Beļģija – sapņu zeme mazuļa dzimšanai?
Grūtnieces, kuras vēlas dzemdēt bērniņu citā valstī, kā vienu no piemērotākajām vietām uzskata Beļģiju. Tomēr māmiņas no Latvijas, kas šajā valstī reāli dzemdējušas, norāda, ka būtiski atšķirīgu labumu, kāpēc izvēlēties šo valsti īpašajam brīdim, nebūt nav. Šoreiz saruna ar Jolantu, trīs bērnu māmiņu, kurai viens bērniņš dzimis Latvijā, otrs Beļģijā, trešais gaidīts Beļģijā, bet pasaulē laists apzināti Latvijā. Iepazīstinot ar Eiropas Savienības dibinātājas valsts medicīnas sistēmu, Jolanta norāda, ka galvenā atšķirība no Latvijas ir ārstu attieksme un pakalpojuma cena.
Beļģija pasaulē ir slavena ar neauglības problēmu efektīvu risināšanu. Šajā valstī slimnīcas ir labi aprīkotas un speciālisti ir profesionāļi. Tieši to arī uzsver māmiņas no citām valstīm, jo citur piedzīvota nepatīkama paviršība šajā atbildīgajā laikā. Tomēr Jolantai ir savs skatījums uz to visu.
Laicīga stāšanās uzskaitē
Kad sieviete ir sapratusi, ka ir stāvoklī, viņa var doties pie ģimenes ārsta, kas nosūtīs pie ginekologa, vai arī uzreiz vērsties pie ginekologa, pie kura vēlas stāties uzskaitē. Ginekologi, kas pieņem grūtnieces, ir gatavi pieņemt arī dzemdības. Jolanta norāda, ka Beļģijā dzimstība ir zema, tādēļ grūtniecības tiek plānotas rūpīgi – stāšanās uzskaitē parasti notiek ap 10. nedēļu. Tomēr tajā pašā laikā nav nekādu sankciju vai draudu saņemt mazākus pabalstus, ja vecāki izlemj to darīt vēlāk.
Viena vizīte vidēji maksā 30–70 eiro arī regulārajās grūtniecības vizītēs. Jolanta skaidro, ka ir pieejams arī ārsts par zemāku cenu vai bez maksas kā sociāls pakalpojums, tomēr kā jebkura lieta, kas maksā maz – tā ir loterija – var pieklibot gan attieksme, gan kvalitāte.
Beļģijā jebkura medicīniskā manipulācija ir maksas pakalpojums, tādēļ ar vieglu roku netiek dalītas un ņemtas nedz no ārstu, nedz pacientu puses. Vizīte slimnīcā, ja gadījusies viltus trauksme, maksā kā minimums 150–200 eiro. Lielākajai daļai pacientu ir veselības apdrošināšana vai atlaides no slimokases, tomēr daļa izmaksu jāsedz pacientam pašam un summas kopumā nav mazas.
Ne katra novirze no normas ir bīstama
Stāstot par Beļģijas ārstu attieksmi grūtniecības un bērna aprūpes laikā, Jolanta norāda uz divām tendencēm: “No vienas puses ārstu attieksme uz šī fona nav tik "saspringta" kā Latvijā. To izbaudīju gan grūtniecības aprūpes laikā, gan vēlāk pie bērnu ārsta. Tur nesatraucas par katru sāpi un aizdomu, minimālo novirzi no normas, neskrien uzreiz uz analīzēm, jo tās ir dārgas. Tāpat pārsvarā cenšas lietot homeopātiju. Ārstu attieksme ir mierīgāka, vienlaikus viņi ir profesionāli un riskus izvērtē nopietni. No otras puses tieši Beļģijā, nevis tik daudz Latvijā, pastiprināti satraucas par TOKSOPLAZMOZes ( parazītus var izplatīt dzīvnieki – piemēram, kaķi) risku grūtniecības pirmajā trimestrī, ko pārbauda katru nedēļu. Man tas šķiet parodoksāli, jo tomēr jāatzīst, ka dārzeņi un salāti Beļģijā pārsvarā aug vai tiek iepirkti no siltumnīcām, kur kaķīši netiek klāt, atšķirībā no Latvijas, kur salāti pārsvarā aug uz lauka vai tantiņu piemājas dārziņos, un kaķīši nebūt nav sveši un ierobežoti no šīm vietām. Vēl izplatītas ir visa veida ģenētiskās analīzes un pārbaudes arī grūtniecības agrīnajā stadijā.”
Atsāpināšanu dzemdībās regulē pati māmiņa
Beļģijā populāra prakse ir dzemdību atsāpināšana un ķeizargrieziens. Mājdzemdības pastāv, bet nav izplatītas. Jolanta aizdomājas, ka tas iespējams ir saistīts ar izmaksām, jo arī neatliekamā medicīna maksā, īpaši, ja esi riskējis. Savukārt tētu dalība dzemdības Beļģijā ir ļoti izplatīta.
Ar smaidu Jolanta stāsta, ka tad, kad grūtniecības process laimīgi tuvojas finišam, tad beļģu ārsti kļūst ļoti ieinteresēti pacientā, pēdējo mēnešu vizītes maksas tiek samazinātas, jo tieši dzemdības ir tās, kas nes peļņu. Vidēji tās maksā vairākus tūkstošus (minimums 3000 eiro) un pārsvarā ņemot vērā, ka medicīna tomēr lielā mērā ir privātajā sektorā, 100 % slimokase un apdrošināšana izdevumus nesedz. Pastāv gan iespēja doties uz valsts slimnīcu dzemdēt arī bez sava ārsta un pēc tam gulēt kopējā palātā, tad pacienta daļa no kopējām izmaksām ir mazāka – vien pārsimts eiro, no kuriem pastāv iespēja, ka slimokase segs arī tos.
Tomēr pārsvarā tas notiek šādi – zvans savam ārstam un došanās uz slimnīcu vai jau iepriekš saskaņots datums, kad jāierodas slimnīcā. Tur topošajai māmiņai ir atsevišķa dzemdības palāta, kur ar viņu strādā vecmāte, kuru ierauga pirmo reizi. Pašas izvēlētais ārsts ierodas tiekai uz izstumšanas brīdi un dzemdību laikā vecmāte ārstam ik pa laikam piezvana komentējot notikumu gaitu. Ja sieviete izvēlas atsāpināšanu, viņa pati regulē tās daudzumu. Kaut vai līdz pat izstumšanai topošā māmiņa var būt pieslēgta pie katetras. Jolanta par to bija īpaši pārsteigta: “Man kā Latvijas ārstu apčubinātam un aprūpētam cālītim bija šoks, ka man būtu pašai jāzina, cik daudz un ilgi atsāpināšanas līdzekļa un kurā mirklī man vajag/drīkst! Brīvi pārvaldu franču, vācu un angļu valodu, tāpēc brīdī, kad biju tik ļoti izbrīnīta par šo faktu, pārprasot, vai tā tiešām ir, izmantoju visas trīs valodas. Pēc šādām dzemdībām pacientes vaimanā par galvas sāpēm – jā, nez kur tādas būs radušās?”, ar smaidu rezumē trīs bērnu māmiņa. Jolanta šo informāciju vēl kā potenciālā dzemdētāja dzirdēja slimnīcas iepazīšanās kursos, kas ir vienīgie eksistējošie saistībā ar dzemdībām, jo obligātās vecāku/tētu apmācības Beļģijā nav. Ja ir vēlēšanās, var individuāli doties pie fizioterapeita un mācīties, bet pie dzemdību galda tēvi tiek gan bez rentgena, gan kursiem un ar visu tāpat tiek galā.
Pēc dzemdībām māmiņa slimnīcā vidēji uzturas divas līdz trīs dienas. Būtībā, ja nav komplikāciju, pēc iespējas īsāku laiku, jo katra diena slimnīcā izmaksā lielu naudu. Apkalpojošais personāls gan jebkurā gadījumā ir laipns. Izrakstoties ārstiem neviens vairs ziedus nedāvina, jo par visu jau samaksāts. Savukārt māmiņas saņem no valsts apmaksātas paciņas ar mazām dāvaniņām viņai un mazulim.
Bērniņu reģistrē mērijas grāmatā
Jolanta stāsta, ka bērniņa piereģistrēšana notiek senu tradīciju ietvaros – tās pilsētas daļas mērijā, kur dzimis bērns. Bērna tēvs ar slimnīcas dokumentiem dodas piereģistrēt bērnu, kura dzimšanas faktu iereģistrē mērijas grāmatā. Tā ļoti atgādina baznīcas grāmatu. Savukārt tas, ko atdod vecākiem kā apliecinājumu par reģistrāciju, gan ir vienkārša balta A4 datorizdruka ar zieģeli un mērijas vadošās amatpersonas parakstu. Personas kodu Beļģijā nav un attiecīgi teksta uz lapas ir gauži maz. Jolantas ģimenes gadījumā process turpinājās Latvijas vēstniecībā: “Izvēlējamies nevis uzreiz kārtot pasi, bet saņemt pagaidu izceļošanas dokumentu. Un pēc tam Latvijā lūdzām piešķirt Latvijas pilsonību savai meitai. Mans vīrs par šo birokrātisko procesu jutās gauži aizvainots un pazemots.”
