Bērni

Bērna audzināšana pirms viņa piedzimšanas

Komunikācija ar bērnu pirms dzemdībām ir aktuāls, bet ne visām māmiņām izprotams process. Daļa topošo māmiņu pret tādu komunikāciju attiecas skeptiski, jo uzskata, ka līdz galam nevar izpētīt, ko bērns jūt dzemdē, citas katru dienu ar mazuli cenšas parunāties. Rakstā aplūkosim, ko topošie vecāki varētu darīt, lai audzinātu bērnu jau pirms piedzimšanas, jo katrā ziņā bērnam tas nenāks par sliktu.

Ieskats prenatālās jeb pirmsdzemdību audzināšanas vēsturē

Dažās Austrumu zemēs, piemēram, Senajā Ķīnā un Korejā, izsenis uzskatīja, ka piedzimšanas dienā bērnam jau ir deviņi mēneši, tas ir, cilvēka dzīve sākas ieņemšanas, nevis dzimšanas brīdī. Jau pirms 1500 gadiem Ķīnā praktizēja pirmsdzemdību iedarbību uz bērnu. Grūtnieces vairākas stundas dienā dziedāja saviem bērniem, jo tika uzskatīts, ka tas labvēlīgi ietekmē bērna raksturu. Japānā topošās māmiņas mitinājās kopienās, kas atradās skaistās vietās un kur speciāli apmācītas sievietes nodarbojās ar grūtnieces un viņas bērna estētisko un muzikālo audzināšanu. Dažās Āfrikas valstīs līdz šai dienai praktizē speciālas dejas un ritmiskas kustības grūtniecēm.    

Foto: istockphoto.com

20. gadsimta 70. gadu beigās radās jauna psiholoģijas, pedagoģijas un medicīnas nozare – pirmsdzemdību aprūpe un audzināšana. Ar jaunajām medicīnas iekārtām, ultraskaņas aparātiem, bija iespējams novērot augļa uzvedību un stāvokli. Amerikāņu speciālists pirmsdzemdību sagatavošanā Brents Logans 80. gados nodarbojās ar pētījumiem par skaņas ietekmi uz augli. Grūtnieces klausījās izlases veidā ierakstītus muzikālus darbus un atšķirīga rakstura sirdsdarbības ierakstus (mainīts skaņas augstums un frekvence). Tādējādi tika veicināta bērnu psihiskā attīstība.

80. gadu beigās grūtnieces sāka klausīties mūziku caur pleijeriem, austiņas novietojot uz vēdera. Šajā laikā ārsti ar ultraskaņas palīdzību novēroja izmaiņas augļa kustībās un sirds ritmā.

Kopumā mūsdienu pētījumi apstiprina, ka vecāku zemapziņas vēlme komunicēt ar bērnu pirms dzimšanas ir pamatota. Atrodoties mātes vēderā, mazulis ne tikai dzird un reaģē uz gaismu, bet arī izjūt mātes emocionālo stāvokli. Arvien lielāku attīstību gūst jauna medicīnas nozares zinātne, kas pēta sistēmas «māte-bērns» psiholoģiskās īpašības grūtniecības laikā – perinatālā psiholoģija.

Bērna sajūtu orgāni attīstās jau mātes dzemdē

Grūtniecības otrā trimestra beigās (20–24 nedēļas) embrijam ir izstrādājušās gandrīz visas maņas. Viņš redz – ja uz mātes vēdera krīt spilgta gaisma, bērns samiedz acis un novēršas. Viņš dzird – dzirdot mātes balsi, augļa uzvedība mainās – viņš vai nu paliek rāms un ieklausās, vai arī sāk draiskoties. Ieraksta instrumenti šajā brīdī reģistrē izmaiņas bērna smadzeņu darbībā. Ja skaņa ir asa un negaidīta, bērns saraujas. Tātad saskarsme un prenatālā audzināšana ir pilnīgi iespējama, jo auglim noteiktā grūtniecības laikā ir jau attīstītas maņas, ar ko uztvert kairinājumus. Ārsti nevairās augli saukt arī par bērnu, bet psihologi uzskata – lai gan nedzimis bērns vēl nav personība, viņš tomēr nepiedzimst kā balta lapa.

Audzināšana ar emocijām

Mātes noskaņojums ietekmē augļa attīstību. Ja māte izjūt prieku, laimi un ir pārliecināta par sevi, viņas organisms izdala īpašus endorfīna hormonus, t. s. laimes hormonus, un tas uzlabo bērna attīstību. Bēdas, bailes, dusmas, aizvainojums, slikts noskaņojums un nomāktība ir par cēloni t. s. stresa hormonu attīstībai, un tie cauri placentas barjerai negatīvi iedarbojas uz augli.

Protams, dzīve bez stresa nav iespējama, tāpēc saprātīgs stresa līmenis ir pieļaujams, lai bērns iepazītos ar dzīvē sastopamo dažādo emociju spektru un iemācītos pielāgoties pārmaiņām. Mātei nevajadzētu ilgstoši būt negatīvā noskaņojumā, jācenšas saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Audzināšana ar balsi un mūziku

Vēl pirms dzirdes attīstīšanās mazulis spēj sajust mātes balss vibrācijas, tāpēc māmiņas jau agri var sākt dziedāt savam bērnam. Ja māmiņa prot spēlēt ģitāru, pie vēdera piespiestā instrumenta vibrācijas auglim sniedz patīkamas sajūtas. Septiņu mēnešu grūtniecības laikā auglis sāk atpazīt balsis. Runājiet ar viņu nevis čukstus, bet skaļi. Runājiet maigi, stāstiet, ka mīliet viņu un sakiet citus maigus vārdus.

Cita veida saskarsme ar mazuli – kopīga mūzikas klausīšanās. Ieteikums – klausīties mūziku kopā ar bērnu, nevis, piemēram, uzlikt austiņas uz vēdera un pašai lasīt detektīvromānu. Veikti pētījumi, kuros pierādījies, ka mazuļu reakcija pret dažādiem skaņdarbiem bijusi atšķirīga. Bēthovena un Brāmsa melodijas mazuļus ir satraukušas, bet Mocarta un Vivaldi nomierinājušas. Bērns pēc piedzimšanas spēj atcerēties dzirdētos skaņdarbus, to pierāda viņa labvēlīgā reakcija –bērns nomierinās, sadzirdējis mūziku, ko klausījies, būdams māmiņas vēderā.

Audzināšana ar pieskārieniem

Kad sajūtamas augļa kustības, māte (protams, to var darīt arī tēvs) sāk ar viņu spēlēties, viegli plikšķinot vai klauvējot pa vēderu, vai glāstot to. Pēc laika jūtams, ka mazulis uz kustībām atsaucas.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Nelaba dūša labai grūtniecībai

Ķirurģiskā kontracepcija jeb sterilizācija

Par grūtniecību un dzemdībām varat aprunāties Cāļa forumos

Dzemdības

Grūtniecība