Grūtniecības laiks un dzemdības Gruzijā
Cālī jau vēstījām par kopīgo un atšķirīgo grūtnieču aprūpē un dzemdībās Nīderlandē un Latvijā. Par savu jau esošās un atkal topošās māmiņas pieredzi Gruzijā piekrita pastāstīt Dace Džavašvili.
Sākumā, lūdzu, pastāstiet nedaudz par sevi! Cik sen jau dzīvojat Gruzijā un kā tur nokļuvāt? Cik bērnu Jums ir? Vai braucat arī uz Latviju?
Gruzijā dzīvoju nepilnus divus gadus, pārcēlos 2009. gada beigās. Ar vīru iepazinos, studējot maģistrantūrā Zviedrijā. Viss notika diezgan ātri – iepazināmies 2009. gada martā, kopš septembra dzīvojām kopā, un arī puika tika ieņemts togad septembrī.
- Foto no Daces Džavašvili privātā arhīva
Vīrs beidza studijas un atgriezās Gruzijā, un ne mirkli nebija šaubu, ka es braukšu līdzi. Mēnesi gan bijām šķirti – viņš iekārtoja ģimenes ligzdiņu Gruzijā, t. i., atgriezās darbā, noīrēja dzīvokli, nopirka mašīnu, psiholoģiski sagatavoja savu ģimeni. Es tajā laikā Latvijā pakoju savas mantas.
Mums ir viens puika, dzimis 2010. gada 4. jūnijā. Šobrīd gaidu otro mazuli. Nestrādāju, bet esmu atkal studente – augustā sāku klātienes studijas ekonomikas maģistrantūrā. Programma ir angļu valodā, un mani kursabiedri ir gruzīni, armēņi un azerbaidžāņi. Gruzīnu valodu saprotu jau diezgan labi, tādā līmenī, lai saprastu ziņas, iepirktos un sazinātos ar vīra radiem. Mana vīra ģimene nerunā un pat nesaprot krieviski. Vispār biju pārsteigta par to, cik daudz cilvēku Gruzijā vairs nezina krievu valodu.
Kāda situācija grūtnieču aprūpē ir Gruzijā?
Gruzijā viss ir nopērkams par naudu, valsts atbalsts ir minimāls. Tā kā īsumā varu teikt, ka viss ir atkarīgs no sievietes līdzekļiem un laika, kas tiek veltīts ieteikumu vākšanai un sava ārsta un klīnikas izvēlei. Ja tās nav tikai baumas – jo ne visam, ko cilvēki šeit saka, var ticēt –, tad valsts mērķis ir pilnībā privatizēt veselības aprūpes sektoru. Ja arī tā nav pilnīga patiesība, jau šobrīd dominē privātās klīnikas, un visi, pat trūcīgie, cenšas apmeklēt tās. Finanšu ministrs manā augstskolā lasīja vieslekciju, kurā lepojās ar to, ka Gruzijai ir Eiropā procentuāli mazākie sociālie maksājumi (social transfers) un relatīvi augsts valsts investīciju īpatsvars.
Valsts uzskaite it kā pastāv, jo man vienmēr, pat privātajā klīnikā, jautā, vai man ir pilsonība un esmu uzskaitē. Tā kā pilsonības man nav, ar to jautājumi beidzas. Kāda jēga no tās uzskaites, nezinu, jo manas paziņas, kam ir Gruzijas valsts pilsonība, tik un tā maksā par visām vizītēm, analīzēm un sonogrāfiju. Katrai klīnikai un arī ārstiem ir savi uzskati par nepieciešamajām analīzēm un sonogrāfiju skaitu. Mana ārste teica, ka bez HIV, sifilisa un B hepatīta analīzēm nekur neļauj dzemdēt, kā arī ir nepieciešama analīze vai dokuments, kas uzrāda asinsgrupu. Pārējās analīzes ir pēc ārsta un sievietes izvēles.
Mana ārste USG ieteica veikt 12., 20. un 32. nedēļā. Tā esot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija. Ar puiku USG man sanāca veikt 14., 17. un 24. nedēļā. Grūtniecības beigās gāju pie akušiera, kuru neinteresēja ar USG palīdzību noteikt augļa lielumu un placentas stāvokli. Viņš mani tikai nosvēra, nomērīja vēderu un pēc tā noteica, cik liels ir puika. Ja turpinot augt, arī ar placentu viss esot kārtībā. Pārsvarā Gruzijas ārstiem ir tendence pārspīlēt ar analīžu un pārbaužu daudzumu.
