Vecākiem

«Negrauz avīzi, ņem saldējumu!» – kā pareizi novirzīt bērna uzmanību?: Uzmanības novirzīšana ir populārs, efektīvs un salīdzinoši vienkāršs veids, kā novērst nevēlamu mazuļa uzvedību – raudāšanu, niķošanos, vēlmi darīt kaut ko nepareizu vai bīstamu.
Bērni pēc šķiršanās dzīvo pie tēva – ko darīt «brīvdienu mammai»?: Tādas situācijas, kad vīrietis pēc šķiršanās sāk jaunu dzīvi un neliekas ne zinis par sievu un bērniem, kas skumst un ilgojas, mūsdienās sastopamas aizvien retāk. Tēvi apzinās savas tiesības, pienākumus un atbildību.
Bērns aug: starp skolu un vecākiem VAI kopā ar skolu un vecākiem?: Ģimenes audzināšana ir senākais pedagoģiskais modelis. Tieši ģimenē bērns iemācās runāt, un formālajā izglītībā apgūtā svešvaloda nepārspēj viņa dzimto valodu.
Kas ir PAB?: PAB ir anonīma 12 soļu un 12 tradīciju pašpalīdzības grupa, kurā cilvēki atveseļojas un palīdz citiem atveseļoties no bērnības traumu un pārdzīvojumu sekām.
Vecāki strīdas – bērni slimo: Mūsdienās arvien biežāk ne tikai psihologi, bet arī medicīnas darbinieki norāda, ka, ja ne visas, tad daudzas saslimšanas rodas no nerviem vai precīzāk no cilvēka emocionālā stāvokļa.
Disfunkcionālas ģimenes posts: Runājot par problēmām, kas nāk līdzi no bērnības un ģimenē esošā modeļa, arvien biežāk tiek pieminēts termins – disfunkcionāla ģimene.
Attieksme pret kailumu ģimenē: Pret kailumu ģimenes lokā cilvēkiem ir diametrāli pretēja attieksme – vieni no tā kautrējas, toties citi pat neiedomājas, ka, piemēram, kopā ar bērnu pa pliko mazgājoties ir izdarījuši ko tādu, par ko citi varētu teikt, ka tas ir neētiski, nepieņemami vai bērnam rada traumu un kompleksus.
No ģimenes līdz tautas mitoloģijai: Runājot par ģimeni, Viesturs Rudzītis ilustratīvi norāda, ka sākotnēji cilvēki, kuri veido attiecības it kā sēž viens otram pretim, bet tajā brīdī, kad piesakās un piedzimst bērns, māte pagriežas pret bērnu, tādējādi pagriežoties prom no vīrieša.
Medijaudzināšanas mērķis – laimīgs bērns: Medijaudzināšanas mērķis ir attīstīt bērna mediju kompetenci, spēju patstāvīgi izmantot savu laiku, brīvi izvēlēties ko un cik ilgi darīt virtuālajā realitātē un kā to saskaņot ar darbošanos reālajā pasaulē.
Mediju lietošanas paradumi un mediju ietekme: Mūsdienu zinātnieki, psihologi un pedagogi ir nonākuši pie secinājuma, ka nav viennozīmīgi vērtējama mediju ietekme uz bērniem.
Bērns vēlas pamest iesākto interešu pulciņu: Kā rīkoties vecākiem, ja bērns saka, ka viņam apnicis iet mūzikas (sporta, mākslas utt.) skolā vai piedalīties kādā no uzsāktajām nodarbībām interešu pulciņos. Vai uzstāt, lai bērns turpina, vai ļaut pamest iesākto?
Bērnu audzināšanas izaicinājumi informācijas sabiedrībā: Mūsdienu bērnam, kuram apkārt ir informācijas tehnoloģijas, pasaules skatījums, zināšanas, prasmes un spējas ir citādākas nekā iepriekšējam paaudzēm.
Ja bērnu skolā apsmej: Nesen piedzīvots priecīgs notikums – pirmā skolas diena, taču kādu dienu jūsu skolnieciņš pārrodas mājās sarūgtināts, bēdīgs un paziņo, ka rīt uz skolu nedosies.
Cik svarīgi pildīt solījumus bērniem: «Neraudi, mēs tevi nevaram ņemt līdzi ceļojumā, paliksi pie vecmāmiņas, bet, kad atgriezīsimies, sestdienā visi kopā dosimies uz Zoo», vecāki apsola, bērns samierinās un spēku gaidīt viņam dod doma par gaidāmo kopīgo gājienu.
Kā strīdēties bērna klātbūtnē: Strīdos dzimstot patiesība, teikts aforismā. Reizēm šis, kā jau dzimšanas process, ir visai skaļš.
Mammu, kas ir dievs?: Mammu, kas ir dievs?
Tētis – savas meitiņas varonis: Tētiem un viņu mazajām princesēm ir īpašas attiecības, savi rituāli un pavisam ikdienišķas darbības, kas pāriet netveramā, bet būtiskā saiknē, kas iespējama tikai starp šiem cilvēkiem.
