Bērni

Ja bērniņš negrib pieteikties

Eiropā vidēji vienam no 6-7 pāriem ir problēmas ar bērna ieņemšanu, bet spriežot pēc esošajām tendencēm, nākotnē auglības problēmas var skart katru trešo pāri. Jau šodien Eiropas valstīs līdz 3% bērnu dzimst, pateicoties mākslīgās apaugļošanas klīniku pūlēm. Pieaugot dzīves līmenim, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz karjeras izaugsmi, tādēļ sievietes sāk aizdomāties par bērna radīšanu pēc 30 gadiem, kad auglība jau ir sākusi samazināties. Kā zināms, vislielākās izredzes palikt stāvoklī ir gados jaunām sievietēm, kuras bieži vien nemaz nav gatavas tik nopietnam solim, un gadījuma grūtniecības pārsvarā tiek pārtrauktas, kas arī negatīvi ietekmē auglību. Kā papildus draudus var minēt liekā svara palielināšanās tendenci, kas Latvijā vēl nav tik izteikta, kā, piemēram, Skandināvijas valstīs, bet nākotnē var kļūt par vēl vienu apstākli, kas ne tikai samazinās auglību, bet arī nopietni palielinās citu veselības problēmu risku.
Protams, auglības problēmas neskar tikai sievietes, aptuveni 40% gadījumu ģimene nevar tikt pie bērna tieši vīrieša auglības problēmu dēļ. Diemžēl jāatzīst, ka jauniem vīriešiem stipri pasliktinās spermas kvalitāte. Veicot spermas donoru atlasi mūsu klīnikā, mēs bijām novērojām, ka tikai 10-15 % pirmo kursu studentiem spermas kvalitāte atbilst donoru prasībām. Tas ir saistīts gan ar apkārtējās vides piesārņojumu, gan ar dzīvesveida īpatnībām.
Protams, neauglību dažos gadījumos var ārstēt medikamentozi vai operatīvi, bet paliek ievērojama daļa pāru, kuriem arī pēc terapijas būs nepieciešama mākslīga apaugļošana. Latvijā, atšķirībā no praktiski visām Eiropas valstīm, mākslīgās apaugļošanas procedūras nefinansē  valsts un, līdz ar to, daudzi pāri nespēj tikt pie cerētā bērna. Mākslīgās apaugļošanas izmaksas gan materiālu patēriņa, gan ieguldītā darba ziņā ir augstas. Viens cikls izmaksā līdz 1500 - 2000 Ls un varbūtība, ka grūtniecība iestājas jau no pirmās reizes ir 30-40 %.

Kas vajadzīgs dabiskai apaugļošanai

Lai ieņemtu bērna dabiskā ceļā, gan vīrieša, gan sievietes reproduktīvajai sistēmai jādarbojas pietiekoši efektīvi, t.i. vīrietim ejakulātā jābūt ne mazāk kā 20 miljoniem aktīvi kustīgo spermatozoīdu, spermai ir jāsašķidrinās ne ilgāk kā stundu pēc ejakulācijas. Savukārt, sievietei jābūt funkcionējošiem olvadiem, kuri spēs nogādāt apaugļoto olšūnu līdz dzemdei, jābūt spermatozoīdiem caurlaidīgam dzemdes kaklam, un, protams, regulāri jānobriest olšūnām. Nenoliedzami, jāizslēdz arī seksuāli transmisīvo slimību klātbūtne. Ja kāds no augstākminētiem posmiem nefunkcionē, vai nepakļaujas ārstēšanai ir jāpielieto kāds no mākslīgās apaugļošanas veidiem.

