Bērni

Vecāki strīdas – bērni slimo

Mūsdienās arvien biežāk ne tikai psihologi, bet arī medicīnas darbinieki norāda, ka, ja ne visas, tad daudzas saslimšanas rodas no nerviem vai precīzāk no cilvēka emocionālā stāvokļa. Pat tāda nopietna slimība kā ļaundabīgs audzējs nevar attīstīties, ja cilvēks ir harmonisks un saskaņā ar sevi. Jo cilvēks savā ķermenī pārnēsā daudz slimības, bet tikai pie noteiktiem apstākļiem tās aktivizējas.

Tieši tāpat kā par pieaugušo saslimšanām, tiek runāts arī par bērnu emocionālām saslimšanām. Piemēram, visiem tik pazīstamais klepus, kurš atkārtoti un regulāri piemeklē visādi citādi veselīgu un dzīvespriecīgu bērnu speciālistu redzējumā, kas pievērš uzmanību psihosomātiskajām saslimšanām, norādīs, ka tas ir bērna netiešs veids, kā bērns atbrīvojas no stresa. 

Nervu sistēma ietekmē ķermeni

Rīgas Stradiņa Universitāte ir izveidojusi Psihosomatikas klīniku, kas pastiprināti pievērš uzmanību tieši padziļinātai psihosomatisko traucējumu un slimību diagnostikai un ārstēšanai.

Foto: istockphoto.com

Klīnikai ir izveidota arī sava mājas lapa www.psihosomatika.lv, kur iespējams iegūt plašāku informāciju par to.

Psihosomatika īpaši pievēršas cilvēka emocionālajam stāvoklim un tajā noritošajiem procesiem, caur kuriem tiešā veidā cilvēka centrālā nervu sistēma regulē ķermeņa iekšējo orgānu darbību – tātad nosaka ķermeņa veselības stāvokli. Savukārt psihosomatiskā medicīna ir medicīnas specialitāte par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru savstarpējo mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko jeb ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē.

Klīnikas mājas lapā ir atsevišķa sadaļa arī diagnozēm un simptomiem, skaidrojot, kāpēc rodas bezmiegs, miega traucējumi, galvassāpes, kādi ir neauglības psihoemocionālie faktori un tamlīdzīgi, kā arī skaidro, kāpēc bērns bieži slimo, kāpēc bērns slimo skolā vai dārziņā, kāpēc bērnam ir alerģija.

Ģimene – bērna labsajūtas vieta

Tā Psihosomatikas klīnikas ārste dr. Dace Jubase skaidro, ka neatkarīgi no bērna vecuma viņa optimālai attīstībai ir nepieciešama maiga, mīļa vide ar siltu, gādīgu atmosfēru, kurā viņš jūtas droši un spēj attīstīties un kur tiek ievērotas savstarpējās robežas un cieņa. Lai bērns justos emocionālā komfortā, nepieciešama ģimene, kur var izrādīt emocijas, uzticēties un diskutēt, tas ir, izteikt savas patīkamās un nepatīkamās jūtas cieņpilnas attieksmes gaisotnē, kurā bērns jūtas pieņemts, zina, ka tiks uzklausīts un saprasts, nevis vecāki uzspiedīs savu viedokli, citos neieklausoties. Šādā vidē augušam bērnam ir pilnvērtīgākas iespējas slimot retāk. Bet, ja ģimenes atvase tomēr saslims, slimība noritēs vieglāk, izveseļošanās būs ātrāka. Slimošana ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa, tā palīdz adaptēties un pielāgoties videi. Uzmanība jāpievērš tad, kad slimība norit ar komplikācijām, piemēram, katra slimošanas reize beidzas ar strutainu vidusauss iekaisumu vai plaušu karsoni. Ja šīm komplikācijām par iemeslu nav atrodamas anatomiskas īpatnības vai iedzimtas anomālijas, bērna biežā slimošana ir saistāma ar pazeminātu imunitāti. Viens no būtiskiem pazeminātas imunitātes iemesliem ir bērna emocionālā nelabsajūta. Ja vide atšķiras no normālai bērna attīstībai nepieciešamās, bērns aug emocionālas nelabsajūtas atmosfērā, kad iespējas paust jūtas vai mainīt situāciju ir nelielas vai to nav vispār. Psihiskās ciešanas no malas var nepamanīt, turklāt neatsaucīgā vidē bērns vēl rūpīgāk slēps savu diskomfortu. Šādā gadījumā bērna biežā slimošana ir visas ģimenes simptoms. Vērts iedziļināties, kas notiek ģimenē, kādas ir savstarpējās attiecības, kā tiek risināti konflikti un vai tiek risināti, lai cīnītos ar šo simptomu. Piemēram, bērns slimnīcā ātri izveseļojas, bet, nonākot mājās, atkal saslimst – ļoti iespējams, iemesli jāmeklē vidē, kurā bērns visvairāk atrodas. Tā ir ģimene. 

