Bērni

Bērnu ēšanas paradumi mājās

Sākoties jaunajam mācību gadam, skolēnus sagaidīja pārmaiņas ēdienkartē skolā, savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs bērni to varēja izjust jau sākot ar 1. jūniju, kad spēkā stājās Ministru Kabineta noteikumi, kas nosaka enerģijas un uzturvielu normas, iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus (piemēram, frī kartupeļus, kečupu un majonēzi, pelmeņus, cīsiņus, kuros gaļa ir mazāk par 70%), kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu.

Ministru Kabineta noteikumi ir orientēti uz veselīgu ēšanas paradumi izkopšanu gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan skolās. Tomēr skaidrs, ka pats galvenais tomēr ir, kā bērni ēd mājās, tāpēc lai noskaidrotu, kādi ir bērnu ēšanas paradumi ģimenēs, Latvijas Diētas ārstu asociācija sadarbībā ar Baltic Restaurants Latvia portālā Calis.lv veica aptauju „Ko bērni ēd mājās?”.

Attēlā iespējams kopumā apskatīt daļu no iegūtajiem rezultātiem:

Iegūtie rezultāti apliecina, ka, lai arī cīsiņus/sardeles, frī kartupeļus un ketčupu bērni ikdienā mēdz lietot, atšķirīgs ir lietošanas biežums. Daudz retāk nekā ketčups bērniem ēdienreizēs tiek dota majonēze.

Garšas sajūta veidojas līdz pieciem gadiem

Latvijas Diētas Ārstu asociācijas priekšsēdētājs Dr. Andis Brēmanis: „Tas, kādi ēšanas paradumi bērniem izveidojas ģimenē, neizbēgami, iet līdzi tālākajā dzīvē. Svarīgi, lai vecāki saviem bērniem piedāvātu daudzveidīgu produktu un ēdienu klāstu, tādējādi, bērns būs iepazinis dažādas garšas un tālākajā dzīvē būs ar mieru ēst praktiski visu, nepieprasot tikai kādas atsevišķas, konkrētas lietas. Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa vecāku pievērš uzmanību tam, ko uzturā saņem viņu bērni.

Tas, ka ēdienkartē savureiz parādās ātri pagatavojami gaļas ēdieni (cīsiņi, sardeles utt.) un frī kartupeļi, nav nekas šausmīgs, protams, paliek jautājums – cik bieži tas notiek. Aptauja rāda, ka lielākā daļa šādus produktus ēdienkartē iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā. Tātad tas nav bieži.

Par sāls izmantošanu pozitīvu atbildi sniedz 90% respondentu. Tātad ikdienā lielāku vai mazāku sāls daudzumu ēdiena gatavošanas procesā izmanto praktiski visi aptaujātie. Ja tam pieskaita 47% respondentu, kas izmanto sausos buljonus vai zupas koncentrātus (parasti satur 30–50% sāls), un 67% kečupa (arī sastāvā ietilpst vārāmā sāls) lietotājus, tad netīšām var sanākt arī sāls pārmērības.

Zināmas pārdomas izraisa iegūtie dati par našķu un saldumu izmantošanas biežumu. Kā nekā, praktiski katru dienu šādus produktus, kam pienāktos svētdienu vai svētku reižu statuss, izmanto 38% aptaujāto. Vairāku pētījumu un aptauju dati liecina, ka liekā svara un aptaukošanās biežums bērnu un pusaudžu vecumā kļūst arvien izplatītāks, un, kā zināms, pārmērīgs saldumu patēriņš, kombinācijā ar fizisko aktivitāšu trūkumu ir viens no cēloņiem minētajām problēmām.”

Baltic Restaurants Latvijā un Igaunijā valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars: „Aptaujas dati liecina, ka daudzi vecāki saprot veselīga uztura nozīmi un to, ka tieši ēšanas paradumi ģimenē nosaka bērna turpmāko izvēli par labu veselīgam ēdienam. Ir vērts atcerēties, ka bērnam garšas izjūta veidojas līdz piecu gadu vecumam. Ja viņš jau pirmajos dzīves gados baudīs sāļu ēdienu, tad ēdiens bez sāls viņam liksies bezgaršīgs.”

Mūsdienīga izvēle

Cāļotājas ne tikai atbildēja uz anketas jautājumiem, bet Cāļa forumā arī izteica viedokli par šo tēmu. Pēc sniegtajām atbildēm forumā iespējams secināt, ka situācija ir pat vēl labāka nekā parādās iegūtajās atbildēs, jo anketā neparādījās vairākas būtiskas nianses, ko vecāki ņēmuši vērā.

