Bērni

Montesori skola – alternatīvs izglītošanās veids, pie kā Latvijā vēl jāpierod

Latvijā darbojas dažādi Montesori kabineti un konsultatīvie centri, kur izmanto Montesori pedagoģijas metodes, taču Montesori skolas nav. Tam, ar ko šāda skola atšķirtos no valsts skolas un kādos gadījumos tā varētu būt labākā izvēle bērna izglītošanai, atbildes var meklēt izdevniecības «Jumava» grāmatā «Vai Montesori skola ir manam bērnam vispiemērotākā?», autori – Ingeborga un Jirgens Milleri-Hohāgeni (par grāmatu sakām paldies apgādam «Jumava»).

Montesori skolas raksturīgākās pazīmes: klases ar dažāda vecuma bērniem, skola bez atzīmēm un mājas uzdevumiem, brīvprātīgs mācību darbs, grupu darbs. Kāda situācija ar Montesori pedagoģijas metožu pielietošanu ir Latvijā un kādi ir nākotnes plāni, mums stāsta Montesori pedagoģe, logopēde Sandra Bērziņa.

Pastāstiet par sevi – kur mācījāties, kāda ir Jūsu pieredze, kur tagad pasniedzat?

Esmu beigusi Liepājas Pedagoģisko augstskolu un ieguvusi sertifikātu Montesori pedagoģijas kursā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pašlaik strādāju individuāli, vadot attīstošās nodarbības bērniem pēc Montesori metodikas. Ja ir nepieciešamība, nodarbībās iekļauju arī logopēdiskos vingrinājumus. Esmu arī diplomēta logopēde. Logopēdijai nolēmu pievērsties, kad, vērojot bērnus Montesori nodarbībās, redzēju, cik ļoti viņiem nepieciešama palīdzība valodas un runas attīstībā. Esmu strādājusi arī kā Montesori pedagogs klīnikā «Premium Medical».

Ilgus gadus esmu strādājusi sākumskolā, un tas ir bijis sirdsdarbs, kas sagādājis lielu profesionālo gandarījumu. Esmu pārliecināta, ka bērni ir tie, kuru dēļ ir vērts tērēt savu garīgo, emocionālo un fizisko enerģiju, kaut arī skolēnos ieguldītais ne vienmēr ir pamanāms īsā laika periodā. Tieši bērni ir tie, kas man nav ļāvuši apstāties un iestigt profesionālajā rutīnā. Viņi arī rosinājuši arvien meklēt jaunus ceļus, lai palīdzētu viņiem apgūt zinības un iekļauties mūsdienu sarežģītajā pasaulē.

Kāda ir situācija Latvijā – cik ir Montesori nodarbību grupu, kas regulē to izveidošanu un vai ir kāda organizācija vai arī tā ir pašu iniciatīva?

Montesori pedagoģija tiek praktizēta bērnudārzos un skolās gandrīz visās pasaules valstīs. Tā ir sevi pierādījusi kā efektīva un pārbaudīta metode bērnu audzināšanā. Iepriecina fakts, ka visā pasaulē atzītā metode sāk ieņemt stabilu vietu arī Latvijā. Jāsaka gan, ka pagaidām tās ir attīstošās nodarbības individuāli un nelielās grupās. Darbojas arī vairākas Montesori pirmsskolas iestādes, kurās bērni var augt un attīstīties Montesori vidē. Tās palīdz uzturēt vecāku līdzfinansējums un atbalsts. Montesori pedagogi tiekas, dalās pieredzē, aicina vieslektorus, lai sekotu aktualitātēm. Latvijā darbojas Montesori pedagogu asociācija.

Vecāki ir atzinuši, ka bērni uz nodarbībām nāk ar prieku, kļuvuši organizētāki, pašpārliecinātāki un motivētāki mācīties. Par to ir nācies pārliecināties arī pašai kā māmiņai, jo savam dēliņam pirmsskolas vecumā devu iespēju apmeklēt Montesori nodarbības. Redzot, cik ļoti tās palīdz bērnam un ar kādu prieku un entuziasmu tiek gaidīta katra nodarbība, nolēmu arī pati pievērsties šai jomai.

Dažās valstīs, sevišķi Skandināvijā, Montesori pedagoģija ir iekļauta valsts izglītības sistēmā, savukārt citur īpašas Montesori skolas piedāvā alternatīvu valsts skolām un atšķiras no tām finansēšanas un organizācijas formu ziņā. Kā vērtējat ideju par šādas skolas izveidi pie mums? Vai Montesori skola būtu jāiekļauj mūsu izglītības sistēmā? 

Pašlaik Latvijā arvien vairāk vecāku sāk interesēties par iespēju bērnam mācīties Montesori skolā. Bērni, kuri apmeklē Montesori bērnudārzus, tuvojas skolas vecumam. Ļoti pamatots ir vecāku jautājums par iespēju bērniem turpināt izglītoties Montesori sistēmā. Ticu, ka šādas skolas būs arī Latvijā. Zinu vairākus Montesori pedagogus – entuziastus, kas nopietni strādā, lai šāda skola tiktu izveidota jau nākamajā mācību gadā. Būtu jauki, ja arī valstiskā līmenī atrastos dzirdīgas ausis un dedzīgas sirdis, kas palīdzētu vai vismaz neliktu šķēršļus. Vairākās zemēs valsts nodrošina līdzfinansējumu, lai Montesori skolas, kas pārsvarā darbojas privātajā sektorā, varētu pastāvēt.

Kāda ir Montesori skolas galvenā atšķirība no tradicionālās izglītības sistēmas?

Montesori metodes darbības pamatprincips ir «Palīdzi man to izdarīt pašam!». Montesori skolā garīgā attīstība netiek panākta ar piespiešanu. Tā balstās uz pieņēmumu, ka bērnā mīt iekšējā dziņa, kas parādās kā spontāna intelekta darbība. Interese par konkrētu lietu vai norisi bērniem nekad nerodas vienlaicīgi. Montesori skolā bērns netiek steidzināts un raustīts tikai tāpēc, ka viņš noteiktā laikā nav pabeidzis darbu.

Marija Montesori uzskatīja, ka humāna pedagoģija ir iespējama tikai tad, ja bērnam tiek dota darbības brīvība, kas balstīta uz pašdisciplīnu. Akcents tiek likts uz darbošanos, kas bērnam palīdz aptvert gan lietu kārtību, gan to, ka mācīšanās vajadzīga viņam pašam, nevis pieaugušajiem.

Lasīju, ka nodarbībās svarīga sagatavota vide. Vai to izlemj paši pedagogi vai ir kādi vadoši norādījumi, kādiem materiāliem jābūt uz vietas? Vai mācību procesā der arī parastas grāmatas?

Sagatavota vide ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem. Materiāls ir sakārtots atbilstoši paredzētajai jomai. Lietas aicina bērnam veikt konkrētus vingrinājumus. Tie ir paredzēti gan praktisko iemaņu attīstīšanai, gan matemātikas un valodas prasmju izkopšanai, ir arī sajūtu un kosmiskās audzināšanas materiāls, kas bērnam palīdz iepazīt pasauli tuvākā un tālākā skatījumā. Materiāls ir pielāgots bērna patiesajām vajadzībām, un tas raisa bērna aktivitāti un prasa garīgu koncentrēšanos.

Materiāls ir glīts un gaumīgs, lai arī reizēm neizskatās tik kārdinošs kā tradicionālās rotaļlietas. Bērns pierod pie noteiktas lietu kārtības, mācās lietu paņemt, darboties ar to, sakārtot un pēc darba pabeigšanas nolikt to savā vietā. Montesori skolotāji vienmēr rūpējas, lai materiāls tiktu papildināts un raisītu bērnos interesi, bet pamatkārtība netiek izjaukta. Atmosfēra, kas veidojas labā Montesori vidē, rada vēlēšanos darboties. Šī vēlēšanās pāriet no viena bērna pie cita.

Pastāv stereotipi – tas būs dārgi, tas piemērots tikai bērniem ar problēmām. Vai arī ir cilvēki, kuri uzskata, ka šāds audzināšanas modelis nav paredzēts tikai bērniem ar problēmām, bet nav arī piemērots jebkuram bērnam. Vai bērniem patīk šī sistēma un vai tā viņus pozitīvi ietekmē? Vai ir arī kāds negatīvs piemērs, kad redzams – bērnam tas nav piemērots?

Esmu novērojusi, ka, dzirdot pieminam Montesori pedagoģiju, cilvēkiem rodas dažādas asociācijas, kuras nereti ir maldīgas un nepatiesas. Kas to veicina? Iemesli varētu būt vairāki: skolotāji, kas izmanto Montesori materiālu, nepārzinot metodiku; sabiedrībai nav pietiekama skaidrojuma par šīs metodes filozofiju un nozīmīgumu. Pastāv arī maldīga pārliecība, ka metode der tikai bērniem ar īpašām vajadzībām.

Lai labāk izprastu Montesori metodi, var teikt, ka problēmbērniem tā ir kā glābšanas riņķis. Savukārt bērniem, kuru attīstība norit bez traucējumiem, metode ir kā septiņjūdžu zābaki, kas palīdz ātrāk un veiksmīgāk virzīties uz priekšu un palīdz bērnam veidoties par tādu cilvēku, kāds viņš reiz būs.

Lielākais prieks ir redzēt, cik ļoti gaišas un priecīgas ir bērna acis, kad vingrinājumu rezultātā ir sasniegts rezultāts. Bērna dvēsele gavilē! Viņš to ir izdarījis! Arī vecāki ir atzinuši, ka bērni uz nodarbībām nāk ar prieku, kļuvuši organizētāki, pašpārliecinātāki. Ir pieaugusi bērnu motivācija mācīties.

Vai Jūs vēlētos pateikt kaut ko, kas netika pajautāts?

Jā, noteikti. Tas ir klusums. Nedaudz citēšu Helēni Helmingu, kura grāmatā «Montesori pedagoģija» apraksta savu pieredzi: «Mēs visi pazīstam to lielo troksni, kas skolā valda starpbrīžos. Šķiet, ka pēc mācību stundām atveras vārstulis, kas ļauj šim troksnim eksplozīvi izlauzties uz āru. Tā ir pazīme, kas liecina, ka disciplīna mācību stundās tiek panākta no ārpuses un ka klusēšana stundās nozīmē klusumu. Arī novērojot bērnus, kas pēc skolas atgriežas mājās, pamanām, cik nesakārtotas ir to kustības, cik liela ir viņu vajadzība trokšņot. Šo faktu nevar izskaidrot ar ikviena bērna būtību, tam jābūt saistītam ar sistēmu.»

Bet var būt arī citādi. Pavasarī man bija iespēja viesoties Kauņas privātajā Montesori skolā (bildes skatieties zemāk, to autore Sandra Bērziņa), kurā vienlaicīgi darbojas 29 dažāda vecuma (no 1. līdz 4. klasei) bērni. Apbrīnojami harmoniska un gaiša noskaņa. Bērni strādā, brīvi izvēloties nodarbes veidu. Iet viens pie otra, uzdod jautājumus klusinātā balsī. Tas nav sastindzis klusums, tā ir radoša, klusa čalošana, ko rada darbs.

Ilgi un ar lielu prieku vēroju kādu 2. klases puisi un meiteni. Abi vienlaicīgi beiguši darbu, katrs savā zonā. Viens noliek matemātikas materiālu savā vietā, otrs sakārto valodas kartītes. Abi klusi vienojas, ka laiks lasīšanai. Pieiet pie plaukta, izvēlas grāmatu. Sameklē brīvu vietu un sāk strādāt. Meitene klusi lasa, zēns klausās. Kad lapaspuse izlasīta, zēns meitenei uzdod jautājumus par lasīto tekstu. Meitene atbild. Tad bērni mainās lomām. Tagad puiša kārta lasīt. Jautājumus uzdod meitene. Kad tas padarīts, bērni noliek grāmatu un katrs dodas uz citu darba zonu. Līdzīgi strādā visi bērni. Daži skolotājai rāda, cik labi apguvuši vārdu locīšanu, citi aizrautīgi darbojas ar ģeometrijas materiālu vai mākslas stūrītī veido skaistu, smalku aplikāciju. Šiem bērniem noteikti ir ļoti paveicies.

Mēs jautājām direktorei, kas notiek ar šiem bērniem, kad pienāk laiks doties uz 5. klasi. Vairāku gadu pieredze ir parādījusi, ka bērni ir apguvuši mācību vielu atbilstoši standartiem, spēj nokārtot visus testus un pārbaudes darbus. Vienīgais, par ko šie bērni sūdzas, atnākot ciemos, ir lielais troksnis, kas grūti izturams, un steiga, kas neļauj darbu veikt rūpīgi.

Vēl varētu runāt par skaistajiem bērnu rokrakstiem Kauņas skoliņā. Bet tas jau ir cits stāsts. Nobeigt vēlos ar Marijas Montesori vārdiem: «Dievs, palīdzi mums iedziļināties bērna noslēpumā, lai mēs bērnu atzīstam, mīlam un varam tam kalpot pēc Taviem taisnības likumiem, sekojot Tavai dievišķajai gribai.»

Kauņas privātajā Montesori skolā.
Nodarbībās nevalda klusums vai bardaks, bet gan radošas, mierīgas sarunas.
Bērniem tiek dota darbības brīvība un tā balstās pašdisciplīnā.

Iveta Odiņa

Lasiet vēl citus noderīgus rakstus

Izvēlamies skolas somu

Paštaisītas attīstošās rotaļlietas

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni

Likumi un pabalsti