IUI

Tā ir viena no vienkāršākajām, un lētākajām un arī visplašāk pielietojamām neauglības ārstēšanas metodēm. Metodes pamatā ir spermas mākslīga ievadīšana sievietes dzimumorgānos. Savukārt olšūnas apaugļošana notiek dabiski – sievietes olvadā. Mākslīgo insemināciju var izdarīt ar vīra spermu vai ar donora spermu. Viena no galvenajām indikācijām šai procedūrai ir antispermālo antivielu atrašanās sievietes organismā, jo šīs vielas bloķē spermatozoīdu kustību cauri dzemdes kaklam un tādējādi apgrūtina olšūnas apaugļošanu. Mākslīgo insemināciju lieto arī gadījumā, ja vīrietim ir nepietiekošs spermatozoīdu skaits vai nenotiek ejakulācija. Insemināciju izdara ovulācijas laikā, nereti ar ovulācijas medikamentozu stimulāciju. Procedūru izdara uzreiz pēc ovulācijas vai arī neilgi pirms gaidāmās ovulācijas. Grūtniecības iestāšanās pēc inseminācijas ar vīra spermu sagaidāma ~ 15% gadījumu. Lai iestātos grūtniecība, bieži vien nepieciešami 3 – 4, bet dažreiz pat vairāki mēģinājumi. Nepieciešamais minimālais aktīvi kustīgo spermatozoīdu skaits IUI gadījumā ir 2 miljoni ejakulātā.

IVF jeb ārpus ķermeņa apaugļošana

 

Izmeklēšana


Pirms mākslīgās apaugļošanas pārim ir jānodod STS, hepatītu, HIV un dzimumhormonu analīzes. Sievietei jāveic dzimumhormonu analīzes dabiskā cikla sākumā un beigās, lai varētu noteikt vislabāk piemēroto olnīcu stimulācijas protokola veidu un tam nepieciešamas hormonu devas. Vīrietim jānodod spermas analīze, kura parādīs, kāds no apaugļošanas veidiem būs jālieto pēc olšūnu iegūšanas.


Stimulācijas protokoli


Dabiskā menstruālā ciklā sievietes organismā nobriest viena olšūna. Lai mākslīgas apaugļošanas procedūras rezultāti būtu labāki, t.i., lai iegūtu vairākus embrijus un tādejādi palielinātu grūtniecības iestāšanās varbūtību no 10 līdz 40 %, veicina vairāku olšūnu vienlaicīgu attīstību. Tas tiek panākts ar hormonu palīdzību, kuri veicina olšūnu nogatavošanos. Ir vairāki stimulācijas protokolu varianti. Tie atšķiras ar stimulācijas ilgumu un lietoto hormonu daudzumu. Atbilstošo stimulācijas protokolu nosaka ginekologs, vadoties pēc sievietes hormonālā statusa un pēc olnīcu reakcijas uz stimulāciju. Garajā protokolā zāles jālieto pusotru mēnesi, īsajā variantā stimulācija ilgst 2 nedēļas. Stimulācijas laikā folikulu augšanu kontrolē ar ultrasonogrāfijas palīdzību, kuru veic ik pēc 2-3 dienām. Kad lielākie folikuli ir sasnieguši ap 15 mm diametrā, tiek veikta to punkcija (OPU), lai iegūtu olšūnas.

OPU

Pēc stimulācijas beigām tiek veikta olšūnu iegūšana no organisma. Šo procedūru veic ar narkozi, jo olšūnas iegūst no folikuliem, kamēr nav notikusi ovulācija. Folikulus punktē ar speciālu adatu. Atkarībā no to daudzuma, procedūra ilgst līdz 30 minūtēm, pēc tam sievietei ir stunda jāatpūšas palātā, lai beigtos narkozes iedarbība. Punkcijas laikā embriologs izmeklē folikulu saturu un uzreiz iegūtas olšūnas ieliek speciālā vidē inkubatorā, kur tas atradīsies līdz apaugļošanas brīdim un tālāk 2-5 dienas, kamēr attīstās embriji.


Embrioloģija


Olšūnu iegūšanas dienā vīrs nodod spermu un apaugļošana tiek veikta 3-4 stundas pēc olšūnu iegūšanas. Pa šo laiku spermatozoīdi tiek atmazgāti no pārējām spermas šūnām un apaugļošanai lieto tikai labākos spermatozoīdus, t.i. tos, kuri pārvietojas ātri un ir morfoloģiski normāli. Ja no ejakulāta pēc attīrīšanas var iegūt vismaz 20000 aktīvi kustīgo spermatozoīdu uz katru iegūto olšūnu, tad veic tā saucamo IVF (in vitro fertilisation), kad spermatozoīdu suspensiju piepilina klāt olšūnām, un apaugļošana notiek bez cilvēka iejaukšanās. Ja spermatozoīdu skaits ir mazāks par 20000 vai to kustīgums nav pietiekoši labs, tad pielieto ICSI (intracytoplasmic sperm injection) metodi. Šinī variantā embriologs zem mikroskopa atrod un izvēlās vislabākos spermatozoīdus un pats injicē izvēlēto spermatozoīdu olšūnā.


Grūtniecības iestāšanas


2-5 dienas pēc apaugļošanas vislabākie embriji, parasti 1-2, tiek ievietoti dzemdes dobumā ar speciāla katetra palīdzību. Šī procedūra nav sāpīga un notiek bez narkozes. 2 nedēļas pēc embriju ievietošanas dzemdē var veikt asins analīzes, kur nosaka tā saucamo beta-horionisko hormonu, kas ir embriju veiksmīgas attīstības indikators. Ja grūtniecības iestāšanas tiek apstiprināta arī ar ultrasonogrāfiju, tad sieviete stājas uzskaitē pie ginekologa un, tālāk viss notiek tieši tā, kā dabiskās grūtniecības gadījumā.


Embriju saglabāšanas iespējas


Viena olnīcu stimulācijas ciklā parasti tiek iegūtas 5-15 olšūnas, kuras visas pēc pāra vēlēšanās var tikt apaugļotas. Pēc 1-3 embriju ievietošanas dzemdē pārējie labie embriji tiek saglabāti iespējamai izmantošanai nākotnē. Embriju saglabāšana jeb kriokonservācija ir sarežģīts process, kura laikā tos ievieto speciālā saglabāšanas vidē, kas nodrošina embriju šūnu aukstumizturību. Kad embriji ir sagatavoti, tos saldē šķidrā slāpeklī pēc speciāli izstrādātas programmas, kura nodrošina maksimālu embriju izdzīvošanu. Pēc sasaldēšanas procedūras embriji tiek glabāti speciālos traukos -196°C temperatūrā. Glabāšanas laiks šķidrajā slāpeklī var būt neierobežoti ilgs, saskaņots ar attiecīgās valsts likumdošanu. Embriju glabāšanu pārtrauc ja pacientu pāris rakstiski atsākas no savu embriju uzglabāšanas. Nesen ir piedzimis vesels bērns no embrija, kurš bija sasaldēts 13 gadus. Saglabātus embrijus var izmantot, ja ģimene vēlas otro vai trešo bērnu, vai arī ja pirmais IVF/ICSI mēģinājums ir bijis neveiksmīgs. Šajā gadījumā nav nepieciešams atkārtoti iziet olnīcu stimulācijas ciklu, kas arī ievērojami samazina izdevumus.

TESA

Mūsdienu metodes ļauj kļūt par tēviem arī vīriešiem, kuriem ejakulātā nav neviena spermatozoīda. Tas ir novērots tā saucamās retrogradās ejakulācijas gadījumā, pie sēklas vadu patoloģijas, pie ļoti vājas spermatoģenēzes. Visos šajos gadījumos spermatozoīdus var iegūt no sēklinieku biopsijas materiāla. Procedūras laikā tiek iegūti sēklas kanāliņi, no tiem embrioloģijas laboratorijā iegūst spermatozoīdus, kurus tālāk izmanto mākslīgas apaugļošanas ICSI variantā. Protams, biopsija tiek veikta ar vispārējo narkozi. Īpaši smagos vīriešu neauglības gadījumos, kad pastāv draudi ar pilnīgu spermatogenēzes izbeigšanos, TESAs procedūrā iegūtos spermatozoīdus var arī iesaldēt izmantošanai nākotnē.  

Rezumējot, var apgalvot, ka mūsdienu medicīnas sasniegumi ļauj kļūt par vecākiem praktiski visiem cilvēkiem, izņemot tikai gadījumus, kad neveidojas dzimumšūnas. Bet arī šis pēdējais šķērslis tiek pakļauts intensīvai izpētei. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā zinātnieki iemācīsies veidot dzimumšūnas no parastām ķermeņa šūnām, kas dos iespēju radīt pēcnācējus burtiski ikvienam, neatkarīgi no reproduktīvās sistēmas darbības traucējumu pakāpes.

Embriologs Oļegs Kirjanovs
EGV Klīnika

Citi interesanti raksti

Kontracepcijas vēsture - no pētersīļu košļāšanas un dejas pēc seksa līdz sterilizācijai

Bailes nomirt dzemdībās

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Grūtniecība

Gatavojamies grūtniecībai