Lai arī ir pierasts domāt, ka vecāki patērē vairāk sāls nekā bērni, ir vecāki, kas nelieto uzturā ne sāli, ne cukuru, vai lieto to ļoti minimāli. Tādējādi bērniem nav iespējams šos produktus lietot mazāk nekā to dara vecāki un ja viņu uzturā sāls tiek lietota tikai nedaudz, tad tas nav diemžēl, bet ļoti pozitīvi. Tieši tāpat daudzi vecāki, ņemot vērā bērnu vēlmi pēc ketčupa, majonēzes vai cīsiņiem, izvēlas veselīgākas alternatīvas – bio-ketčupu vai visbiežāk tomātu mērci, ēd nevis ketčupu, bet pagatavo tomātu mērci no svaigiem tomātiem, tāpat arī majonēzi gatavo paši. Arī cīsiņi tiek izvēlēti tādi, kuros nav E vielu, nav pievienota sāls vai milzīgais apjoms ar konservantiem. Ir ģimenes, kurās arī gaļu cilvēki gatavo paši, lai nebūtu jāsatraucas par tās sastāvu.

Līdzīgi ir ar putrām, ir daļa vecāku, kas tās netaisa brokastīs, bet regulāri gatavo launagā vai citā ēdienreizē. Kā arī daudzi kādu no it kā neveselīgajiem ēdieniem lieto labi ja vienreiz mēnesī vai pat reizi pa vairākiem mēnešiem, tomēr aptaujā iespējams atzīmēt tikai variantu retāk kā reizi nedēļā, kas tik pat labi var būt četras reizes mēnesī.

Atšķirīgi ēšanas paradumi ir ģimenēs ar vairākiem bērniem, tomēr aptaujā vecākiem bija iespējams izvēlēties tikai vienu variantu, neņemot vērā, ka ģimenē ir vairāki bērni un katram savi ēšanas paradumi, jo, nenoliedzami, visbiežāk bērniem ir atšķirīgi produkti, kas garšo – vienam ļoti garšo cīsiņi, kamēr otram tieši ketčups, ko pirmais bērns atkal nekad neēd: “Viens no bērniem neēd gandrīz neko, izņemot cīsiņus, frī, zivju pirkstiņus, pankūkas, makaronus un maizi. Toties otrs ēd tomātu mērci, ja vien redz pie apvāršņa, un visu pārējo kas kust un kas ne.”

Arī saldumi ir ļoti plašs jēdziens un arī to patēriņš ir ļoti dažāds – pat ja bērns ēd saldumus katru dienu, iespējams, tā ir tikai viena konfekte vai cepums un viss. Tāpat ir arī veselīgi saldumi – dažādi žāvēti augļi un arī medus: “Saldumus – to izlietojumu nekontrolēju, bet mana nostāja rieksti, svaigi, žāvēti augļi – pieejami vienmēr, savukārt pēc veselīgas maltītes no augstiem plauktiem tiek nocelti arī šokolādveidīgie un miltainie saldumi.”

Protams, tas nenozīmē, ka vispār ģimenē netiek lietoti neveselīgie produkti, tomēr daudzas māmiņas norāda, ka bērni paralēli šīm neveselīgajiem produktiem saņem arī veselīgos un tos pat labprāt ēd vairāk nekā neveselīgos: “Es cīsiņus pērku un tie parasti ir ledusskapī, tāpat kečups. Cīsiņi – nekur nav teikts, ka tajos jābūt gaļai. Mēs tos dažreiz ēdam, jo kārojas. 90% gan taisam mājās ēdienu. Ja cīsiņš ar kečupu ir brokastīs, tad tur klāt ir arī kaudze ar tomātiem, svaigiem kāpostiem, bietēm, gurķiem, salātiem, u.tml.”

Neatkarīgi no tā, kāda ir bērna ēdienkarte mājās, vecāki uzskata, ka izglītības iestādēs pārtikai ir jābūt veselīgai, jo, ņemot vērā budžetu, kas ir atvēlēts ēdienam, ja tiks pirkti cīsiņi vai ketčups, tad ne jau dārgākie, kas visbiežāk tomēr ir labāki par lēto produkciju. Savukārt vēl daļa vecāku norāda, ka ne tik daudz par sāls daudzumu būtu jāsatraucas, kā par cukura pārmērīgu un nevajadzīgu lietošanu izglītības iestādēs: “Man vairāk par sāls apkarošanu patiktu, ja beidzot pārstātu dot to pretīgo pārcukuroto ''tēju'' vai vismaz neliegtu iespēju izvēlēties dzert tēju bez cukura. Un baltmaizi kā sugu vajadzētu izsvītrot no ēdienkartes, tā tur figurē katru dienu pa vairākām reizēm.”

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Cik lielā mērā vecākiem iesaistīties skolēna mājasdarbu izpildē

Ko bērnam dot līdzi pusdienās uz skolu

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni