Bērni

Negatīvo audzināšanas metožu pielietojums mūsdienās

Vienmēr izvērsušās karstas diskusijas par to, ar kādiem paņēmieniem labāk audzināt bērnus. Vieni atzīst tikai psiholoģiskas metodes, citi pielieto arī fiziskas metodes. Centrs «Dardedze» ir veicis pētījumu, noskaidrojot vecāku attieksmi gan pret vardarbību, gan pret negatīvām psiholoģiskām un fiziskām audzināšanas metodēm.

Izmantotās negatīvās audzināšanas metodes

Pētījumā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par konkrētām fiziskām sodīšanas metodēm – sišanu ar siksnu vai citiem priekšmetiem, iepļaukāšanu pa seju, stipru piekaušanu ar roku, iepēršanu un/vai pēršanu – un negatīvām psiholoģiskām metodēm: mantu aizliegumu, apsaukāšanu, kritizēšanu.

Uz jautājumu, vai izmantots tāds sodīšanas veids kā apsaukāšana, vairāk nekā puse atbildēja, ka nekad šādu metodi nav izmantojuši, 18,5 % norādīja, ka to ir darījuši dažreiz, 7,6 % to izmantojuši vienreiz, savukārt 3,4 % aptaujāto šādu metodi pielietojuši bieži. Kritizēšanu kā sodīšanas veidu nekad nav izmantojuši 23,7 % no aptaujātajiem cilvēkiem, nedaudz mazāk par pusi aptaujāto to ir darījuši dažreiz, savukārt gandrīz 20 % atzina, ka šādu metodi ir izmantojuši bieži. Vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka balss pacelšanu izmantojuši dažreiz, bet trešā daļa aptaujāto šādu metodi izmantojuši bieži, un tikai daži respondenti šādu metodi izmantojuši vienu reizi vai nekad.

Foto: istockphoto.com

Satikšanās aizliegumu vairāk nekā puse aptaujāto nekad nav izmantojuši, gandrīz trešā daļa tomēr dažreiz šādu metodi ir pielietojusi un tikai gandrīz 4 % atbildēja, ka šādu metodi izmantojuši bieži. Aizliegumu izmantot lietas vairāk nekā trešdaļa aptaujāto piemērojusi dažreiz, 15,4 % šādu metodi izmantojuši bieži, bet 31,1 % šādu metodi nekad nav izmantojuši.

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norāda, ka bērnu nekad nav iepļaukājuši, savukārt mazāk nekā 1 % aptaujāto norāda, ka šādu metodi izmanto regulāri. Uz jautājumu par bērna sodīšanu ar siksnu gandrīz trešdaļa aptaujāto atbildējusi, ka šādu metodi nekad nav izmantojuši, 16 % norādījuši, ka šādu metodi dažreiz ir izmantojuši, gandrīz 7 % to ir izmantojuši vienu reizi, bet gandrīz 2 % šo metodi ir izmantojuši kā biežu audzināšanas paņēmienu.

Piekaušanu ar roku un/vai sišanu lielākā daļa, gandrīz divas trešdaļas, aptaujāto nekad nav izmantojuši, gandrīz piektdaļa aptaujāto šādu metodi ir izmantojuši tikai dažreiz un tikai daži respondenti atzina, ka šādu metodi izmanto bieži. Sišanu, kas atstāj pat rētas, vienu reizi izmantojuši 2,2 % aptaujāto, bet dažas reizes – 0,6 % aptaujāto. Pārējie šādu metodi nekad nav izmantojuši. Vairāk nekā puse aptaujāto bērnu nekad nav pēruši, 32,5 % šādu metodi ir izmantojuši dažreiz, 10,4 % to darījuši vienreiz un tikai 2,2 % to izmantojuši bieži.

51,9 % aptaujāto uzskata, ka bērna fiziska sodīšana nebūtu jāaizliedz ar likumu, savukārt 42,2 % uzskata, ka šādas darbības būtu jāaizliedz ar likumu.

Pētījuma secinājumi

Atbildot uz pētījuma jautājumu – vai iedzīvotāji uzskata, ka vecāku paņēmieni bērnu audzināšanā pēdējo desmit gadu laikā ir mainījušies? –, tika konstatēts, ka aptuveni trešdaļa respondentu uzskata, ka bērnu fiziska sodīšana notiek retāk. Tas ir vispozitīvākais vērtējums.

Atbildot uz pētījuma jautājumu – kāda ir iedzīvotāju attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu? –, tika konstatēts, ka lielākā daļa, aptuveni puse, respondentu uzskata, ka bērnu sišanu kā sodīšanas veidu dažkārt var izmantot. Tomēr, analizējot konkrētus uzvedības veidus, tika noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka sišana ar siksnu vai citiem priekšmetiem, iepļaukāšana un stipra piekaušana ar roku un/vai sišana būtu jāaizliedz ar likumu. Vienīgais uzvedības veids, kuru respondentu procentuālais vairākums, aptuveni puse, atzina kā tādu, ko nevajadzētu aizliegt ar likumu, ir iepēršana un/vai pēršana.

Kopumā var secināt, ka Latvijas sabiedrībā vēl arvien viegla iepēršana uzskatāma par pieņemamu disciplinēšanas paņēmienu. Viegla iepēršana – nav pērts ar siksnu un nerodas rētas vai sasitumi. Tomēr šāds uzskats un uzvedība ir samērā bīstama – ja problēmas pierod risināt, izmantojot fiziskos miesas sodus, ir tendence tos izmantot arvien biežāk, un tie kļūst smagāki.

Analizējot, kādi ir tipiskākie soda veidi, ko izmanto vecāki Latvijā, tika konstatēts, ka procentuāli visbiežāk, nedaudz vairāk par ceturtdaļu respondentu, izmanto balss pacelšanu, aptuveni piektā daļa kritizēšanu un aptuveni sestā daļa lietu izmantošanas aizliegumu. Kopumā fizisko soda mēru biežums ir samērā augsts.

Salīdzinot līdzīgu pētījumu datus, var secināt, ka situācija nav būtiski mainījusies. 2005. gadā veiktā pētījuma «Iedzīvotāju attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu» rezultāti rāda – kopumā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka miesas sodu izmantošana kā bērnu audzināšanas metode var būt attaisnojama – 12 % aptaujāto norādīja, ka miesas sodi ir audzināšanas metode, kuru «var pielietot, ja vecāki uzskata, ka tā būs efektīva», un 45 % atbildēja, ka «vispār nevajadzētu pielietot, taču ir gadījumi, kad tā ir attaisnojama». Viedokli, ka miesas sodi bērniem ir audzināšanas metode, kuru «nekad nevajadzētu pielietot», pauda 39 % respondentu.

Kopumā datu analīze liek secināt, ka nepieciešams turpināt darbu pie sabiedrības izglītošanas par fizisko vardarbību pret bērniem. Jāveido un jāattīsta dažādi informatīvi un izglītojoši pasākumi, piemēram, kampaņas, bukleti, mājas lapas utt. Izstrādājot preventīvos pasākumus, jāņem vērā arī demogrāfiskās īpatnības. Visbiežāk statistiski nozīmīga atšķirība starp respondentu viedokļiem tika iegūta, respondentus dalot pēc apdzīvotā reģiona, nacionalitātes un nodarbinātības veida.

Informācija rakstam iegūta no centra «Dardedze» pētījuma «Iedzīvotāju attieksme pret vardarbību pret bērniem».

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Auglības meklējumos

Daudzbērnu ģimene - lepnums vai žēlums

Runāt un dalīties viedokļos par šo un līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas

Mazulis