Bērni

Pusaudža pienākumi mājās

Pusaudžu vecums ir tas laiks, kad bērns dara ne tikai vecāku noteikto, bet izdomā arī savus noteikumus. Tas ir laiks, kad augošais bērns mēdz dumpoties un pretoties vecāku noteiktajam, tai skaitā mājās uzticētajiem pienākumiem.

Cālis.lv diskutētāji dalās pieredzē par to, kādi ir viņu pusaudžu bērnu pienākumi mājās.

Katram cilvēkam ir savs darbiņš, kas tiek mācīts, bērnam sākot iet bērnudārzā, tāds tas paliek arī skolas laikā – vecāki iet uz darbu un pelna naudu, savukārt bērni iet uz skolu un labi mācās.

No saimnieciskām lietām visbiežāk bērnu pārziņā ir trauku mazgāšana, jo tādējādi bērns iegulda savu artavu ēst gatavošanas procesā – tētis mammai palīdz, nomizojot kartupeļus, mamma visu sagatavo, bet bērns nomazgā traukus. Tāpat bērniem ierasts darbiņš ir miskastes iznešana.

Vēl bērni parasti uzkopj ne tikai savu istabu, bet arī koplietošanas telpas, piemēram, mazgā grīdas vai slauka putekļus. Bērns rūpējas par sevi arī tādā veidā, ka pats mazgā savu apakšveļu un zeķes vai vismaz nogādā tās līdz veļas mašīnai.

Ja ģimenē ir suns, ko visbiežāk ir ļoti vēlējies arī kāds no bērniem, tad mājas mīluļa pabarošana un izvešana ārā mēdz būt bērna pienākums. Šis pienākums veicina atbildības sajūtu par otru un izpratni, ka rūpes par dzīvu radību nepieciešamas ik dienu, neatkarīgi no garastāvokļa, laikapstākļiem un citām būšanām vai nebūšanām.

Ja ir privātmāja, tad klāt vēl nāk papildu darbiņi, piemēram, dārza ravēšana, zāles pļaušana, malkas sanešana un krāsns iekurināšana. Ja pusaudzis ir puisis, tad viņam var uzticēt arī dažādus vīriešu darbus: nomainīt lampiņas, iedzīt kādu naglu sienā, ieeļļot durvis un veikt citas saimnieciskas lietas.

No Cālis.lv foruma:

  • «Neieslīgstot un neiztirzājot sīkumus – kādi pienākumi ir jums zināmajiem devītklasniekiem? Runa ir par dzīvokli Rīgā. Kas katram ir jādara un cik lielos apmēros (trauku mazgāšana, grīdas sūkšana u. tml.)?

    Viss jūsu uzskaitītais tiks izmantots kā pierādījums tam, ka arī citi 15 gadus veci jaunieši mājās kaut ko dara, jo līdz šim es domāju, ka dara, bet kāds cits man cenšas iegalvot, ka «nevienam manā klasē nav jāmazgā trauki un jāsūc grīdas». Vai patiešām?»

  • «Nu jau viens ir 10. klasē, otrs – 6. klasē. Lielais bērns (arī būdams devītklasnieks) mazgā traukus, sūc grīdu (ja vajag, arī izmazgā), iet uz veikalu pēc pirmā lūguma, vajadzības gadījumā pagatavo vienkāršu ēdienu (omletes, vārīti, apcepti makaroni u. tml.). Sestklasnieks mazgā traukus, aizskrien reizēm uz bodi, omleti arī māk pagatavot, sūkt un mazgāt grīdu viņam nesanāk labi, jo mums ir lielais putekļusūcējs (ar ūdeni) – smags un īpaši pildāms pirms sūkšanas. Miskasti reizēm iznes neprasot, reizēm ir jāatgādina. Ja kaut ko kopā kārtojam, tad nēsā izmētātās lietas (ko saku, to pārvieto). Savu istabu labprātīgi nekārto, man jāatgādina, pareizāk sakot, nedaudz jāpalamājas. Viņi gan atbild, ka tā esot viņu teritorija un viņi labi orientējas savā mākslinieciskajā nekārtībā.

    Man jau šķiet, ka vajadzētu vēl kādu darbiņu sagādāt, bet pilsētas dzīvoklī ar bērnu pienākumiem diži nevar ieskrieties.

    Papukst par savu pārslodzi viņi joprojām, bet – ko padarīsi? Man jau šķiet, ka tas ir mazāk, nekā viņu vecumā vajadzētu būt.»

  • ««Nevienam manā klasē nav jāmazgā trauki un jāsūc grīdas.» Šo dzirdēju katru reizi, kad apnika pienākumi.

    Padsmitnieka pienākumi: trauku mazgāšana katru dienu (visbiežāk tas nozīmē ielikt tos trauku mašīnā un izņemt); virtuves grīdas izmazgāšana vienu reizi dienā (parasti vakarā); miskastes iznešana katru dienu.

    Pienākumi pēc izvēles (papildu kabatas naudas pelnīšanai): brāļa pieskatīšana, ja man ir izklaides pasākums (ja tas attiecas uz manu darbu, tad nekā – jāēd visiem); visas mājas tīrīšana vienu reizi nedēļā (tad, ja to uzņemas pati; ja tīrām visi kopā, nekādas samaksas nav). Jaunākā padsmitniece (11 gadi) pati izvēlējusies pienākumu – katru vakaru grīdas mitrā uzkopšana visā dzīvoklī, kas aizņem 3–5 minūtes. Par to viņa saņem LVL 10 mēnesī, tādējādi krāj naudu telefonam.»

  • «Savas stabas sakārtošana, lai, tur ieejot, nebūtu jānolauž kakls. Pamatpienākums ir sekmes, ar kurām nebūtu jāmeklē apšaubāma tehniskā izglītība vai vidusskola, kur pieņem citur caurkritušos pēc 9. klases beigšanas. Mazuļa pieskatīšana ir pēc vecākā bērna iniciatīvas.»
  • «Manam devītklasniekam gan varētu būt daži specifiski pienākumi, bet, neskatoties uz treniņiem (4–5 reizes nedēļā) un sacensībām, brīvdienās viņam ir vairāki pienākumi: uzreiz jānomazgā savi trauki; ar putekļusūcēju jāiztīra pirmais stāvs; «savu istabu labprātīgi nekārto, man jāatgādina, pareizāk sakot, nedaudz jāpalamājas», bet reizi divās nedēļās sakārto; netīrajām drēbēm jāatrodas veļas kastē; reizi nedēļā no pagraba jāatnes kartupeļi; vai nu pašam, vai māsai ik pārdienas jāatnes piens no piena mājas; reizēm jāiznes miskaste. Pamatpienākums ir sekmes. Tas nav apspriežams, un no tā ir atkarīga kabatas nauda.»
  • «Puisis tikko beidzis 9. klasi. Pats jau pāris gadus rūpējas par savu garderobi – mazgā (sašķiro un saliek veļas mašīnā), izkarina un gludina. Vēl viņa pārziņā ir atkritumu iznešana un daļēji suņa izvešana ārā. Savas istabas kārtības uzturēšana (iet grūti) – ar baigo entuziasmu sakārto, satīra un jau nākamajā dienā savanda.»
  • «Manējie iet 10., 8., 6. un 1. klasē. Par to, ka nevienam citam nekas mājās nav jādara, esmu atklausījusies līdz nelabumam, labi zinu, ka tā nav. Pienākumu ir samērā daudz – mums ir privātmāja. Pašu pārziņā ir visa otrā stāva sakopšana, jo tur ir bērnistabas, ieskaitot sanitāro telpu. Tāpat arī ir dežūras virtuvē, tajā ietilpst gan trauki, gan kartupeļu mizošana, gan viss pārējais, ieskaitot grīdas beršanu. Malkas sanešana, reizēm arī centrāles kurināšana. Dzīvnieku – suņa, kaķu, vistu – apkopšana. Vasarā ir arī dārza darbi. Ja ir vajadzība, var pat izvārīt kārtīgu zupu un izcept karbonādi. Ar visu to ne mācībām, ne papildu nodarbībām, ne atpūtai laika netrūkst. Par mācību rezultātiem sūdzēties nevar.»
  • «Tekstus, ka citi klasē to nedara, neesmu dzirdējusi, bet ir reizes, kad jāmazgā grīda vai trauki un «sāp pirksti».»
  • «Devītklasnieka pienākumi: vienkāršu ēdienu pagatavošana sev un virtuves sakopšana aiz sevis; savu trauku nomazgāšana; drēbes jāaiznes līdz netīrās veļas kastei; sniega tīrīšana ziemā; šādi tādi darbi garāžā vai mājas labiekārtošanai kopā ar tēvu; zālāja pļaušana (šad un tad, pēc milzīgas lūgšanās un draudēšanas); māsas (gandrīz 6 gadi)  pieskatīšana, pabarošana, nolikšana gulēt u. tml., ja mājās nav neviena pieaugušā (ar šo pienākumu tiek galā perfekti, un tas patīk); uztur kārtībā savu galdu, drēbes un guļamvietu. Diemžēl piedabūt tīrīt māju vai vismaz savu istabu – neiespējami. To daru tikai un vienīgi es.»
  • «Nemēdz šai dzīvē būt tikai tiesības, ir arī pienākumi. Un, ja 9. klases skolēns daudz izrunājas, tad  parādi  šo:
Foto: istockphoto.com

«Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina Bērnu tiesību aizsardzības likumu:

IV nodaļa. Bērna pienākumi

22. pants. Bērna pienākumi mājās

(1) Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.

(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2000.)

23. pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību

(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.  

(2) Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.

(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.

(5) Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.»»

  • «Man gan ir piektklasnieks, bet lasu un brīnos, ka par tikpat kā pieaugušu cilvēku (9. klasē gadi mainās no 15 uz 16) tiek spriests kā par, nu, nezinu, tādu, kas mācītos 1.–4. klasē. 20 gados nav kā bēbim jāsēž pie vecāku putras katla, nespējot par sevi parūpēties.

    Ko nozīmē «pienākumi mājās» tik lielā vecumā? Piecpadsmit gados jau praktiski jāspēj dzīvot tieši tāpat kā pieaugušajam, ar to starpību, ka tajā vecumā nav algota darba. Mājās ir jāredz viss, kas ģimenes kopējam labumam ir nepieciešams, un tas arī jādara! Grīda, trauki, gludināt, ēst gatavot, iepirkties utt.»

    «Papildus jau iepriekš minētajam varu teikt, ka mums sestdienās ir lielā mājas uzkopšana, kurā piedalās visi, un tad katram sadalām savus pienākumus.»

  • «Cik visām čakli un darbīgi bērni. Jāiedod savam astotklasniekam palasīt. Mājās viņš iztīra savu istabu, kas man noteikti reizi mēnesī ir jāiztīra, jo nav visus kaktiņus rūpīgi iztīrījis. Vasarā – zālītes pļaušana, vēl šādi tādi smagie dārza darbi, kad esmu piekususi un viņš gadās pa rokai. Neko vairāk arī nedara, dodu pilnas tiesības atpūtai un mācībām.

    Sekmes ir labas (vienmēr jau gribas labāk), vasarā uz pāris nedēļām pats brauc uz laukiem palīgā omei (vīramātei). Tur viņš iet ganos, palīdz dārzā. Neuzskatu, ka tas ir pienākums, taču viņam patīk, tāpēc lai brauc. Kad gribas, ēst sev pagatavo pats, vai, kad pasaku, ka man ir slinkums gatavot. Uzskata par pašsaprotamu pieskatīt mazo brāli, kad kaut kur dodamies.

    Esmu apmierināta un kaut kā nevaru viņu iedomāties mazgājam grīdas, veļu vai traukus. Pēdējie divi nemaz nav darbi, jo atliek tos tikai ielikt un izņemt, vairāk tracina veļas salocīšana un sašķirošana katram vīrietim savās mājās.»

Foto: istockphoto.com
  • «Savus traukus mazgā jau no 1. klases, arī miskasti iznes (to gan pēc atgādinājuma), pēdējā laikā arī pats pērk miskastes maisus, jo manis pirktie «neder» (par manu naudu, protams). Pāris gadus ir arī noteikums izmazgāt lielo katlu, pannu vai bļodu, ja paņem pēdējo ēdiena porciju (mums nav trauku mašīnas).

    Ir iemācīts, ka nepieņemu teikumu «man vairs nav tīru zeķu». Tad savas netīrās zeķes kopā ar citu tumšo veļu ir jāieliek veļas mašīnā, tā jāieslēdz, pēc tam veļa jāizkarina, lai žūst. Sausa jāsaliek skapī. Savi baltie krekli koncertiem jāgludina pašam (kad neredzu, uzvelk negludinātu).

    Istabu tīra pēc atgādinājuma, tad iztīra arī kādu daļu no pārējās platības. Pāris gadus tīra (ne pārāk bieži, tikai tad, kad atgādinu) visus dzīvoklī esošos spoguļus un stiklus, kā arī logu stiklus, ja kāds no iekšpuses tos ir noķēpājis.

    Pēdējā gada laikā regulāri aicinu virtuvē palīgā tīrīt dārzeņus, malt gaļu, arī izklapēt.

    Viņš arī iet uz veikalu (100 m no dzīvesvietas), ja esmu kaut ko aizmirsusi nopirkt lielveikalā vai arī ir beidzies piens (citi mājinieki pienu tikpat kā nelieto).

    Jau trīs gadus vasarā pats nopērk visu skolai nepieciešamo – riebjas man tās rindas un skraidīšana pa grāmatnīcām.

    Bet piekrītu jau izteiktajai domai, ka vīrietim, puisim, nav lāga darbu pilsētas dzīvoklī.»

  • «Ir savi pienākumi arī pirmklasniekiem: izkrāmēt trauku mašīnu; sakārtot savu istabu (jo, laužot kaklu, mamma buču uz nakti iet nedod; jums tas nebūs arguments); izsūkt otro stāvu; brīvdienā nomazgāt trepes. Pats uzmana, kad sunim ir beidzies ūdens un ēdamais. Staigāt nav jāved, jo suns pats staigā pa lauku. Vasarā ir vēl daži pienākumi dārzā. Bet, par autores pamatdomu runājot – katram mājās ir savi lielie vai mazie pienākumi, par kuriem netiek (vismaz manās mājās netiks) maksāts, izņēmums varētu būt mazāko pieskatīšana, ja veči tusē

  • ««Kāds cits man cenšas iegalvot, ka «nevienam manā klasē nav jāmazgā trauki un jāsūc grīdas».» – tas nav arguments! Aizvien atradīsies kāds, kuram patiešām ir «labāki» apstākļi – ļauj dzīvot ar draugu (draudzeni), ļauj staigāt pa naktsklubiem, kopā ar vecākiem pasmēķēt, iedzert kādu glāzīti, uzdāvina kvadraciklu un tā joprojām.

    Par katru bērnu atbild viņa vecāki. Viņi arī nosaka, ko bērns darīs vai nedarīs un kādi ir bērna pienākumi. Un viss!»

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Smēķējošs pusaudzis. Kā atmest?

Puiši kļūst par vīriešiem

Par savu bērnu ikdienas un skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumos

Skolēni

Bērnudārzi un skolas