Bērni

Dažādi attiecību varianti starp vecākiem un bērniem

12 veiksmīgas saziņas bloķētāji un veicinātāji:

1. Pavēles, izrīkošanas, komandēšana

Negatīvā puse:

Šāda attieksme liek bērnam saprast, ka viņa izjūtas, vajadzības vai problēmas nav svarīgas, ka viņam jāpakļaujas pieaugošā izjūtām un vajadzībām. Piemēram: „Mani maz uztrauc tavas slāpes, sēdi un gaidi.” Bērns saprot, ka viņš nav pieņemams tāds, kāds viņš ir. Piemērs: „Beidz īdēt.” Šāda veida attieksme rada bailes no vecākiem. Bērns to uztver kā lielākus un stiprākus draudus. Tādējādi bērns tiek aizvainots, sadusmots, provocēts uz naidīgām izpausmēm, pretestību.

Pozitīvā puse:

Bērns vēl šajā vecumā (sākumskolas) īsti neapzinās, ko grib un ko nē. Vecāki, izrīkojot bērnu, palīdz viņam saprast un uztvert apkārtējo pasauli. Rezultāta bērnam pašam sāks veidoties priekšstati par lietām, kas viņu skar.

2. Brīdinājumi, draudēšana

Negatīvā puse:

Šī attieksme ir līdzīga iepriekšējai, tikai vecāki vēl papildus min, kas notiks, ja bērns atteiksies pakļauties. Šī attieksme liek bērnam pakļauties. Līdzīgi pavēlēm, brīdinājumi un draudi izraisa naidīgumu. Reizēm bērnam rodas vēlēšanās speciāli darīt to, kas viņam noliegts tikai tāpēc vien, lai pārliecinātos, vai vecāku draudi īstenosies.

Pozitīvā puse:

Ir ļoti labi, ja vecāki brīdina bērnus par iespējamām briesmām, tādējādi pasargājot bērnu no nepatikšanām, fiziskām un morālām traumām.

3. Pamācīšana, moralizēšana

Negatīvā puse:

Bērnam tiek uzspiesti pienākumi, saistības, kā rezultātā rodas vēlēšanās pretoties, un bērni vēl ar lielāku pārliecību turas pie saviem uzskatiem. Šāda veida attieksme bērnam liek saprast, ka viņam neuzticas, ka viņam jāvadās no citu ieteikumiem.

Pozitīvā puse:

Ja māte pamāca, kā bērnam rīkoties atsevišķās situācijās vai arī parāda, kā vislabāk veikt kādu konkrētu darbību, tad pamācīšanā nav nekā slikta. Bērns var justies gandarīts, ka veicis ir visu pareizi.

4. Padomu došana, ieteikumi

Negatīvā puse:

Parāda neticību bērnu spējām problēmu risināšanā. Šādas attieksmes iespaidā bērni var kļūt atkarīgi, pārstāj patstāvīgi domāt, jebkurā situācijā meklē palīdzību.

Pozitīvā puse:

Reizēm tas ir pats labākais, ko bērns var saņemt no saviem vecākiem. Noderīgie padomi var bērnam noderēt uz visu mūžu.

5. Pamācīšana, argumentu izklāstīšana

Negatīvā puse:

Var izraisīt bērnos negatīvas asociācijas – rada mazvērtības, pakļautības, neatbilstības sajūtu. Bērns var domāt, ka viņam trūkts loģikas un zināšanas, kā rezultātā var rasties dusmas un vēlēšanās aizsargāties

Pozitīvā puse:

Ja vecāki bērnam izklāsta visu par un pret, tad bērns pats var izdomāt, kā viņam rīkoties konkrētajā situācijā.

6. Kritizēšana, nosodīšana, vainošana

Negatīvā puse:

Bērnam var likt justies stulbam, nepiemērotam, sliktam. Negatīva vērtējuma rezultātā stipri cieš pašcieņa. Bērniem, kuri tiek bieži negatīvi novērtēti, rodas sajūta, ka viņi nav pietiekoši labi, patīkami, uzslavas cienīgi.

