Bērni

Skolas maiņa bērnam

Ir dažādi iemesli, kāpēc bērnam nepieciešams mainīt skolu – gan dzīvesvietas maiņa, gan nesaprašanās skolā. Šajā rakstā noskaidrosim, kā jārīkojas, ja bērnam nepieciešams mainīt skolu.

Visas skolas Latvijā vadās pēc Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem, kurus tās ievēro un pēc kuriem var vadīties vecāki, ja gadījumā skolā nav saņēmuši saprotamu atbildi, kā rīkoties – MK 2005. gada 1. novembra noteikumi Nr. 822 «Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)». Tie pieejami arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā www.izm.gov.lv, sadaļā «Normatīvie akti – Ministru kabineta noteikumi – Vispārējā izglītība – Iestādes darbība un mācību procesa organizēšana». Noteikumu 4. nodaļā ir norādīts, kā jārīkojas, ja bērns pāriet no vienas izglītības iestādes uz otru.

Foto: istockphoto.com

Ja izglītojamais vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē, vecāki vai izglītojamais, kas vecāks par 16 gadiem, iesniedz izglītības iestādes direktoram, uz kuru izglītojamais vēlas pāriet mācīties, iesniegumu, kā arī to papildina ar informāciju par to, no kuras izglītības iestādes izglītojamais izstājas.

Izglītības iestāde, uz kuru izglītojamais vēlas pāriet mācīties, rakstiski informē iepriekšējo izglītības iestādi par saņemto iesniegumu. Izglītojamo ar direktora rīkojumu uzņem jaunajā izglītības iestādē noteiktā klasē un izglītības programmā. Iepriekšējā izglītības iestāde ne vēlāk kā desmit darbadienu laikā pēc informācijas saņemšanas pārsūta izglītības iestādei, uz kuru izglītojamais pāriet mācīties, izglītojamā personas lietu.

Ja izglītojamais kopā ar ģimeni izbrauc no valsts un vecāki iesniedz izglītības iestādei iesniegumu, ar kuru apliecina, ka ģimene izbrauc no valsts uz nenoteiktu laiku vai pastāvīgu dzīvi un izglītojamais turpinās izglītību citā valstī, izglītības iestāde vecākiem izsniedz ar izglītības iestādes zīmogu un direktora parakstu apstiprinātu liecību vai mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu (ja izglītojamais maina izglītības iestādi mācību gada vidū). Izglītojamo ar direktora rīkojumu atskaita no izglītības iestādes un izdara attiecīgu ierakstu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Izglītības iestāde, no kuras bērns atskaitīts, informē par to izglītības iestādes dibinātāju.

No izglītības iestādes neatskaita izglītojamo, kurš plāno mācīties citā valstī ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Izglītojamo, kurš mācās citā valstī un līdz mācību gada beigām nav sniedzis izglītības iestādei informāciju par iegūto izglītību, ar direktora rīkojumu atskaita no izglītības iestādes un veic attiecīgu ierakstu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Izglītības iestāde par izglītojamā atskaitīšanu informē viņa vecākus un izglītības iestādes dibinātāju.

Noteikumu otrajā nodaļā ir norādīts, kā nepieciešams noformēt dokumentus, uzņemot bērnu izglītības iestādē. Izglītības iestādes vadītājs, pieņemot iesniegumu par izglītojamā uzņemšanu attiecīgajā izglītības iestādē, nodrošina izglītojamā vecākiem vai aizbildņiem un pašam skolēnam iespēju iepazīties ar šādiem izglītības iestādes dokumentiem: reģistrācijas apliecību, akreditācijas lapu, nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem, licencētajām izglītības programmām un izglītības programmu akreditācijas lapām.

Foto: istockphoto.com

Lai izglītojamo pieteiktu izglītības iestādē, vecāki vai skolēns, kas vecāks par 16 gadiem, iesniedz direktoram adresētu iesniegumu. Tajā norāda šādas ziņas: izglītojamā vārds, uzvārds un personas kods; izglītojamā dzīvesvietas adrese mācību laikā; izvēlētā izglītības programma. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: iegūto izglītību (ja tāda ir) apliecinošu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus); bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr. 026/u) vai, ja izglītojamais sasniedzis 18 gadu vecumu, izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u); valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, ja izglītojamo uzņem speciālās izglītības programmā; izglītojamā fotogrāfiju, ja izglītības iestāde šādu prasību ir noteikusi.

Direktors reģistrē iesniegumu, iesniedzēja klātbūtnē salīdzina iegūto izglītību apliecinošo dokumentu kopijas ar oriģināliem un apliecina kopiju pareizību ar parakstu un zīmogu. Izglītojamo uzņem izglītības iestādē noteiktā klasē un izglītības programmā ar direktora rīkojumu.

Pēc uzņemšanas izglītības iestādē, pamatojoties uz izglītojamā vecāku rakstisku iesniegumu un saskaņojumu ar pašvaldību, direktors ar rīkojumu var noteikt, ka 1.–4. klases izglītības programmas daļā paredzētā mācību satura apguve īstenojama ģimenē, vecāku atbildībā, ja vecāki argumentēti pamato, ka: izglītojamā mācībām nepieciešami īpaši apstākļi, ko izglītības iestāde nevar nodrošināt; izglītojamajam ir vāja veselība (II, III vai IV veselības grupa, ko apliecina izziņa, ko izsniedz ģimenes ārsts); izglītojamais psiholoģiski nav gatavs mācībām kolektīvā, neraugoties uz izglītības iestādes psihologa vai sociālā pedagoga darbu ar izglītojamo; mājās ir radīti izglītojamā mācībām nepieciešamie apstākļi; vecāki un izglītības iestādes administrācija ir saskaņojuši kārtību, kādā konsultē vecākus, un kārtību, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtē izglītojamā mācību sasniegumus mācību gada laikā.

Cēsu novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina uzsvēra, ka skolas precīzi ievēro šos Ministru kabineta noteikumus un arī vecākiem par tiem tiek izstāstīts, kad viņi pie skolas vadības vēršas ar jautājumu par skolas maiņu. Izglītības nodaļas darbinieki iesaistās tikai tad, ja bērns daudzos priekšmetos ir nesekmīgs, bet vecāki par bērna sekmēm neliekas ne zinis un pienācīgi nerūpējas par bērnu. Tādā gadījumā iesaistās Izglītības nodaļa kopā ar Sociālo dienestu.

Izglītības nodaļa iesaistās arī tad, ja bērns mācās tālu no deklarētās dzīvesvietas un tiek rakstīts iesniegums skolai, kas bērna deklarētajai dzīvesvietai atrodas tuvāk. Tomēr pamatā rīkojas vecāki, vēršoties pie direktora ar iesniegumu, nokārtojot saistības, kādas bērnam ir esošajā skolā, piemēram, nododot mācību grāmatas un tad vēršoties jaunajā skolā.

Skolas maiņa dažādu nesaskaņu dēļ

Ja bērnam skolu nepieciešams mainīt tāpēc, ka ir kādas nesaskaņas esošajā skolā, vajag būtiski izvērtēt, kādi tam ir iemesli. Svarīgi būtu izrunāties ar audzinātāju un būtu vēlams arī iesaistīt psihologu, lai nebūtu tā, ka bērns pāriet uz citu skolu, bet problēmas tik un tā turpinās.

Cēsu pamatskolas skolotāja Indra Jaunzema vērtē, ka, galvenokārt, ir divi iemesli, kādēļ vecāki grib, lai bērns mainītu bērnudārzu vai skolu:

  • nesaskaņas ar audzinātāju (raksturā asa, tāda, kas pazemina bērna pašapziņu un ir nesaprotoša (tas var attiekties arī uz vērtējumiem));
  • nesaskaņas ar vienaudžiem (ja klasesbiedri bērnam dara pāri un bērns netiek ar šo situāciju galā).

