Bērni

Bērna drošības pavadiņa

„Slinkums un aprobežotība vai dzīves nepieciešamība un labs izgudrojums?”, tā māmiņas viena otrai vaicā, diskutējot par bērnu drošības pavadiņu izmantošanu. Ieklausījāmies viņu argumentos, kā arī vaicājām ģimenes ārstes un pediatres Gerdas Lielauses domas par drošības pavadiņu lietošanu, vedot bērnus ārā.

Pieredzes stāsti un uzskati no foruma

Daļa māmiņu uzskata, ka bērnu drošības siksnas izskatās cilvēka cieņu aizskaroši un rada asociācijas ar suņu vadāšanu. Skats uz tām saitītēm esot ļoti nesmuks un nākot prātā psihologu teorijas, kas bērnu pat sētiņā neļauj likt, lai "nebūtu ierobežots", kur nu vēl vadāt kā tādu sunīti saitē.

Foto: istockphoto.com

Protams, te var iebilst, ka laikam par maz mēs uzticamies citu cilvēku veselajam saprātam, proti, ka cilvēkam ir pamatots iemesls ielikt bērnu saitītē. Svarīgākais ir bērna drošība, nevis tas, ko kaimiņu tante par drošības uzpariktēm varētu padomāt vai teikt.

Citas atzīst, ka no morālās puses siksniņas ne visai patīk, bet no ērtības un drošības viedokļa atkal šķiet labs risinājums. Bieži mazuļi ir nevaldāmi un ir drošāk, ja šāds bērns ir pavadiņā, nevis pēkšņi izlec uz braucamās daļas. Bērns vēl ir pārāk mazs, lai kaut ko viņam ieskaidrotu un viņš saprastu situācijas nopietnību. Noteikti labāk kāda siksniņa, iemauktiņi, nevis rokā palicis bērna cimds un auto virzienā rikšojošs mazulis. Kā tad citādi lai bērns iemācās, kur drīkst, kur nedrīkst iet, kā lai iemācās paškontroli un uzvedības normas?

Iedzimtā impulsivitāte var būt ārkārtīgi atšķirīga, tāpat arī vecums, kad rodas kaut cik vērā ņemamas kavēšanas reakcijas (tas ir, bērns nedara uzreiz tieši to, kas iešaujas prātā). Ja gadījies ļoti impulsīvs bērns, kas nekad nepaspēj padomāt pirms metas darbībā, tad labāka esot drošības pavadiņa, kas viņam ļauj šo laika posmu pārciest. Labāk tāda metode vajadzīga arī tāpēc, lai nebūtu jāžņaudz un jāriskē nolauzt spranda bērnam, aiz kapuces raujot vai aiz šalles pieturot.

Kāpēc gan nevar aprobežoties ar tādu pavisam vienkāršu un senu paņēmienu kā bērna vešana pie rokas? Pirmkārt jau, ne jebkurā sabiedriskā vietā tas ir iespējams dažādu iemeslu dēļ (daudz cilvēku, abas rokas māmiņai aizņemtas u.tml.) Otrkārt, vešana pie rokas ir diezgan neērta poza gan mātei, kurai jāiet pa pusei salīkušai, gan bērnam, kuram rociņa var nogurt no ilgas atrašanās izstieptai uz augšu. 

Pediatres komentārs

Vaicāju, vai tiešām bērnam var sabojāt stāju vai citādi kaitēt, ja ilgu laiku vadā pie augšā paceltas rociņas? 

"Domāju, ka ilgstoši vecākiem pie vienas rokas neviens bērns neļausies staigāt. Protams, pastaigas laikā ir jāmaina rokas, pie kurām mazulim pieturēties. Bez tam jāļauj bērnam brīvi pašam pārvietoties, rotaļāties, respektīvi, jāatrod pastaigām drošas, ērtas vietas. Nekādā ziņā bērns nav jāved pavadiņā! Iedomājaties paši sevi viņa vietā! Arī, turot pie kapuces, nedrīkst "vadīt" bērna pastaigu.

Ja regulāri vedīsiet mazuli tikai pie vienas rokas, tad veicināsiet stājas defektu attīstību, tā sakot, muskuļiem „iepatiksies” nepareizais stāvoklis un tie tā arī "iegulsies"."

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Bērna diendusa

Enurēze jeb slapināšana gultā

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Mazulis

Bērnu veselība

Veselība