Bērni

Vardarbība skolā kļūst par ikdienu

Ļoti jūtīgs temats, par ko bieži vien notiek diskusijas gan vecākiem savstarpēji, gan arī Cāļa forumos un kad vecāki bieži nezina, kā pareizāk rīkoties, ir bērnu piedzīvotā vardarbība jeb, moderni sakot, mobings skolā.

Foto: istockphoto.com

Termins «mobings» ir aizgūts no angļu valodas, latviski to bieži dēvē par vardarbību skolā, kas izpaužas ilgstošā laika posmā. Latvijas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte Zanda Rūsiņa pirms kāda laika veikusi pētījumu par mobingu skolās, kas paver diezgan nepatīkamu ainu, proti, vardarbība skolās ir ikdiena.

Bieži vien vecākie un stiprākie bērni pat bez jebkāda iemesla nodara pāri jaunākajiem un vājākajiem. Bērni, visvairāk no vienaudžu puses, tiek pazemoti trūcīga apģērba dēļ, tādēļ daudziem bērniem vispār zūd vēlme apmeklēt skolu. Skolēnu vidū pieaudzis tīšu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumu skaits, cietsirdība un nežēlība vienam pret otru. Vadoties pēc aptaujā sniegtajām atbildēm, visbiežākais mobinga izpausmes veids skolēnu vidū ir apsaukāšanās, aprunāšana, atstumšana un izjokošana. Retākos gadījumos – fiziska ietekmēšana un mantu atņemšana.

Kā galvenos iemeslus šādai skolēnu rīcībai pedagogi min bērna ģimenes sociālo stāvokli, atšķirību no apkārtējiem un labas sekmes. Iemesli var būt visdažādākie. Bieži vien ir gadījumi, kad mobings ir vērsts pret jaunpienācējiem skolā vai konkrēta ģērbšanās stila piekritējiem.

Lai arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darbībai būtu jānodrošina mobinga novēršana skolās, ir daudz nepilnību, tāpēc nepieciešams atbalsts gan speciālistiem, kas strādā ar bērniem, gan likumdevējam, kam būtu nepieciešams pilnveidot tiesību aktus bērnu tiesību jomā.

Mobings tiek iedalīts trīs veidos:

  1. fiziskais mobings – saistīts ar spēka pielietošanu (sišana, grūstīšana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana);
  2. verbālais mobings – vārdiska pazemošana, apsmiešana, ļauna izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana, dažādu pazemojošu piezīmju izteikšana;
  3. izstumšana jeb klusuma mobings – skolēns tiek izstumts no grupas, kolektīva, ignorēts, neviens ar viņu nesarunājas u. tml.

Par bērnu tiesībām un drošību skolā atbildīgi skolas darbinieki. Jāiesaistās visiem

Par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par bērna drošību un viņa tiesību ievērošanu izglītības iestādēs, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta 1. daļu, atbildīgi ir izglītības iestāžu vadītāji un darbinieki. Turklāt iestādes darbiniekiem, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, jāiesaistās nekavējoties, lai novērstu konflikta situāciju, ja ir apdraudēta bērna drošība vai ir pamatotas aizdomas par to, ka tā varētu notikt.

Foto: Hemera Photo Clip Art

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pants nosaka, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu. Tiesības iespējams aizsargāt gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan krimināltiesiskā kārtībā.

Civillikuma 2352.1 pants paredz tiesības uz goda un cieņas aizsardzību tiesā civilprocesuālā kārtībā gadījumā, ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem. Turklāt likums paredz, ka vainīgajam jādod arī atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Šis mehānisms var tikt izmantots arī mobinga gadījumos, ja vien aizskārējs ir vecāks par septiņiem gadiem, jo, saskaņā ar Civillikuma 1637. pantā noteikto, par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz septiņiem gadiem. Pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības var saukt bērnu, kurš administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā ir noteikta atbildība par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu. Mobings var izpausties gan kā fiziska, gan kā emocionāla vardarbība, līdz ar to vainīgā persona saucama pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.12 pantu, lietas par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki, izskata Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, citos gadījumos pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas.

Arī mobinga veicēju vecākus ir iespējams saukt pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173. pantu, kas ļauj sodīt bērna vecākus par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, jo termins «bērna aprūpe», saskaņā ar Civillikuma 177. panta 3. daļu, nozīmē arī bērna audzināšanu.

Nepieciešams vienots plāns vardarbības novēršanai

Bieži vien personas nav informētas, ka arī par verbālo mobingu, kas ir vērtējams kā emocionālā vardarbība, vainīgos ir iespējams saukt pie atbildības, tādēļ arī nenotiek nepieciešamā iejaukšanās un risinājuma meklējumi. Nereti mobings paliek neatpazīts un tiek vērtēts kā vienkāršs konflikts skolēnu vidū, nevis kā vardarbība pret bērnu, līdz ar to netiek izmantoti nekādi tiesību aizsardzības mehānismi, un mobinga upuris nesaņem nepieciešamo palīdzību.

Pētījuma veicēja norāda, ka katrā skolā būtu jābūt izstrādātam konkrētam rīcības plānam, kā rīkoties, ja skolā notikusi vardarbība, turklāt nepieciešama regulāra anketēšana vai cita veida skolēnu aptaujāšana, lai laicīgi pamanītu mobinga iedīgļus. Turklāt tam būtu jānotiek valstiskā līmenī, lai tiešām būtu rezultāts. Tā tas notiek jau mums tuvajās Skandināvijas valstīs.

Šādi plāni palīdzētu gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem skaidri zināt, kur meklēt palīdzību un kā situāciju risināt. Šobrīd no pētījumā aptaujātajām skolām 31 % skolu ir izstrādāts plāns, kā rīkoties, ja skolā ir aizdomas vai konstatēts mobinga gadījums. Tomēr arī tās skolas, kur šāda plāna nav, rīkojas līdzīgi, proti, galveno darbu veic klases audzinātājs.

Ja tiek konstatēta konfliktsituācija skolēnu starpā, pirmais solis ir pārrunas ar klases audzinātāju. Nereti skolēni raksta paskaidrojumus par notikušo, un klases audzinātājs paskaidrojumus nodod skolas direktoram. Gadījumos, kad konflikts ieilgst vai ir nopietnāka rakstura, tiek iesaistīti arī bērnu vecāki un skolas atbalsta personāls (pārsvarā psihologs, sociālais pedagogs un skolas administrācija).

Foto: Hemera Photo Clip Art

Vairākas skolas norādīja, ka atsevišķos gadījumos tiek informēta arī valsts un pašvaldības policija, kā arī pašvaldības administratīvā komisija. Aptaujas anketās direktori arī norāda, ka nereti pedagogi jūtas bezspēcīgi kaut ko vērst par labu, jo vecāku iesaistīšanās un citu atbildīgo institūciju darbs ir pasīvs, līdz ar to katra skola risina konflikta situācijas vienaudžu vidū, kā nu kura to prot.

Problēmas risināšanā vajadzētu izmantot starpdisciplinārās komandas darbības principus – piesaistīt speciālistus no malas, piemēram, bāriņtiesu, mediķus, Izglītības valsts inspekciju, ministrijas, Tiesībsarga biroja speciālistus u. tml. Šādu pieeju vajadzētu izmantot it īpaši tad, ja skola piedzīvo vardarbības gadījumus – smagākos bērnu tiesību apdraudējumus.

Arī vecākiem ir jāiesaistās skolas darbībā

Vērtējot vecāku lomu un atsaucību mobinga gadījumu konstatēšanā un novēršanā, vecāku darbību pozitīvi novērtēja 26 % aptaujāto, savukārt gandrīz puse (49 %) tomēr norādīja, ka vecāki varētu būt atsaucīgāki un vairāk iesaistīties bērnu skolas dzīvē, bet 20 % aptaujāto atzina, ka tas, cik aktīvi vecāki darbojas, ir atkarīgs no klases audzinātāja. Pedagogi arī norādīja, ka mobinga upuru vecāki parasti ir atsaucīgāki un vairāk ieinteresēti meklēt risinājumu, kamēr pāridarītāju vecāki nereaģē uz pedagogu aicinājumiem ierasties skolā, aizbildinoties ar laika trūkumu, savu bezspēcību kaut ko mainīt, vai nereti norāda, ka cietušais bērns pats vainīgs pie izveidojušās situācijas, un atsakās iejaukties.

Nenoliedzami, vecākiem bērnu audzināšanā ir visnozīmīgākā loma, tieši tādēļ būtu nepieciešams veicināt vecāku sadarbību ar skolu, kas var notikt gan interesantu semināru veidā par vecākiem aktuālām tēmām, gan arī piesaistot dažādus speciālistus, kā arī vecākus iesaistot skolas darbībā, piemēram, kopīgi izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus. Vecākiem ir pienākums iesaistīties bērna izglītošanā, līdz bērns sasniedz pilngadību, jo jēdziens «bērna aprūpe» ietver ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Tas nozīmē, ka skolotājam ir pamatotas tiesības prasīt no vecākiem līdzdalību pedagoģiskajā procesā.

Protams, likumsakarīgi, ka nepieciešama informācija arī pašiem bērniem – gan izdales materiāli, gan izglītojoši pasākumi, arī masu mediju iesaiste, rādot pozitīvus piemērus, kā arī veicinot izpratni par toleranci, iejūtību un iecietību bērnos un sabiedrībā kopumā. Turklāt bērniem jāskaidro, ka, saskaroties ar pāridarījumu, par to ir jāinformē pieaugušais.

Diemžēl pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa bērnu par to vispār nerunā. Turklāt arī tad, ja bērni ir vērsušies vai nu pie vecākiem, vai klases audzinātāja, vai cita pieaugušā, viņi nav saņēmuši nepieciešamo palīdzību un turpmāk nav jutušies droši.

Kopumā jāsecina, ka ļoti svarīga ir informētība un sadarbība bērniem ar klases audzinātājiem, citiem speciālistiem un vecākiem, kā arī vienots mehānisms, kas radītu skaidrību, kā rīkoties, ja notikusi vardarbība, un vēl labāk – novērst to jau laicīgi.

Ar pētījumu iepazinās Iveta Rozentāle.

Citi noderīgi raksti

Uzmanības deficīta sindroms

Ģimeņu skolu kustība

Par savu bērnu skolas gaitām varat aprunāties Cāļa forumā

Skolēni