Šādās situācijās, ja ir jūtams, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāiesaistās vecākiem. Jāiesaistās ar vēlmi izprast situāciju un būt gataviem darboties – risināt problēmu, nevis tikai skatīties no malas un kritizēt citus.

Vajag runāt ar audzinātājiem, sociālajiem pedagogiem vai psihologiem. Ja neizdodas izveidot uz sadarbību vērstu sarunu ar audzinātāju, var vērsties pie skolas sociālā pedagoga, kas arī var palīdzēt rast atbildi, vai tiešām nepieciešams mainīt skolu un vai bērns citā vietā jutīsies emocionāli labāk. Pastāv iespēja, ka, nomainoties kolektīvam un audzinātājai, bērns izjutīs prieku par skolas gaitām. Tomēr jārēķinās ar to, ka bērnu raksturi ir dažādi. Ja jaunais cilvēciņš pēc dabas ir lēns un malā stāvētājs, tad jaunajā klasē nav sagaidāma citādāka situācija.

Indra Jaunzema uzsver: «Jebkurā gadījumā labākie risinājumi ir jāmeklē kopā – vecākiem, vecvecākiem, skolotājiem, audzinātājiem un sociālajiem pedagogiem. Varbūt vecākiem ir jāizdara pavisam maz, lai paceltu bērna pašapziņu – bērns ir jāsamīļo (lielākam var papaijāt muguriņu), jo mūsu dzīvē ļoti būtisks ir pieskāriens, arī pieaugušajam. Jāpasaka: «Es tevi ļoti mīlu, un tu man esi ļoti nozīmīgs.» Tā ir beznosacījuma mīlestība – es tevi mīlu, jo tu esi.»

Ja nepieciešams, kopā ar audzinātāju vai vecāki personīgi var aprunāties ar pāridarītāju un/vai viņa vecākiem. Ja nepieciešams, var iesaistīt direktora vietnieku audzināšanas darbā, bet jāatceras, ka vispirms visu risina kopā ar audzinātāju, nevis uzreiz dodas pie skolas direktora. Tā teikt, sāk ar tuvāk iesaistītajiem – otru bērnu, viņa vecākiem, ja nepieciešams, audzinātāju, tad vēršas pie direktora vietnieka audzināšanas darbā vai tālāk pie direktora.

Ja ir nopietnas nesaskaņas, ko nav iespējams atrisināt, svarīgi ir iesniegumu vai sūdzību iesniegt rakstiskā formā, vienu iesnieguma kopiju saglabājot sev, lai tad, ja jāiesaista augstākas instances, būtu pierādījumi, kā un kad konflikts ir risināts. Kā arī tad, ja iesniegums vai sūdzība tiek iesniegta rakstiski, iestāde atzīmē, kurā dienā to saņēmusi, uzliek zīmogu vai paraksta, un ir noteikts laiks, kurā ir jāsniedz atbilde.

Gadījumā, ja pāridarījumi ir ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski (izceļas kautiņš), ir jāsauc policija, jāraksta protokols un jāvēršas administratīvajā komisijā. Tādā gadījumā var iesaistīties Sociālais dienests vai bāriņtiesa. Ja gadījumā skolotāji nereaģē uz vecāku iebildumiem vai bažām, var vērsties attiecīgās pašvaldības Izglītības nodaļā vai, ja tiešām ir sajūta, ka nekur neviens neuzklausa, var vērsties Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vai Izglītības un zinātnes ministrijā.

Tomēr jārēķinās, ka jebkurš cilvēks, arī oficiālā amatā strādājošs, nevar būt pilnībā objektīvs, vienmēr pastāvēs subjektīvais moments, izvērtējot situācijas apstākļus un notikumus. Tāpēc vecākiem jāspēj būt iespējami objektīviem, lai izvērtētu situāciju no malas – gan no bērna, gan no citu iesaistīto, gan audzinātājas vai direktora skata punkta – un tādējādi spētu pieņemt bērnam labāko risinājumu.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Bērna pirmais mobilais telefons

Ģimeņu skolu kustība

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni