Bērni

Iemācīt bērnam kārtot mantas

Katrs bērns ir individuāls un bērniem mēdz atšķirties pieejas, kā viņi dara lietas – gan atkarībā no temperamenta, personiskajām īpašībām, gan vecumposma. Ja to ņem vērā, arī radināšana pie kārtības var norisināties veiksmīgāk nekā ņemot vērā tikai vispārīgus padomus.

Pirmkārt, kārtības radīšanā ir vecāku artava, iekārtojot vidi, kurā bērns darbosies. Ja bērnam ir atsevišķa istaba, tad vecākiem jāapdomā, kā to iekārtot tā, lai bērniņam tur būtu gan ērti, gan vieglāk uzturēt kārtību. Sākumā mēbeles nevajag daudz, bet bērnam augot, skatīties, kas ir nepieciešams. Ērti ir izvēlēties gultiņu, kurā var ievietot un uzglabāt mantas. Ja ir plaukti, tad augstākos plauktos var likt retāk izmantojamās mantas, vai tādas, ko kādu laiku bērniņš neizmanto, un tad atkal tās iedot. Lai nav tā, ka visas mantas, kas ir, atrodas zemē. Kārtību palīdzēs uzturēt arī spēlēšanās vienlaicīgi tikai ar pāris mantām. Bērnam vienā reizē nav nepieciešams vairāk par divām, trim mantām, līdz ar to sākumā māmiņa var izvēlēties, ar kurām bērns spēlēsies un tās iedot, vēlāk jau bērnam mācīt, ka pēc spēlēšanās jānoliek mantas vietā un tad var ņemt citas.

Foto: istockphoto.com

Mantu kārtošana var būt kā daļa no bērna attīstības. Ir posms, kad divgadīgs bērns atkārto, ko dara mamma un ja mamma liek vietā mantas vai skapī drēbes, viņš cenšas mammu atdarināt, arī to darot. Trīs, četru gadu vecumā bērns jau māk sistematizēt, un viņam patīk, ja ir sava kārtība, ko viņš izprot – tad kārtošana ir reizē interesanta, aizraujoša un attīstoša. Lai šo prasmi attīstītu, vakarā var likt rotaļlietas pa vietām, kur ir saprotams, kāpēc katra manta stāv tieši tur – zīmuļi savā, kluči savā, lelles un mašīnās atkal savā vietā. Spēja grupēt un salikt mantiņas vietās arī palīdz bērnam plānot, kas ir būtiska prasme nākotnē. Bet šīs prasmes apgūšana bērnam ir kā aizraujoša rotaļa.

Tomēr ir speciālisti, kuri uzsver, ka katram bērnam ir jau gēnos ieliktas īpašības, ko nosaka iedzimtība. Un to skaitā ir arī čaklums un slinkums. Un lai arī vecāki visiem bērniem mācīs kārtot savas mantas, viens to arī pats darīs, bet otram vienmēr aizmirsīsies. To var noteikt arī tas, vai cilvēks ir vizuāliķis, vai tāds, kas uztver ar sajūtām. Vizuālajam cilvēkam ir nepieciešama kārtība un labs rezultāts, bet sajūtu cilvēkam patiks pats darbošanās process, nevis, kāda vide viņam tajā brīdī ir apkārt. Arī šādam cilvēkam jāmāca kārtot, tikai jārēķinās, ka viņš to darīs pēc iedvesmas, kas var būt nevis reizi nedēļā, bet gan daudz retāk.

Tomēr jo īpaši kārtību ieaudzināt var izdoties, ja vecumposmā, kad bērns vēlas atdarināt, viņam iedos pašam savu lupatiņu, ko slaucīt putekļus vai mazgāt traukus, vai slotiņu, ko slaucīt istabu un ļaus darbosies, turklāt vēl paslavēs par paveikto. Ja bērns traukus nenomazgā tik labi, kā mamma vēlas, var pēc tam pa kluso pārmazgāt vai arī bērnam izstāstīt, ka rūpīgi jānomazgā no abām pusēm, jāpaskatās, vai nekas nav palicis, ļaut bērnam mazgāt, bet pašai skalot, tādā veidā arī nomazgājot, ja vēl nepieciešams. Ja mamma gludina drēbes, bērnam var būt spēļu gludeklītis, ar ko viņš gludina savām lellēm drēbes vai kādas citas drēbītes. Ap četru, piecu gadu vecumu bērns atšķir spēli no īstenības un tad var bērnam ļaut izprovēt darboties ar neieslēgtu gludekli. Tad, jau mācot, ka gludeklis var būt karsts, un ka jārīkojas uzmanīgi, ar siltu. Savukārt zēniem labi iesaistīties vīriešu mājas darbos, lai viņi iemācītos nomainīt lampiņu, iedzīt naglu. Sākumā arī tas var būt spēļu āmurītis, bet ar laiku īsts āmurītis – tikai neliels un neliela nagla.

Vēlāk bērnu pie kārtības ir grūtāk pieradināt. Pastāv uzskats, ka visas praktiskās lietas bērnam jāiemāca līdz 12 gadu vecumam.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Kā sodīt un nenodarīt pāri

Bērna pirmais mobilais telefons

Par savu bērnu ikdienas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni

Mazulis