Bērni

Grūtniecības piezīmes 13.–16. nedēļa

Mēnesis starp iepriekšējo un nākamo vizīti pie ginekoloģes liekas kā mūžība. Gribu uzzināt, kā mazais paaudzies un vai viss kārtībā.

Pienāk arī nākamais vizītes laiks un, lai arī joprojām nejūtos ne tuvu kā vesels cilvēks, pat ģimenes ārste pirms tam apstiprina – viss kārtībā. Man ir tik daudz jautājumu ginekoloģei, ka brīžiem šķiet – šī ir mana pirmā grūtniecība. Tā kā grūtniecība ir citādāka, man radušās daudzas neskaidrības. Stāstu par savām izjūtām, jo saprotu, ka daktere noteikti zinās, kam jāpievērš uzmanība un kas ir normāls grūtniecības process. Lai arī šajā grūtniecības posmā topošās māmiņas toksikozei būtu jāpāriet, es neesmu tas gadījums. Daktere mierina, ka tā var būt un tas ir normāli.

Foto: istockphoto.com

Kad izstāstu, ka man nelīdzēja grūtnieču vitamīni, bet kļuva pat sliktāk, daktere iesaka nelietot arī citus kompleksos vitamīnus, bet lietot konkrētus vitamīnus, kas man nepieciešami. Analīzes uzrāda, ka man vajadzētu uzņemt vairāk dzelzs, un nav nekāds brīnums – neesmu no cilvēkiem, kas uzturā lieto daudz gaļas. Lai gan piefiksēju, ka grūtniecības laikā ir bijušas dienas, kad gribu apēst kārtīgu gaļas gabalu. Tomēr pārsvarā dzelzi mēģinu uzņemt ar citiem produktiem un lietoju dzelzs preparātus, jo no tiem man nepaliek slikti.

Nākas pamazām atradināties no straujām kustībām – ja straujāk pieceļos, viss paliek tumšs un šķiet, ka zūd pamats zem kājām. Ginekoloģe to skaidroja ar to, ka man jau pēc būtības ir zems asinsspiediens, bet ir preparāti, kas to vēl samazina, un, tā kā skābeklis intensīvi tiek piegādāts mazulim, strauju kustību rezultātā tas var nepagūt nonākt līdz galvai. Tas rada šo nepatīkamo sajūtu. Tāpēc katru reizi, kad ar kājām eju pakaļ bērniem, uzmundrinu sevi ar pārliecību, ka tas ir veselīgi un svaigs gaiss nepieciešams ne tikai mazulim, bet arī man pašai.

Dakterei teicu, ka man bieži vien ērtāk ir pārvietoties ar riteni, ērtāk ir arī sēdēt nekā stāvēt, jo ir sajūta, ka iegurņa apvidū kaut kas stiepjas vai saraujas. Ērtāk ir nevis taisnā pozā, bet gan sēdus vai pussēdus. Izrādās, šīs sajūtas var izraisīt kādu vielu trūkums.

Daktere pievērsa uzmanību urīna analīzēm. Viņa gribēja, lai uztaisu tās atkārtoti. Ja tās vēl joprojām būs sliktas, jādomā, vai nav nepieciešams lietot antibiotikas, lai nesāktos iekaisums. Ginekoloģe arī apjautājās, vai man nesāp krusti. Tad man vajadzēja pasmaidīt – lai cik jocīga pašsajūta man būtu, krusti man šobrīd nesāp, un vismaz tas ir iepriecinoši.

Apbrīnoju savas dakteres mieru. Man par lielu brīnumu, placenta bija novietojusies ļoti zemu. Lai arī grūtniecības sākumā tas ir normāli, man tas nav labi. Tā kā man ir rēta no ķeizargrieziena, tā var būt šķērslis, lai placenta paceltos uz augšu, tāpēc tā var piestiprināties pie rētas. Tomēr daktere nevis sāka uztraukties un satraukt mani, bet gan mierīgi teica, lai par to nedomāju un nākamajā reizē skatīsimies, kā viss būs attīstījies. Tādējādi mana klusā panika neizvērtās lielā panikā, un mēģināšu būt mierīga līdz nākamajai vizītei un cerēt uz labāko. Daktere atzīmēja, ka nākamajā tikšanās reizē es būšu aizvadījusi jau pusi no savas grūtniecības! Par to pati vēl nebiju aizdomājusies, un tas man bija pārsteigums – tikko vēl viss ir sācies, kad sāks jau vērsties uz otru pusi.

Tad arī varu sākt gaidīt, kad puncis sāks rādīt savus apmērus, jo šobrīd tas ir manāms tikai zinātājiem. Nezinātāji tikai izsaka komplimentus, ka esmu notievējusi. Grūtniecības laikā esmu pamanījusies nokristies svarā. Par to gan nebrīnos, ņemot vērā, cik ilgu laiku nespēju normāli paskatīties pat uz saviem iecienītajiem ēdieniem.

Bija prieks redzēt, ka mazais aug un ir ērti iekārtojies. Viņš vēl māja ar vienu rociņu, kad skatījāmies, cik liels ir izaudzis. Mazais aug kā pēc priekšrakstiem. Tas mani ļoti nomierina, jo par savu pašsajūtu man viss skaidrs, bet par mazo varu cerēt tikai uz mātes instinktiem, kas pateiks priekšā, kā viss notiek.

Analīžu nodošanu atlieku, jo pie visiem priekiem vēl saaukstējos. Tā kā negribu lietot nekādas zāles pret saaukstēšanos, ēdu dzērvenes, taisu citrona un ingvera saknes dzērienu, ēdu medu un kurinu siltu istabu. Tāpat priecājos, ka beidzot parādās vēlme pēc iecienītajiem dzērieniem. Kafiju gan joprojām nedzeru, bet savu mīļoto kapučīno reizi pa reizei labprāt iedzeru. Kad vajag mundrumu, uztaisu zaļo tēju. Lai arī biju dzirdējusi, ka ingvera sakne ar citronu arī uzmundrina un dod enerģiju, man tā, līdzīgi kā kafija, ir labs dzēriens pirms miega.

Lielākais prieks man ir par to – lai arī grūtnieču toksikoze nav pilnībā beigusies, atkal varu rēķināties pati ar sevi, jo no rīta spēju normāli piecelties, spēju izdarīt ieplānoto, un, lai gan pēc tam acis krīt ciet un miegs ir caurs, nākamajā dienā atkal ir spēks darboties. Kad vēderā reizēm jūtu vieglus burbulīšus, saprotu, ka mazais kustas un drīz vien jau jutīšu arī pirmās vieglās dunkas, un varēšu noteikt arī pati, kur bērnam dotajā brīdī atrodas galviņa, rociņas, kājiņas.

Tas ir skaists laiks – kad puncis vēl nav milzīgs, bet saskarsme ar mazo jau ir ļoti cieša. Turklāt pavisam drīz viņš jau varēs atšķirt skaņas, kas nāk no ārpuses, un tādējādi iepazīs arī cilvēkus, kas viņam ir apkārt.

Topošā māmiņa

Lasi vēl

Zēna audzināšana

9. - 12. nedēļa

Par grūtniecību un dzemdībām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība