Bērni

Ja bērnu skolā apsmej

Nesen piedzīvots priecīgs notikums – pirmā skolas diena, taču kādu dienu jūsu skolnieciņš pārrodas mājās sarūgtināts, bēdīgs un paziņo, ka rīt uz skolu nedosies. Sarunā noskaidrojas, ka iemesls ir: neviens ar viņu skolā negribot draudzēties un pat apsaukājot par, piemēram, briļļu čūsku, jo viņš nēsā brilles. Ko vajadzētu darīt vecākiem pēc šāda vai līdzīga stāsta uzklausīšanas?

Rīcības etapi bērna pasargāšanā no klasesbiedru apsmiešanas

Psiholoģe Kristīne Caturova (tālr. 29269838, psihoterapeituprakse.lv) norāda, ka par to, kā bērns jutīsies uzsākot skolas gaitas, jāpārdomā jau izvēloties, kurā skolā bērns mācīsies. Bieži vien vecāki paši izvēlas bērnam prestižu skolu, kuras skolēniem lielāka vērtība ir, piemēram, materiālas lietas un zīmoli, bet draudzība un cieņa tiek atvirzīta tālākā vietā.

Foto: istockphoto.com

Apsmiešanas gadījumu risināšanu nevar atstāt paša bērna ziņā – lai pats tiek galā. Bērns ar šādām prasmēm nepiedzimst. Bērns var iemācīties tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām, ja ir kāds, kas to māca. Ja bērnu skolā apsmej par brillēm vai pārāk raženu augumu, vispirms svarīgi pārrunāt notikušo ar vecākiem, tuviniekiem, uzzinot, kas tad īsti notika.

Pēc tam kopīgi ar bērnu jāapspriež, ko darīt citā reizē, kad tā varbūt notiks atkal. Bērnam jāiemācās pateikt – man tas nepatīk, nedari tā. Bērnam jāmāca nebaidīties no pāridarītāja, bet tieši jautāt – kāpēc Tu apzināti dari nepareizi, kāpēc Tu mani sāpini? Pāridarītāju var apturēt arī apstiprinoša atbilde, piemēram, «Jā, man ir brilles, nu un?». Pāridarītāju var ignorēt, neatbildot, izliekoties, ka viņu neredz. Attīstot humora izjūtu, var iemācīties neņemt nopietni un dziļi pie sirsniņas pāridarītāja skarbo izteikumu. Jāatceras, ka personības spēks nav agresijas izrādīšanā, bet gan savaldībā.

Ja bērna apcelšana turpinās, vecākiem var trūkt pieredzes un zināšanu, kā rīkoties. Katrā ziņā vecākiem nevajadzētu pašiem saniknoties un uzreiz skriet pie skolas direktora vai «kārtot rēķinus» ar pāridarītāju un viņa vecākiem. Situāciju gan noteikti vajadzētu pārrunāt ar klases audzinātāju. Bērnam jāzina, ka ir kāds pieaugušais, pie kura var griezties pēc palīdzības skolā. Ja skolā ir psihologs, tad viņu vajadzētu informēt par radušos situāciju, lai viņš palīdzētu rast risinājumu. Ja sarunas ar klases audzinātāju rezultātus nedod, jārunā ar skolas vadību.

Trenējam emocijas

Psihoemocionālās spriedzes regulēšanai un noņemšanai vecāki var piedāvāt bērnam veikt vingrinājumus, kā to iesaka N. Krjaževa grāmatā «Bērnu emocionālās pasaules attīstība». Vingrinājumu piemēri:

Palūdziet bērnu saraukt pieri kā rudens lietus mākonim; sadusmotam cilvēkam; ļaunai burvei. Aiciniet bērnu pasmaidīt kā kaķim guļot saulītē; kā pašai saulei; kā viltīgai lapsai; kā priecīgam bērnam; kā ieraudzījušam brīnumu. Lai bērns sadusmojas it kā viņam būtu atņemts saldējums; kā divi uz tilta satikušies auni; kā cilvēks, kuram kāds iesitis. Lai bērns parāda, kā izbīstas zaķis, ieraudzījis vilku; kaķēns, uz kuru rej suns; bērns, kurš apmaldījies mežā. Lai bērns parāda, kā izskatās tētis, kurš piekusis pēc darba; cilvēks, kurš pacēlis smagu kravu; skudra, kura atnesusi lielu mušu.

Šie ir tikai daži piemēri, bet vecāki var interesēties par dažādām citām metodēm, kā atrisināt bērna stresu. Daudz noderīgas informācijas par bērnu savstarpējo mobingu vecāki var atrast portālā www.dzimba.lv.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Negatīvo audzināšanas metožu pielietojums mūsdienās

Kā strīdēties bērna klātbūtnē

Runāt un dalīties viedokļos par šo un līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas

Skolēns