Bērni

Uzmanības deficīta sindroms

Pēdējā laikā arvien biežāk bērniem tiek diagnosticēts UD un UDHD. Bet ko tas īsti nozīmē, daudziem vecākiem nav zināms. Vēl biežāk par "hiperaktīvu" tiek nosaukts jebkurš "neērts", aktīvs bērns. Apskatīsim sīkāk ko tad šie jēdzieni nozīmē īstenībā.

UD - uzmanības deficīds
UDHD - hiperaktivitāte

Hiperaktivitāte ir jēdziens par bērnu, kurš pārsniedz normāla bērna kustīgumu.

Hiperaktivitātei var iedalīt piecas grupas

  1. Bērni ar smadzeņu funkciju traucējumiem
  2. Organiski veseli bērni
  3. Alerģiskie bērni
  4. Bērni, kas saindējušies ar svinu
  5. Bērni ar uzmanības deficītu - vislielākā grupa (2-9% iedzīvotāji).

Zēniem 3x vairāk, galvenais pamatsimtoms - uzmanības nenoturība (UDS)

Cēloņi

Nav zināmi (etioloģija nav skaidra), pēdējos gados gūti lieli panākumi. Visvairāk apzinātais cēlonis ir saistīts ar traucējumiem bioķīmiskajos procesos.

1990. gadā pētniece Zametkina pierādīja, ka bērniem ar UDS ir samazināts glikozes uzņemšanas spēja, līdz ar to kavējas enerģijas uzņemšana smadzenēs.

Ja bērnam ir personības destrukcija, visbiežāk traucējumi ir pieres daivā, jo tur atrodas izturēšanās regulācijas centrs. Pieres daiva sintezē informāciju par izziņas, uztveres, iztēles procesiem, kontrolē uzmanību un rosina rīcību.

Regulācijas mazspēja

Nespēj regulēt savu ātrumu pārslēdzoties, visu laiku ir kustībā.

  1. Impulsivitāte – impulsīvi rīkojas tas, kas uz pirmo ierosmi rīkojas bez apdoma. Nespēj savaldīties. Agrāk sauca par nesavaldīgiem bērniem. Šī neapdomātā rīcība kavē sekmīgu rīcību un veicina konfliktus ar apkārtējiem, viņi rīkojas tā, it kā viņiem vispār nebūtu baiļu, bet īstenībā, viņi bīstamās situācijas nespēj novērtēt un saskatīt, un neapdomā ko viņš dara.
  2. Hiperaktivitāte un hipoaktivitāte (ātrs un lēns) – vairumam no šiem bērniem no dzimšanas vai agra zīdaiņu vecuma ir vērojama hiperaktivitāte. Viņi ir citādāki, nemierīgi, grūti pabarot, brēc, miega traucējumi, agri sāk staigāt, novērots, ka pārlec rāpošanas fāzi. Bērni ar UDS ir hroniski neorganizēti, istabā ir juceklis, bet zin kur kas atrodas. ü Hipoaktivitāte vairāk (75 %) ir meitenēm, retāk ir ievēroti, tādēļ retāk saņem palīdzību, ļoti mierīgi, šie bērni citiem netraucē, tādēļ bieži nesaņem medicīnisko palīdzību.
  3. Uzbudinājums, aizkaitinājums, izkropļota laika izjūta – Veselam bērnam ir lineārā laika izjūta, hiperaktīviem un bērniem ar UDS ir laika izjūta, ko mēra pēc bērna interesēm. Šie bērni ir pakļauti straujām garastāvokļa maiņām , ātri apvainojas, jūtīgi pret kritiku, ātri sāk raudāt.
  4. Emocionālās spējas regulācijas mazspēja – šie bērni noliedz grūtības, nespēj iejusties citos cilvēkos, ir nepareiza attieksme pret realitāti, reti ir draugi, jo attiecībās pret citiem ir ļoti spītīgi un „neaptēsti”. Dažiem UDS priekšplānā ir depresīvs garastāvoklis, bieži vien izsaka teikumu, ka negrib dzīvot.
  5. Uztveres un koordinācijas mazspēja. Bērni ir neveikli - viss krīt no rokām ārā, kustību norise ir neveikla un lempīga, zīmējot un rakstot „iekrampējas” zīmulī, bieži ir runas traucējumi, pie UDS un UDHD - var nebūt kāds no traucējumiem.
  6. Sociālās uzvedības traucējumi – iemaņu apguve sociālā sfērā noteikti ir reducēta, grūti atrast pareizo rīcības un izturēšanās veidu vispārpieņemtajām uzvedības normām. Jo vairāk tiek izstumti nomalē, jo vairāk grib iegūt citu uzmanību.
  7. Agresivitāte – agresivitāte ir simtoms gan hiperaktīviem, gan hipoaktīviem bērniem.
  8. Uztvere un runa – svarīgi atcerēties, ka hiperaktīviem bērniem ir uzmanības traucējumu sekas- ierobežota uztveres spēja. Runa ir ātra, norauj teikuma beigas, norauj vārdus. Doma lēcienveidīga.
  9. Slapināšana – UDS bērniem tas ir biežs pavadonis. Noņem čurāšanu ritalins, bet Latvijā to nelieto, ASV un dažās Eiropas valstīs atzīts preperāts.
  10. Asociālā uzvedība – melo, zog, dedzina, parādās tieksme pēc cigaretēm, alkohola, vērojamas tieksmes ievainot savu ķermeni.

Diagnostika un raksturīgākās pazīmes

ASV psihiatru asociācija ir noteikusi veselu diagnostikas virkni. Ir jābūt vismaz astoņiem pozitīviem testa rezultātiem.

Tests

  1. Ar lielām grūtībām var nosēdēt mierīgi, ja to no bērna pieprasa (apm. 5 min)
  2. Ārējie kairinātāji viegli novērš uzmanību (piemēram, ja kaut kas nokrīt, hiperaktīvais uzreiz var skriet skatīties)
  3. Spēlējoties vai pildot uzdevumu, nespēj ilgstoši būt uzmanīgs
  4. Bieži maina nodarbes, nepabeidzot iepriekšējās
  5. Sēž nemierīgi, spārdās, izjūt trauksmi
  6. Grupas sistēmā nevar sagaidīt savu kārtu
  7. Steidzas atbildēt, pirms jautājums līdz beigām ir izteikts
  8. Ir grūtības pilnībā veikt citu dotos uzdevumus
  9. Mierīgi rotaļājoties spēj ar grūtībām
  10. Bieži uzsāk sev bīstamas fiziskās aktivitātes
  11. Bieži nozaudē vajadzīgās lietas
  12. Bieži runā starpā, pārtrauc citus
  13. Bieži runā pārāk daudz
  14. Šķiet, ka neklausās citos, ka tie ar viņu runā

Speciāli Cālim sagatavojusi red

Citi noderīgi raksti

Bērna pirmais mobilais telefons

Ģimeņu skolu kustība

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni