Bērni

Praktiski ieteikumi mājasdarbu apguvei 6.–9. klasei

Lai arī mācību viela kļūst arvien sarežģītāka, šis ir laiks, kad skolēnam mājasdarbus jāspēj veikt pilnīgi patstāvīgi. Tas nenozīmē, ka vecākiem jāatsaka palīdzība, ja bērnam tā nepieciešama, tomēr vēlams, ka vecāki bērnam jau iepriekš iemācījuši patstāvīgi apgūt vielu un atrast risinājumus, pat ja viss uzreiz neizdodas, kā cerēts.

Foto: istockphoto.com

Bērnam tiek uzdoti dažādi pārbaudes uzdevumi, kuriem vecāki var palīdzēt sagatavoties.


  1. Vislabākais, kā sagatavoties pārbaudes darbam, ir apgūt vielu pakāpeniski, nevis pēdējā vakarā.

  1. Ja bērnam rodas pastiprināts stress, vecāki var iemācīt dažādas metodes, kā nomierināties, koncentrēties un neļaut stresam situāciju ietekmēt negatīvi.

  1. Svarīgi, lai vecāki ievēro laikus, kad bērnam ir pārbaudes darbi, un tajā laikā neieplāno citas aktivitātes: vizīti pie ārsta, ārpuskārtas brīvdienas u. tml.

  1. Kad bērns ir saņēmis novērtējumu, vajag apjautāties par to, slavēt vai palīdzēt tikt galā ar neskaidrībām.

  1. Bērnam ir jābūt pietiekami pašapzinīgam, lai viņš, saņemot pārbaudes darbu un neizprotot kādu uzdevumu, spētu lūgt skolotājam izskaidrot vai precizēt.

  1. Vecākiem ir svarīgi rūpēties, ka bērns pirms pārbaudes darba veikšanas ir pietiekami atpūties un izgulējies, vajag arī nodrošināt, lai pārbaudes darba rītā bērns ēd veselīgas un sātīgas brokastis.

Ieteikumi rakstu darbu uzlabošanai

Skolēniem ir jāraksta arvien sarežģītāki darbi, tāpēc jāiemāca tos strukturēt.


  1. Lai saprastu, par ko rakstīt, ir nepieciešams izvirzīt noteiktas tēzes – galveno ideju vai idejas, par ko tiks rakstīts. Laba tēze sastāv no priekšmeta (tēmas) un apgalvojuma (argumenta), un abiem jābūt pēc iespējas precīzākiem.

  1. Galvenie darba punkti vai atslēgas vārdi. Tie palīdz apstiprināt izvirzīto apgalvojumu. Galvenā tēma ir viscaur darbam, bet izvirzītie galvenie punkti ir katras nodaļas vai rindkopas secīgs izklāsts, kas darba beigās pārtop secinājumos.

  1. Katram galvenajam punktam var būt vairāki papildu punkti, ja tas nepieciešams. Tie galvenos punktus paskaidro detalizētāk.

  1. Pārējas teikumi. Katras nodaļas beigās ir pārejas teikumi, kas stāsta par secinājumiem un ievirza nākamajā nodaļā.

  1. Ievads un nobeigums – pirmā un pēdējā nodaļa darbā. Ievadā apskata galveno tēmu un izvirzītās tēzes, bet nobeigumā izklāsta iegūtos secinājumus un iespējas iegūto informāciju izmantot tālākos pētījumos.

Ja bērnam rodas kādas problēmas ar mājasdarbu pildīšanu, tam var būt dažādi iemesli, kas jāņem vērā. Iespējams, bērns nav apguvis vielu vai pamatus, kas nepieciešami tālāko uzdevumu veikšanai, tikpat labi bērns ir mainījis savu attieksmi pret mācībām un neuzskata tās par nozīmīgām. Iespējams, bērns nav apguvis kādas prasmes, kas līdz ar to traucē apgūt mācības. Tādā gadījumā vecākiem ir jāpiestrādā pie prasmju izveidošanas vai uzlabošanas. Varbūt bērnam ir problēmas, par kurām viņš nerunā, bet kas viņu var ietekmēt: drauga zaudējums, vecāku nesaskaņas u. tml. Ir svarīgi atrast īsto iemeslu, lai problēmu varētu risināt.

Nav jēgas uzspiest noteikumus, vislabāk tos pārrunāt ar jauno cilvēku, lai viņš būtu iesaistīts noteikumu izveidošanā un labprātāk tos ievērotu. Jāizrunā, cik laika skolēns velta mācībām. Laiks tiek veltīts mācībām pat tad, ja nav uzdoti mājasdarbi, tajā laikā bērns neskatās televizoru, nespēlē datorspēles un neiet izklaidēties ar draugiem. Jāizrunā arī, kā risināt situāciju, ja ir nesekmīga atzīme vai mācību viela nav saprasta, kā vecāki var iesaistīties un palīdzēt, kā skolēns liks saprast, ka viņam ir nepieciešama palīdzība. Tādā veidā būs iespējams izvairīties no nevajadzīgiem pārpratumiem. Nevar gribēt, ka izmaiņas notiks uzreiz, ir jābūt pacietīgiem un jāļauj bērnam uzņemties atbildība par savu rīcību un tās sekām.

Lai jaunais cilvēks mājasdarbu pildīšanu uztvertu nopietni

  1. Skolēnam ir vajadzīga noteikta darba vieta mājasdarbu izpildei.

  1. Dienaskārtībā ir jābūt noteiktam laikam, kas atvēlēts mācībām, turklāt tam jābūt pietiekamam, lai pagūtu izpildīt mājasdarbus. Pat ja nav uzdoti mājasdarbi, mācību laiks jāvelta mācībām, apgūtās vielas nostiprināšanai, jaunās mācību vielas apgūšanai vai darbiem, kuru izpildei nepieciešams ilgāks laiks. Tādējādi bērns uzdevumus pildīs regulāri un neatliks uz pēdējo brīdi.

  1. Skolēnam noderēs uzdevumu dienasgrāmata vai plānotājs, lai viņš varētu sekot līdzi nepieciešamo uzdevumu izpildei un varētu laicīgi plānot, kā sadalīt darbus, kas prasa ilgāku izpildes laiku.

  1. Skolēnam ir jāiemācās izvērtēt prioritātes: kas ir nozīmīgākais, kas jāizpilda obligāti un ko ir vēlams, bet nav obligāti izpildīt un ko dara tad, kad obligātie uzdevumi ir izpildīti.

  1. Noderīgi, ja skolēna skolas lietas stāv noteiktā vietā un ir sakārtotas noteiktā kārtībā, lai visu nepieciešamo vajadzības gadījumā ir iespējams atrast. Arī iepriekšējo gadu pierakstiem ir jāatrodas noteiktā vietā, lai, apgūstot jaunu vielu, var ieskatīties iepriekšējā gada pierakstos un labāk izprastu jauno informāciju.

  1. Mājasdarbu izpildes laikā vislabāk, ja nekas nenovērš uzmanību. Paši labi zinām, kā mūsu uzmanību var novērst telefona zvani, interesanti raidījumi, vēlme panašķoties. Dienaskārtībai ir jābūt tādai, lai mācīšanās laikā skolēns būtu paēdis un viņam nav jādomā par ēšanu un citām nodarbēm, kas novērš uzmanību.

    Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Cik lielā mērā vecākiem iesaistīties skolēna mājasdarbu izpildē

Praktiski ieteikumi 3.–5. klašu skolēniem

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni