Bērni

Krustvecāki un aizbildnība

Krustvecāki ir ne tikai paraugs savam krustbērnam, audzina un skaidro viņam kristīgās vērtības, bet arī apņemas uzņemties aizgādnību par krustbērnu, ja kaut kas notiek ar bērna īstajiem vecākiem. Tāpēc Cālis.lv vēlējās noskaidrot, kādas ir krustvecāku reālās iespējas nepieciešamības gadījumā kļūt par bērna aizbildņiem, ņemot vērā, ka parasti šādās situācijās bērni nonāk radinieku aizbildnībā. Tā kā par aizbildnības jautājumiem atbildīgā iestāde ir bāriņtiesa, konsultējāmies ar Rīgas bāriņtiesu.

Testamentam ir vislielākā nozīme

Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis.

Foto: istockphoto.com

Parasti par aizbildņiem tiek iecelti tuvākie radi, tomēr likums nosaka arī to, ka vecākiem ir tiesības testamentā iecelt sevis izvēlētus aizbildņus saviem bērniem, turklāt ne tikai jau esošiem, bet arī gaidāmiem.

Vecāku testamentā norādītie aizbildņi tiek ņemti vērā pat tad, ja citi testamenta noteikumi atzīti par spēkā neesošiem. Tāpēc, ja vecāki vēlas, lai negaidītu dzīves pavērsienu dēļ krustvecāki kļūtu par bērna aizbildņiem, vislabāk to norādīt testamentā. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 230. pantu aizbildņiem, kas par tādiem iecelti vecāku testamentā, ļauj pildīt pienākumus bez bāriņtiesas apstiprinājuma. Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim likuma kārtībā izveido bērna aizbildnības lietu un turpmāk uzrauga aizbildņa darbību.

Aizbildņa izraudzīšanas kārtība

Ja testamenta nav, Civillikuma 235. panta pirmā daļa paredz, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem jāuzņemas viņu tuvākajiem radiniekiem, kuriem nepieciešams saņemt bāriņtiesas apstiprinājumu. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Pēc likuma bāriņtiesa no vienādi tuviem radiniekiem par aizbildņiem izrauga piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādās nepiemēroti, tad izvēlas tālākos.

Saskaņā ar Civillikuma 236. pantu, ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, bāriņtiesa pēc saviem ieskatiem ieceļ aizbildņus no citu personu vidus. Krustvecākiem ir jārēķinās, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos viņiem nav nekādu likumisku priekšrocību, izņemot gadījumu, ja vecāki viņus norādījuši testamentā kā bērna aizbildņus.

Saskaņā ar Civillikumā noteikto personas, kurām ir tiesības kļūt par bērna aizbildni, tiek izraudzītas noteiktā kārtībā.


  1. Tiesības kļūt par bērna aizbildni ir tām personām, kuras ieceltas par aizbildņiem vecāku testamentā, un viņām atļauts pildīt aizbildņa pienākumus bez bāriņtiesas apstiprinājuma. Vecāki testamentā par bērna aizbildņiem var iecelt kā bērna radiniekus, tā krustvecākus vai citas personas.

  1. Ja vecāki testamentā nav iecēluši bērna aizbildni, kā arī nav noteikti un neapšaubāmi pierādīts tēva vai mātes nodoms bērnam par aizbildni iecelt konkrētu personu, aizbildnība pienākas vispirms bērna tuvākajiem radiniekiem, tad tālākajiem. Šajos gadījumos nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums.

  1. Ja nepastāv iespēja iecelt bērnam aizbildni nedz no tuvākajiem, nedz tālākajiem radiniekiem, bāriņtiesa ieceļ aizbildņus no citu personu vidus.

Gadījumā, ja vecāki testamentā par bērna aizbildni nav iecēluši konkrētu personu un krustvecāki nav bērna radinieki, priekšrocība kļūt par bērna aizbildni būs bērna tuvākajiem radiniekiem. Ja viņi izrādītos nepiemēroti, tad tiesības uz aizbildniecību pienāktos tālākajiem radiniekiem.

Aizbildnim nepieciešamas noteiktas spējas un īpašības

Saskaņā ar Civillikuma 240. pantu visos gadījumos, kad aizbildņa apstiprināšana vai iecelšana ir atkarīga no bāriņtiesas, tai jāraugās, lai apstiprināmajai vai ieceļamajai personai būtu pienākuma izpildīšanai vajadzīgās spējas un īpašības. Proti, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 29. panta pirmo daļu bāriņtiesa izvērtē personas motivāciju kļūt par aizbildni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, nodarbinātību, dzīves apstākļus un spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 29. panta otro daļu bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, psihiatrs un narkologs.

Par aizbildņiem nevar būt (minētie nosacījumi attiecas arī uz bērna krustvecākiem):


  1. personas, kas atrodas aizgādnībā;

  2. personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

  3. personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

  4. personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;

  5. personas, kuru intereses acīmredzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;

  6. tās bāriņtiesas locekļi, kuri pārzina attiecīgo aizbildnību;

  7. ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki;

  8. nepilngadīgas personas.

    Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Aukles darba tirgū

Glābējsilītes (Baby Box) projekts Latvijā

Aprunāties par adopciju un ar to saistītām tēmām varat Cāļa forumos

Adopcija

Attiecības un psiholoģija

Likumi un pabalsti