Bērni

Grūtniecības piezīmes. 17.–20. nedēļa

Grūtniecības pirmā puse pagājusi kā viens mirklis, ar lielu pārsteigumu, ka grūtnieču toksikoze var ievilkties vairāku mēnešu garumā, un reizē prieku, ka mazais aug kā pēc grāmatas, omulīgi kustina savas rociņas un kājiņas un kustību burbuļošana ir pārvērtusies maigā dunkāšanā ne tikai pa dienu, bet pat nakts stundās.

Piedzīvoju ļoti aizkustinošu brīdi, kad biju ciemos pie vienu gadu jauna mazulīša, kas pierāpās pie manis un pieglaudās puncim, it kā zinādams, ka tur kāds dzīvo un ka arī viņš reiz tur, siltumā un mierā, ir bijis. Tieši tāpat mani aizkustina mans piecgadīgais bērniņš, kas ik pa laikam noglāsta punci un apjautājas:

– Nu, mazais, kā tev tur iet?

Arī viņam liekas svarīgi visiem pastāstīt jaunumu, ka mammai puncī ir bērniņš.

Foto: istockphoto.com

Priecājos par vizīti pie dakteres, jo allaž gribas uzzināt, kā mazajam puncī klājas, un prieks, ka mazais aug kā pēc priekšrakstiem un, šķiet, jūtas ļoti labi. Interesanti, ka mazais ir izdomājis, ka viņam visērtāk ir atrasties šķērsguļā, bet tas vēl var mainīties.

Tāpat mani ļoti nomierina, ka analīzes beidzot ir labas un, lai arī placenta joprojām ir zemu, tā tomēr ir pavirzījusies augstāk. Bet, pateicoties tam, ka analīzes ir uzlabojušās, man nav jādzer antibiotikas, bet jāturpina lietot dzelzs, kā arī jāatgriežas pie grūtnieču vitamīniem, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kas šajā laikā dabiski samazinās.

Mēneša laikā esmu pieņēmusies svarā par vienu kilogramu, un daktere norādīja, ka tātad pati vēl krītos svarā. Galvenais rādītājs ir tas, ka punča izliekums ir atbilstošs 20. nedēļai un mazais aug, kā nepieciešams.

Tomēr daktere man silti iesaka dzīvoties mierīgi, ņemot vērā manu rētas vietu un to, ka šī tomēr ir trešā grūtniecība. Dakterei arī teicu, ka man pašai nepieciešams daudz mierīgāks ritms, un daktere teica, ka organisms zina, kas viņam vislabāk nepieciešams. Šobrīd arī man jāatsakās no riteņbraukšanas – kad siltākā laikā mēģināju izbraukt pa pilsētu, pēc tam bija sajūta, ka esmu kalnus gāzusi. Diemžēl arī garākas pastaigas rada sāpes, toties īsas un nesteidzīgas ir nepieciešamas un ir ļoti patīkamas. Tāpēc labprāt atsāku braukt ar mašīnu, jo tas šķiet ērti, ātri un ļoti parocīgi.

Ļoti priecājos, ka grūtnieču toksikoze beidzot ir beigusies. Vienīgo diskomfortu rada rētas vieta, kas mēdz izraisīt nepatīkamas sāpes, tas arvien liek atcerēties par dzīvošanos mierīgi. Jārēķinās, ka, mazajam augot, palielinās arī dzemde, tas var izraisīt nepatīkamas sajūtas. Nesūdzos par kopējo enerģijas daudzumu, lai gan pēc intensīvas darbošanās vienmēr ir nepieciešamība kvalitatīvi atpūsties. Tajā pašā laikā mani ļoti uzjautrina manas iekšējās enerģijas baterijas pēkšņā izlādēšanās – ir sajūta, ka varu aizmigt uz līdzenas vietas arī dienas laikā. Turklāt pirms tam nekas neliecina, ka pēkšņi iestāsies tāds atslābums un nogurums.

Ja grāmatā lasa, kas šajā laikā notiek, varu piekrist, ka mierīgāk uztveru smaržas, pati varu atkal iesmaržoties, un tas man neuzdzen nelabumu. Izrādās, ka šajā laikā grūtniecei uzlabojas apetīte, ko arī pati jūtu. Tas notiek ļoti viļņveidīgi un reizēm šķiet, ka varētu apēst visu pēc kārtas, tomēr šai sajūtai neļaujos, labāk iedzeru tēju vai ūdeni un uztaisu kaut ko ikdienišķu. Reizēm gan neliedzu sev prieku nobaudīt kādu našķi, lai dzīve krāsaināka.

Šajā laikā jūtami sāk pieaugt gan vēders, gan krūtis. Par vēderu varu teikt, ka to izjūtu, jo tas sāk iegūt grūtniecības laika aprises, pirms tam gan likās, ka mazais paslēpies kaut kur nemanāmā vietā.

Ir prieks apzināties, ka šajā laikā mazulis ir pilnībā izveidojies un tagad pieņemas ievērojamos apjomos. Mazulis ne tikai dzird skaņas, bet arī žāvājas. Šajā laikā viņam izveidojas arī patstāvīgo zobu aizmetņi, ir izaugušas uzacis un skropstiņas. Ir mazuļi, kuriem šajā laikā uz galvas ir jau matiņi. Savu mazulīti redzu un jūtu – viņš ir ļoti kustīgs, turklāt viņš labprāt spēlējas ar nabassaiti.

Topošā māmiņa

Lasi vēl

Kā mūzika ietekmē mazuļa veselību

13. - 16. nedēļa

Par grūtniecību un dzemdībām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība