Bērni

Skolēnu formas tērpi – par un pret

Katru gadu pirms mācību gada sākuma izskan diskusijas par to, vai vajadzētu ieviest formas tērpus. Likumdošanā nav noteikts, ka skolēnu formas tērpi ir obligāti, tāpēc mācību iestādes pašas var izlemt, kādas ģērbšanās normas skolā jāievēro. Lēmumu ieviest skolas formas pieņem, vienojoties ieinteresētajām pusēm: skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome, skolēnu dome. Parasti tas tiek noformēts kā izglītības padomes lēmums un pēc tam var tikt ierakstīts skolas iekšējās kārtības noteikumos. Aplūkosim parasti izskanošo argumentu kopsavilkumu, kā arī Ādažu vidusskolas pieredzi.

Biežākie argumenti par un pret skolas formām

PAR – bērniem veicina piederības izjūtu skolai, vieno un disciplinē, tā ir sava veida patriotiskā audzināšana. Ja bērni nepievērsīs pastiprinātu uzmanību apģērbam, viņiem būs vieglāk koncentrēties mācību procesam. Ja bērns ir nomaldījies, pēc formas tērpa var noskaidrot viņa skolu.

PRET – nomāc personību, pazemo, ierobežo, neveicina individuālā stila izkopšanu. Ideja: formas tērps jāvalkā arī skolotājiem.

PAR – mazina sociālās nevienlīdzības izjūtu, jo visi ģērbušies vienādi, nevis katrs pēc savas rocības.

PRET – ja kāds gribēs izcelties, viņš to darīs citādā veidā – ar vismodernāko mobilo tālruni, mugursomu, āra drēbēm utt.

PRET – kvalitatīva forma ir dārga. Daudzas ģimenes iepērkas lietoto apģērbu veikalos vai novalkā dāvinātas drēbes, un nespēj nopirkt formas. Ja arī forma nav pārāk dārga, ar vienu komplektu tik un tā nepietiks, vajadzēs vismaz divus vai trīs.

PAR – nebūs strīdi par to, ko vilkt uz skolu.

PRET – formas mēdz būt nesmukas, modelis var nebūt piemērots apaļīgiem bērniem u. tml. Nav pārliecības, ka izgatavošanā izmantoti pietiekami kvalitatīvi materiāli. Iespējamais kompromiss – skola nosaka vienotu ģērbšanās stilu, vai arī visā valstī ir vienota forma, un nav problēmu jebkurā laikā, jebkurā pilsētā iegādāties vajadzīgos apģērba gabalus. Formai jābūt ērtai, viegli mazgājamai un kombinējamai atkarībā no laikapstākļiem.

Ideja: par formu nodrošināšanu vajadzētu domāt valstij, izsniedzot tās bez maksas. Formas varētu būt skolas īpašums, par ko jāiemaksā drošības nauda. Ja nav formas tērpa, tad varētu padomāt par kādu praktiski lietojamu apģērba gabalu ar skolas pazīšanās zīmi.

PRET – bailes, ka tādējādi tiks lobēts viens vai nedaudzi ražotāji, pašvaldību trūcīgajam budžetam var būt lietderīgāks pielietojums.

Ādažu vidusskola – no idejas par skolas formām līdz realizācijai

Īpašs paldies par dalīšanos pieredzē vecāku padomes pārstāvei Indrai Garajai.

Uzzinot skolas pieredzi, jāpiekrīt vecāku padomes pārstāves uzsvērtajam, ka diskusija par klasiskajiem argumentiem ir pārāk daudz apmuļļāta, jo pat tad, ja vairākums piekrīt idejai par formas tērpiem, nekas nenotiek pats no sevis. Svarīgāka būtu diskusija par konkrētu pieredzi, kas balstīta uz formas tērpu ieviešanu. Tas ļautu izvērtēt, kas un kā būtu jādara, lai formas tērpu ieviešana izdotos, un vai tas būtu pūļu vērts. Turpinājumā par Ādažu vidusskolas pieredzi.

Ideja par skolas formām

Ādažu vidusskolā ideja par skolas formām radās vecāku padomei pirms vairāk nekā četriem gadiem. Kāda mamma, kurai ir zināšanas šūšanas jautājumos, ieskicēja, kāda varētu izskatīties forma, un kopīgā darbā radās tāda skolas forma, kāda ir pašreiz. Skolā tika veikta arī skolēnu aptauja, kurā ideja tika atbalstīta. Tika atrasts pelēks audums ar zaļām rūtīm un pelēks audums zēnu biksēm. Tika piemeklēti citas krāsas audumi blūzēm, krekliem un polo krekliem, kas ir dzeltenā, zaļā un olīvu krāsā.

Tagad, kad pagājuši četri gadi, skolā vēl aizvien ir skolas forma. Meitenēm no rūtainā auduma tiek piedāvāts sarafāns, svārki un bikses, un dzeltena blūze. Zēniem ir pelēkas klasiska piegriezuma bikses un krekls olīvkrāsā. Gan zēniem, gan meitenēm ir zaļas vestes, džemperi un jakas un dzelteni un zaļi polo krekli un bītlenes. Ir arī sasienama kaklasaite un īsāka kaklasaite uz gumijas, matu gumija un tauriņš meitenēm.

Skolas iekšējās kārtības noteikumos skolas formas nēsāšana no pirmās līdz ceturtajai klasei noteikta ieteikuma formā. Nav noteikts, kas no skolas formas jāpērk, taču tiek sagaidīts, ka bērns velk vienu no piedāvātajiem apģērba gabaliem augšdaļā un apakšdaļā. Blūzes, polo kreklus un bītlenes atbilstošās krāsās katrs var meklēt pats, ja nepatīk skolas formai pieskaņotais variants. Skolā noteikts, ka nevajag īpašu svētku apģērbu, pietiek ar kaklasaiti vai tauriņu un baltu blūzi.

Diskusija par skolas formām

Ādažu vidusskola pirms formu ieviešanas hipotētiski spēja definēt, ka skolas forma pildīs vairākas funkcijas: veidos piederības izjūtu skolai; disciplinēs skolā; atnākot mājās, bērns pārģērbsies; novērsīs sociālo nevienlīdzību; atvieglos vecāku un bērnu ikdienu, jo nebūs nevajadzīgu strīdu par to, ko vilkt mugurā. Vienlaikus tika domāts arī par drošību un iespēju ietaupīt uz bērna apģērba iegādi. Vecāki nolēma, ka skolas formas tērpā jābūt iestrādātiem atstarotājiem, lai bērnus var labi pamanīt.

Tagad secināts, ka pirmais, ko visātrāk no visa nosauktā varēja ievērot, bija disciplinētība. Skolotāji ievēroja, ka bērni ir mierīgāki, lai gan nevar teikt, ka apģērbs traucē kustēties. Varbūt sava daļa disciplinētības veicināšanā ir arī tam, ka bērniem, valkājot formas tērpu, nevajag censties apliecināt savu sociālo statusu ar apģērba palīdzību. Ar gaiši zaļajiem džemperiem bērni ātri vien iemācījās ēst nenosmērējoties. Visgrūtāk šajā pasākumā ir novērtēt ietaupījumu. Nav nekāds noslēpums, ka lielai daļai ģimeņu ir ļoti grūta finansiālā situācija, un sarafāns par LVL 18 (tas ir dārgākais apģērbs kolekcijā) ir neadekvāti liela summa par vienu apģērba gabalu.

Ne visi vecāki aizdomājas par to, ka vienā sarafānā vai svārkos var staigāt visu gadu un nav jāuztraucas, ka mugurā visu laiku ir viens un tas pats. To būtu grūti izdarīt ar parastu ikdienas apģērbu. Tikai gada beigās vecāki varēja secināt, ka pēc gada sarafāns nemaz nav novalkājies un tas der arī nākamajam gadam. Ietaupītais laiks un nauda ir jūtams. Šajā ziņā visgrūtāk ir uzsākt skolas gaitas pirmajā klasē, kad jāpērk viss un nevar izlīdzēties ar to pašu vesti vai svārkiem.

domā par modeļu ergonomisku izstrādi, lai nebūtu tā, ka iegādātais apģērbs pēc dažiem mēnešiem ir par mazu. Veidojot formas tērpu dizainu, svarīgi bija pievērst uzmanību tam, lai apģērbs pēc gada nav izgājis no modes. Tāpēc tika izvēlēti klasiski modeļi. Meitenēm svārku un sarafāna garums ir līdz ceļiem, nevis virs. Gan svārkiem, gan zēnu biksēm ir regulējams vidukļa platums. Pateicoties tam, apģērbs tik ātri nekļūst par mazu. Gadu no gada modeļus uzlabo, piemēram, svārkiem tagad ir kabata. Tomēr ļoti strikti seko tam, lai modeļi netiktu mainīti, jo mainīšanās līdzi modei izjauktu skolas formas funkciju – sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

Skarbā realitāte jeb problēmas

Kad ieviesa skolas formu, izvēlējās to firmu, kas tobrīd vienīgā piedāvāja formas tērpus. Nebija īpaši izvēles varianti, jo ne katrs šūšanas uzņēmums vai adītājs spēj piedāvāt kompleksu pakalpojumu – šūt, piemeklēt cita ražotāja adījumus, ilgstoši nodrošināt apģērbu no viena auduma un strādāt ar vecākiem. Ja sadarbojas ar starpniekiem, kas no dažādiem ražotājiem sagādā formas komplektu un strādā ar vecāku pasūtījumiem, tad var gadīties, ka, starpniekam nepārzinot apģērba ražošanas industriju, formas tērpi nebūs kvalitatīvi.

Vecāku izlolotā iecere pastāvīgi prasa ieguldīt laiku un darbu. Četru gadu laikā ir nomainījušās jau divas firmas. Katru reizi darbs bija jāsāk no nulles, jācīnās par plišu biežumu, svārku garumu, modeļa atbilstību utt. Diemžēl firmas ir mainījušās biežāk, nekā vecāki spējuši to fiksēt. Pat nelielas atkāpes no iepriekšējā gada prakses rada pietiekami lielu haosu, un nākamās firmas ir spiestas samierināties ar pārmetumiem par iepriekšējo firmu neizdarību vai kvalitātes problēmām, par kurām firma nevar būt atbildīga. Stāstīt, ka firma ir cita, ir diezgan bezjēdzīgi.

Šo gadu laikā jāsaskaras ar mājieniem, ka kāds no formas tērpu ieviešanas uzvārās, ka vecākiem un skolas vadībai tas ir papildu ienākumu avots utt. Runāts ar neskaitāmiem ražotājiem un ir gadījies dzirdēt arī pat to, ka ne visu skolu darbinieki ir nesavtīgi. Diemžēl šādi gadījumi sēj aizdomu ēnu pār visām skolām un visiem, kas ar šo jautājumu saistīti.

Jārēķinās ar ražošanas īpatnībām. Ādažu vidusskolas formai izmantotais audums nav pieejams brīvā tirgū, tas jāpasūta. Ražotājs ražo noteiktu apjomu, kas uzreiz jāizpērk. Pat tad, ja ar firmu noslēgts līgums par sadarbību uz pieciem gadiem, šo apjomu nav iespējams izlietot. Kurš ieguldīs vairākus tūkstošus auduma iegādē? Tam noteikti būtu jābūt arī pašvaldības jautājumam. Sadarbībai jābūt starp skolu, vecāku padomi, pašvaldību un uzņēmumu. Pašvaldība – tās budžets un rīcībspēja –, kā zināms, Ādažos šobrīd ir vājais posms.

Svarīgi noturēt frontes līniju uz modeļu nemainīgumu. Diemžēl nācies saskarties ar daudziem gadījumiem, kad ražotājs, kuru skola uzrunājusi vai kurš pats piedāvājis sadarbību, skolu ir saskatījis kā noieta tirgu lētas preces tirgošanai. Ja paļautos uz piegādātājiem, šobrīd formai būtu ļoti dažādi fasoni, zaļās un pelēkās krāsas toņi un dažādu piegriezumu rūtaini izstrādājumi, kas salikti kopā no dažādiem ražotājiem un ko, iespējams, nemaz nevarētu kombinēt.

