Bērni

Katra piesprādzēšanās ir dzīvības vērta

Mūs konsultēja Andris Pāže – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas priekšnieks.

Dzīves laikā ikviens autobraucējs ir pieredzējis mazāku vai lielāku ceļu satiksmes negadījumu, sākot ar mašīnas noskrāpēšanu pret garāžas durvīm vai citu auto un beidzot ar nopietnām avārijām. Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi notiek tieši cilvēciskā faktora dēļ. Viens no galvenajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savus bērnus, pārvietojoties ar auto, ir piesprādzēties un pareizi izmantot bērniem atbilstošus drošības līdzekļus: bērnu sēdeklīšus, paliktnīšus, drošības jostas.

Auto ir paaugstinātas bīstamības objekts. Lai, ar to pārvietojoties, veiksmīgi sasniegtu izvēlēto mērķi, ļoti svarīgi ir atbilstoši sagatavoties. Mašīna jāuztur labā tehniskā stāvoklī, cilvēkam jābūt informētam par jaunākajām izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos, ko var izlasīt regulāri atjaunotā Ceļu satiksmes noteikumu grāmatā. Jāizvērtē arī savas prasmes braukt konkrētā situācijā un laikā – tumsā, sastrēgumos, dažādos laikapstākļos.

Lai nodrošinātu drošu braukšanu, svarīgi ir ne tikai braukt ar atbilstošu ātrumu, bet arī rūpēties par salonā esošajiem pasažieriem, kuri nereti ir bērni. Pirms braukšanas uzsākšanas jāpārbauda, vai pasažieri ir piesprādzēti, un jārūpējas, lai viņi braukšanas laikā neatsprādzētos. Salonā esošās mantas ir jānovieto un jānostiprina tā, lai tās ekstremālā situācijā nekļūtu bīstamas.

Andra Pāžes pieredze liecina, ka nelielas, bet būtiskas nianses negadījuma brīdī – strauja bremzēšana, neparedzēta noslīdēšana no ceļa vai sadursme ar citu auto – var būt izšķirošas ne tikai cilvēka veselībai, bet arī dzīvībai. Tāpēc ir svarīgi ievērot drošību braukšanas laikā.

Bieži vien vecāki bērniem mašīnā ļauj nepiesprādzēties, jo jābrauc tikai neliels ceļa gabals un pilsētā, pārvietojoties ar nelielu ātrumu, nekas slikts nevar notikt. Tomēr dzīve ir skarba, un vissāpīgāk vecākiem ir tad, kad viņu vainas dēļ bērns no dzīves aiziet ātrāk nekā viņi paši.

Statistika ir nepielūdzama, jau šī gada piecos mēnešos Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 40 cilvēki, līdz jūnija sākumam fiksēti 120 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 113 gadījumos cietuši nepilngadīgie (125 ievainoti, viens bojāgājušais). Tas ir mazāk nekā pagājušajā gadā, tomēr ikviena dzīvība ir izdzēsta uz visiem laikiem.

Ne tikai negadījumi ar letālu rezultātu ir skumji, arī viegli negadījumi var izraisīt tālejošas sekas. Lai arī bieži vien liekas, ka straujā bremzēšana nav atstājusi nekādu kaitējumu, tieši bērniem tas var atstāt vistālejošākās sekas. Tās var izpausties pat pēc desmit gadiem, kad sākotnēji nemanāmās mugurkaula traumas dēļ bērnam sāk sāpēt galva, spranda, mugura un rodas citas veselības problēmas.

Atbilstošu drošības līdzekļu izmantošana bērniem

Kādreiz mašīnās nebija pat drošības jostu, tomēr, palielinoties automašīnu skaitam un braukšanas ātrumam, ražotāji novērtēja to nepieciešamību un svarīgo lomu cilvēka drošībā. Sākumā jostas parādījās auto priekšējiem sēdekļiem, ar laiku arī aizmugurējiem. Izvērtējot bērnu drošību, sāka ražot arī auto sēdeklīšus un paliktnīšus. Esot auto sēdeklītī, bērns ir pasargāts no visām pusēm, tādējādi braukšanas laikā atrodas maksimāli drošā vidē. Drošības līdzekļi nav domāti policistiem, bet gan katra cilvēka drošībai.

Foto: istockphoto.com

Tieši vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem, turklāt pieaugušie ir tie, kas veido savu bērnu ieradumus. Tāpēc vecākiem jāseko līdzi, lai bērni būtu piesprādzējušies, turklāt izdarījuši to pareizi. Pievienotajā video redzams, kā pareizi jāliek josta un kādas ir sekas tās nepareizai uzlikšanai. Testos izmantotās lelles anatomiski pilnībā atbilst cilvēka svaram un orgāniem, tāpēc precīzi parāda, kas notiek sadursmes brīdī.

