Bērni

Bērns aug: starp skolu un vecākiem VAI kopā ar skolu un vecākiem?

Mūsdienu daudzveidīgo izaicinājumu pārvarēšana vairs nav pa spēkam vienam, pat vislabākajam karotājam. Spēju atbildēt uz izaicinājumiem nodrošina sadarbības tīkli. Šajā kontekstā arvien nozīmīgāka kļūst skolas un vecāku sadarbība. Izglītības kvalitāte, gatavība dzīvei multikulturālā sabiedrībā, modernu mācību līdzekļu un tehnoloģiju nodrošinājums, vērtību izglītība, spēja izmantot zināšanas reālās situācijās, lai risinātu personīgi un sociāli nozīmīgas problēmas – šie un citi aspekti pievērš sev arvien vairāk visas sabiedrības uzmanību. Ir pieaugusi vecāku aktivitāte, vēlēšanās iesaistīties skolas dzīvē un ietekmēt tās procesus. Par to liecina vecāku organizāciju veidošanās un darbība, jaunu skolu veidošanās vecāku iniciatīvas rezultātā, aktīva vecāku pieredzes apmaiņa sociālajos tīklos par audzināšanas jautājumiem. Taču vecāku un skolas sadarbība joprojām ir aktuāls jautājums, kuram nepieciešams meklēt jaunus risinājumus. Trūkst vienotas izpratnes par kopīgi veicamajiem uzdevumiem, un katrs partneris ir gatavs vainot par to otru. Skolu un vecākus vieno bērni, taču skatupunkts uz bērnu audzināšanu un izglītošanu ir atšķirīgs. Skolai noteicošās ir izglītības programmas prasības, par kuru īstenošanu tai ir jāuzņemas atbildība. Savukārt vecākus interesē viņu bērna spēju un interešu attīstība, viņa vajadzību, veselības un uzvedības īpatnību ievērošana mācību procesā. Skolu skatījumā vecāki pārāk maz laika velta bērniem, viņi neinteresējas par bērna skolas gaitām, nesniedz atbalstu mājas uzdevumu gatavošanā un vispār nav kompetenti pedagoģijā. Savukārt vecāki uzskata, ka skolā bērni tiek pārslogoti, katrs pedagogs cenšas sadzīt bērna galvā vairāk sava priekšmeta zināšanu, bet aiz priekšmeta satura dominantes pazūd bērns un viņa harmoniskā attīstība.

Lai veidotu sadarbību, no vecāku un skolas attiecībām vajadzētu pāriet uz attiecībām vecāki – bērni un skola – bērni un noteikt, kas tajās kopīgs un kas atšķirīgs. Atšķirīgas pieejas ne vienmēr ir šķērslis, tās var kļūt par priekšrocību, ja saprotam, kā izmantot to savstarpējās papildināšanās iespējas.

Ģimenes audzināšana ir senākais pedagoģiskais modelis. Tieši ģimenē bērns iemācās runāt, un formālajā izglītībā apgūtā svešvaloda nepārspēj viņa dzimto valodu. 2000.gadā pieņemtajā Mūžizglītības memorandā tika atzīts, ka līdz šim vispārējā attieksmē ir dominējusi formālā izglītība, bet mūžizglītības nepārtrauktajā procesā lielāka loma ir neformālajai un informālajai izglītībai, kas ir ikdienas dzīves dabisks papildinājums. Analizējot mācīšanās atšķirības formālajā un informālajā izglītības veidā, esam secinājuši, ka mācīšanos formālajā izglītības veidā raksturo tīšums – mācīšanās notiek ar apzinātu mācīšanās nolūku, pakļaujot sevi noteiktai disciplīnai, kas tiek uzturēta arī no ārpuses. Tai nepieciešama ilgtspējīga, mērķa radīta motivācija. Informālajā izglītības veidā mācīšanās ir brīva, situatīvi noteikta darbība, kuru uztur īslaicīga motivācija. Arī domāšana tajā ir konkrēta, piesaistīta situācijai, kamēr formālajai izglītībai raksturīga abstraktā domāšana. Formālajā izglītības veidā gūtās zināšanas ir strukturētas un veido zinātnisko pasaules ainu, savukārt informālajā izglītībā pasaules ainu veido nestrukturēti sadzīviskie priekšstati. Veidojot mācīšanās situācijas ģimenē, nevajadzētu kopēt skolas nodarbību norisi. Mācīšanās informālajā veidā balsta formālo mācīšanos, ja tiek izmantota bērna situatīvā motivācija, un, iekļaujoties viņa darbībā, tā tiek virzīta no konkrētikas uz vispārinātiem domāšanas modeļiem. Informālās mācīšanās priekšrocība ir brīvība un nepiespiestība, ko praktiski nav iespējams nodrošināt skolā. Praktizējot to ģimenē, attīstās bērna izziņas motivācija un spēja īstenot tīšu, ilgstošu mācību darbību.

Pieeja, kura ļauj saskaņot formālās un informālās izglītības iespējas, ir izstrādāta starptautiskā projekta PASS – Vecāki kā veiksmīgi skolotāji – ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Latvijas izglītības iestāde TA Group (www.ta-group.eu). TA Group nodarbojas ar skolotāju talākizglītību, macību materiālu izstrādi radošās domāšanas un valodu apguves jomā, kā arī piedava konsultātīvus pakalpojumus izglītības iestādem Latvijā un Eiropā. Vecāku aktivitāte visvairāk izpaužas, tuvojoties skolas gaitu uzsākšanai, tādēļ PASS projekta mērķgrupa ir vecāki, kuriem ir 4 – 7 gadus veci bērni. Projekta mērķis ir veicināt agrīno mācīšanos ģimenē, nodrošinot vecākus ar instrumentiem bērnu iepazīstināšanai ar svešvalodu un radošās domāšanas attīstīšanai. Projektā izstrādātie mācību materiāli ir domāti vecākiem, tie piedāvā soli pa solim apgūt prasmes, kas nepieciešamas, lai ikdienas situāciju bagātinātu ar mācību saturu. Projektā ir rasts oriģināls risinājums vecāku laika trūkuma problēmai un pārejai no konkrētās situācijas uz vispārinājumu. Bērna darbība netiek iedalīta pēc mācību priekšmetiem – lasīšana, matemātika, dabas zinības u.tml., tās struktūru veido bērna ikdienas dzīves norises jeb tipveida situācijas: multeņu skatīšanās, darbošanās pie datora, spēles ar rotaļlietām, kustību spēles, grāmatu lasīšana, zīmēšana un rokdarbi, darbs ar konstruktoriem, kā arī ģimenes sadzīves aktivitātes (iepirkšanās, mājas uzkopšana, ēdienreizes, pastaigas, ciemošanās, mājdzīvnieku aprūpe u.tml.). Tas neprasa papildus laiku, mācīšanās var notikt pa ceļam uz bērnudārzu, mazgājoties vannā vai skatoties televizoru. Diemžēl vecākiem ne vienmēr ir idejas, kā šo laiku lietderīgi izmantot un kā vispār uzsākt komunikāciju ar bērnu par kaut ko ārpus ikdienas vajadzībām. Projektā sagatavotie materiāli ir pieejami mājas lapā www.ta-parents.eu kartīšu veidā.  

Atliek paņemt kādu no tām atbilstoši situācijai un izvēlēties vienu no ieteikumiem. Ieteikumi veidoti kā atvērtie jautājumi, kurus vecāks var uzdot bērnam, rosinot viņa domāšanu. Piemēram, situācija ar multeņu skatīšanos:

  • Kā tu izvēlies multenes? Es tev ieslēgšu multeni, kad pastāstīsi, kāpēc gribi tieši šo.

  • Kurš ir tavs mīļākais multenes varonis? Kāpēc?

  • Pasaki trīs vārdus, kas apraksta multenes varoni, un es minēšu, kurš tas ir.

  • Iedomājies, ka pie tevis ir atnākuši spēlēties multeņu varoņi. Kādas spēles jūs varētu spēlēt? Un kādas nevarētu? Ko tu viņiem piedāvātu? Un ko, tavuprāt, piedāvātu varonis?

  • Iedomājies kādu, kurš nekad nav redzējis šo multeni. Piemēram, vecomāti. Vai tu vari aprakstīt varoni tā, lai viņa to varētu iztēloties?

  • Vai mēs varam apvienot divas multenes vienā? Kuras multenes būtu interesanti apvienot? Un kas tad notiktu?