Par labu skolas formu liecina iespēja apģērba gabalus kombinēt. Ja par to nav īpaši domāts, skolas formu ieviešana var arī izgāzties. It kā tie ir sīkumi, bet tiem ir ļoti tālejošas sekas. Piemēram, ja blūze nav šūta tā, ka, pavilkta zem vestes vai sarafāna, normāli izskatās, vai tā ir par īsu, tad, ļoti iespējams, blūze kā formas daļa netiks akceptēta. Ja netiek piedāvāta kāda alternatīva, tad vecākiem ir ļoti grūti atrast apģērbu, kas pieskaņots formai. Tad atkal aktuāls kļūst jautājums – Vai mums vispār to visu vajag?

Tieši šī iemesla dēļ Ādažu vidusskolā bez pamata apģērbiem – adījumiem, meiteņu svārkiem, sarafāniem un biksēm un zēnu biksēm – tiek piedāvāti arī pieskaņoti papildu apģērbi: blūzes, krekli, bītlenes un polo krekli. Tie ir šūti nedaudz garāki, nekā šūtu standarta situācijā. Neviens krekls vai blūze nav tik garš, lai to nevarētu normāli ielikt biksēs vai tas būtu garāks par svārkiem.

Vairāku gadu garumā bija grūtības ar kvalitatīvu zēnu bikšu piedāvājumu. Tās plīsa un pluka tik ātri, ka vecākiem bija pārāk dārgi katru otro mēnesi pirkt jaunas. Bija gadījums, kad viena firma vēlējās ietaupīt un zēnu biksēs neiešuva regulējamo gumiju. Bērni pirmajās klasēs nemāk sakārtot savu apģērbu, un rezultātā puikas pa skolu skrēja nošļukušām biksēm un plandošiem krekliem. Tikai šogad beidzot ir tādas zēnu klasiska piegriezuma bikses, kuras adekvāti kalpo (lai gan pagājis tikai mēnesis). Tomēr vecāku neuzticība šim apģērba gabalam ir jūtama. Ja zēniem nav bikšu, viņi ir pusapģērbti. Sanāk, ka puse bērnu ir pusapģērbti, un atkal aktuāls kļūst jautājums par skolas formas nēsāšanas disciplīnu, un sākas ķēdes reakcija. Ja jau puikas nēsā džinsus, tad arī meitenes var nevilkt rūtainos svārkus. Bet rūtainais audums ir mūsu skolas formas vizītkarte uz ielas.

Otra lieta, kas attiecas uz skolas formas ieviešanas procesu – jāizstrādā tāda modeļu kolekcija, kura nav pārāk sadrumstalota, jo ražot mazā daudzumā ir dārgi. Šī iemesla dēļ skola atteikusies no dažādiem vestu un džemperu modeļiem. Polo krekli ar skolas logo atbilstošās krāsās meitenēm un zēniem ir vienādi un tiek pasūtīti no kataloga, nevis ražoti speciāli. Pilnīgi skaidrs arī tas, ka nevaram pasūtīt formu par vislētāko cenu un cerēt, ka saņemsim kvalitatīvu apģērbu laikā.

Ieviešot skolas formu, jāizvērtē šādi un līdzīgi jautājumi un jāņem vērā arī vecāku vēlmes, emocijas un noskaņojums. Un atkal atgriežamies pie skolas formas valkāšanas demokrātijas. Tas nozīmē, ka skolā nedrīkst vienu gadu nēsāt formu, nākamajā nenēsāt un tad atkal nēsāt. Ja esam nolēmuši to nēsāt, tad tā būs jādara, vai tur lūst vai plīst. Ja nespējam to nodrošināt kā pastāvīgu praksi, tad pēc atteikšanās šo jautājumu nevarēsim aktualizēt vismaz piecus vai pat desmit gadus.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Bērna pirmais mobilais telefons

Bērna frizūra skolas gaitās 1. daļa

Par savu bērnu pucēšanu un skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni

Skaistums