Bērni

Svešvalodu apguve pirmskolas vecuma bērniem

2011./2012. mācību gadā, Latvijas skolās, pirmās svešvalodas apguve tiks sākta jau 1. klasē, kā to paredz valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā. Līdz šim bērni pirmo svešvalodu pārsvarā sāka mācīties no 3. klases.

Bet, kā ir ar svešvalodas apguvi pirmsskolas vecumā? Vai tā ir nepieciešama un, ja ir, kādas mācību metodes pielietot?

Konsultē Diāna Zepa, profesionāla angļu valodas skolotāja, angļu valodas skolas «International English» dibinātāja un direktore, divu bērnu – Grētas (11) un Džuljetas (8) – māmiņa.

Svešvalodas mācīšanas iemesli pirmsskolas vecumā

Vai vajadzētu bērnam mācīt mūziku, modernās dejas, tautiskās dejas, apmeklēt keramikas pulciņu? Par visām izglītojošajām un attīstošajām nodarbēm, kas saistās ar spēju aizraut un ieinteresēt, atbilde ir viennozīmīgs «». Jebkāda nodarbošanās, kas paplašina bērna redzesloku, attīsta viņa prasmes, domāšanu un atmiņu, ir tikai apsveicama.

Foto: Hemera Photo Clip Art

Otrs svarīgs aspekts, kādēļ bērnam noteikti ir jāsniedz iespēja apgūt vismaz vienu svešvalodu pirmsskolas vecumā, ir bērna smadzeņu uzbūve. Pēdējie pētījumi, saskaņā ar Našu (Nash, 1997), liecina par diezgan šokējošu atklājumu – cilvēka smadzenes līdz piecu vai sešu gadu vecumam automātiski uztver un apgūst valodas sintaksi, bet pēc šī vecuma automātiskā spēja pazūd un saglabājas tikai spēja apgūt jaunus vārdus. Ne velti ir teorija par maugli – ja bērns līdz noteiktam vecumposmam nav iemācīts runāt un nav atradies starp cilvēkiem, pēc tam šī spēja neatgriezeniski zūd.

Tādēļ, vecāki, runājieties ar saviem mazuļiem un lasiet pasakas, cik valodās vien tas ir iespējams! Šajā vecumposmā bērni, nešķirojot, vai tas ir pareizi vai nepareizi, valodu vienkārši paņem, neko nezinot par uzsvariem, gramatiku vai sintaksi.

Trešais aspekts ir jaunais LR likums par svešvalodas apguvi no 1. klases. Tas noteikti ir apsveicams lēmums, tomēr – ja mazais bērns ir tikko uzsācis skolas gaitas dzimtajā valodā un viņam ir gan jāapgūst jaunā kārtība, gan jāspēj nosēdēt skolas solā veselas 40 minūtes, tad svešvaloda, uzsākta tikai tad, var radīt barjeru un papildu grūtības.

Ja bērns ir mācījies angļu valodu jau pirms tam, viņš ar lielāku prieku gribēs skolotājam demonstrēt savas kaut pavisam niecīgās zināšanas un viņam jau būs radusies pozitīva attieksme pret šo mācību priekšmetu, viņš sajutīs, ka tas ir kaut kas pazīstams.

Labākais vecums svešvalodas apmācības uzsākšanai

Vecāki mēdz uzskatīt, ka svešvalodu labāk ir apgūt tikai tad, kad bērns pietiekoši labi prot dzimto valodu. Zinātniskās teorijas ir vienisprātis – jo agrāk bērns uzsāk apgūt jaunu valodu, jo labāk tiek apgūta arī dzimtā valoda. Jaundzimušā smadzenes ir kā datora vienības, kas vēl nav ieprogrammētas un kam ir bezgalīga iespēja apgūt visu jauno.

Grūtības gan rada fakts, ka trūkst patiesi izcilu skolotāju, kas būtu tiešām spējīgi mācīt mazuļus atbilstoši vecumposmam. Bet, ja tādu var atrast, tad svešvalodas nodarbības var noteikti sākt apgūt jau no divu gadu vecuma vai tiklīdz bērns ir spējīgs uzticēties un rotaļāties ar svešo tanti – skolotāju. Svešvalodas nodarbības mazulis kopā ar savu māmiņu vai kādu citu ļoti tuvu cilvēku (drošības garantu) noteikti var sākt apmeklēt arī agrāk. Galvenais priekšnosacījums – nodarbībām ir jābūt atbilstošām bērna vecumposma attīstībai un ir uzmanīgi jāieklausās un jāņem vērā mazuļa vajadzības, nevis pieaugušo ambīcijas.

Kur labāk apgūt svešvalodu – ģimenē vai pulciņā

Cik tas būtu labi, ja mēs, valodas pratēji – vecāki, varētu savam mazulim paši mācīt svešvalodu. Tomēr tas nav īsti iespējams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bērnam savi vecāki saistās ar noteiktu valodu un, ja vecāki pēkšņi sāks runāt citā mēlē, tad bērnam tas liksies kā drauds, kā atšķirtība no viņam tik tuviem cilvēkiem. Ja mēs ģimenē spētu apņemties noteiktā laikā runāt citā valodā un tas izveidotos kā ieradums no agras bērnības, un bērns pie tā pierastu, to pieņemtu, tad tas būtu nozīmīgs ieguldījums viņa nākotnē. Tomēr ne velti mēs paši maksājam lielu naudu par kursiem, labi zinot, ka internets ir pārbagāts ar bezmaksas valodas apguves iespējām. Un tas ir otrais iemesls, kādēļ pašiem vecākiem to būtu grūti realizēt. Trešais iemesls ir pedagoģiskā profesionalitāte.

Tomēr sadarbība bērna skolotājam ar vecākiem ir ļoti svarīga, jo īpaši pirmsskolas vecumā. Trīs līdz piecus gadus vecs bērns (ar izņēmumiem) nespēj pilnvērtīgi pastāstīt, ko ir mācījies. Tādēļ, ja vecāki ir informēti ne tikai par apgūto, bet viņiem tiek sniegti arī ieteikumi, kā mācību vielu vēl labāk nostiprināt mājās, bērnam pazīstamā vidē, rezultāts var pat pārsniegt gaidīto.

Piemēram, Diānas Zepas skolā visi pirmsskolas vecuma bērnu vecāki ne tikai saņem iknedēļas e-pastu par to, kas tieši ir mācīts, kādi vārdiņi ir apgūti un kāda ir šo vārdu izruna un tulkojums, bet arī pieeju papildu resursiem (darba lapas, video, dziesmas, skaitāmpanti u. c.) un padomiem, kā konkrēto mācību tēmu nostiprināt.

Ja ir jāizvēlas privātskolotājs vai pulciņš, tad vairums vecāku parasti augstāk vērtē individuālās nodarbības, tomēr tieši vecumposma īpatnību dēļ pirmsskolas vecuma bērniem ieteicamākas ir nelielu grupu nodarbības. Individuālās nodarbībās pie privātskolotāja ir ierobežota iespēja ievērot pašu svarīgāko principu – rotaļu. Lai ietu rotaļā, ir vajadzīgi vismaz vēl četri bērni. Pavērojiet savu bērnu un atbildiet uz jautājumu – vai viņam smilšu kastē labāk patīk spēlēties divatā ar mammu (skolotāju) vai ar sava vecuma bērniem? Atbilde arī noteiks, vai labāk mācīties ar privātskolotāju vai pulciņā.

Bērnu skaits grupā nedrīkstētu pārsniegt divpadsmit bērnus, jo citādāk ir ļoti grūti izkontrolēt katra bērna individuālo runu. Tomēr atkal jāsaka – ja skolotāja darba pieeja, resursi un profesionalitāte to atļauj, tad skaits var būt arī lielāks. Proti, ja skolotājs ir arī aizraujošs aktieris, kurš spēj pievērst visu bērnu uzmanību savās nodarbībās visu mācību gadu un likt aktīvi iesaistīties pilnīgi visiem bērniem, tad tā var būt kaut vesela aktu zāle. Bet Latvijā par tādiem skolotājiem vēl nekas nav dzirdēts. Labs Latvijas skolotājs jaunu svešvalodu ļoti efektīvi var iemācīt sešu līdz astoņu pirmsskolas vecuma bērnu lielai grupai.

Svešvalodas apmācības metodes pirmskolēniem

Bērnu pamācīt mājās, protams, ir iespējams, tomēr būtu ļoti ieteicams saņemt kaut nelielu atbalstu un dažus knifiņus no profesionāla skolotāja, lai mācību procesu padarītu baudāmu gan bērnam, gan vecākiem.

Foto: istockphoto.com

Bieži gadās tā, ka vecāki apņemas – tagad mācīsim savu bērnu. Tad viņi no interneta izdrukā dažādas dzīvnieku kartiņas un sāk teikt: « This is a cat», «This is a dog» utt. Pēc tam sāk stāstīt stāstu, kurā ievieto šos angļu valodas vārdus, paspēlē kādas paslēpes ar šiem dzīvniekiem. Hm, nez, ko gan vēl varētu izdomāt...  Kad aptrūkstas ideju (un to aptrūkstas pat profesionāliem skolotājiem) un nezinām, kā savu bērnu vēl ieinteresēt, tad arī zūd motivācija pašiem turpināt. Lūk, tieši tad arī ir svarīgs profesionāls atbalsts vai ideju krātuve, no kuras vecākiem pasmelties idejas saprotamā valodā.

Internetā var atrast ļoti daudz vērtīgu resursu angļu valodas apguvei, bet grūtības sagādā tieši šo materiālu pārbagātība un laika patēriņš, atrodot patiešām labus un tieši jūsu bērnam atbilstošus resursus.

Angļu valodas skolas «International English» bērnu vecākiem šogad izveidotā mācību vietne, kur skolotāju komanda apkopoja un sagatavoja, viņuprāt, atbilstošākos materiālus, interneta resursus un darba lapas, sniedz vecākiem iespēju mājās darboties jau ar gataviem materiāliem un idejām.

Nelielu interneta saitu sarakstu var atrast arī šeit. Šobrīd tiek veidota arī programma – mācību līdzeklis vecākiem, kuru bērni apgūst angļu valodu, – sniedzot dažādus praktiskus un pedagoģiskus padomus.

Optimālais svešvalodu apmācības laiks nedēļā, dienā

Ar bērnu var nodarboties (rotaļāties) kaut visu dienu, ja vien viņam ir interesanti. Tiklīdz interese zudīs vai virsroku ņems citas vajadzības (nogurums, izsalkums u. c.), jūs uzreiz to redzēsiet, un tad būs grūti kaut ko panākt. Ja runā par tradicionālām pulciņa nodarbībām, tad parasti tās ir divas līdz trīs reizes nedēļā, apmēram 30 minūtes. Angļu valodas nodarbības vienu reizi nedēļā nav efektīvas, lai gan jebkāda attīstoša un pozitīva pieredze ir apsveicama.

Ja ģimenē runā divās valodās, jo vienu pārstāv tēvs, otru – māte, tad neviena no tām neskaitās kā svešvaloda (foreign language), bet gan – otrā valoda (second language). Un tās tiek apgūtas vienlaicīgi.

Kā un kad svešvalodā sāk mācīties burtus

Ir jānoskaidro, kāds ir svešvalodas apguves mērķis, pirms tiek uzsākta apmācība. Nav vērts mācīties svešvalodas burtu zīmes sešu gadu vecumā (ja vien bērns neizrāda tādu interesi), jo nodarbības laiks tiks nelietderīgi izmantots (pat tad, ja bērns atnāks mājās ar darba lapu, uz kuras no tāfeles būs norakstījis vārdu ‘cucumber’).

Ja mērķis ir sarunvaloda un spēja sazināties jau no četru gadu vecuma, tad burtus var sākt mācīt pakāpeniski un tad, kad ir apgūta rakstība dzimtajā valodā. Savukārt, ja bērnam ir jāapgūst svešvaloda, jo jādodas prom no Latvijas un 1. klase jāuzsāk angļu valodas skolā, tad, protams, burtus un rakstību ir mērķtiecīgi jāsāk mācīt jau no apmēram piecu gadu vecuma.

Kādam jābūt svešvalodas skolotājam

Ir viedoklis – ja māca kāds cits, nevis ģimenes loceklis, tad tam labāk jābūt cilvēkam, kuram mācāmā valoda ir dzimtā. Pareizāk būtu teikt, ka tam, pirmkārt, ir jābūt cilvēkam ar spēju un prasmi mācīt pirmsskolas vecuma bērnus un, otrkārt, tam ir jābūt cilvēkam ar pareizu valodu un izrunu. Jebkādu skaņu vai teikuma uzbūvi, kas tiek izteika angļu valodā, bērns precīzi nokopē, un tas notiek pat neapzinātā līmenī. Mēs paši zinām, cik grūti ir no jauna iemācīties vārda ‘thanks’ (‘paldies’) pareizu izrunu, jo tā laika skolotāji skaņu ‘th’ izrunāja kā [f] vai [s]. Un pat vēl šobrīd ir ļoti daudz angļu valodas skolotāju (īpaši privātskolotāju), kuriem nav pareizas izrunas, un, pasniedzot lētas nodarbības, bērnam tiek izdarīts lāča pakalpojums. Tieši negatīvās pieredzes dēļ mēs mēdzam pārvērtēt ārzemju skolotājus.

Mums ir jāpieņem fakts, ka mūsu bērni ir piedzimuši daudz gudrāki, apķērīgāki un spējīgāki nekā mēs savā laikā, kad vēl valdīja gana ierobežojošas domāšanas režīms. Mūsdienu bērns ir spējīgs apgūt ļoti, ļoti daudz ļoti īsā laikā. Tāds ir šis dinamiskais gadsimts. Jānovēl katram ieklausīties savā bērnā un intuitīvi atrast tās labākās nodarbes un skolotājus, kas ietekmētu jūsu bērna spožo nākotni.

Vecāku pieredze un viedoklis

  • «Es neatbalstu naudas izmešanu kursiem. Kur nu vēl divus līdz piecus gadus veciem mazuļiem māca valodas! Tas man liekas nevajadzīgi, pietiek, ja to sāk no sešu vai septiņu gadu vecuma. Līdz tam absolūti pietiek ar multenēm oriģinālvalodā. Mans vecākais dēls kopš četru gadu vecuma tekoši runā krieviski un diezgan labi saprot angliski, pateicoties tikai multenēm un krieviski runājošiem bērnudārza draugiem.»
  • «Mana meita nerunā daudz, pat ļoti maz saviem gandrīz četriem gadiem, bet pamanīju, ka saka ‘стой’, иди’, я’, пока’. Es ar viņu krieviski nerunāju, bērnudārzā samācījusies.»
  • «Mana meita aug divvalodīgā ģimenē, viņai tagad ir 2,5 gadi. Runā abās valodās un, kad vajag, var arī patulkot kādam, kurš nesaprot. Viņa zina, ar kuriem cilvēkiem kādā valodā ir jārunā. Vienīgais, ka viņa reizēm putrojas un izveido savus vārdiņus (vārda sakne no vienas valodas, galotne – no citas).»
  • «Mūsu bērnudārzā, rudenī, sākās angļu valoda, tagad logopēde saka, ka puse bērnu sākot šļupstēt tās angļu valodas izrunas dēļ. Manam puikam drīz būs pieci gadi un ir problēmas ar runāšanu, un logopēds pateica stingru nē angļu valodai.»

  • «Jo ātrāk sāk mācīties valodas, jo ātrāk tās arī apgūst. Mazi bērni jau ir kā švammīte – visu uzsūc daudz ātrāk un vieglāk.»
  • «Man šķiet, ka visdabiskākā valodas apgūšana ir tad, ja bērns dzīvo tajā vidē (divvalodīga ģimene, bērnudārzs, draugi).»
  • «Katram bērnam ir citādāk. Citam divvalodība ģimenē veicina divu valodu apgūšanu, citam traucē apgūt kaut vai vienu valodu.»
  • «Man ienāca prātā, ko Olga Dreģe teica filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā»: «Visādas valodas sagrābstās, bet savējo nemāk.» Bērniem 1. klasē jāiemācās pareizi lietot savu valodu, un tad var mācīt svešvalodu.»
  • «Speciāli to darīt nevajag. Bērnam tāpat līdz skolas laikam daudz kas jāapgūst, labāk iemācīt labi lasīt un skaitīt.»
  • «Mans paziņa saviem bērniem iemācīja valodas, manuprāt, ideālā veidā – vienu dienu nedēļā ar sievu un bērniem runāja tikai vāciski, vienu – angliski, vienu – krieviski un pārējās – latviski.»
  • «Svarīgi, lai šī valoda bērnam netiek mācīta mākslīgi – bez apjausmas, ko ar to darīt. Bet – jo ātrāk, jo labāk! Tas jāsāk darīt tad, kad bērnam ir interese to visu ņemt pretī.»
  • «Skaidrs, ka ir jāmāca gan mājās, gan bērnudārzā, gan pulciņos.»
  • «Jauktajās ģimenēs bērni taču uzreiz iemācās abas valodas, un no tā galvas viņiem nemaz nepārplīst. Ja rotaļu biedri ir citas tautības, arī labi. Ir gan kaut kāds starpposms, kad bērni veido valodu miksli, bet tas pāriet, un iemācās abas valodas. Mazu un pat ļoti mazu bērnu spējas apgūt valodas ir neiedomājami fantastiskas!»

Iveta Odiņa

P.S. Lai palīdzētu vecākiem, kuri vēlas patstāvīgi bērniem iemācīt kādu svešvalodu (dažreiz par šādu svešvalodu kļūst viena no vecāku dzimtā valodā), portāls Cālis.lv ir iesaistījies vienā interesantā projektā. Projekts ir paredzēts 4–6 gadu vecu bērnu vecākiem, tā nosaukums ir «Parents As Successful teacherS» (saīsināti – PASS). Projekta izstrādē ir iesaistītas 9 organizācijas (t.sk. Cālis.lv), mācību iestādes un uzņēmumi no vairākām Eiropas valstīm. Rezultātā taps CD diski vairākās valodās (angļu, vācu, franču, latviešu, krievu, spāņu un holandiešu). Materiāli būs pieejami arī internetā.

Apmācību kurss tiek veidots pamatojoties uz aktivitātes teoriju (Ļeontjevs, Galperins, Engestroms). Galvenā doma – katra sadzīves situācija ir pārvēršama par mācību vielu. Bērns mācās valodu dabiskā veidā.

Programma tiks palaista 2012. gada beigās. Šobrīd sīkāku informāciju par to varat izlasīt projekta mājas lapā.

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Citi noderīgi raksti

Gatavība skolai

Bērna pirmais mobilais telefons

Par savu bērnu pirmskolas un skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumos

Skolēni

Mazulis