  • Vai, tavuprāt, man / tētim / vecaimātei / brālim / māsai varētu patikt tās pašas multenes kas tev? Kāpēc jā? Kāpēc nē?

  • Vai, tavuprāt, meitenēm un zēniem bērnudārzā / skolā patīk vienas un tās pašas multenes? Kāpēc?

Īstenojot ieteikumus, veidojas ģimenes mācīšanās kultūra. Ja sākotnējā situācijā vecāks nezin, ko īsti ar bērnu pārrunāt, tad pamazām kļūst par tradīciju regulāri apspriest multenes vai kādas citas nodarbes. Arī svešvalodu apguvei katrā situācijā ir pieejami noteikti resursi, kurus jāprot saskatīt un izmantot. Vienīgais nosacījums ir, ka vecākam pašam ir jāpārvalda šī svešvaloda. Tā, piemēram, spēlējot sporta spēles, ieteicams izmantot komentārus izvēlētajā svešvalodā:

  • Uzrunāt skatītājus;

  • Iepazīstināt ar komandas spēlētājiem;

  • Aprakstīt darbības (sitienus, rezultātus, bumbas pārtveršanu);

  • Uzslavēt spēlētājus;

  • Uzdot retoriskus jautājumus par spēli.

Ģimenes aktivitātēs iepazīstināšanu ar svešvalodu var veikt:

  • Atskaņojot mūziku vai dziedot dziesmas izvēlētajā svešvalodā;

  • Lasot etiķetes un pamācības kopā ar bērnu svešvalodā;

  • Uzstādot izraudzīto svešvalodu kā saskarnes (interfeisa) valodu ģimenē izmantojamajām elektroniskajām ierīcēm;

  • Izmantojot svešvalodu kādā no ģimenes ikdienas darbībām. Piemēram, izteikumi vannošanās laikā: - Sagatavojamies! Atgriežam krānu! Atrodam pīlītes! Atrodam ziepes! Atrodam dvieli!

Agrīnās valodas apguves metodika balstās nevis uz vārdiņu iegaumēšanu, bet gan uz valodas lietošanu. Tādēļ nav svarīgi, lai bērns noteikti atcerētos izmantotos vārdiņus nākošajā reizē. Svarīgi ir, lai viņš pierastu pie valodas skanējuma un tās lietojuma noteiktos kontekstos. Ar laiku var mudināt bērnu aktīvāk iesaistīties valodas darbībā.

Kad sarunu tradīcijas ir izveidojušās, var pāriet uz spēļu izmantošanu. PASS materiālos iekļautās spēles ir universālas, jo balstās uz vispārējās efektīvās domāšanas modeļiem. Pamatmodelis, ar kura palīdzību var aprakstīt jebkuru lietu vai parādību, ir: elements – pazīme – pazīmes vērtība. Prasme darboties ar šo modeli bērnam veidojas, spēlējot šķirošanas spēli. Tai var izmantot jebkurus elementus: produktus, kurus tikko atnesāt no veikala, bērna zīmējumus, grāmatas vai mašīnītes, gliemežvākus jūrmalā vai pogas rokdarbu kārbā. Piedāvājiet bērnam tos sašķirot. Lai viņš pats izdomā, kā labāk to darīt, un saliek dotos objektus pa kaudzītēm. Pēc tam jānoskaidro, ar ko viena kaudzīte atšķiras no citām. Ja bērns ir šķirojis zeķes, tad var izrādīties, ka vienā kaudzītē ir biezās zeķes un otrā plānās. Vai arī – vienā baltās, citā krāsainās. Kopīgi var pārrunāt, ka zeķēm piemīt pazīme – biezums un tai ir vērtības – biezas un plānas, kā arī pazīme – krāsa ar vērtībām – balta un krāsaina. Šo spēli var papildināt ar spēli „labi un slikti”, uzdodot jautājumu – kāpēc ir labi, ka zeķes ir biezas? Un kāpēc ir slikti, ka zeķes ir biezas? Kāpēc ir labi, ka tās ir krāsainas, un kāpēc tas ir slikti? Šīm spēlēm ir arī praktiska nozīme – bērns labāk sapratīs, kā izvēlēties sev noteiktas lietas, kā labāk tās glabāt un izmantot. Tādēļ zeķu šķirošanu vēlams veikt, kad jāsaved kārtībā drēbju skapis, bet gliemežvāku – kad jāizvēlas, kurus izmantot rokdarbiem. Jo vairāk veidu bērns atradīs, kā sašķirot dotos priekšmetus, jo vairāk viņa vārdu krājums bagātināsies ar pazīmēm un to vērtībām, kuras izmantot salīdzināšanai, raksturošanai, noteikšanai un analīzei. PASS materiālos izveidotās spēles ir izmantojamas attiecībā uz jebkuriem objektiem, par ko bērnam radusies interese, tādēļ ar tām darboties ir viegli. Taču pēc satura šīs spēles sagatavo pamatu situatīvi gūto priekšstatu formalizācijai un sistēmiskas pasaules ainas veidošanai. Bērns pierod pie tā, ka visas lietas uz pasaules sastāv no daļām un ietilpst lielākā veselumā, ka tām piemīt pazīmes un pazīmju vērtības, ka šīs vērtības mainās, sistēmai pārvietojoties uz pagātni vai nākotni, ka katra pazīmes vērtība no noteikta skatupunkta var tikt izmantota kā priekšrocība, bet no cita – kā trūkums un tamlīdzīgi. Šie vispārējie domāšanas modeļi kļūst par pamatu patstāvīgai zināšanu ieguvei nākotnē, atvieglojot mācīšanos skolā.

PASS materiālu autori uzskata, ka spēles radošās domāšanas attīstības veicināšanai var izmantot gan vecāki, gan pirmsskolas iestādes pedagogi. Vieni informālā, otri formālā vidē, bet kopumā tas veidos vienotu atbalstu bērnam un sekmēs bērna kopveselu pasaules uztveri. Materiāli var būt noderīgi arī kā atbalsta metodika latviešu valodas apguvei bērniem ar citu dzimto valodu. Pirmsskolas iestādes var iepazīstināt vecākus ar PASS materiāliem vecāku sanāksmēs, demonstrējot projekta mājas lapā pieejamos videosižetus par bērnu un vecāku mācīšanos vai pieaicinot projekta ekspertus. Ir iespēja saņemt materiālus, ierakstītus zibatmiņā. Tas ir bez maksas, kontakttālrunis ir 29486240. Cita iespēja ir lejuplādēt un izdrukāt materiālus no mājas lapas www.ta-parents.eu.

Projekta īstenošanas gaitā TA Group eksperti ir vadījuši seminārus par PASS pieeju Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā un arī Latvijā. Kolēģi no 18 valstīm apmeklēja projekta noslēguma konferenci Vīnē. Tā tika organizēta kopīgi ar Eiropas vecāku asociāciju, un tajā piedalījās vecāku pārstāvji no 11 Eiropas valstīm. Konferences dalībnieki atzina, ka PASS materiālos izmantotā pieeja palīdz vecākiem ne vien uzsākt agrīnu svešvalodas apguvi ģimenē, bet arī piedāvā iespēju atbalstīt bērnu izglītības procesā, sadarbojoties ar skolu un nodrošinot mācības motivējošu un radošu vidi mājās. Lūk, dažas no vecāku atziņām, kas izskanēja konferences noslēgumā:

  • Mani iedvesmoja ideja par domāšanas mācīšanu;

  • Bija daudz jaunas informācijas par bērnu domāšanas attīstību;

  • Es sapratu, kā veidot emocionālu saikni starp bērnu un vecākiem mācīšanās laikā;

  • Atvērto jautājumu metode būs ļoti noderīga komunikacijā ar manu meitu;

  • Es guvu jaunas zināšanas par valodu macīšanos.

Ap 1000 cilvēkiem ir jau reģistrējušas PASS internēta vietnē (www.ta-parents.eu). Nesen tika atvērts PASS blogs, kurā vecāki un eksperti diskutē par PASS materiālu izmantošanas iespējām. Kopīga darbība, pieredzes apmaiņa un refleksija ir pamats tam, ka bērnam tiek nodrošinātas optimālas iespējas augt un attīstīties, kļūt zinošam un radošam.

Ingrīda Muraškovska, Dr.paed zinātniskā grāda pretendente

Saistīti raksti

Lai svešvaloda Tavam bērnam vairs nebūtu svešā valoda

Mans bērns ar aizrautību un dabiski pieņem svešvalodu