Placenta
Veselīgai placentai ir svarīga loma Jūsu bērna sekmīgā augšanā un attīstībā. Šis diskveida orgāns veido dzīvības līniju starp mātes ķermeni un tajā augošo bērnu. Auglim placenta veic plaušu, aknu, nieru un gremošanas trakta funkcijas. Tā piesaistīta auglim ar nabas saiti - trim savītiem asinsvadiem, kas aizvada nepieciešamās vielas no mātes asinīm uz placentu.
Placenta uzsūc skābekli, barības vielas un antivielas no mātes asinīm, kā arī izvada augļa vielmaiņas rezultātā radušās atlieku vielas. Pati placenta visā grūtniecības laikā ir cieši piestiprinājusies pie dzemdes sieniņas, un tās masa grūtniecības beigās ir aptuveni 500-600 g. Pēc bērna piedzimšanas placenta no dzemdes atdalās. Placentu vēl dažreiz sauc par otru pusi.
Placenta aug ļoti strauji. Ja 10.grūtniecības nedēļā tā sver ap 20 gr, tad 20.nedēļā - ap 450 gr, bet uz dzemdību brīdi - jau 600 gr. Placenta izveidojas starp 2. un 3. grūtniecības nedēļu. Tā izskatās kā plakana apaļīga pankūka, tās diametrs uz dzemdību brīdi ir apmēram 15-20 cm un biezums 2-3 cm.
Ja apskata placentas funkcionēšanu tā vienkāršoti, tad var teikt, ka ar vienu savu pusi tā ir pielipusi pie dzemdes (starp dzemdi un placentu izveidojas daudzi sīki asins vadi, pa kuriem tad arī notiek visu vielu cirkulācija), bet otrajā pusē ir nabas saite, kura savukārt ir saistīta ar bērnu. Kā jau augstāk minēts, placenta auglim kalpo gan kā elpošanas orgāns, gan arī piegādā barības vielas. Bez tā placenta pilda vēl endokrīnās sistēmas lomu: izstrādā hormonus. Viens no tiem ir HCG (tā saucamais grūtniecības hormons, kura esamība tad arī parāda to otro svītriņu grūtniecības testā), bet sākot ar 7.-8.grūtniecības nedēļu placenta sāk izstrādāt vēl estrogēnu un progesteronu.
Placentas diezgan stipri var atšķirties viena no otras gan pēc formas, gan pēc izmēriem. Ja placenta ir smagāka par 800 gr, tas var liecināt par mātes un bērna rēzus faktora konfliktu. Bet bieži placenta ir palielināta bez kāda iemesla. Savukārt pārāk maza placenta (mazāka par 400 gr) var būt gan pie pilnīgi normālas grūtniecības, gan arī var liecināt par augļa attīstības kavēšanos. Jebkurā gadījumā pēc dzemdībām placenta tiek apskatīta un, ja rodas kādas aizdomas, tiek veiktas attiecīgas pārbaudes. Placentas krāsa ir sarkana, sarkanbrūna. Uz dzemdību brīdi uz tās var parādīties balti plankumi. Tas ir fibrīns (kaļķa nosēdumi).
Parasti izveidojas viena placenta. Bet dažreiz placenta var sastāvēt no divām daļām. Ja Jūs gaidat dvīņus, tad ir iespējams, ka izveidojas tikai viena placenta, no kuras iznāk divas nabas saites, vai nu arī katram auglim ir sava placenta.
Nabas saite ir 30-100 cm gara, tajā ir asinsvadi, pa kuriem notiek visu nepieciešamo vielu cirkulācija. Nabas saite ir baltā krāsā.
Viena no iespējamām komplikācijām, kas saistīta ar placentu - ir placentas pāragra atslāņošanās. Parasti placenta atdalās un iznāk apmēram 15 minūtes pēc dzemdībām. Ja tā atdalās pirms dzemdībām, tad rodas bīstams stāvoklis. Notiek asiņošana dzemdē, kas apdraud gan māti, gan bērnu. Kā iepriekš minēts, placenta ir pielipusi pie dzemdes. Ja placenta atdalās, tad izveidojas tāds kā maiss starp dzemdi un placentu, kur sakrājas asinis. Placentas pāragra atslāņošanās var būt pilnīga vai nu daļēja. Pilnīga atslāņošanās ir bīstamāka. Ja placenta ir atdalījusies tikai nelielā gabaliņā, tad grūtniecībai nekas nedraud un notiks normālas dzemdības. Pie pilnīgas placentas atslāņošanās auglis pārstāj saņemt nepieciešamās vielas, ir iespējama augļa bojā eja. Arī māte var zaudēt ļoti daudz asinis, kas arī ir bīstami viņas dzīvībai.
Īsti nav zināms, kādēļ notiek placentas pāragra atdalīšanās, bet biežāk tiek uzskatīti par veicinošiem šādi faktori:
- mātes traumas (piemēram, auto katastrofa)
- pārāk īsa nabas saite
- hipertonija (augsts asins spiediens)
- hiperavitaminoze (pārāk liela vitamīnu deva)
- olbaltums grūtnieces urīnā
- anomālijas placentas attīstībā
- folija skābes trūkums
- regulāra smēķēšana un alkohola lietošana
Placentas pāragra atslāņošanās notiek vidēji katrā 80.grūtniecībā. Ja agrāk jau ir bijusi šāda diagnoze, tad katra nākošā grūtniecība ir riska grupā. Pazīmes: tās nav vienādas dažādos gadījumos. Ir iespējama stipra asiņošana, neliela asiņošana vai arī asiņošana vispār var nebūt. Dažreiz var pamanīt, ka auglis nekustas. Galvenā pazīme - pastāvīgas stipras sāpes vēderā. Iespējams, ka var ieraudzīt vēdera formas izmaiņas (asins sakrājas un spiež ādu uz ārpusi kādā vietā). Ir iespējama sāpīga dzemdes saraušanās. Ja ir aizdomas par placentas pāragru atdalīšanos, tiek veikta ultrosonogrāfija. Tā kā pazīmes ir ļoti dažādas, jebkādu aizdomu gadījumā steidzami jāgriežas pie ārsta. Ārstēšana ir atkarīga no tā, cik liels laukums no placentas ir atdalījies, no mātes un bērna stāvokļa. Dažos gadījumos izraisa dzemdības, citos - tiek parakstīts stingrs gultas režīms un zāles.
Vidēji vienā grūtniecībā no 170 ir iespējama placentas pataloģija - priekšguļoša placenta. Tas nozīmē, ka placenta ir piestiprinājusies dzemdē tā, ka aizsegs dzemdes kaklu - t.i., bērnam būs traucēta iespēja piedzimt. Priekšguļoša placenta vēl draud ar nopietnu asins zaudējumu kā grūtniecības laikā, tā arī dzemdībās. Galvenā pazīme - dažādi pēc stipruma asiņaini izdalījumi, bez sāpēm. Tie notiek pārsvarā pēc 32.grūtniecības nedēļas. Asiņošana uz laiku var pazust, tad atkal parādās. Ja grūtniecības otrajā pusē parādās asiņaini izdalījumi, tad pirmām kārtām jāpārbaudās, vai nav priekšguļoša placenta. Ņemiet vērā, ka ja Jums ir šāda diagnoze, Jums ir aizliegta maksts izmeklēšana (uz krēsla), jo tā izraisīs stipru asiņošanu, kas ir bīstama Jūsu dzīvībai. Brīdiniet ārstu! Pārsvarā šādos gadījumos, kad ir priekšguļoša placenta, dzemdības notiek ar ķeizargrieziena palīdzību, lai neradītu asiņošanu. Taču pirms laika nesatraucieties - placenta grūtneicības laikā var arī pacelties.
Citi noderīgi raksti
Grūtniecība un sporta nodarbības
Zēns vai meitene - nosaka vecāki un daba