Slimība kā komunikācija

Līdz ar to iespējams secināt, ja slimības skatās no psihosomātiskā skatupunkta, tad tās ir viens no komunicēšanas veidiem ģimenē. Ne velti mēdz teikt, kad vecāki strīdas, bērni slimo – un tas var būt gan tāpēc, ka pārdzīvo, gan tāpēc, ka vēlas pievērst sev uzmanību vai gluži vienkārši tāpēc, ka tādā veidā vecākiem nāksies aizmirst par savām nesaskaņām, viņiem ir jāizkāpj katram no savas ierakuma puses un apvienojoties jāpievēršas bērnam, kas arī viņam ir vissvarīgākais. Tikpat labi bērns slimo arī tad, ja māte, piemēram, kā sieviete atraida vīrieti, bērns to jūt un sargājot tēti, saslimst. Bērna slimošana var emocionāli izpausties arī tādās situācijās, kad, piemēram, nevis vecāki ir noteicošie bērna audzināšanā, bet vecmāmiņa mēģina visu laiku norādīt, kā būtu pareizi. Bērns jūt šo izjaukto kārtību un emocionāli reaģē uz to slimojot, tas var notikt pat neapzināti. Ģimenēs, kurās ir strikti noteikumi, lai vecākiem būtu ērtāk, bet neņemot vērā bērnas vajadzības, bērns var saslimt, lai justos mīlēts. Slimojot savas emocijas var paust arī zēni, kuriem aizliegts raudāt.

Viena no biežākajām saslimšanām, ko saista ar psihosomātiku, ir astma, jo īpaši bronhiālā astma. Par to psihosomātikas mājas lapā klīnikas ārsts dr. Artūrs Utināns raksta, ka pētījumi apstiprina emocionālā stresa, piemēram, trauksmes, fobiju, intensīvu emociju, ietekmi uz lēkmju rašanos un viens no iemesliem var būt ģimenes strīdi.

Tomēr bērniem uz nervu pamata var būt arī enurēze jeb nesaturēšana. Vecāki, kas ar to ir saskārušies, zina, ka bērns māk pats nokārtoties, bet, piemēram, stresa situācijās, strīdus gadījumos notiek nesaturēšana. Bērnam, kuram trūkst pieskārieni, var būt ādas problēmas. Bērns ar savu slimību ir kā atbildes reakcija uz ģimenē notiekošo, jo viņš ir visjūtīgākais. Paaugoties, viņš var vairs neslimot, bet gan dumpoties, bēgt prom no mājām vai citādi protestēt.

Lai mazinātu bērna psihosomatiskās saslimšanas, būtiska ir ne tikai veselīga vide, kurā ļauts atbilstošā veidā izpast dažādas emocijas, bet arī svarīgi, lai vecāki savos strīdos neiesasistītu bērnu, kā arī vienkārši runāt par to, kas ģimenē notiek, lai bērns saprastu, kas ir kas – kāpēc mamma ir noskumusi vai tētis ir dusmīgs un ka tas nav saistīts ar bērnu un viņš nav vainīgs. Jo visbiežāk bērns tieši sevi vaino pie vecāku nesaskaņām. Savukārt vecākiem būtu svarīgi savu bērnu pieņemt tieši tādu, kāds viņš ir, turklāt ņemot vērā, ka noteiktā vecumā ir lietas, ko viņš māk darīt un ir kas tāds, ko nemāk vai dara neveikli un par to nebūtu uz viņu jādusmojas vai jārāj.

Nenoliedzami, ka slimību cēloņi ir ne tikai emocionāli, nozīme ir arī videi, iedzimtībai, uzņemtajai pārtikai, fiziskajām aktivitātēm, vīrusiem un slimošana ir viens no veidiem, kā bērns iegūst imunitāti. Tomēr laimīgam bērnam tas viss norit viegli un ātri, bet, lai bērns būtu laimīgs, par to tieši atbildīgi ir vecāki.

Tēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. To apliecina arī marta beigās Latvijā notikusī Eiropas medicīnas asocioāciju foruma organizēta konference par šo tēmu.

Iveta Rozentāle

Citi interesanti raksti

Disfunkcionālas ģimenes posts

Ja bērnu skolā apsmej

Runāt un dalīties viedokļos par šo un līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas