderīgu, ja plānojat strādāt ārzemēs vai jau esat tur.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Aukles darba tirgū

Ģimenes pabalsti ārzemēs dzimušiem vai dzīvojošiem bērniem

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Mazulis

Likumi un pabalsti