Bērni

Bez pieaugušo atļaujas

Ierosmi tēmai deva jautājums forumā – «Pusaudzim mēlē pīrsings. Vai nav pārkāpta likumdošana?». Pētīsim, ko nepilngadīgie nevar darīt bez vecāku rakstiskas piekrišanas un kas notiek, ja tiek konstatēts noteiktās kārtības pārkāpums.

Skaidrs, ka cigaretes un alkoholu nepilngadīgajiem nepārdos arī tad, ja līdzi būs vecāku vēstule, kurā teikts, ka bērns alkoholu nesīs viņiem, jo paši nav spējīgi aiziet tam pakaļ. Bet kā, piemēram, ir, ja pārkāpj pašvaldību noteikumu, ka pēc plkst. 22:00 vai 23:00 nepilngadīgais nevar atrasties uz ielas? Ja nu bērns parāda vēstuli, ka tieši šajā vēlajā stundā viņam steidzami jānogādā zāles vecmāmiņai? Kā jārīkojas Pašvaldības policijai? Un kas jādara, ja tādas vēstules nav? Jāzvana vecākiem, lai ierodas pakaļ bērnam? Vai arī bērns jānogādā patversmē vai policijā? Uz šiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes sniedza Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija).

Pīrsinga pakalpojumu sniegšana nepilngadīgajiem

Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos pīrsinga pakalpojumu sniegšana nav tieši regulēta. Un diemžēl bieži jāsaskaras ar situāciju, kad šis pakalpojums, ko varētu pielīdzināt ķirurģiskai manipulācijai, bērniem tiek sniegts arī bez vecāku piekrišanas.

Foto: istockphoto.com

Šobrīd uz minētā pakalpojuma saņemšanu ir iespējams attiecināt vispārīgās tiesību normas, kas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā regulē vecāku un bērnu attiecības. Civillikuma 177. pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, savukārt aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa drošību un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Līdzīga satura norma ir paredzēta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantā, kas nosaka, ka vecāku pienākums ir pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī viņu pienākums ir aizstāvēt bērnu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Līdz ar to pirms šāda pakalpojuma sniegšanas, kas var būtiski ietekmēt bērna veselību, ir nepieciešams vērsties pie bērna vecākiem kā viņa likumiskajiem pārstāvjiem. Pretenziju gadījumā, piemēram, par nodarītu kaitējumu personas veselībai, salonam ir jāatbild civiltiesiskajā kārtībā.

Solārija apmeklējums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 834 «Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību1» 5. punktā noteikto kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Izņēmuma gadījums ir tad, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai. Ģimenes ārsta un dermatologa izziņa ir derīga sešus mēnešus.

Bērna atrašanās sabiedriskā vietā nakts laikā

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto policijas iestādē nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku uzskatāms laiks no pulksten 22:00 līdz 6:00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.

Likums nosaka – ja bērns nogādāts policijas iestādē minēto apstākļu dēļ, viņu tur var turēt līdz nodošanai vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim. Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu šīm personām, policija bērnu ievieto profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.

Sazinoties ar Valsts policiju, inspekcija noskaidroja – katrs gadījums, kad konstatēts, ka nakts laikā bērns atrodas sabiedriskā vietā, ir individuāls. Līdz ar to katrā situācijā policija rīkojas, vadoties pēc konkrētā gadījuma apstākļiem.

Kā bērns var šķērsot valsts robežu

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta pirmajā daļā noteikto bērns var šķērsot valsts robežu abu vecāku vai viena no tiem, aizbildņa vai viņu pilnvarotas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi ar abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa piekrišanu.

Detalizētāku informāciju par jautājumiem saistībā ar valsts robežas šķērsošanas kārtību var sniegt Valsts robežsardzes galvenā pārvalde (tālr.: 80001060, 67075616, e-pasts: robezsardze@rs.gov.lv).

Darba attiecību nodibināšana ar nepilngadīgo

Saskaņā ar Darba likumā noteikto izņēmuma gadījumā bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka Ministru kabinets.

Izņēmuma gadījumos, ja viens no vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu un saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabinets.

Precizējošu informāciju par jautājumiem saistībā ar bērnu nodarbinātību var sniegt Valsts darba inspekcija (tālr.: 67021704, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv).

Bērna tiesības, atrodoties ārstniecības iestādē

Nepilngadīgas personas tiesības attiecībā uz ārstniecību noteiktas Pacientu tiesību likumā. Noteikts, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistīta lēmuma pieņemšanā.

Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta vai pacienta pārstāvja piekrišanu. Tad ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus: izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos.

Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) nepiekrīt ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

Bērnu iesaistīšana dažādos pasākumos

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 5. maija noteikumu Nr. 407 «Kārtība, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu» 3. punktu bērna iesaistīšana aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu (piemēram, modeļu skola, tērpu demonstrēšana, preču reklamēšana) pieļaujama, ja ir rakstiska piekrišana. Rakstisku piekrišanu sniedz vismaz viens no bērna vecākiem, aizbildnis vai bāriņtiesa, ja bērns ir ievietots audžuģimenē.

Ņemot vērā Civillikuma 177. pantā noteiktās vecāku tiesības un pienākumu pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību, inspekcija uzskata, ka bērna vecāku piekrišana nepieciešama, lai iesaistītu bērnu jebkāda cita veida pasākumos.

Bērnu pieskatīšana vecāku prombūtnes laikā

Gadās, ka abi vecāki strādā ārzemēs un bērnu pieskata vecmāmiņa vai citi radinieki. Inspekcija skaidro, ka tikai izņēmuma gadījumos vecāki var pilnvarot citu personu noteiktā apjomā pārstāvēt bērnu (realizēt aprūpi uz laiku). Precīzāk – gadījumos, kad vecāki objektīvu un attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj pārstāvēt bērnu, viņiem jārūpējas par to, kas šajā laika posmā īstenos bērna aprūpi, kā arī nodrošinās bērna pārstāvību personiskajās attiecībās.

Turklāt jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 panta pirmajā daļā noteiktais, ka vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona bērnu spēs pienācīgi aprūpēt.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmo daļu fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ievērojot minēto, lai vecāki ārkārtas un nepieciešamības gadījumos nodrošinātu savu bērnu aprūpi un likumisku pārstāvību, nepieciešams noformēt attiecīgu pilnvaru.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Pusaudži mūsdienās - atšķirīgi vai līdzīgi mums?

Smēķējošs pusaudzis. Kā atmest?

Par savu bērnu ikdienas un skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumos

Skolēni

Bērnudārzi un skolas

Likumi un pabalsti