Bērni

Māmiņu skolu jeb vecāku skolu izveide un nozīme Latvijā

Laiki mainās, un arī bērna piedzimšanai mēs gatavojamies atšķirīgi. Senlatviešiem māmiņa gudru sievu, kā arī Māras un Laimas gādībā bērniņu devās dzemdēt pirtiņā. Vīriešiem tur vietas nebija. Padomju laikā vispār seksa nebija un par to nerunāja. Savukārt tagad topošie vecāki pirms dzemdībām apmeklē Māmiņu skolu jeb Vecāku skolu. Ja tētis vēlas piedalīties dzemdībās, arī viņam ir obligāta prasība iziet šādus kursus, lai saprastu, kas dzemdībās notiek un kā savai mīļotajai sievietei šajā laikā var palīdzēt.

No sendienām līdz mūsdienām

Sendienās latvieši bija sadalījuši, ko dara sievietes, ko – vīrieši. Dzemdības noteikti bija sieviešu ziņā. Vēl šajā procesā piedalījās senlatviešu svarīgākās dievības: Dieviņš, Laima un Māra. Par to liecina arī tautasdziesmas:

Pirtiņā ieiedama,

Cieti vēru pirtes durvis;

Zina Dievis, mīļa Māra,

Vai iziešu, neiziešu.


Laima kāra šūpulīti,

Veļu māte noraisīja.

Kam, Laimiņ, kārtin kāri,

Kam darīji žēlabiņas.

Bija noteikti rituāli un paradumi, kā dzemdībām jānotiek. Process bija saistīts ar dabas norisēm un tika uzskatīts par pilnīgi dabisku. Arī pirms padomju režīma ieviešanas dzemdību prakse bija labi izstrādāta, vecmātes sadarbojās ar apriņķa ārstiem. Lai arī dzemdības visbiežāk notika mājās, vecmātes jau iepriekš sekoja līdzi topošās māmiņas veselības stāvoklim un zināja, kādos gadījumos nepieciešams vērsties medicīnas iestādē.

Foto: istockphoto.com

Padomju laikos bija uzskats, ka dzemdēt var tikai slimnīcā, stingrā ārstu uzraudzībā, turklāt vīrietis nedrīkst būtu ne tuvu šim procesam. Tā bija padomju ideoloģija likt cilvēkiem ticēt augstākām amatpersonām, bet ne sev. Tas attiecās arī uz dzemdībām.

Nav skaidras atbildes, no kurienes Latvijā ienākusi mūsdienu prakse veidot Māmiņu skolas. Iespējams, šāda prakse pārņemta no franču ārsta Lamāza (Fernand Lamaze). Lamāzs Rietumeiropas un ASV dzemdību tradīcijas aizstāja, iemācot dzemdētājai un viņas palīgam, kas visbiežāk ir viņas vīrs, atslābināšanās un elpošanas paņēmienus, lai dzemdībās nevajadzētu izmantot medikamentus.

1951. gadā Lamāzs nāca klajā ar bērna dzimšanas metodēm, ko bija apguvis Krievijā. Tās ietvēra dzemdību izglītību kursu, relaksāciju, elpošanas tehniku, kā arī nepārtrauktu emocionālu atbalstu no tēva un speciāli apmācītas medicīnas māsas. Šīs metodes nodēvēja par Lamāza metodi. Pēc tam citi ārsti Lamāza metodi praktizēja arvien plašāk, lai to apgūtu pēc iespējas vairāk sieviešu.

Mūsdienās, pēc vairāk nekā 40 gadu ilgām studijām Lamāza metode ir kļuvusi par filozofiju, kuras pamatā ir pēc iespējas dabīgākas dzemdības. Šobrīd tā veicina, atbalsta un aizsargā katras sievietes tiesības dzemdēt atbilstoši savām spējām, izvēloties sev piemērotāko veidu un gūstot atbalstu no ģimenes un slimnīcas personāla.

Māmiņu pieredze par Vecāku skolām Latvijā

Latvijā ir pieejamas dažādas Māmiņu jeb Vecāku skolas, ko apmeklē topošās māmiņas vienas pašas vai kopā ar tētiem. Vairāk informācijas par konkrētām skolām Latvijā izlasāma rakstā «Kur meklējamas Māmiņu skolas».

Cāļa forumā, jautājot, kā māmiņas vērtē Māmiņu skolu kvalitāti un noderīgumu, viedokļi ir atšķirīgi. Diemžēl visbiežāk māmiņas saka, ka lekcijās tiek stāstītas jau zināmas lietas, kā arī mēdz būt teorētiska informācija, kas dzemdībās nav noderīga. Tāpēc vecāki bieži vien to uzskata tikai par obligātu pasākumu ķeksīša dēļ, lai tēvs varētu piedalīties dzemdībās un lai uzzinātu, kā konkrētajā slimnīcā notiek pieteikšanās dzemdībām un pats dzemdību process.

Noderīgāku informāciju māmiņas uzzina no sievietēm, kurām jau ir bērni un kuras var dalīties savā pieredzē. To pašu var teikt par vīriešiem, kuri piedalījušies dzemdībās.

Māmiņas atzīst, ka biedējošu dzemdību video skatīšanās nemaz neliekas tik iedvesmojoša, lai gan mēdz būt kursi, kur tieši šādus video rāda. Labāk esot noskatīties «BBC» veidotu filmu par to, kā bērns attīstās mātes puncī, ko viņš redz, ko dzird, kā reaģē un kā sagatavoties dzemdībām. Tomēr ir arī kursi, kur dzemdību video ir pamācoši un noderīgi.

Kā noderīgu māmiņas min informāciju par dažādām pozām, lai vieglāk pārciestu dzemdību sāpes, un informāciju par to, cik šie brīži ir ilgi (patiesībā – īsi) un ko vislabāk darīt starp sāpju brīžiem.

Cāļotāja Skye, kura apmeklēja lekcijas Veselības centrā 4, stāsta: «Lekcijas bija ļoti labas, pat mans sākotnēji skeptiskais vīrs klausījās ar abām ausīm un atzina, ka noderīgi. Lekcijā uzzināju šo to jaunu, tā tika labi vadīta – loģiski strukturēta informācija, kas tika stāstīta konspektīvi un ātri, bet skaidri un izsmeļoši. Vīrs pārliecinājās, ka mana doma dzemdēt mājās ir tehniski iespējama, tas bija galvenais ieguvums. Praktiskā daļa arī interesanta, lai gan man īpaša labuma nebija. Pārliecinājos, ka uz bumbas šūpoties man ir neērti (dzemdībās tas apstiprinājās), uzzināju, kā mēdz dzemdēt citas, bet tik un tā iekārtojos pa savam – neviena klasiskā poza nebija man piemērota.»

Foto: istockphoto.com

Vīriešiem ir iespēja uzzināt, kā notiek dzemdības, līdz ar to, kā viņi var palīdzēt un ar ko rēķināties.

Indza: «Man ļoti patika mana vīra reakcija. Viņš atzinās, ka bija iedomājies, ka būs kā filmās – man sāksies dzemdības, es bļaudama nokritīšu zemē, vēderu saķērusi, vārtīšos pa grīdu, un pēc desmit minūtēm bērns būs klāt. Kursos viņš ieguva kvalificētu informāciju par dzemdību procesu un paziņoja, ka beidzot jūtoties pilnīgi mierīgs un vairs neuztraucoties par to, kas ar mani būs, ja dzemdības sāksies darba dienas vidū un viņš nebūs blakus. Tāpēc katram vīrietim būtu noderīgi iziet šādus kursus, lai gūtu priekšstatu par procesu, pat ja dzemdībās piedalīties neplāno. Viens ir, ja izstāsta sieva, citādāk – ja to dara speciālists.

No teorijas neko jaunu neuzzināju, tomēr elpošanas vingrinājumi dzemdībās noderēja. Vecmāte slavēja, un arī vīrs bija priecīgs, ka tos atceros. Patika, ka nebiedēja ar sāpīgām dzemdībām, nerādīja nekādas šausmu filmas (tādas internetā var sameklēt katrs, kuram ir interese). Bija ļoti pozitīva un gaiša vecmāte.»

