Bērni

Bērna drošība, braucot automašīnā

Mūs konsultēja Andris Pāže – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas priekšnieks.

Par bērna drošību automašīnā rūpējas un ir atbildīgi pieaugušie. Tomēr, pārvietojoties no vienas vietas uz citu, svarīgs ir ne tikai izvēlētais galamērķis, bet arī veids, kā to sasniegt. Tas ietver gan bērna piesprādzēšanu, gan mantu atbilstošu izvēli un nostiprināšanu, gan atbilstoša ātruma izvēli. Kopumā ir svarīga Ceļu satiksmes noteikumu strikta ievērošana.

Bērnu ir svarīgi ne tikai iesēdināt mašīnā atbilstoši noteikumiem, bet arī izskaidrot viņam, kāpēc tas nepieciešams un kādas var būt iespējamās sekas, ja drošība netiek ievērota vai ja tiek traucēts vadītājs.

Rēķināties ar bērna vajadzībām un raksturu

Lai arī vecāki mēdz teikt, ka bērna dēļ radušies kādi sarežģījumi (aizkavēšanās dēļ jābrauc ātrāk vai arī bērns sāk čīkstēt), Andris Pāže uzskata, ka visbiežāk problēmas notiek nevis bērnu, bet pašu vecāku dēļ. Vecākiem gribas ilgāk pagulēt, sievietēm uzkrāsoties, sataisīties. Viss tiek atlikts līdz pēdējam brīdim, un tad vecāki atceras, ka jāmodina arī bērns, un viņam arī ir vajadzīgs laiks.

Vecāki ir pieaugušie, kuriem jāizvērtē, cik ilgs laiks nepieciešams. Ir svarīgi visu salikt pa plauktiņiem, jāsaprot, ka bērns ir bērns, ka arī viņš var negribēt uzreiz celties, ka viņam ir savas intereses, viņš var ieraudzīt putnu, kuram obligāti vajadzēs pievērsties. Bērni nav rotaļlieta, ko paķert līdzi un nolikt vienā vietā. Bērns ir kā kustīga ūdenszāle, un ar to ir jārēķinās.

Foto: istockphoto.com

Andris Pāže stāsta, ka arī saviem bērniem jau no paša sākuma skaidrojis, kā jāuzvedas mašīnā un kāpēc tas ir svarīgi. Un viņam ir prieks, ka bērni nav iebilduši un joprojām piesprādzējas, līdzko iekāpj mašīnā.

Ja bērns mašīnā tomēr sāk izrādīt neapmierinātību, vecāki nedrīkst sākt bļaut un dusmoties, jo tad bērns kreņķējas vēl vairāk vai sāk raudāt. Ja māte zina, ka bērns ir nemierīgs, tad labāk brauciena laikā vairākas reizes apstāties, nomierināt bērnu, padzīvoties ar viņu. Jebkurā gadījumā labāk piecas minūtes nokavēt vai izbraukt desmit minūtes ātrāk no mājām, nekā bezatbildīgās rīcības dēļ iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Tad ar radušajām sekām būs jāsadzīvo visu mūžu, vainojot visus apkārtējos, bet ne sevi.

Svarīgi, lai bērns būtu piesprādzējies visu brauciena laiku. Ja vecāki paši atsprādzējas brīdi pirms brauciena beigām, tad nav brīnums, ka arī bērni izdomā atsprādzēties braukšanas laikā. Tomēr, ja bērns atsprādzējas, labāk apstāties, piesprādzēt bērnu atkārtoti vai sagaidīt, kad bērns pats piesprādzēsies, un tikai tad turpināt iesākto ceļu. Daudzi bērni nesprādzējas, jo to nedara vecāki, bet sprādzēšanās ir būtiska bērna veselībai un dzīvībai. Ja vecāki tam pievērsīs uzmanību un rādīs pozitīvu piemēru, paši būs priecīgi, ka bērns necietīs.

Mantu izvēle un novietošana automašīnā

Lai arī bieži vien tam netiek pievērsta uzmanība, būtiski ir nostiprināt arī līdzi paņemtās mantas, jo arī tās var kļūt bīstamas vai nu bērnam, vai vadītājam, ja gadās strauji bremzēt. Andris Pāže skaidro: «Manā praksē ir bijis gadījums, kad cilvēks veikalā nopirka kafiju, ko automašīnā nolika uz aizmugurējās palodzes. Braucot atpakaļ no veikala, ceļam pāri skrēja stirna, tāpēc vadītājam nācās strauji bremzēt. Cilvēks aizgāja bojā nevis tāpēc, ka zvērs saskrējās ar mašīnu, bet gan tāpēc, ka bremzēšanas rezultātā kafijas bundža ar triecienu cilvēkam trāpīja pa galvu, viņu nāvējoši ievainojot.»

Vislabāk mantas ir likt vai nu uz grīdas, vai arī bagāžniekā. Jābūt arī uzmanīgiem ar bērnu lietām. Ja bērns spēlējas ar mantām, jāskatās, vai tām nav asu stūru, cietu vāku, tās nav pārāk smagas vai, gluži pretēji, pārāk mazas, ko, strauji bremzējot, bērns var nejauši norīt.

Citi ietekmējošie faktori – citi braucēji

Andris Pāže norāda, ka ir trīs cilvēku kategorijas, pēc kuru braukšanas stila var noteikt, kas ir pie stūres. Lai arī tas var šķist diskriminējoši, viena no kategorijām ir sievietes. Lai arī ne visas, liela daļa mēdz braukt neloģiski, reaģēt pēdējā brīdī. Ja vīrieši mēdz nezināt Ceļu satiksmes noteikumus, tad sievietes tos parasti zina ļoti labi, brauc apdomīgi, bet mēdz reaģēt neadekvāti.

Otra kategorija ir nepieredzējuši braucēji. Neapdomīgi un nepieredzējuši braucēji pārsvarā ir jauni cilvēki, biežāk vīriešu kārtas pārstāvji vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas grib izrādīties meiteņu priekšā. Tomēr Andris Pāže uzsver, ka nav mākas nospiest gāzes pedāli, māka ir atbildīgā brīdī nobremzēt un novaldīt transportlīdzekli. Šie jaunieši to nemāk, jo autoskolā to nemāca. Autoskolā māca ievērot noteikumus. Ja gribas trakot, A. Pāže iesaka braukt uz trasi, piedalīties rallijā, nevis darīt to uz ceļa, kur satiksmē piedalās arī citi.

Trešā kategorija ir vecāka gadu gājuma ļaudis. It īpaši, ja viņi ir «svētdienas braucēji», viņi ir neprognozējami.

Foto: istockphoto.com

Ekonomiskās situācijas dēļ cilvēki vairāk sāk pārvietoties ar velosipēdiem, mazāk ar mašīnām. Pēdējos gados uzlabojusies arī braukšanas kultūra. Cilvēki brauc pieklājīgāk, palaiž citus. Februāra mēnesī, kad bija kampaņa par braukšanas kultūru, cilvēki joprojām atzīmēja, ka visnekulturālākie ir «BMW» vadītāji. Tas tāpēc, ka bieži vien tos nopērk pusaudži, lai izrādītos.

Esot uz ceļa, mums vienmēr jārēķinās arī ar pārējiem braucējiem. Mēs nekad nevaram paredzēt, kā rīkosies otrs, tāpēc nevaram būt pārliecināti par to, kāda būs situācija uz ceļa. Mums ir tiesības uzskatīt, ka arī pārējie rīkosies pēc Ceļu satiksmes noteikumiem, tomēr dzīvē mēdz notikt citādāk. Tikpat labi cilvēkam pēkšņi var palikt slikti ar sirdi vai rasties citas veselības problēmas. Tie ir neparedzami apstākļi.

Ja divas mašīnas saskrienas, ir iemesls, kāpēc tā noticis. Reti tas ir mašīnas tehniskais stāvoklis, visbiežāk iemesls ir autovadītāja neatbilstoša rīcība Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. Tas ir cilvēciskais faktors – nepareiza ātruma izvēle, drošības jostu nelietošana, drošas distances neievērošana u. tml.

Andris Pāže: «Savā praksē veicu ļoti daudz ekspertīžu tieši par ceļu satiksmes negadījumiem, un mani nav bijis iespējams pārliecināt par pretējo. Esmu redzējis ļoti daudz asiņainu skatu, esmu tos izanalizējis. Tāpēc arvien un arvien saku – ne par velti ir satiksmes noteikumu grāmata, kas laiku pa laikam ir jāpārlasa.»

Bīstamākie braukšanas laiki

Andris Pāže ir novērojis, ka visvairāk negadījumu notiek piektdienu vakaros, sestdienās un svētdienās, retāk pirmdienu rītos. Savukārt pilnmēness laikā nav vairāk negadījumu, vairāk ir dažādu dīvainu zvanu uz policiju.

Negadījumu skaits palielinās rudens beigās, kad iestājas tumšais laiks, kas ir īpaši bīstams gājējiem. Vairāk negadījumu ir arī ziemas sākumā, kad uzsnieg pirmais sniegs. Paiet laiks, kamēr visi aprod ar braukšanas apstākļiem. Pavasarī bīstamais laiks ir tad, kad nokūst sniegs un autovadītāji uzskata, ka ceļa segums ir sauss. Šis uzskats ir kļūdains. Šķiet, ka sniega nav, bet ir melnais ledus, kas ir ļoti bīstams, turklāt daudzi vadītāji pārāk agri ziemas riepas nomaina uz vasaras riepām.

Vasarā visgrūtākais ir augusta mēnesis un daļēji arī jūlijs, kad ir viskarstākais laiks. Cilvēkiem pašiem par sevi ir grūti, tāpēc viņi bieži kļūst neuzmanīgi. Līgo svētki ir atsevišķi izdalāms laiks, bet to ietekmē nevis laikapstākļi, bet autovadītāji, kas reibumā sēžas pie stūres.

A. Pāže vēlas uzsvērt – alkohols un automobiļa stūre ir divas nesavienojamas lietas. Svētkos visi vēlas atpūsties un izklaidēties, bet pašiem jāizdara izvēle, kas ir svarīgāks – alkohols vai drošība. Kā jau katru gadu, policijas darbinieki Jāņu dienās strādās pastiprinātā režīmā un pievērsīs lielu uzmanību autovadītājiem, veicot alkohola ietekmes pārbaudes.

Melnie punkti un ceļu stāvoklis

Lai izvairītos no avārijas situācijas, var ņemt vērā tā dēvētos melnos punktus uz ceļiem, kur notiek avārijas ar smagākām sekām. Melnie punkti var būt tāpēc, ka ceļu šķērso dzīvnieku pārejas takas, krustojums nav pietiekami pārredzams, tam traucē kāda ēka vai koki, ceļu stāvoklis ir bīstams, tuvumā ir noteiktas apdzīvotas vietas.

Visvairāk uzmanība jāpievērš redzamībai un ceļu stāvoklim. Cilvēkam kritiski jānovērtē situācija, jāizvēlas atbilstošs ātrums. Jāņem vērā, ka arī Ceļu satiksmes noteikumos ir punkts, kas norāda – braukšanas ātrums jāizvēlas atbilstoši situācijai. Pat, ja atļautais ātrums ir 90 km/h, bet ceļš ir bedrains, slidens vai citādi bīstams, labāk braukt ar mazāku ātrumu un pasargāt sevi un līdzi braucošos. Transportlīdzekļa vadītājam ir jābūt pārliecinātam par sevi un jāatceras, ka jebkurš pasažieris ir ļoti vērtīgs līdzbraucējs. Viņš ir dzīvs cilvēks, kura dzīvība un nākotne ir atkarīga tieši no vadītāja rīcības un atbildības.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Aukles darba tirgū

Katra piesprādzēšanās ir dzīvības vērta

Par drošību, braucot ar auto, varat aprunāties Cāļa forumos

Ratiņi, autokrēsli un citas lietas bērniem

Likumi un pabalsti

Auto