Bērni

Zinību diena – robeža starp zaudējumu un ieguvumu

Zinību diena sasniedz ikvienu, gan tos, kas paši apgūst jaunas zināšanas, gan vecākus, kuriem jāpalaiž bērni uz skolu, gan arī tos, kas šajā dienā dodas garām kādai skolai un redz priecīgi satrauktus bērnus ar ziediem rokās, kas rada svētku sajūtu.

1. septembris kā robeža

Gatavošanās skolai un Zinību diena ir kā robežšķirtne starp bezrūpīgajām bērnu dienām un skolas laiku, kad bērnam jau jābūt pastāvīgam, jāpagūst zinības un mamma vairs nevarēs būt blakus. Tas ir tik aizraujoši, doma par jauniem skolotājiem, jauniem draugiem, jauniem mācību priekšmetiem, un tomēr ir satraukums, kā būs – kā tas viss būs. Mācību ceļa sākumā ir redzami atskaites punkti, bet pats ceļš var izvērsties raibu raibais un tas rada satraukumu.

Būtībā pati pirmā tāda reize ir tad, kad bērns uzsāk bērndārznieka gaitas. Tas ir satraucošs brīdis arī vecākiem. Mēs saprotam, ka tik, cik esam ielikuši bērnā, tik ir, tālāk bērnam jau jāmāk patstāvīgi iejusties jaunā vidē, atrast draugos, pielāgoties jaunam ritmam un prasībām. Tas nav viegli, bet tajā pašā laikā nepieciešami, lai varētu doties tālāk. Mūsu dzīvē ik pa laikam ir brīži, kad ar sirdi gribas vēl palikt iepriekšējā vietā, jo tā ir tik pazīstama, tik silta, tik mīļa, bet ar prātu saprotam, ir laiks doties tālāk. Un savā ziņā tāds ir jaunais mācību gads.

Jaunas dzīves sākums

Pieaugušie visbiežāk par jaunas dzīves sākumu izvēlas 1. janvāri, bet tiem, kuri mācās, neizbēgami tas ir 1. septembris, kad vasaras brīvību vai darbu nomaina mācību laiks. Kādreiz mācīties bija pašsaprotami, bet mūsdienās pie tā ir nepieciešams īpaši piestrādāt. Jo sākumā vecākiem, lai palaistu savus bērnus uz skolu, ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai varētu nopirkt visu nepieciešamo, pēc tam jau skolēniem, izvēloties, kur tālāk mācīties, ir jāmācās izcili labi, lai tiktu budžeta vietās, lai varētu turpināt attīstīties tajā virzienā, kur sirds aicina. Ne visi mūsdienās uzskata, ka izglītība ir nepieciešama, bet tie, kas to novērtē, arī mērķtiecīgi piepilda savus izvirzītos mērķus.

Īpaša mācību gada garša ir studentiem, kuri sāk mācīties pēc kāda pārtraukuma. Arī tad rodas citas izjūtas. Atceros, ka pati pēc augstskolas beigšanas pirmos gadus teicu, droši, ejat mācīties, bet man kādam laikam pietiks – ar prieku palīdzēju draudzenēm apgūt priekšmetus, ko biju mācījusies, bet biju priecīga, ka man nav jāraksta lielie darbi un tie jāaizstāv. Bet ar laiku piefiksēju, ka jo īpaši pirmajā septembrī, ejot pa pilsētu, sirsniņā kaut kas kņudina un tā kā velk atkal atpakaļ, un tad jau arī pati sāku skatīties, ko gribētu, kas noderētu, kā to būtu iespējams realizēt. Tā vairs nav nejauša, īsti nezināma izvēle, bet kad mērķtiecīgs solis savu sapņu piepildīšanā. Šajā vecumā ir iespējams savu dzīves pieredzi, iegūtās dzīves gudrības apvienot ar jaunām zināšanām, kas sniedz jaunas iespējas, paplašina redzējumu un paver plašākas iespējas darboties.

Cālis.lv kolektīvs sirsnīgi apsveic visus ar jaunā mācību gada sākšanos!

Iveta Rozentāle

Lasiet arī citus rakstus

Saraksti un izmaksas, gatavojoties skolai

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni

Svētki