Cāļotāja alisens stāsta, ka labas bijušas nodarbības par krūts barošanu un zīdaiņa aprūpi: «Uz nodarbībām par krūts barošanu un zīdaiņa aprūpi biju Veselības namā 5 pie vecmātes Annas. Patika, jo bijām maz, līdz ar to visas aktīvi piedalījāmies, gan mēģinot uz lelles, gan uzdodot jautājumus. Vecmāte pastāstīja un parādīja ļoti daudz praktisku lietu, kas pēc tam noderēja.»

Serena 26: «Apmeklējām «Stārķa ligzdas» organizēto Jauno vecāku skolu. Tās bija ievērojami dārgākas nekā reģionālās slimnīcas nodarbības, bet no draudzeņu stāstītā sapratu, ka vietējās slimnīcas nodarbībās vienīgā derīgā informācija man būtu par kārtību noteiktajā slimnīcā.

Par šo iespēju uzzināju internetā («Stārķa ligzdas» mājaslapā, Cālis.lv), kā arī no savas vecmātes. Nodarbība bija gara, apmēram divas stundas, un beigās bija aktīvas sarunas. Pasniedza Diāna Zande, Rudīte Brūvere, Aiva Zeidmane un Ivonna Gruzdiņa.

Iegūtā informācija bija ļoti noderīga, gan par elpošanu, gan pozām, gan zīdīšanu un bērna kopšanu. Ne visu darījām, kā tika stāstīts, bet tā bija mūsu izvēle pēc informācijas izvērtēšanas. 

Es uzskatu, ka ir divu veidu dzemdētājas – tādas, kuras aktīvi vēlas piedalīties dzemdību procesā un lēmumu pieņemšanā, un tādas, kuras pilnībā paļaujas uz mediķiem. Ne viens, ne otrs tips nav slikts, vienkārši katrai sievietei ir atšķirīgi dzīves uzskati. Manuprāt, otrā tipa dzemdētājām «Stārķa ligzdas» nodarbības nederētu.»

Lai arī daudzi izsakās negatīvi par kursiem Dzemdību namā, Egliite diskusijā stāsta: «Mēs ar partneri arī apmeklējām pirmsdzemdību kursus. Iemesli bija vairāki. Tā kā plānojām ģimenes dzemdības, vajadzēja zīmogu mātes pasē. Lai gan nav likumīga pamata to prasīt, domāju – labāk, lai ir, nevajag lieku skaidrošanos.

Bijām uz divām obligātajām nodarbībām Dzemdību namā. Galvenais bija uzzināt neskaidro informāciju gan par to, kas un kā notiks, gan praktiskas lietas. Pēc kursu apmeklēšanas sapratu, ka lielāko daļu no visa es it kā zināju, bet man tomēr radās sajūta, ka lielais notikums ir tuvu, mainījās domas par visu (gaidīju pirmo bērniņu). Liekas, arī partneris visu sāka nopietnāk uztvert un apzināties savu lomu dzemdību procesā.

Papildu vēl bijām uz bērna kopšanas lekciju MK. Arī tur iegūtā informācija ir pieejama visur (grūtniecības laikā daudz lasīju). Tomēr arī šī lekcija man radīja lielāku drošības izjūtu par to, ka zināšu, ko darīt, kad mazais būs klāt. Arī topošajam tētim šie kursi bija noderīgi, jo attiecīgo informāciju uzzināja tieši tur.

Pati vēl biju uz krūts ēdināšanas kursiem. Tas viss kopā mazināja manas bažas par to, vai esmu gatava dzīvei pēc bērniņa piedzimšanas, vai pratīšu sniegt viņam visu nepieciešamo. Protams, tad, kad viss notiek dzīvē, nevar apgalvot, ka tieši kursos iegūtā informācija ir ļoti daudz palīdzējusi, tomēr neesmu nožēlojusi nevienu lekciju apmeklējumu. Manai pašsajūtai attiecīgajā dzīves periodā tas deva daudz.»

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Kontracepcijas vēsture - no pētersīļu košļāšanas un dejas pēc seksa līdz sterilizācijai

Bailes nomirt dzemdībās

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Grūtniecība

Gatavojamies grūtniecībai