Enurēze jeb slapināšana gultā
Vecākus, kuru bērnus piemeklējusi tāda nepatīkama parādība kā slapināšana gultā nakts laikā, varētu interesēt atbildes, kuras Cālim sniedza Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Guntis Rozentāls un pediatre Nataļja Bozotova.
Kas ir nakts enurēze un cik bieži tā sastopama
Bērnam līdz trīs gadu vecumam ir jāiemācās dienas laikā kontrolēt savu urīnpūsli. Ja bērns četru gadu vecumā nesatur urīnu ne dienā, ne naktī, tad noteikti jāmeklē speciālista palīdzība, jo urīna nesaturēšana var būt nopietnu saslimšanu simptoms.
Savukārt nakts enurēze ir periodiska, nekontrolēta urīna noplūde miega laikā bērniem, kuri vecāki par pieciem gadiem. Nakts enurēzei ir tieša negatīva iedarbība uz bērna psihi. Ar to slimojošie bērni bieži ir pārāk nervozi, jo viņi parasti kārtīgi neizguļas un mostas sliktā garastāvoklī. Bērniem ir novērojami uzvedības traucējumi, un viņiem ir grūtības koncentrēties mācību procesam.
Statistika liecina, ka Eiropā septiņu gadu vecumā apmēram 15 % bērnu cieš no urīna nesaturēšanas naktī. Pētījumi liecina, ka 37 % pacientu ir viens vai vairāki slapināšanas gadījumi nedēļā, savukārt 22 % enurētiķu slapina katru nakti. Zēni ar nakts enurēzi slimo biežāk, viņi sastāda 67 % no nakts enurēzes slimniekiem.
Ja abiem vecākiem bijusi enurēze, risks, ka tā būs arī bērnam, ir 77 %. 44 % liels risks ir tad, ja ar urīna nesaturēšanu naktī slimojis viens no vecākiem, bet tikai 15 %, ja nevienam no vecākiem tāda diagnoze nav bijusi.
Nakts enurēzes cēloņi
Nakts enurēzi kā pataloģiju nosaka vairāki faktori. Turpmāk daži no tiem.
Par biežāko iemeslu tiek uzskatīta nakts poliūrija jeb urīna pārmērīga produkcija nakts laikā, kas noved pie urīnpūšļa pārpildīšanās. Tam par iemeslu mēdz būt pārmērīga šķidruma lietošana dienas otrajā pusē vai antidiurētiskā hormona, kas stimulē ūdens uzsūkšanos atpakaļ nieru kanālīšos, nepietiekamība.
Enurēzes slimniekiem novērojami miega traucējumi. Daži speciālisti tos uzskata pat par galveno cēloni. Tomēr pētījumi šajā jautājumā ir pretrunīgi, un īsti nav skaidrs, vai pacienta problēmā vainojami aizmigšanas un pamošanās traucējumi, virspusējs vai pārāk dziļš miegs vai ir traucēta pilna urīnpūšļa sajūta.
Urīnpūšļa funkcionālie traucējumi – urīnpūslis var pārpildīties pat tad, ja nakts urīna produkcija nepārsniedz normu. Tas liecina par to, ka urīnpūšļa tilpums ir samazināts. Situācija var atkārtoties vairākas reizes naktī. Šo iemeslu dēļ nieru saražotais urīna daudzums naktī pārsniedz urīnpūšļa tilpumu, taču bērns guļot nejūt pārpildītu urīnpūsli, kā rezultātā notiek nekontrolēta urīna nolaišana miegā.
Lielākoties tikai tiem cilvēkiem, kam ir palielinātas aizdegunes mandeles, nakts enurēzes cēlonis var būt augšējo elpceļu darbības traucējumi.
Psiholoģiskie faktori. Nakts enurēzi saista arī ar stresu un pārdzīvojumiem, piemēram, fiziska un emocionāla vardarbība ģimenē, jaunāka bērna ienākšana ģimenē, stress skolā u. tml.
Nakts enurēzes veidi
Pēc nakts enurēzes epizožu biežuma var izdalīt:
vieglu nakts enurēzes formu (viena slapināšanas epizode nedēļā);
vidēji smagu enurēzes formu (līdz trīs slapināšanas epizodes nedēļā);
smagu enurēzes formu (vairāk par trīs epizodēm nedēļā).
Nakts enurēzes diagnosticēšana un ārstēšana
Nakts enurēzes diagnosticēšanu jāveic, balstoties uz rūpīgu slimības vēstures vākšanu – informācijas apkopošanu par slimības sākumu un tās gaitu, kam seko apskate un fizikālā izmeklēšana, laboratoriskie un radioloģiskie izmeklējumi. Smagākos gadījumos ārsts nosaka urodinamiskos izmeklējumus, kas palīdz noteikt diagnozi un izvēlēties visefektīvāko terapijas veidu.
