Bērni

Atvadīties no bērna vai pazust nemanot?

Visbiežāk bērnu nepieciešams uzticēt auklītei vai vecvecākiem, atsākot darba gaitas. Tas ir laikā, kad bērnam ir pusotrs līdz divi gadi. Un tieši tad bieži vien rodas problēmas bērnu kādam uzticēt, jo viņš var būt kā pielipis mammai un nevēlēties palikt ar kādu citu. Tam ir vairāki iemesli. Līdz ar to vecākiem rodas jautājums, vai labāk bērnam ar kaut ko novērst uzmanību un pazust nemanot, vai arī atvadīties un sagaidīt, ka bērns var raudāt un protestēt. Bieži vien tieši vecvecāki ir tie, kas ierosina, lai vecāki aiziet pa kluso, tomēr psihologi iesaka no bērna atvadīties.

Foto: Hemera Photo Clip Art

Lai arī bērnam šajā vecumā nav izpratnes par laiku, un «drīz» vai «ilgi» viņam sākumā neko nenozīmē, tomēr viņš labi pārzina savu dienaskārtību un ja viņam paskaidro, ka mamma tagad aizies uz darbiņu, bet viņš tikmēr paēdīs brokastis, parotaļāsies, aizies pagulēt, paēdīs pusdienas un tad jau mamma būs atpakaļ, to bērns var saprast. Tāpēc ir labi, ja bērnam ir noteikts dienas ritms, tas bērnam ļauj vieglāk saprast un arī rada lielāku mieru, līdz ar to tas atvieglos atvadīšanos gan bērnam, gan vecākiem. Ar laiku, protams, bērns izprot arī jēdzienus – «uz īsu brītiņu» vai «uz pāris stundiņām».

Atvadīšanās gan nedrīkst ieilgt, jo tā, lai cik saprotošs būtu bērns, tomēr viņu satrauc. Visas garākas skaidrošanās labāk atlikt uz laiku pēc atgriešanās, kad mierīgā gaisotnē var pārrunāt, kas mazo cilvēciņu satrauc, izstāstīt, ka viņa skumjas un asaras arī māmiņai rada skumjas. Turklāt, ja šādā brīdī bērns satraucies jautās, vai tagad kaut kur mamma dosies, varēs mierīgi atbildēt, ka, nē, šovakar dzīvosimies abi kopā.

Bērna skumjas gan ir jāakceptē, nav jāsaka – neskumsti tagad. Jāļauj bērnam saprast, ka, neatkarīgi no viņa emocijām, vecākiem ir jādodas uz darbu. Tajā pašā laikā jāseko līdzi, lai skumjas nekļūtu pārāk nopietnas, kas turpinās arī pēc vecāku aiziešanas un izpaužas lielākā nervozitātē, neēšanā vai kādās citās novirzēs no ierastās uzvedības.

Ap divu gadu vecumu bērnam notiek nopietna personības attīstība, kad bērns izprot, ka ne jau viņš ir galvenais uz pasaules, un tas izraisa vēl lielāku vēlmi pretoties vecāku noteiktajai kārtībai – tas var izpausties kā iespītēšanās nedarīt to, kas ir norunāts vai paust klaju protestu. Bērnā rodas dažādas bailes – arī bailes no šķiršanās no vecākiem. Šīs bailes ir svarīgi pārvarēt un tam nepieciešama gan pacietība, gan arī laiks. Bet, neskatoties uz dažādām pārmaiņām, bērnam ir ļoti svarīgi justies mīlētam. Un to vecākiem būtu labi gan izteikt vārdos, gan izrādīt darbos, sabalansējot ar spēju uzturēt nospraustās robežas.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Dažādi attiecību varianti starp vecākiem un bērnu

Alergēni bērnu kosmētikā

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas

Mazulis