Pastāstiet būtiskākās lietas par dzemdībām! Vai var izvēlēties dzemdības mājās, ūdenī vai ar tēva līdzdalību? Ja dzemdē slimnīcā, cik ilgi tur jāuzturas?
Klīniku un akušieri, pie kura dzemdēt, man ieteica viena igauniete. Vairāk uzticos ārzemnieku ieteikumiem. Sākumā gāju pie ginekoloģes pēc vīramātes ieteikuma, bet nebija laba pieredze. Ar laiku pārliecinājos, ka gruzīnu lojalitāte ir spēcīga un bieži neloģiska. Es pat nezinu, kam ir jānotiek, lai viņi kādam, ko ieteicis paziņa, vairs neuzticētos. Man bija svarīgi atrast kādu, kam ir līdzīgas vērtības un ieskati par dzemdībām. Pēc sarunas ar igaunieti sapratu, ka arī viņa ir par dabiskām dzemdībām ar minimālu iejaukšanos un arī viņai ir svarīgi, lai vīrs būtu blakus ne tikai dzemdībās, bet arī pēc tam. Vīra klātbūtne pēc dzemdībām man bija svarīga, izvēloties, kur dzemdēt, jo reti kura klīnika piedāvā ģimenes pēcdzemdību palātas vai arī tādām palātām ir astronomiska cena.
Dzemdības izmaksā vidēji LVL 400. Ap LVL 150–300 maksā dzemdības, cena atkarīga no klīnikas un pēcdzemdību palātas tipa. Ap LVL 100–200 maksā noteikta ārsta izvēle. Gruzijā nav prakses izvēlēties noteiktu vecmāti, tā vietā izvēlas ārstu. Šo praksi varētu izskaidrot ar to, ka ļoti daudz gruzīniešu izvēlas ķeizaru, kur ārstam ir lielāka loma. Cenu atšķirība starp dabiskām dzemdībām un ķeizaru ir aptuveni LVL 100.
Par dzemdībām mājās un ūdenī nezinu, bet domāju, ka tādas ir iespējamas. Vīra piedalīšanās dzemdībās nav plaši izplatīta, bet šī tendence pamazām mainās. Ir kursi topošajiem un jaunajiem vecākiem, bet, cik zinu, tikai par maksu. Domāju, ka topošās mammas visvairāk informācijas iegūst viena no otras, no jau dzemdējušām radiniecēm un draudzenēm. Nesen redzēju gruzīnu žurnālu jaunajām mammām. Ar žurnāliem gruzīnu valodā ir švaki gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Tās, kas māk, lasa krieviski. Jaunā paaudze pamazām sāk apgūt internetu. Ir forums www.parents.ge, bet vietējais «internets» labāk darbojas parkos, kur sievietes dalās ar informāciju.
Tbilisi arī ir interesanta situācija, jo droši vien jau minētā «mutes mārketinga» rezultātā ir dzirdami tikai dažu ārstu vārdi. Dominējošs ir tikai viena ārsta vārds. Ārzemnieku aprindās sāk dominēt mana ārsta vārds, viņu tagad arī iesaka ASV vēstniecība. Pie ārsta, kura vārds dominē vietējo aprindās, ir jāpierakstās ļoti laicīgi, un, manuprāt, viņš mazākā iemesla dēļ iesaka ķeizaru, jo tā viņam ir vieglāk saplānot savu laiku.
Neviena klīnika nelaiž mājās ātrāk kā trīs dienas pēc dzemdībām, un vīri nedrīkst nākt iekšā pēcdzemdību palātā, kas bieži vien ir tajā pašā sektorā, kur dzemdību palātas. Bieži vien kā iemesls tiek minēts netīrumi, ko vīrs var ienest, tādējādi kaitējot mazulim. Dažas sievietes jokoja, ka tāds noteikums ir nepieciešams, lai sieviete varētu atpūsties un visa milzīgā gruzīnu ģimene netiktu pie viņas klāt. Lielā ģimene parasti gaida laukā pie slimnīcas, kamēr sieviete dzemdē. Bieži tie ir ne tikai tuvākie draugi un radinieki, bet pat viss vīra darba kolektīvs. Tāpēc pie dzemdību namiem visu laiku ir liels ļaužu bars, kas jau sāk svinēt notikumu. Pēc dzemdībām visi dodas uz restorānu, tāpēc ģimenei dzemdību izmaksas parasti ir jāreizina ar divi, jo atbalstītāju grupai ir jāizmaksā restorāna izmaksas.