- Foto: istockphoto.com
Ja nepieciešams, ģimenes ārsts bērnu nosūtīs uz urīna analīzēm, vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un, ja būs vajadzīgs, arī uz uroflometrijas izmeklējumu.
Nakts enurēzes ārstēšanas pamatā izmanto trīs ārstniecības metodes: uzvedības terapiju (uroterapija), alarm terapiju (signālzvaniņš) un farmakoterapiju.
Uzvedības terapija iesaka atteikties no autiņbiksītēm un ievērot regulāru urīnpūšļa iztukšošanas ritmu ik pēc divām stundām. Bieži vien tas ir pietiekami, lai novērstu pēkšņu vajadzību urinēt un dienas urīna nesaturēšanu. Jākontrolē, lai šķidrums vairāk tiktu uzņemts dienas pirmajā pusē, nevis vakarā. Svarīgs ir arī pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids.
Alarm terapiju iesaka motivētiem pacientiem ar reducētu urīnpūšļa kapacitāti un viņu vecākiem. Terapijas ilgums ir vismaz 2–3 mēneši. Signāla zvaniņa sensors ar audio signālu reaģē uz aizmigušā bērna pirmajiem urīna pilieniem. Vecākiem aktīvi jāpiedalās terapijā, jāpalīdz bērnam pamosties un doties urinēt uz tualeti. Pētījumu dati liecina, ka šī terapija ir efektīva apmēram divām trešdaļām pacientu. 43 % bērnu novērots ļoti labs efekts – slapjo nakšu redukcija līdz pat 90 %. 65 % pacientu novērots labs efekts – slapjo nakšu mazināšanās no 50 līdz 90 %.
Farmakoterapijā tiek izmantoti dažādi medikamenti, kas ir daļēji kompensēti no valsts kompensējamo medikamentu budžeta.
Pieredze no forumiem
«Manai meitai pēc uroflometrijas noteica pāraktīvu urīnpūsli un izrakstīja zāles. Vienu mēnesi dzērām, bet efekts bija īslaicīgs, tāpēc otru iepakojumu atteicos lietot. Veicām adatu terapiju (adatas nedūra, bet ar pirkstiem iedarbojās uz noteiktiem punktiem), un mēneša laikā problēma aizmirsās. Tagad gadās kāda reta reize, bet es to skaidroju ar stresu.»
«Pēc visām analīzēm un pārbaudēm, kā arī zāļu kursa (tas palīdzēja tikai tik ilgi, kamēr zāles lietoja), pateica – zāles vairs lietot nevar, jo citādāk pieradīs (tam piekrītu – nav prātīgi nepārtraukti lietot zāles), un vienīgais, kas atliek, ir gaidīt, kad viss pats no sevis nokārtosies.»
«Izmēģinājām arī homeopātiju. Nedaudz palīdzēja, bet pilnībā nē. Vienu līdz divus mēnešus naktis bija puslīdz sausas, pēc tam atkal viss vienā slapjumā.»
«Visu bērnību tiku vesta pie ārstiem, dziedniekiem, dzēru tējas. Vienības gatve – otrās mājas. Piecpadsmit gadu vecumā viss kā ar roku noņemts.»
«Pēc ārstes ieteikuma izmēģinu radikālu dzeršanas kontroli. Pa dienu lai dzer, cik lien, vakarā mazāk, un pēc 19:00 ne piles dzeramā.»
«Ļoti labi palīdz jāšana ar zirgu. Ne visiem, protams.»
«Manas draudzenes puiku izārstēja ar hipnozi, jo viņam bija bail no adatām. Bet, kā man adatu daktere skaidroja, vislabāko rezultātu sniedz kompleksa ārstēšana – adatas, hipnoze un nomierinošas tējas.»
«Man palīdzēja diļļu ēšana. Ēdu daudz un lielām šķipsnām. To darīju pēc tam, kad bija izmēģināti daudzi dakteri un zāles. Un, protams, vakaros nedrīkst dzert.»
«Nebūtu slikti pārbaudīt arī āderes mājoklī un attiecīgi pamainīt gultas novietojumu tā, lai gulta neatrastos uz tām.»
«Līdz 12 vai 13 gadiem var gaidīt. Lielākoties šajā vecumā līdz ar pubertātes iestāšanos slapināšana beidzas. Ja nepāriet pats no sevis, tad var izmēģināt visu iepriekš minēto.»
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Bērni vecāku gultā. Ceļš uz savu gultu