Pozitīvā puse:

Noteiktā laikā, vietā un noteiktā devā bērnam ir jāsaņem kritika. Bērnam ir jāmāk to uztvert un jāapzinās, ka tā ir dzīves sastāvdaļa, ka tevi kāds varētu kritizēt. Lai vēlāk viņš šīs kritikas uztvertu ar cieņu.

7. Slavēšana, pozitīva vērtēšana, piekrišana

Negatīvā puse:

Uzslavas mēdz būt kaitīgas, ja tās ir pretrunā ar bērna pašnovērtējumu. Ja bērns pieradis pie biežām uzslavām, tad to trūkums var tikt uztverts kā kritika. Bērni, kas bieži vien tiek slavēti var kļūt no uzslavām atkarīgi. Piemēram: palūkojies, palūkojies ko es izdarīju!

Pozitīvā puse:

Bērnam ir jāsaņem uzslavas, lai augtu viņa pārliecība par sevi un saviem spēkiem. Ir situācijas, kad ir jāpiekrīt bērna vērtējumam, lai bērns nezaudētu ticību sev.

8. Apsaukāšana, zobošana

Apsaukāšana un zobošanās ir negatīva vērtējuma un kritizēšanas paveidi. Tie negatīvi ietekmē bērna pašnovērtējumu.

9.Skaidrošana, analizēšana

Negatīvā puse:

Bieži vien bērni šāda veida attieksmi uztver kā pierādījumu tam, tam, ka vecāki jūtas pārāki, gudrāki, spēj redzēt viņiem cauri un zina viņu iekšējās domas un izjūtas. Izteicieni “es zinu kāpēc” un “es redzu tev cauri” var iznīcināt bērnos jebkuru vēlēšanos izteikties.

Pozitīvā puse:

Vecāki bērniem izskaidro, kāpēc citas lietas notiek tieši tā un ne savādāk. Vecāki kopā ar bērnu var izanalizēt situāciju, kurā atrodas paši vai bērns. Pēc izskaidrošanas bērna pasaule var kļūt skaidrāka un saprotamāka.

10. Mierināšana, līdz jušana, atbalstīšana

Negatīvā puse:

Bērnam mierināšanas brīdī, kad viņš ir satraukts, var radīt priekšstatu, ka viņš netiek saprasts. Bieži vien vecāki mierina un jūt līdz tikai tāpēc, ka viņus bērnu izjūtas mulsina. Mierināšana un līdz jušana šādās reizēs liecina par vēlmi izjūtas novērst. Mierināšana liek manīt, ka satrauktā persona visu pārspīlē, neizprot lietu patieso būtību.

Pozitīva puse:

Bērnam ir jāzina, ka grūtā brīdī viņš var aiziet pie vecākiem un saņemt mierinājumu. Saņemot atbalstu, bērns jūtas pašpārliecinātāks par sevi.

11.Izjautāšana, izdibināšana

Negatīvā puse:

Jautājumu uzdošanas brīdī, kad bērnam radusies kāda problēma, viņā var izraisīt aizdomas un šaubas. Dažus jautājumus bērni var uztvert kā lamatas, informācijas izvilināšanu.

Pozitīvā puse:

Ja bērnam ir kāda problēma, tad vecākiem, lai palīdzētu, ir vispirms jāzina, kas tā ir par problēmu.

12. Uzmanības novēršana, atjokošana

Negatīvā puse:

Ja bērns vēlas runāt par problēmu, viņš pārsvarā ir nopietni noskaņots, tādēļ atjokošana, sarkasms vai humors var viņu sāpināt. Uzmanības novēršana var palīdzēt tikai pirmajā brīdī.

Pozitīvā puse:

Ir situācijas un lietas, par kurām labāk bērnam nevajadzētu zināt. Tā var izvairīties no bērna psiholoģiskām traumām.

Barbara, speciāli Cālim

Citi noderīgi raksti

Vecāku un vecvecāku sadarbība bērna audzināšanā

Mammu, kas ir sekss?

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas

Mazulis