Lai drošības josta nevis traucētu, bet palīdzētu, tā nedrīkst iet gar kaklu. Tai jāšķērso atslēgas kauls, tieši tāpēc ir pieejami dažāda biezuma sēdeklīši un paliktnīši, kas nodrošina nepieciešamo augstumu. Bērnu sēdeklīšos drošības jostām ir polsterējumi, un ārzemēs arī mašīnā esošās jostas ir ar polsterējumu. Tādējādi braukšana ir ērtāka, un ir mazāks risks savainoties.

Andris Pāže skaidro: «Savā praksē neatceros nevienu gadījumu, kad pareizi piesprādzējies bērns būtu cietis negadījumā. Protams, ja drošības līdzekļi nebūs izvēlēti atbilstoši bērna vecumam vai garumam, tad negadījuma brīdī josta var radīt arī traumas. Piemēram, bērns var tikt žņaugts. Bērns cieš nevis jostas, bet vecāku bezatbildības dēļ, jo viņi nav parūpējušies par pareizu tās lietošanu.»

Svarīgi, lai auto sēdeklītis bērnam nav ne par platu, ne par šauru. Tāpēc Andris Pāže iesaka iegādāties vienu vasarai, kad bērnam ir mazāk drēbju, un vienu ziemai. «Ja mašīnā ir silti, virsdrēbes var novilkt nost, bet var arī iegādāties divus sēdeklīšus. Protams, daudzi vecāki var teikt – Ko tas Pāže atļaujas? Tagad krīze, naudas nav. Bet ne jau man ir jārūpējas par bērnu drošību, par to jārūpējas vecākiem. Es uzraugu, lai viss notiek pēc noteikumiem. Būsim reāli – vīrieši tāpat iegulda naudu savās mašīnās, sievietes – kosmētikā, smaržās vai drēbēs. Iegādāties bērna sēdeklīti pilnīgi noteikti ir vērts.»

Vissvarīgāk, izvēloties sēdeklīti, ir skatīties, kādas valsts ražojums tas ir. Protams, Ķīnas plaša profila speciālistu ražojumus, kuru pašizmaksa ir LVL 1, nav vērts pirkt. Tomēr ne vienmēr arī dārgākie ir tie labākie. Dārgajiem bieži vien ir pievienoti dažādi komforta nodrošinātāji, piemēram, krēsliņš ir mīkstāks u. tml.

Neatbilstošas bērna piesprādzēšanas Iespējamās sekas

Bieži vecāki domā, ka pilsētā, braucot ar ātrumu 30 km/h, nekas nevar notikt, tāpēc neuzskata par obligātu bērnu piesprādzēt. Rezultātā bērns brīvi pārvietojas pa mašīnas aizmuguri. Tomēr jārēķinās, ka pilsētā atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h. Ja saskrienas divas pretimbraucošas mašīnas, frontālais trieciens summējas, un tie ir 100 km/h. Tādā gadījumā tie, kas nav piesprādzējušies, neizbēgami gūst miesas bojājumus.

Nelaime var notikt arī tad, ja jāaizbrauc tikai līdz tuvējam veikalam vai bērnudārzam. Andris Pāže stāsta: «Zinu gadījumu, kad cilvēks nobrauc pāris metrus, cieš negadījumā un iznākums ir letāls, turklāt tikai tāpēc, ka cilvēks nebija piesprādzējies un sadursmes brīdī izlidoja ārā no mašīnas. Tas nekas, ka viņam bija priekšroka un otra mašīna viņu nepalaida, dzīvību vairs nav iespējams atgriezt.»

Jārēķinās arī ar to – ja bērns nav piesprādzējies, viņš ir ne tikai apdraudēts negadījuma brīdī, bet arī pats var izraisīt negadījumu. Bērns var izdomāt paspēlēt paslēpes un joka pēc vadītajam aiztaisīt acis. Tas var izraisīt avārijas situāciju.

Savukārt, ja dažādu apstākļu dēļ vadītājs bremzē, kaut vai tāpēc, ka uz ceļa izskrējis kaķis, bērns no aizmugurējā sēdekļa inerces ietekmē var lidot uz priekšu un uzkrist priekšā sēdošajam vadītājam, izraisot miesas bojājumus vai trāpot pa sprandu tā, ka cilvēks nomirst.

Jāsaprot, ka bērns šādā situācijā nevar noreaģēt un ir kā lelle, kuru straujas bremzēšanas vai sadursmes brīdī mētā pa salonu. Tā notiek arī tad, ja bērns atrodas auto sēdeklītī, bet sēž uz ceļiem un skatās pa aizmugurējo logu, lai redzētu, kas notiek. Ja notiek negadījums, bērnam nav, kur pieķerties, būtībā viņš mēģina pieķerties pie gaisa.

Foto: istockphoto.com

Andris Pāže novērojis, ka vistrakākās situācijas ir tad, kad pieaugušais brauc un bērns sēž klēpī un stūrē. Nelaimes gadījumā visvairāk cietīs tieši bērns, jo viņš starp autovadītāju un stūri ir kā spilvens, kā buferis. Līdzīga situācija rodas, ja bērnu pasažieris tur klēpī. Vecāki maldās, ja domā, ka negadījuma brīdī viņi varēs bērnu noturēt, jo inerce, kas virza cilvēku uz priekšu, ir 40 reizes lielāka par cilvēka svaru. Tāpēc ne rokas, ne kājas nelīdzēs, un mātes instinkts aizsargāt nedarbosies.

Lai saprastu, kā tas notiek, var izmēģināt rokās turēt grāmatu un tad strauji nobremzēt. Grāmatu nebūs viegli noturēt.

Nekādā gadījumā bērnu nevajadzētu sprādzēt kopā ar pieaugušo, jo straujas bremzēšanas vai negadījuma brīdī bērnu no vienas puses spiedīs josta, bet no otras puses – pieaugušais. Visticamāk, ka bērns tādā brīdī tiks saspiests un gūs miesas bojājumus.

Andris Pāže: «Kad es aizbraucu uz avārijas vietu, uzreiz varu redzēt, ka nekas nebūtu noticis, ja cilvēks būtu pareizi piesprādzējies. Būtu cietusi mašīna, bet cilvēks paliktu dzīvs vai arī viņam nebūtu tik smagu miesas bojājumu.» A. Pāže arī pēc pieredzes sapratis, ka nav starpības, kur atrodas bērns – priekšā vai aizmugurē. Ja nav ievēroti drošības noteikumi, jebkura vieta ir bīstama – priekšpusē ir panelis un stikls, aizmugurē ir krēsls un priekšā sēdošā cilvēka galva.

Pētījumos noskaidrots, ka visnedrošākā vieta ir aizmugurē aiz vadītāja, bet Andris Pāže skaidro, ka tas ir atkarīgs no dažādiem aspektiem. Ir situācijas, kad tā ir drošākā vieta – notiekot nelaimei, vadītājs vispirms no sadursmes mēģina attālināt un virzīt pretējā virzienā savu pusi.

Mīts par iespēju izglābties nepiesprādzējoties

Andris Pāže uzsver – tie, kuri saka, ka var izglābties tieši tāpēc, ka nav piesprādzējušies, bieži vien pārspīlē. Tas notiek ārkārtīgi reti, varbūt vienā gadījumā no miljona. Savukārt, ja cilvēks ir piesprādzējies, visbiežāk tas viņu izglābs.

Pārsvarā tie, kuri lielās, ka ir tikuši cauri sveikā, jo nav bijuši piesprādzējušies, ir lauzuši kājas vai rokas. Ja viņi būtu piesprādzējušies, būtu iegūtas tikai niecīgas skrambas.

«Esmu izvērtējis, ka gada laikā drošības jostu nelietošanas dēļ iet bojā vairāk cilvēku nekā aviokatastrofās, lai gan zinām, cik bieži avarē lidmašīnas. Tomēr pat lidmašīnās, kur nekāda sadursme nevar notikt, gaisa bedru vai citu gadījumu dēļ iesaka piesprādzēties.

Ir bezatbildīgi uzskatīt, ka nekas slikts nevar notikt. Tad, kad notiek, ir jau par vēlu. It īpaši, ja aiziet bojā kāds tuvs cilvēks. Labāk ir nodrošināties iepriekš, lai nelaimes brīdī pasažieri būtu pasargāti un drošībā. Ja cilvēks nedomā par sevi, lai padomā vismaz par nākotni. Jebkurš bērns ir mūsu nākotne.»

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Aukles darba tirgū

Bērns un velosipēds

Par drošību, braucot ar auto, varat aprunāties Cāļa forumos

Ratiņi, autokrēsli un citas lietas bērniem

Likumi un pabalsti

Auto