Kas vēl notiek pēc dzemdībām? Kādi ir pabalsti ģimenei ar bērnu? Vai ir bērniem obligātās vakcīnas?
Dekrēta un pēcdzemdību pabalsta no valsts faktiski nav. Tikai ģimenes, kas ir oficiāli reģistrētas kā maznodrošinātas, ir tiesīgas saņemt vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu apjomā līdz LVL 190.
- Foto no Daces Džavašvili privātā arhīva
Sievietei, kura ir tiesiskās darba attiecībās (cilvēki nereti strādā bez darba līguma), pienākas četru mēnešu bezalgas atvaļinājums, kuru viņa var sadalīt pēc saviem ieskatiem pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā. Tāpēc sievietes pārsvarā strādā līdz pat dzemdību dienai.
Darba devējam ir tiesības maksāt dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājuma naudu, bet tas nav viņa pienākums. Vīra darba vieta par pirmo puiku mums izmaksāja LVL 320. Šobrīd populārākas kļūst veselības apdrošināšanas polises. Vairāki darba devēji maksā daļu no polises cenas. Tomēr ne vienmēr cilvēki ir apmierināti, jo lielākā daļa polišu piedāvā ļoti ierobežotu veselības pakalpojumu sniedzēju klāstu, nereti tā ir tikai viena klīnika. Vīra drauga sievu neapmierināja polises segtais USG speciālists, un viņa gāja pie cita, kura pakalpojumus viņas polise nesedza.
Kā jau minēju, pēc dzemdībām trīs dienas ir jāuzturas slimnīcā uz novērošanu. No slimnīcas neizlaiž, kamēr bērnam nav uztaisīta dzimšanas apliecība. Tā kā mans puika piedzima piektdienā, mēs slimnīcā palikām četras dienas. Ir savi plusi, jo slimnīcā bija daudz ārstu un praktikantu, kam jebkurā laikā varēja piezvanīt, lai viņi, piemēram, palīdz nomazgāt bērna dibenu.
Liels atbalsts bija arī krūts barošanā un jauno vecāku izglītošanā. Piemēram, mums pirmajās dienās palīdzēja tikt galā ar mazā neesošo termoregulāciju. Kopumā no slimnīcas iznācām daudz drošāki un pārliecinātāki par savām spējām un zināšanām. Dzemdību cenā bija iekļauta arī pēcdzemdību sonogrāfija man un neirosonogrāfija mazulim. Obligātā vakcinācijas programma tiek segta no valsts budžeta. Zinot polemikas par šo tēmu, es cenšos tajā īpaši neiedziļināties, un potējam visu, kas pienākas.
Pēc dzemdībām vecmātes uz mājām parasti nenāk. Bet es pirms dzemdībām iepazinos ar dāņu medmāsu, kas tikko bija pabeigusi pēcdzemdību dūlas kursus, un viņai vajadzēja praksi, lai saņemtu diplomu. Tad nu viņa vairākas reizes nāca pie manis par brīvu, biju viena no viņas pirmajām klientēm. Izskatās, ka tagad viņai ir darba pilnas rokas. Viņas mājas lapa – www.doulatbilisi.com.
Liels atbalsts ir plašais ārzemnieku tīkls, kas dzīvo Tbilisi. Nesen «Yahoo» tika izveidota grupa «Tbilisi Info for Parents» (TIPS). Tur vecāki angļu valodā dalās ar padomiem un informāciju. Šeit arī eksistē spēļu grupa mazuļiem līdz trīs gadiem, kas neapmeklē bērnudārzu. Divreiz nedēļā grupas dalībnieki tiekas pie kāda mājās. Viena skotiete, kas ir precējusies ar gruzīnu, sāka rīkot sarunu vakarus zīdaiņu vecākiem. Esmu arī dalībniece klubā, kuru izveidoja prezidenta Saakašvili sieva, kas pati ir holandiete. Klubs ir paredzēts ārzemniecēm, kas ieprecējušās Gruzijā. Tā kā daudzām ir mazi bērni, šis klubs ir laba vieta, kur apmainīties ar informāciju.
Ar Daci sarunājās Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Grūtnieces vēdera izmērs - kādam tam jābūt
Grūtniecības laiks un dzemdības Nīderlandē un Latvijā. Kopīgais un atšķirīgais