Silītes jau no viena mēneša vecuma
Pēcdzemdību vizītes uz mājām Beļģijā nenotiek. Māmiņas ar mazuļiem dodas pie pediatra, kuru cenšas atrast vēl pirms dzemdībām. Mazuļa atrādīšanas grafiks ir līdzīgs kā Latvijā. Vienīgi pirmās potes gan bērniņš saņem tikai divu mēnešu vecumā.
Valsts apmaksāts dzemdību atvaļinājums māmiņai pienākas bērna pirmajos četros mēnešos. Silītes ir gatavas uzņemt bērniņus un arī uzņem jau no viena līdz trīs mēnešiem. Bezmaksas atvaļinājuma izmantošana pēc šiem četriem mēnešiem ietver sevī atlaišanas risku. Toties arī tēviem tiek piešķirts atvaļinājums.
Latvijā labāk nekā Beļģijā?
Rezumējot pieredzēto, Jolanta teic: “No manas kā klienta puses man tas liekas vidējas kvalitātes pakalpojums, jo būtībā visu dzemdību procesu vada vecmāte, kuru es nepazīstu, neko nezinu par viņas kvalifikācijām un pieredzi. No valsts vai slimnīcas puses, tas, protams, ir loģiski un ekonomiski izdevīgāk, jo ārsta takse ir ļoti augsta.
Tikai pēc savām dzemdībām sapratu, kāpēc ir tik svarīgi izvēlēties dārgāku slimnīcu, jo tad arī personāls būs pieredzes bagātāks. Runājot ar saviem pasaules draugiem, kopīgais secinājums salīdzinot Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Itāliju, ka Beļģija ir ļoti laba vieta, kur dzemdēt. Man jāatzīst, ka personīgi tam nepiekrītu – jo Latvijā par šādu un mazāku naudu pieejams daudz augstākas kvalitātes pakalpojums. Speciālistu kvalifikācijā atšķirības starp Latviju un Beļģiju neredzu, tieši otrādi Latvijā ir ļoti augsti kvalificēti, profesionāli un zinoši ārsti. Protams, tādi ir arī Beļģijā. To varu droši apgalvot, jo visus bērnus gaidīju Beļģijā, apmeklējot regulāri arī Latvijas ārstus vasaru vai dzemdību atvaļinājumos. Tā teikt, dubults neplīst.
Vienlaikus dažādu apsvērumu dēļ no mūsu trim bērniem pirmais ir dzimis Latvijā, otrais Beļģijā un trešais – Latvijā. Speciāli devītajā menesī bēgu uz mājām, jo Latvijā ir iespējamas lieliskas dzemdības. Protams, ir ļoti svarīgi atrast savu ārstu vai vecmāti. Turklāt Latvijā man tiešām liekas ir iespējams viss, ko vēlies – dzemdēt slimnīcā vai mājās. Viss iespējams sadarbībā ar ļoti sirdsgudriem un augsti kvalificētiem speciālistiem. Un tie jāmāk sameklēt gan Beļģijā, gan Latvijā. Droši vien ir arī izteikti laba pieredze par dzemdībām Beļģijā, bet man tas deva pārliecību, ka mājās ir labāk.
Savukārt par pašu aprūpi grūtniecības laikā Beļģijā arī es varu teikt to labāko, gluži kā par pediatriju - katru reizi, kad esmu straukusies par kādu manu vai bērna "nerādītaju", atminos kā beļģu ārsts man zīmēja grafikus un pārsvarā strādāja ar manis nomierināšanu – Jūsu bērns ir ideāls un unikāls, viņam nav obligāti jābūt standartā, pietiek ar tam tuviem rādītājiem.”
Informatīvie materiāli par grūtniecības laiku un dzemdībām Beļģijā angļu valodā:
expatica.com un brussels.angloinfo.com.
Jolanta norāda, ka pēdējos gados jauka vieta, kur rast domubiedrus dažādās tēmās ir latviesi.be, tomēr nenoliedzami daudz vairāk informācijas un diskusiju forumi ir flāmu, franču vai vācu valodā.
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Grūtniecības laiks un dzemdības Gruzijā
Grūtniecības un dzemdību laiks Beļģijā. Kopīgais un atšķirīgais