Kad bērni ir ar lielu vecuma atšķirību: Visbiežāk mēdz runāt par to, kā jūtas bērni, kuriem ir liela vecuma starpība, bet šoreiz Cālis.lv vēlējās uzzināt māmiņu pieredzi un personīgās izjūtas, audzinot bērnus ar lielu gadu starpību.
Moderni vecāki. Ko tas nozīmē?: Ko vispār nozīmē jēdziens «moderni vecāki»? Vai tas attiecas tikai uz ģērbšanās stilu vai ko vairāk?
Negatīvo audzināšanas metožu pielietojums mūsdienās: Vienmēr izvērsušās karstas diskusijas par to, ar kādiem paņēmieniem labāk audzināt bērnus. Vieni atzīst tikai psiholoģiskas metodes, citi pielieto arī fiziskas metodes.
Bērns nūdistu pludmalē: Kailums sabiedrībā bieži vien nav pieņemams, lai arī seksualitāte mūsdienās tiek propagandēta it visur. Tomēr ir cilvēki, kas nekautrējas no sava kailuma, un tas attiecas arī uz laika pavadīšanu pludmalē.
Daudzbērnu ģimene – lepnums vai žēlums?: Kamēr valdība intensīvi domā, kā uzlabot demogrāfisko situāciju mūsu valstī, tajā pašā laikā arvien samazinot dažādus pabalstus un atvieglojumus ģimenēm, mēs vēlējāmies noskaidrot, kā mūsdienās ir – daudzbērnu ģimenes ir mūsu lepnums vai tomēr ģimenes, kuras žēlot?
Zēna audzināšana: Kā izaudzināt vīrieti? Pārdomas un ieteikumi.
Temperaments mūsu bērnos: Tikpat dažādi, cik esam mēs paši, ir arī mūsu bērni. Tāpēc divas pirmās lietas, kas vecākiem, jāzina, lai labāk izprastu savus mazos un nodibinātu ar viņiem pēc iespējas ciešāku emocionālo saikni, ir attīstība un temperaments.
Privātā sfēra - cik liela nepieciešama bērnam?: Mēs, būdami vecāki, vēlamies zināt, vai mūsu bērnam klājas labi. Un tas nozīmē, ka mūs interesē viņa domas, sajūtas un izjūtas.
Ģimene – bērna kultūras pamats: Bērni izaug dažādi – vieni labprāt apmeklē tusiņus un klubiņus, citi ar nepacietību gaida jaunāko operas izrādi un allaž pa rokai tur kādu klasikas autora sarakstītu grāmatu.
Desmit labas lietas, ja bērni jau ir: Savā ziņā tas ir brīnums – lūkoties uz savu bērnu – paša radītu un audzinātu. Te uzskaitītas vien desmit labas lietas, kad bērni jau ir.
Ko es sapratu pēc bērna piedzimšanas: Pasmaidīsim par saviem atklājumiem, par lietām, ko uzzinājām, kad mums piedzima bērns.
Atvadīties no bērna vai pazust nemanot?: Vecākiem rodas jautājums, vai labāk bērnam ar kaut ko novērst uzmanību un pazust nemanot, vai arī atvadīties un sagaidīt, ka bērns var raudāt un protestēt.
Dažādi attiecību varianti starp vecākiem un bērniem: Attiecības starp vecākiem un bērniem - 12 saziņas veicinātāji un bloķētāji.
Zaudēt vienu no vecākiem un iegūt eņģeli: Bērnam ir iluzora pārliecība, ka vecāki dzīvo mūžīgi. Tomēr ikvienam ir jāsaprot, ka nekas nav mūžīgs, un arī bērnam tas pamazām jāskaidro.
Mammu, kas ir sekss?: Agrāk vai vēlāk bērns uzdod mulsinošos jautājumus par to, kā rodas bērni.
Ko nevajadzētu teikt bērnam: Nedrīkst to un šo, nedrīkst tagad un nekad. Ja pieaugušajiem ļautu vaļu, viņi atkārtotu šo vārdu no rīta līdz vakaram kā papagaiļi, un viss, protams, tikai bērna labā.
Vīriešu pēcdzemdību krīze: Lai arī ir pierasts runāt, ka sievietes piedzīvo pēcdzemdību krīzi, to piedzīvo arī vīrieši. Turklāt ir noskaidrots, ka pēcdzemdību depresija biežāk piemeklē tieši vīriešus, nevis sievietes.
Vecāku un vecvecāku sadarbība bērna audzināšanā: Mūsdienās ir situācijas, kad bērnus pieskata vecvecāki. Par to, kā pēc iespējas labāk sadarboties, mūs konsultēja ģimenes psihoterapeite Inna Rezgale.
Jūtu izrādīšana ģimenē: Vienkāršiem vārdiem sakot – par rīta un atvadu bučām un samīļošanos, par stereotipiem un ieradumiem šajā jomā.
Kā pamanīt un attīstīt bērna talantu: Katram bērnam piemīt talants – spējas darīt kādu lietu labāk par citām – kādā no cilvēku radošās darbības jomām.
Kā sodīt un nenodarīt pāri: Bērna audzināšana nav tikai lološana un lutināšana, sods kā nodarījuma sekas ir tikpat svarīgs audzināšanas aspekts.